(Izgatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu (1))

Sūdzību

Vispārīga informācija

Sūdzības iesniedzējs ir žurnālists, kurš strādā Maltas nedēļas laikrakstā MaltaToday. 2005. gada augustā viņš lūdza Eiropas Parlamentam piekļuvi piecu Maltas deputātu (EP deputātu) „publicētajiem kontiem”. Pēc e-pasta sarakstes ar Parlamenta reģistru, kuras laikā viņš paskaidroja, ka viņa pieprasījums attiecas uz datiem, kuros sīki izklāstīti Parlamenta maksājumi iepriekš minētajiem EP deputātiem, sūdzības iesniedzējs iesniedza oficiālu piekļuves pieprasījumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (2) ("Regula 1049/2001"). Parlaments 2005. gada 15. septembrī noraidīja šo lūgumu. Tā apgalvoja, ka attiecīgajos dokumentos ir informācija, ko uzskata par personas datiem saskaņā ar 2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (3) ("Regula 45/2001"). Attiecīgo dokumentu publiskošana bija jāatsaka, jo ar to tiktu pārkāptas trešās personas privātās dzīves intereses Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

Atkārtotajā piekļuves pieteikumā sūdzības iesniedzējs būtībā apgalvoja, ka dokumentu izpaušana neapdraudētu ieinteresēto personu privāto interešu aizsardzību un ka to publicēšana ir sabiedrības interesēs, jo EP deputātiem vajadzētu būt iespējai veikt pārbaudi no savu vēlētāju puses.

Savā 2005. gada 13. oktobra lēmumā par atkārtoto pieteikumu Parlaments paskaidroja, ka piekļuves pieteikums attiecas uz dokumentiem, kas saistīti ar dažādu personu, proti, deputātu un deputātu palīgu, finanšu lietām. Šādu datu apstrāde bija nepieciešama Parlamenta finanšu pārvaldībai un tādējādi, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs saskaņā ar Regulas 45/2001 5. panta a) punktu. Tomēr šīs informācijas sniegšana sabiedrībai pārsniedza to, kas bija nepieciešams Parlamenta administrācijas pareizai darbībai. Tādējādi uz šādas informācijas sniegšanu neattiecās Regulas 45/2001 5. panta a) punkts. Parlaments piebilda, ka izņēmumi no vispārējā principa par piekļuvi dokumentiem, kas minēti Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punktā, ir formulēti imperatīvi, līdz ar to tam ir pienākums atteikt piekļuvi, ja tas uzskata, ka dokumentu izpaušana kaitētu tajā minētajām interesēm. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu par sabiedrības kontroles nepieciešamību Parlaments apgalvoja, ka valsts līdzekļu pareizu izmantošanu garantē attiecīgās iekšējās un ārējās pārbaudes. Saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 74. pantu Eiropas Parlamenta deputātu saņemtās piemaksas tika pārbaudītas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ietvaros. Budžeta kontroles komiteja un Revīzijas palāta piemēroja piemērojamos noteikumus sabiedrības vārdā.

Parlaments arī apgalvoja, ka Parlamenta Reglamenta 5. panta 3. punktā ir noteikts, ka EP deputātiem nav tiesību pārbaudīt citu EP deputātu personas lietas un kontus. Tā kā šāda piekļuve tika liegta pat EP deputātiem, vēl jo vairāk bija iemesls, lai tā tiktu liegta personām ārpus Parlamenta.

Turklāt Parlaments norādīja, ka Regula 1049/2001 nekādā veidā neuzliek iestādēm pienākumu izveidot dokumentus, lai atbildētu uz pieteikumu. Ja pieprasītā informācija nebija pieejama vienā vai vairākos esošos dokumentos, bet ietvēra datu apkopošanu no datubāzes, pieteikums pārsniedza regulas darbības jomu. Datubāzes faktiski nebija dokumentu apkopojumi, bet gan pastāvīgi mainīgi datu kopumi. Tas attiecās uz sūdzības iesniedzēja pieprasīto informāciju, jo tā bija iekļauta grāmatvedības datu pārvaldības sistēmā, nevis vienā dokumentā. Līdz ar to viņa lūgums stricto sensu neietilpa Regulas 1049/2001 darbības jomā. Tomēr Parlaments piebilda, ka saskaņā ar savu pārredzamības politiku tas ir izskatījis pieteikumu, ņemot vērā regulas noteikumus.

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Parlaments noraidīja sūdzības iesniedzēja prasību.

Sūdzība ombudam

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā Eiropas Ombudam apgalvoja, ka EP deputāts ir publiska persona, kurai maksā gan valstu valdības, gan Eiropas fondi un tādējādi netieši Eiropas nodokļu maksātāji. Tādēļ nodokļu maksātājiem vajadzētu būt tiesībām pārbaudīt savu iemaksu izlietojumu, piekļūstot EP deputātu kontiem. Viņš arī uzskata, ka Maltas nodokļu maksātāju interesēs ir saņemt informāciju par šiem jautājumiem no valsts laikraksta. Viņš atsaucas uz ES līguma 6. pantu un Pamattiesību hartu. Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka atvērtība nostiprināja demokrātijas un pamattiesību principus un palīdzēja Savienības pilsoņiem piedalīties ES lietās.

