Sagatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu [1]

Pamatinformācija

1. Šī lieta attiecas uz Eiropas skolu vecāku asociācijas sūdzību par Eiropas Komisijas lēmumu atgūt līdzekļus no Eiropas skolām.

2. Eiropas skolu statūti, kas pieņemti 1957. gadā, tika grozīti ar konvenciju, ko dalībvalstis un ES noslēdza 1994. gadā [2] Saskaņā ar Eiropas skolu statūtiem skolu mērķis ir kopīgi izglītot ES iestāžu darbinieku bērnus. Arī citi bērni var apmeklēt Eiropas skolas saskaņā ar Valdes izstrādātajiem nosacījumiem [3].

3. Valdi veido pārstāvji no katras dalībvalsts, Komisijas, Personāla komitejas un vecāku asociācijām [4] Tai ir lēmumu pieņemšanas pilnvaras izglītības, budžeta un administratīvos jautājumos [5].

4. Saskaņā ar īstenošanas noteikumiem Eiropas skolās uzņem trīs skolēnu kategorijas: i) ES iestāžu darbinieku bērni (I kategorija), ii) to organizāciju vai iestāžu darbinieku bērni, kuras ir noslēgušas nolīgumu ar Eiropas skolām (II kategorija), un iii) privāto maksas vecāku bērni (III kategorija).

5. Attiecībā uz studentiem, kuriem nav valodas nodaļas [6] ("SWALS"), Valdes 1998. gada 28. un 29. aprīļa lēmuma ("Valdes 1998. gada lēmums") 16. pantā ir noteikts: "Ja kāda no Eiropas skolu valodu nodaļām, kas atbilst I vai II kategorijas skolēna dzimtajai valodai, skolā nav atvērta, šim skolēnam ir tiesības mācīties valodā, kas ir viņa dzimtā valoda (L1) [...]. "Iepriekš minētie noteikumi attiecas uz III kategorijas skolēniem tikai tad, ja attiecīgais kurss jau ir izveidots."

6. Valde 2010. gada 14. un 16. aprīļa sanāksmē apstiprināja 2008. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, Komisijai balsojot pret.

7. Komisija 2010. gada 29. aprīlī uzsāka atgūšanas procedūru pret vairākām skolām par laikposmu no 2008. līdz 2010. gadam. Komisija uzskata, ka attiecīgās skolas piedāvāja SWALS dzimtās valodas kursus (L1), pārkāpjot valdes 1998. gada lēmumu.

8. Eiropas skolu ģenerālsekretārs 2010. gada 30. septembrī rakstīja Komisijai, norādot, ka Komisija ir uzsākusi atgūšanas procedūru, pamatojoties uz Valdes 1998. gada lēmuma šauru interpretāciju. Viņš ierosina pakāpeniski slēgt pašreizējos kursus, lai aizsargātu skolēnu un viņu vecāku tiesisko paļāvību un izvairītos no nelabvēlīgām situācijām skolēniem.

9. Sūdzības iesniedzējs 2010. gada 20. oktobrī rakstīja Komisijai, apgalvojot, ka vienpusēji uzsāktā atgūšanas procedūra nopietni apdraud Eiropas skolu pārvaldību.

10. Komisija 2010. gada 22. novembrī atbildēja sūdzības iesniedzējam, ka tam ir divējāda loma Eiropas skolās, proti, kā valdes loceklim un arī kā līdzekļu devējam, kas veido aptuveni 60 % no Eiropas skolu budžeta. Tā piebilda, ka tai bija pienākums uzsākt atgūšanas procedūru, jo attiecīgie kursi tika nodrošināti, pārkāpjot Valdes 1998. gada lēmumu.

Izmeklēšana

13. Ombuds sāka izmeklēšanu par šādiem apgalvojumiem un prasību:

Apgalvojumi

(1) Komisijai nebija juridisku pilnvaru pieprasīt atlīdzību no Eiropas skolām par SWALS dzimtās valodas klasēm.