Būtībā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Parlaments ir nepamatoti atteicis viņam piekļuvi datiem par Maltas deputātiem piešķirtajām piemaksām. Viņš apgalvoja, ka viņam būtu jāpiešķir šāda piekļuve. Sūdzības iesniedzējs precizēja, ka datos būtu jānorāda summas, ko EP deputāti ir saņēmuši no Parlamenta, kā arī veids, kādā šīs summas tika izmantotas viņu biroju darbībai un viņu pensiju finansēšanai saskaņā ar Parlamenta pensiju shēmu.

Pieprasījums

Izmeklēšanas apjoms

Ombuds lūdza Parlamentu sniegt atzinumu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un prasību.

Tomēr viņš precizēja, ka viņa izmeklēšana attiecas tikai uz dokumentiem vai informāciju, kas pastāvēja dienā, kad Parlaments noraidīja sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu par piekļuvi dokumentiem.

Parlamenta atzinums

Savā atzinumā Parlaments vispirms atgādināja, kādu informāciju tas bija sniedzis sūdzības iesniedzējam sākotnējās saziņas laikā ar Parlamenta reģistru: Reģistrs bija informējis sūdzības iesniedzēju, ka nav publicēti pārskati. Tā ir aprakstījusi sistēmu, kas pašlaik pastāv, jo nav EP deputātu nolikuma. Tā bija hibrīdsistēma, kuras pamatā bija EP deputātu algas, ko maksā valstu iestādes, un „dažādi sekretariāta pabalsti, ceļa izdevumu atlīdzināšana utt.”, ko Parlaments maksā no sava budžeta. Pēc tam sūdzības iesniedzējs saņēma noteikumu par sekretariāta piemaksām un ceļa izdevumu atlīdzināšanu kopiju.

Pēc e-pasta vēstuļu apmaiņas reģistrs informēja sūdzības iesniedzēju, ka informācija par Parlamenta veiktajiem maksājumiem EP deputātiem ir iekļauta datubāzē. Informācija tika vākta tikai grāmatvedības vajadzībām un netika ne publicēta, ne izplatīta, izņemot revīzijas struktūrām vai iestādēm, kas paredzētas attiecīgajos noteikumos.

Papildus noteikumiem par piemaksām Parlaments ir nosūtījis sūdzības iesniedzējam kopējo summu, kas izmaksāta EP deputātiem sekretariāta un citu piemaksu veidā. Tomēr, pēc Parlamenta domām, sūdzības iesniedzējs faktiski vēlējās saņemt to summu sadalījumu katram EP deputātam, kas saņemtas saistībā ar katru piemaksu (piemēram, palīgiem faktiski izmaksātās algas), un informāciju par braucieniem, kas veikti saistībā ar EP deputātu darbību. Parlaments apgalvoja, ka tas joprojām uzskata, ka uz šo skaitļu detalizētu sadalījumu attiecas Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts, jo šie grāmatvedības dokumenti attiecas ne tikai uz EP deputātiem, bet arī uz trešām personām, piemēram, palīgiem, kuru attiecības ar EP deputātiem reglamentē privāttiesību līgums. Parlaments apgalvoja, ka tam nav atļauts iejaukties šajās attiecībās un ka tas aprobežojas tikai ar grāmatveža lomu.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka Maltas deputāti būtu jāpakļauj Maltas nodokļu maksātāju kontrolei, Parlaments norādīja, ka EP deputāti tika pakļauti īpašām pārbaudēm, ko veica struktūras, kuras atbild par to, lai pārliecinātos, vai viņu finanšu pārvaldība atbilst spēkā esošajiem noteikumiem. Publisko kontroli attiecībā uz Eiropas publisko līdzekļu pareizu izmantošanu garantēja efektīvas revīzijas, ko veica Budžeta kontroles komiteja un Revīzijas palāta. EP deputātu piemaksas tika pārbaudītas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ietvaros saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 74. pantu.

Turklāt Parlaments atgādināja, ka tā Reglamenta 5. panta 3. punktā ir noteikts, ka EP deputātiem nav piekļuves citu EP deputātu personas lietām un kontiem. Tā kā šāda piekļuve tika liegta citiem EP deputātiem, Parlaments apgalvoja, ka tā a fortiori tika liegta personām ārpus Parlamenta, piemēram, sūdzības iesniedzējam.

Parlaments piebilda, ka sūdzības iesniedzējam turklāt bija iespēja ar interneta starpniecību tieši piekļūt katra no pieciem Maltas EP deputātiem „finansiālo interešu deklarācijai”.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

No sūdzības iesniedzēja piezīmes netika saņemtas.

Ombuda veiktā lietas pārbaude

Pamatojoties uz informāciju, ko ombuds bija saņēmis līdz šim brīdim, tas veica sūdzības sākotnējo novērtējumu. Viņš norādīja, ka, lai gan varēja apgalvot, ka sūdzības iesniedzēja pieprasījums attiecās uz piekļuvi informācijai, nevis uz piekļuvi dokumentiem, gan sūdzības iesniedzējs, gan Parlaments pamatoja savu argumentāciju ar Regulu 1049/2001.

Tomēr no Parlamenta sniegtās informācijas ombudam vēl nebija pilnīgi skaidrs, tieši uz kuriem dokumentiem vai informāciju attiecas sūdzība.

Tādēļ ombuds saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 2. punktu nolēma lūgt Parlamentu piešķirt viņa dienestiem piekļuvi šiem dokumentiem vai informācijai.

2006. gada 14. decembrī C. kungs, Parlamenta Finanšu ģenerāldirektorāta nodaļas „Deputātu piemaksas” vadītājs, uzņēma ombuda pārstāvjus. Viņš paskaidroja, ka EP deputātiem ir četri dažādi piemaksu veidi, ko pārvalda viņa nodaļa, proti, i) piemaksa par vispārējiem izdevumiem, ii) palīgu piemaksa, iii) ceļa dienas nauda un iv) tā sauktā dienas nauda. Viņš norādīja, ka dati par šiem pabalstiem ir reģistrēti trīs datubāzēs, proti, a) datubāzē ar nosaukumu INDE attiecībā uz vispārējiem izdevumiem, b) datubāzē ar nosaukumu CID attiecībā uz palīgu pabalstu un c) datubāzē ar nosaukumu MIME attiecībā uz ceļa un uzturēšanās izdevumiem.

Kā piemēru un konfidenciāli C. kungs parādīja ombuda pārstāvjiem šo trīs datubāzu izvilkumu izdrukas atsevišķiem EP deputātiem.

a) INDE datubāzes izdrukās bija norādīts attiecīgā EP deputāta vārds un uzvārds, summa, ko viņš saņēma kā piemaksu par vispārējiem izdevumiem, no šīs piemaksas atskaitāmā iemaksu summa EP deputātu pensiju shēmā un EP deputāta bankas konta rekvizīti. C. paskaidroja, ka pabalsts tika izmaksāts kā vienreizējs maksājums, kas bija vienāds visiem EP deputātiem ,, bet atskaitāmo pensiju iemaksu summa atšķīrās atkarībā no individuāliem faktoriem (piemēram, vecuma un izvēlētās shēmas) un acīmredzot bija vienāda ar nulli EP deputātiem, kuri nepiedalījās EP deputātu pensiju shēmā. Viņš norādīja, ka par šo summu noteikšanu ir atbildīga Parlamenta Sociālo tiesību nodaļa.

Atbildot uz ombuda pārstāvju jautājumu par to, vai vienreizējā maksājuma apmērs tika publiskots, C. norādīja, ka tas pats par sevi nav publisks, bet ka daži plašsaziņas līdzekļi ir publicējuši summu, kas bija noteikta 2005. gadam.

b) Datubāzes CID izdrukās bija norādīta summa, ko attiecīgais EP deputāts bija pieprasījis izmaksāt saviem palīgiem katru mēnesi. Papildus EP deputāta , vārdam viņi uzrādīja palīgu vārdus un summas, ko katrs no viņiem saņēma saskaņā ar līgumiem ar EP deputātu .. Citos gadījumos palīgu vārdu vietā tika norādīts uzņēmuma nosaukums. C. paskaidroja, ka līgumi, ko EP deputāti noslēguši ar saviem palīgiem, ne vienmēr ir darba līgumi, bet var būt arī pakalpojumu līgumi. Viņš paskaidroja, ka summas, ko deputātu vārdā izmaksā palīgiem saskaņā ar šo piemaksu, atšķiras līdz noteiktam maksimālajam apjomam. Izdrukās par katru mēnesi bija norādīts šis maksimālais budžets un tā daļa, kas tika izmantota, kā arī neizmantotā summa. C. kgs paskaidro, ka katra mēneša neizmantoto budžetu var izmantot jebkurā laikā līdz gada beigām, kad beidzas tā termiņš. Viņš arī paskaidroja, ka palīgiem izmaksājamo summu nepieciešamie pierādījumi ir viņu līgums ar EP deputātu un pierādījums par viņu sociālā nodrošinājuma segumu. Viņš norādīja, ka tāpēc viņa nodaļa nesaņēma palīgu algas aprēķinus.

Atbildot uz jautājumu, vai būtu iespējams sagatavot datubāzes izrakstus, kas neatklāj palīgu vārdus, C. norādīja, ka tā nav standarta darbība, bet ka to var veikt, izmantojot filtrus vai meklēšanas rīku, piemēram, Business Objects.