(2) Pat pieņemot, ka Komisija varētu prasīt atlīdzību no Eiropas skolām par SWALS dzimtās valodas klasēm, tās lēmums esot pretrunā i) Eiropas skolu valdes lēmumam, ar ko apstiprina 2008. gada budžeta izpildi, un ii) tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principiem, jo Komisija būtībā esot noteikusi budžeta samazinājumus ar atpakaļejošu spēku.

Apgalvojums:

Komisijai būtu jāapņemas ievērot valdes lēmumu(-us) šādos jautājumos.

16. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma Komisijas atzinumu par sūdzību un pēc tam sūdzības iesniedzēja komentārus, atbildot uz Komisijas atzinumu. Ombuds arī veica papildu izmeklēšanu pēc Komisijas atbildes saņemšanas.

17. Ombuds 2013. gada 8. novembrī iesniedza priekšlikumu par mierizlīgumu. Komisija 2014. gada 20. janvāra atbildē noraidīja ombuda mierizlīgumu. Sūdzības iesniedzējs 2014. gada 28. februārī iesniedza savus apsvērumus [7].

Ombuda analīze un secinājumi

Ievadpiezīmes

18. Iepriekšējos lēmumos [8] ombuds ir uzskatījis, ka Eiropas skolas nav Savienības iestāde vai struktūra, bet ka Komisijai ir zināma atbildība par to darbību, jo tā ir pārstāvēta valdē un sniedz lielu ieguldījumu to finansēšanā.

19. Šis ieteikuma projekts attiecas tikai uz Komisijas, nevis Eiropas skolu rīcību, jo Eiropas skolas nav ES iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras LESD 228. panta nozīmē. Tādējādi ombuda novērtējums aprobežosies ar Komisijas šķietami nepareizo lēmumu pieprasīt atlīdzību no Eiropas skolām par SWALS piedāvātajiem kursiem dzimtajā valodā.

20. Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas otro apgalvojumu (t. i., lēmums pieprasīt atmaksu ir pretrunā valdes lēmumam par 2008. gada budžeta izpildes apstiprināšanu un juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principiem) ombude uzskata, ka šajā posmā nav nepieciešams ieņemt nostāju, ņemot vērā citus viņas konstatējumus šajā ieteikuma projektā. Tāpēc šajā ieteikuma projektā galvenā uzmanība ir pievērsta tikai pirmajam apgalvojumam un apgalvojumam.

Apgalvojums, ka Komisijai nebija juridisku pilnvaru pieprasīt atmaksu no Eiropas skolām, un ar to saistītais prasījums

Ombuda mierizlīguma priekšlikums

21. Ierosinot mierizlīgumu, ombuds ņēma vērā pušu iesniegtos argumentus un viedokļus. Ombuds jo īpaši norādīja, ka saskaņā ar Eiropas skolu statūtu 10.–13. pantu Valdei ir uzticētas vajadzīgās lēmumu pieņemšanas pilnvaras izglītības, budžeta un administratīvos jautājumos. Izglītības jautājumos valde nosaka, kuras studijas tiek piedāvātas un kā tās tiek organizētas (11. pants). Turklāt tā apstiprina Eiropas skolu budžetu katram finanšu gadam (13. pants).

22. Tādējādi bija skaidrs, ka Komisiju, kas rīkojas Savienības vārdā, nevar uzskatīt par galīgo lēmējinstanci izglītības un budžeta jautājumos Eiropas skolu pārvaldības sistēmas ietvaros.

23. Ombuds arī norādīja, ka ES Finanšu regulas [9] 3. pantā ir noteikts, ka “budžetu izveido un izpilda saskaņā ar [...] pareizas finanšu pārvaldības principiem, kam nepieciešama efektīva un lietderīga iekšējā kontrole [...]”. Turklāt ES Finanšu regulas 27. panta 1. punktā ir noteikts: „Budžeta apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, proti, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.”

24. Turklāt ES Finanšu regulas 48. panta 1. punktā ir noteikts, ka "Komisija izpilda budžeta ieņēmumus un izdevumus saskaņā ar šo regulu uz savu atbildību un piešķirto apropriāciju robežās."