c) C. paskaidroja, ka izdrukas no datubāzes MIME vispirms parāda piemaksu, kas samaksāta par EP deputātu braucieniem starp viņu izcelsmes vietu un darba vietām, proti, Briseli un Strasbūru. Viņš norādīja, ka šis pabalsts tika izmaksāts kā vienreizējs maksājums, kas tika aprēķināts, pamatojoties uz attiecīgo attālumu un izvēlēto transportlīdzekli. Fiksētā summa tiktu atmaksāta arī tad, ja faktiskās ceļa izmaksas būtu mazākas. Tomēr deputātiem bija jāuzrāda iekāpšanas kartes, lai saņemtu atlīdzinājumu par gaisa transportu. Otrkārt, datubāzē bija norādīta EP deputāta dienas nauda — dienas nauda, ko piešķir par dienām, kas pavadītas, strādājot Parlamentā. C. paskaidroja, ka šī piemaksa tika piešķirta, pamatojoties uz sarakstiem, kurus EP deputāti parakstīja, piemēram, apmeklējot komitejas, kuru locekļi viņi bija. Pabalsta summa katram EP deputātam . bija vienāda Treškārt, datubāzē esot uzrādīti citu ceļa izdevumu atlīdzinājumi, kas, pēc C. domām, esot tikuši veikti, pamatojoties uz pierādījumiem par faktiskajiem izdevumiem. Tiesībsarga pārstāvjiem iesniegtajā piemērā bija šādas sadaļas: ceļojumi ar lidmašīnu, "frais nirēji" (dažādi izdevumi), viesnīcas izmaksas un taksometru maksas. Detalizētākā izdrukā bija norādīti ceļojuma datumi un vietas, kā arī izmantotais savienojums. Attiecībā uz dienas naudu sīkāk izdrukā bija norādīts apmeklētās komitejas nosaukums.

C. paskaidroja, ka datubāzē ir iekļauta arī sīkāka informācija par tādām pozīcijām kā frais nirēji. Viņš apstiprināja, ka šajā datubāzē nav datu par trešām personām. Piemēram, palīgu ceļa izdevumus nevar atlīdzināt saskaņā ar šo pabalstu.

Atbildot uz ombuda pārstāvju jautājumu par to, vai papildus šiem pabalstiem un pensijām Parlaments veica citus maksājumus EP deputātiem , C., viņš norādīja, ka tas tā nav viņa līmenī, bet ka Sociālo tiesību nodaļa sedza arī medicīniskos izdevumus, kā arī valodu kursus un datorkursus. Turklāt citu ģenerāldirektorātu avansu kontu darbiniekiem dažos gadījumos varētu būt tiesības veikt avansa maksājumus EP deputātiem viņu komandējumu laikā ārvalstīs. Tomēr pēc tam tie būtu jāpārbauda un jāapstiprina C. nodaļai.

Ziņojums par pārbaudi tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam un Parlamentam.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Komentējot pārbaudes ziņojumu, sūdzības iesniedzējs apstiprināja, ka viņa pieprasījums par piekļuvi dokumentiem attiecas uz četriem pabalstu veidiem, kas reģistrēti trijās ombuda pārstāvju pārbaudītajās datubāzēs. Viņš atkārtoti pauda viedokli, ka datubāzēs iekļautā informācija būtu jāpublisko, jo Eiropas nodokļu maksātājiem ir tiesības kontrolēt savu iemaksu izlietojumu. Turklāt EP deputāti no Maltas atskaitījās Maltas vēlētājiem par to, kā viņi izlietoja naudu, ko saņēma no Eiropas budžeta saistībā ar saviem pienākumiem.

Sūdzības iesniedzējs arī uzsvēra, ka, kā norādīja C., bija iespējams sniegt detalizētu informāciju par deputātu maksājumiem saviem palīgiem, neatklājot palīgu vārdus. Šāda rīcība ļautu izpaust pieprasīto informāciju, nepārkāpjot Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Viņš apgalvoja, ka, ņemot vērā to, ka šajās trīs datubāzēs iekļauto detalizēto informāciju var publiskot, neatklājot trešo personu vārdus, piekļuves pieprasījums nepārsniedz Regulas 1049/2001 darbības jomu.

Sūdzības iesniedzējs lūdza ombudu apsvērt, vai pieprasītās informācijas izpaušana varētu apdraudēt attiecīgo personu privātuma vai neaizskaramības aizsardzību, un pārliecināties, vai tā radītu reālu nopietna kaitējuma risku viņu aizsargātajām interesēm.

Sūdzības iesniedzējs piebilda, ka gadījumā, ja dokumenta daļas nav pieejamas, pārējais dokuments būtu jāpublisko.

Ombuda apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju
Ombuda apsvērumi

Pēc sūdzības iesniedzēja un Parlamenta sniegtās informācijas rūpīgas analīzes ombuds uzskatīja, ka šajā lietā ir iespējami atšķirīgi viedokļi par datu aizsardzības noteikumu pareizu interpretāciju un piemērošanu. Konkrētāk, tajā bija prasīts panākt līdzsvaru starp atklātību un tiesībām uz privātumu, un šo situāciju Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) apsprieda savā informatīvajā dokumentā par publisku piekļuvi dokumentiem un datu aizsardzību (4).

Tādēļ ombuds nolēma apspriesties ar EDAU par šo lietu saskaņā ar EDAU un ombuda saprašanās memoranda C un D daļu (5). Attiecīgi ombuds lūdza EDAU viedokli par to, vai un, ja jā, tad cik lielā mērā sūdzības iesniedzēja pieprasītos datus var publiskot.

Jo īpaši ombuds norādīja, ka Parlaments ir apgalvojis, ka dažus dokumentus nevar publiskot, jo tajos ir trešo personu personas dati, jo īpaši EP deputātu palīgu vārdi. Tomēr Parlaments, šķiet, nav apsvēris iespēju piešķirt daļēju piekļuvi šādiem datiem, piemēram, dzēšot palīgu vārdus. Saistībā ar maksājumiem palīgiem izrādījās arī, ka šādi maksājumi, ko katru mēnesi veic attiecīgā EP deputāta , vārdā, atšķiras līdz noteiktam fiksētam maksimālajam apjomam. Ombuda pārstāvji tika informēti, ka katra mēneša neizmantoto budžetu saskaņā ar šo piemaksu var izmantot jebkurā brīdī līdz gada beigām, kad beidzas tā termiņš. Tāpēc varētu jautāt, vai nebūtu iespējams sniegt piekļuvi vismaz konkrētiem kopējiem skaitļiem, piemēram, informācijai par to, vai un cik lielā mērā EP deputāti ir izsmēluši savu budžetu saskaņā ar šo piemaksu konkrētajam gadam. Turklāt, ciktāl tas attiecas uz pašiem EP deputātiem, nešķiet, ka Parlaments būtu apsvēris, vai gadījumā, ja attiecīgajos dokumentos būtu sensitīvi dati par EP deputātiem ,, tas tiem lūgtu atzinumu par datu iespējamās izpaušanas sekām.

EDAU atbilde

Savā atbildē EDAU atgādināja, ka savā informatīvajā dokumentā viņš ir plaši apspriedis situācijas, kurās iestāde pieņem lēmumu par lūgumu nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem, kuros ir personas dati. Šādās situācijās iestādei bija jāņem vērā gan tiesību uz publisku piekļuvi, gan tiesību uz datu aizsardzību pamatbūtība. Tā rezultātā tika panākta līdzsvarota pieeja. Tomēr bieži vien nebija skaidrs, vai īpašos apstākļos ir jāpiešķir publiska piekļuve personas datiem.

Ņemot to vērā, EDAU izteica vairākus apsvērumus par šo lietu.

Pirmkārt, viņš norādīja, ka ir jāņem vērā, ka lieta galvenokārt attiecās uz EP deputātu . personas datiem. Lai gan EP deputāta nostāja nenozīmēja, ka EP deputātiem būtu jāliedz viņu privātās dzīves aizsardzība, galvenais apsvērums pārredzamā un demokrātiskā sabiedrībā bija tāds, ka sabiedrībai ir tiesības būt informētai par savu uzvedību. EP deputātiem bija jāapzinās šīs sabiedrības intereses. Šajā lietā tas bija vēl acīmredzamāk, jo tas attiecās uz valsts līdzekļu izdevumiem, kas uzticēti EP deputātiem .. EDAU norādīja, ka apvienotajās lietās C-465/00, C-138/01 un C-139/01 Österreichischer Rundfunk un citi (6) Tiesa skaidri atzina mērķi uzraudzīt valsts līdzekļu pareizu izmantošanu kā pamatojumu privātās dzīves aizskārumam.

EDAU arī norādīja, ka attiecībā uz EP deputātu palīgu personas datiem iznākums ir niansētāks. Arī šajā ziņā dominēja sabiedrības tiesības uz informāciju, taču bija vajadzīgi izņēmumi, lai aizsargātu palīgu likumīgās intereses. EDAU uzskata, ka piemērs tam varētu būt tāds, ka palīga vārda izpaušana attiecībā uz EP deputātu, kura labā viņš vai viņa strādāja, varētu atklāt palīga politiskos uzskatus. Tie bija sensitīvi dati Regulas 45/2001 10. panta nozīmē. EDAU norādīja, ka no pirmā acu uzmetiena risinājums, ko ombuds ierosināja savos apsvērumos, proti, asistentu vārdu svītrošana, pienācīgi aizsargātu asistentu tiesības. EDAU arī uzskatīja, ka, ja īpašu iemeslu dēļ šis risinājums neatbilst datu subjektu pamatotām interesēm, varētu apsvērt piekļuvi apkopotiem skaitļiem, kā minējis ombuds.

Attiecībā uz iespēju lūgt EP deputātus paust viedokli par datu iespējamas izpaušanas sekām EDAU norādīja, ka kopumā viņš pilnībā atbalsta šīs iespējas izmantošanu. Tomēr viņš piebilda, ka šajā gadījumā viņš nav pārliecināts par tā lietderību, ciktāl tas attiecas uz datiem par pašiem deputātiem. EDAU norādīja, ka šķiet acīmredzami, ka šie dati ir jāizpauž. Tomēr EDAU uzskatīja, ka varētu būt lietderīgi jautāt par sekām, kādas varētu būt iespējamai ar asistentiem saistītu datu izpaušanai.

Ombuds nosūtīja EDAU atbildes kopijas Parlamentam un sūdzības iesniedzējam.