25. Ombuds piekrita, ka Komisijai ir pienākums nodrošināt, ka ES resursi tiek izmantoti saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem. Faktiski Komisija pārkāptu ES tiesību aktus un labas pārvaldības principus, ja tā neveiktu atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu ES resursu pareizu izmantošanu.

26. Šajā kontekstā ombudam bija jāapsver, vai, uzsākot atgūšanas procedūru pret Eiropas skolām, Komisija ir rīkojusies atbilstīgi.

27. Ombuds norādīja, ka Konvencijas 26. pantā ir skaidri noteikts, ka strīdos starp līgumslēdzējām pusēm, kuri attiecas uz šīs Konvencijas interpretāciju un piemērošanu un kurus nav atrisinājusi valde, "tikai Tiesai ir jurisdikcija ".[10] Tādējādi nevienai no līgumslēdzējām pusēm nav jārīkojas vienpusēji, ja rodas strīds par noteikumu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem.

28. Ombuds uzskatīja, ka, ja Komisija uzskata, ka dažas Eiropas skolas ļaunprātīgi izmanto publiskos līdzekļus, pārkāpjot noteikumus (proti, Valdes 1998. gada lēmumu), vai ka pati Valde ir pārkāpusi šādus noteikumus (jo īpaši apstiprinot 2008. gada budžeta izpildes apstiprināšanu), tai ir pienākums rīkoties, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses.

29. Tomēr, to darot, Komisijai bija jāizvirza jautājums par iespējamu līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu valdē, kas ir galīgā lēmējinstitūcija izglītības un budžeta jautājumos, ciktāl tas attiecas uz Eiropas skolu pārvaldības sistēmu (Konvencijas 10. pants). Bija skaidrs, ka Komisija šo jautājumu ir izvirzījusi Valdei.

30. 2008. gada budžeta izpildes apstiprinājumā Valde skaidri norādīja, ka nepiekrīt Komisijas viedoklim par līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu. Šādos apstākļos Komisijai būtu bijis vai nu jāievēro šis lēmums, vai arī jāvēršas Tiesā, kā paredzēts Eiropas skolu statūtu 26. pantā. Tai nevajadzēja vienpusēji nolemt uzsākt atgūšanas procedūru.

31. Attiecīgi ombuds secināja, ka pirmais apgalvojums un ar to saistītais apgalvojums ir pamatots, un iesniedza šādu mierizlīguma priekšlikumu:

"Pamatojoties uz ombuda konstatējumiem, Komisija varētu piekrist, ka, ja šādi gadījumi radīsies nākotnē, tā neveiks vienpusējus pasākumus, lai atgūtu līdzekļus no Eiropas skolām. Tā vietā tā vērsīsies ar šo jautājumu pie Valdes un, ja tā nolems turpināt šā jautājuma izskatīšanu, vērsīsies Tiesā saskaņā ar Eiropas skolu statūtu 26. pantu."

Ombuda novērtējums pēc mierizlīguma priekšlikuma

31. Atbildē uz mierizlīguma priekšlikumu Komisija atkārtoja, ka, lai aizsargātu ES finanšu intereses, tai ir jāspēj veikt visus atbilstīgos pasākumus (tostarp izdot iekasēšanas rīkojumus), ja ES līdzekļi tiek izmantoti nepareizi.

32. Komisija arī norādīja, ka tā ir ievērojusi savu pienākumu rīkoties saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Eiropas skolu statūtos, kuros ES ir līgumslēdzēja puse, un pauda apņemšanos darīt visu iespējamo, lai atrisinātu problēmas Eiropas skolu sistēmas kontekstā.

33. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos pauda neapmierinātību ar Komisijas atteikumu pieņemt ombuda mierizlīguma priekšlikumu.

34. Ombuds pauž nožēlu par Komisijas atteikumu pieņemt priekšlikumu par mierizlīgumu. Turklāt ombude ir vīlusies par Komisijas kodolīgo atbildi.

35. Būtībā Komisija apstiprina, ka tā turpinās izdot iekasēšanas rīkojumus, ja tā konstatēs budžeta problēmas. Lai gan Komisija norādīja, ka tā ņem vērā savu pienākumu ievērot Eiropas skolu statūtus, un apņēmās iepriekš informēt valdi par jebkādām turpmākām domstarpībām, kas varētu izraisīt atgūšanas procedūru, tā nav pienācīgi atbildējusi uz ombuda izvirzīto argumentu. Faktiski Komisija atteicās atzīt, ka gadījumā, ja tās saprātīgie centieni atrisināt jautājumus Eiropas skolu sistēmas kontekstā neizdodas, tai būtu jāievēro Eiropas skolu statūtu 26. pants, nevis vienpusēji jāizdod iekasēšanas rīkojumi.

36. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka tas, ka Komisija nav ievērojusi Eiropas skolu statūtus, ir uzskatāms par administratīvu kļūmi. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu viņa sagatavo attiecīgu ieteikuma projektu.

Ieteikuma projekts

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds iesniedz Komisijai šādu ieteikuma projektu:

Komisijai būtu jāapstiprina, ka gadījumā, ja šādi gadījumi radīsies nākotnē, tā neveiks vienpusējus pasākumus, lai atgūtu līdzekļus no Eiropas skolām. Tā vietā tā vērsīsies ar šo jautājumu pie Valdes, un, ja netiks rasts risinājums, tā vietā, lai veiktu vienpusēju darbību, Komisija vērsīsies ar šo jautājumu Tiesā, kurai saskaņā ar Eiropas skolu statūtu 26. pantu ir ekskluzīva jurisdikcija strīdos starp Līgumslēdzējām pusēm saistībā ar šīs konvencijas interpretāciju un piemērošanu, kurus Valde nav atrisinājusi.

Ombude uzskata, ka ir lietderīgi vērst Komisijas uzmanību uz to, ka gadījumā, ja Komisija nepieņemtu viņas ieteikuma projektu, viņa apsvērtu, vai Eiropas Parlamentam būtu jāiesniedz īpašs ziņojums par šo jautājumu.

Komisija un sūdzības iesniedzējs tiks informēti par šo ieteikuma projektu. Saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu Komisija līdz 2014. gada 31. jūlijam nosūta sīki izstrādātu atzinumu.

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2014. gada 20. maijā

[1] Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (94/262/EOTK, EK, Euratom), OV L 113, 15. lpp.

[2] Konvencija, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus (OV 1994, L 212, 3. lpp.).

[3] Sk. Statūtu 1. pantu.

[4] Sk. Statūtu 8. pantu.

[5] Sk. Statūtu 10.–13. pantu.

[6] Eiropas skolas nodrošina mācīšanu ES oficiālajās valodās, kas izskaidro izteicienu "valodu sadaļa".

[7] Plašāku informāciju par sūdzības kontekstu, pušu argumentiem un ombuda veikto izmeklēšanu skatīt ombuda mierizlīguma priekšlikuma pilnajā tekstā, kas pieejams tīmekļa vietnē: http://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/correspondence.faces/en/54349/html.bookmark

[8] Sk., piemēram, 13. punktu Ombuda lēmumā, ar ko izbeidz izmeklēšanu saistībā ar sūdzību Nr. 1088/2011/TN pret Eiropas Komisiju, un 12. punktu Ombuda lēmumā, ar ko izbeidz izmeklēšanu saistībā ar sūdzību Nr. 11/2012/(ZV)AN pret Eiropas Komisiju.

[9] Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, OV 2002, L 248, 1. lpp. (“Finanšu regula”). Šī regula tagad ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1. lpp.).

[10] Kā piemēru, kurā Tiesa tika aicināta īstenot savu kompetenci attiecībā uz šīs konvencijas interpretāciju un piemērošanu, skatīt, piemēram, 2012. gada 2. februāra spriedumu lietā C-545/09 Komisija/Apvienotā Karaliste (Krājumā vēl nav publicēts).