Parlamenta komentāri

Parlaments atbildēja, ka ir rūpīgi izskatījis EDAU atzinumu. Tomēr tā vēlreiz vērsa ombuda uzmanību uz argumentiem, ko tā bija izvirzījusi savā atzinumā par šo lietu. Parlaments uzsvēra, ka ir svarīgi, lai publisko līdzekļu izlietojuma revīzijas tiktu veiktas gan iekšēji, gan ārpus iestādes, kā Prezidijs norādīja savā lēmumā par sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījumu. Šīs revīzijas bija jāveic neatkarīgām organizācijām, piemēram, Eiropas Revīzijas palātai, un saskaņā ar institucionālajām procedūrām, kas garantē gan to, ka tiek ievēroti noteikumi, kuri reglamentē publisko līdzekļu izmantošanu, gan EP deputātu rīcības brīvību.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos vēlreiz uzsvēra, ka viņa sūdzībā aplūkotie principi ir pārredzamība un pārskatatbildība. Viņš piekrīt, ka iekšējās un ārējās revīzijas ir jāveic saskaņā ar institucionālajām procedūrām. Tomēr bija jānodrošina, lai cilvēki, kas viņus ievēlēja, varētu saukt pie atbildības EP deputātus par viņu rīcību. Sūdzības iesniedzējs piebilda, ka, tā kā EP deputāti ir Eiropas augstākā līmeņa pārstāvji, viņiem ir tiesības saņemt labus profesionālos tarifus. Tomēr viņš uzskatīja, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, tieši kādas ir šīs likmes.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ar gandarījumu atzīmē, ka EDAU ir secinājis, ka ir jāizpauž dati par pašiem EP deputātiem. Viņš pilnībā piekrīt EDAU viedoklim, ka EP deputātiem ir jāapzinās sabiedrības intereses saņemt informāciju par savu rīcību un ka tas ir vēl acīmredzamāk viņa gadījumā, jo tas attiecas uz valsts līdzekļu izlietojumu. Sūdzības iesniedzējs pateicās ombudam par viņa centieniem šajā lietā.

Lēmums

Publiska piekļuve datiem par Eiropas Parlamenta deputātiem piešķirtajām piemaksām

1.1 Sūdzības iesniedzējs, žurnālists, kas strādā Maltas nedēļas laikrakstā MaltaToday, lūdza Eiropas Parlamentam piekļuvi piecu Maltas deputātu (EP deputātu) "publicētajiem kontiem". E-pasta sarakstē starp sūdzības iesniedzēju un Parlamenta reģistru tika precizēts, ka viņa pieprasījums attiecas uz datiem, kuros sīki izklāstīti Parlamenta maksājumi Parlamenta deputātiem. Parlaments noraidīja sūdzības iesniedzēja pieteikumu un atkārtoto pieteikumu, apgalvojot, ka attiecīgajos dokumentos ir informācija, ko uzskata par personas datiem saskaņā ar 2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (7) ("Regula 45/2001"). Dokumentu izpaušana pārkāptu trešās personas privātās dzīves intereses Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (8) ("Regula 1049/2001") 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu par nepieciešamību veikt Eiropas Parlamenta deputātu darbības publisku kontroli Parlaments apgalvoja, ka valsts līdzekļu pareizu izmantošanu garantēja attiecīgās iekšējās un ārējās pārbaudes, ko veica Budžeta kontroles komiteja un Revīzijas palāta. Parlaments arī apgalvoja, ka Reglamenta 5. panta 3. punktā ir noteikts, ka EP deputātiem nav tiesību pārbaudīt citu EP deputātu personas lietas un kontus. Tādēļ a fortiori šāda piekļuve bija jāliedz personām ārpus Parlamenta. Parlaments piebilda, ka Regula 1049/2001 neuzliek tam pienākumu izveidot dokumentus, lai atbildētu uz pieteikumu. Ja pieprasītā informācija nebija pieejama vienā vai vairākos esošos dokumentos, bet ietvēra datu apkopošanu no datubāzes, pieteikums pārsniedza regulas darbības jomu. Tas attiecās uz sūdzības iesniedzēja pieprasīto informāciju, jo tā bija iekļauta grāmatvedības datu pārvaldības sistēmā, nevis vienā dokumentā. Līdz ar to viņa lūgums strictu sensu neietilpa Regulas 1049/2001 darbības jomā. Tomēr Parlaments norādīja, ka saskaņā ar tā pārredzamības politiku tas ir izskatījis pieteikumu, ņemot vērā regulas noteikumus.

1.2 Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka EP deputāts ir publiska persona, kurai maksā gan valstu valdības, gan Eiropas fondi un tādējādi netieši Eiropas nodokļu maksātāji. Tādēļ nodokļu maksātājiem vajadzētu būt tiesībām pārbaudīt savu iemaksu izlietojumu, piekļūstot EP deputātu kontiem. Viņš uzsver, ka atvērtība stiprina demokrātijas un pamattiesību principus un ka tā palīdz Savienības pilsoņiem piedalīties ES lietās.

1.3 Savā atzinumā Parlaments saglabāja savu nostāju. Tā it īpaši norādīja, ka tā nevar sniegt piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem, jo tie attiecas ne tikai uz deputātiem, bet arī uz trešām personām, piemēram, palīgiem, kuru attiecības ar deputātiem reglamentē privāttiesību līgums. Parlaments apgalvoja, ka tam nav atļauts iejaukties šajās attiecībās un tādējādi aprobežojas tikai ar grāmatveža lomu. Tā arī apgalvoja, ka publisko kontroli attiecībā uz Eiropas līdzekļu pareizu izmantošanu garantēja efektīvas revīzijas, ko veica Budžeta kontroles komiteja un Revīzijas palāta.

1.4 Ombuda dienestu veiktā pārbaude parādīja, ka sūdzības iesniedzēja pieprasījums attiecās uz četru veidu piemaksām Eiropas Parlamenta deputātiem, kuras Parlamenta Finanšu ģenerāldirektorāts reģistrējis trīs datubāzēs. Jo īpaši datubāze INDE reģistrē piemaksas par vispārējiem izdevumiem, datubāze CID reģistrē piemaksas par EP deputātu palīgiem un datubāze MIME reģistrē ceļa un uzturēšanās izdevumus.

1.5 Ombuds norāda, ka gan sūdzības iesniedzējs, gan Parlaments šajā lietā pamato savu argumentāciju ar Regulas 1049/2001 noteikumiem par piekļuvi dokumentiem, lai gan varēja apgalvot, ka sūdzības iesniedzēja pieprasījums attiecās uz piekļuvi informācijai. Tādēļ ombuds savus apsvērumus balstīs arī tikai uz tiesību aktiem, kas attiecas uz piekļuvi dokumentiem.

1.6 Saskaņā ar Regulas 1049/2001 ceturto apsvērumu tās "mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk īstenot sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem".

Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, uz kuru Parlaments atsaucās, lai pamatotu savu nostāju, ir noteikts:

"Iestādes atsaka piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt: (...) personas privāto dzīvi un neaizskaramību, jo īpaši saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par personas datu aizsardzību."

Regulas 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 5. pantā ir noteikts:

“Personas datus var apstrādāt tikai tad, ja:

a) apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, pamatojoties uz Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem vai citiem juridiskiem instrumentiem, kas pieņemti uz to pamata, vai likumīgi īstenojot oficiālas pilnvaras, kas piešķirtas Kopienas iestādei vai struktūrai, vai trešai personai, kurai datus izpauž, vai

b) apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, vai

c) apstrāde ir vajadzīga līguma, kura līgumslēdzēja puse ir datu subjekts, izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas, vai

d) datu subjekts ir nepārprotami devis savu piekrišanu; vai

e) apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vitālas intereses."

1.7 Saskaņā ar Kopienas tiesu iedibināto judikatūru i) izņēmumi no vispārējām tiesībām piekļūt dokumentiem, kas noteikti Regulā 1049/2001, ir jāpiemēro un jāinterpretē šauri (9); attiecīgajai iestādei, ja tā atsaka piekļuvi, katrā atsevišķā gadījumā jānovērtē, vai uz attiecīgo dokumentu attiecas paredzētie izņēmumi (10); un iii) jāapsver iespēja piešķirt daļēju piekļuvi informācijai, uz kuru neattiecas attiecīgie izņēmumi (11).

1.8 Ņemot vērā, ka šajā lietā ir jāpanāk līdzsvars starp atklātību un tiesībām uz privātumu, ombuds nolēma apspriesties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU) par to, vai un cik lielā mērā sūdzības iesniedzēja pieprasītos datus varētu publiskot. Savā atbildē EDAU atgādināja, ka, kā viņš ir norādījis savā informatīvajā dokumentā par publisku piekļuvi dokumentiem un datu aizsardzību (12), kad iestādēm ir jālemj par lūgumu nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem, kas satur personas datus, tām ir jāņem vērā gan tiesību uz publisku piekļuvi, gan tiesību uz datu aizsardzību pamatbūtība.

Attiecībā uz EP deputātu personas datiem EDAU norādīja, ka, lai gan EP deputāta nostāja nenozīmē, ka EP deputātiem būtu jāliedz viņu privātās dzīves aizsardzība, galvenais apsvērums ir tāds, ka sabiedrībai ir tiesības būt informētai par savu uzvedību. EP deputātiem bija jāapzinās šīs sabiedrības intereses. Šajā lietā tas bija vēl acīmredzamāk, jo tas attiecās uz valsts līdzekļu izdevumiem, kas uzticēti EP deputātiem. Tādēļ, pēc EDAU domām, šķita pašsaprotami, ka bija jāizpauž dati par pašiem EP deputātiem.

Attiecībā uz datiem par EP deputātu palīgiem EDAU norādīja, ka iznākumam jābūt niansētākam. Viņu gadījumā dominēja arī sabiedrības tiesības uz informāciju. Tomēr bija vajadzīgi izņēmumi, lai aizsargātu palīgu likumīgās intereses. EDAU kā piemēru norādīja, ka palīgu vārdu izpaušana saistībā ar EP deputātiem, kuru labā viņi strādāja, varētu atklāt palīgu politiskos uzskatus, kas ir sensitīvi dati Regulas 45/2001 10. panta nozīmē. EDAU uzskata, ka palīgu vārdu dzēšana būtu palīgu tiesību pienācīga aizsardzība. EDAU arī uzskatīja, ka, ja īpašu iemeslu dēļ šis risinājums neatbilst datu subjektu pamatotām interesēm, varētu apsvērt piekļuvi apkopotiem skaitļiem.

1.9 Ombuds atzīmē, ka EDAU nostāja kopumā ir līdzīga nostājai, ko tas konsekventi ieņem attiecībā uz publisku piekļuvi dokumentiem. Ombuds ir vairākkārt norādījis, cik svarīga ir publiska piekļuve dokumentiem attiecībā uz pārredzamību, pārskatatbildību un demokrātiju Eiropas Savienībā (13). Piekļuve publisko iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem ļauj iedzīvotājiem gūt ieskatu lēmumu pieņemšanas procesos un rūpīgi pārbaudīt šo iestāžu administratīvo darbību. Šajā gadījumā pārredzamības standartiem ir jābūt īpaši augstiem, ņemot vērā, ka tie attiecas, pirmkārt, uz valsts līdzekļu izmantošanu, ko pilsoņi iegulda kā savus nodokļus, un, otrkārt, uz šo pilsoņu ievēlēto pārstāvju rīcību.

1.10. Paturot prātā iepriekš minēto, ombuds vispirms pārbaudīs to argumentu precizitāti, kurus Parlaments izvirzīja, lai pamatotu savu atteikumu piešķirt sūdzības iesniedzējam piekļuvi viņa pieprasītajiem datiem. Pēc tam, ņemot vērā viņa secinājumus, viņš individuāli apspriedīs dažādās attiecīgās datu kopas un ieņems nostāju par to, kāda informācija, ja tāda ir, kas atrodas trijās Parlamenta datubāzēs, būtu jāizpauž.

1.11 Attiecībā uz Parlamenta argumentiem pret datu izpaušanu ombuds uzskata, ka viņam ir jānošķir paši EP deputāti un trešās personas.

1.12 Kā skaidri norāda EDAU, Eiropas Parlamenta deputātiem ir jāapzinās sabiedrības intereses attiecībā uz viņu rīcību, it īpaši, ja šī rīcība, kā tas ir šajā gadījumā, ir saistīta ar valsts līdzekļu izmantošanu. Tādēļ viņš uzskata, ka šajā lietas aspektā atklātībai būtu jāprevalē pār tiesībām uz privātumu, kā noteikts Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

1.13 Attiecībā uz Parlamenta argumentu, ka Budžeta kontroles komitejas un Revīzijas palātas veiktās īpašās pārbaudes nodrošināja publisko līdzekļu pareizu izmantošanu, ombuds atgādina, ka Regulā 1049/2001 nav prasīts, lai pieteikuma iesniedzēji pamatotu savu pieteikumu par piekļuvi dokumentiem. Līdz ar to ombuds uzskata par spēkā neesošu iestādes, kas izskata pieteikumu, izvirzīto argumentu, ka to pašu mērķi, ko prasītājs vēlas sasniegt, lūdzot piekļuvi noteiktiem dokumentiem, var sasniegt ar citiem līdzekļiem. Tādēļ ombuds uzskata, ka Parlamenta atsauce uz atbildīgo struktūru veiktajām finanšu pārbaudēm šajā lietā nav būtiska.

1.14 Ombuds arī norāda, ka Parlaments papildus atsaucās uz Reglamenta 5. panta 3. punktu, kurā noteikts, ka EP deputāti nedrīkst piekļūt citu EP deputātu personas lietām un kontiem. Tā kā šāda piekļuve tika liegta citiem EP deputātiem, tā a fortiori tika liegta personām ārpus Parlamenta. Ombuds atgādina, ka Parlaments pats ir pieņēmis Parlamenta Reglamentu, lai organizētu tā iekšējo darbību. Viņš uzskata, ka tos nevar tieši piemērot Parlamenta attiecībām ar pilsoņiem. Tādējādi nešķiet, ka tie būtu piemērots juridiskais pamats sūdzības iesniedzēja piekļuves pieteikuma noraidīšanai.

1.15 Tādējādi ombuds uzskata, ka Parlamenta izvirzītie argumenti nav pārliecinoši un ka tādēļ Parlamenta atteikums piešķirt sūdzības iesniedzējam piekļuvi viņa pieprasītajiem datiem, ciktāl tie attiecas tikai uz EP deputātiem, nebija pamatots. Tā ir administratīva kļūme.

1.16 Attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu palīgu personas datiem ombuds atgādina, ka viņš savā vēstulē EDAU norādīja, ka Parlaments, šķiet, nav apsvēris iespēju piešķirt daļēju piekļuvi dokumentiem, kuros ir šādi personas dati, piemēram, dzēšot palīgu vārdus. EDAU ir apstiprinājis, ka palīgu vārdu svītrošana pienācīgi aizsargātu viņu tiesības, ja vien nav īpašu iemeslu, kāpēc šis risinājums neatbilstu viņu likumīgajām interesēm. Tāpēc ombuds uzskata, ka Parlamentam nebūtu bijis jāatklāj palīgu vārdi. Tomēr arī tas, ka Parlaments nav apsvēris iespēju piešķirt daļēju piekļuvi dokumentiem, kuros ir palīgu personas dati, piemēram, svītrojot palīgu vārdus, ir uzskatāms par administratīvu kļūmi.

1.17 Ombuds uzskata, ka ietekme uz individuālajās datubāzēs iekļautajiem datiem ir šāda.

Šķiet, ka INDE datubāzē par vispārējiem izdevumiem nav nekādu datu, kas attiektos uz citām personām, izņemot pašus EP deputātus. Ombuds uzskata, ka ir acīmredzams, ka būtu jāatklāj visiem EP deputātiem par viņu vispārējiem izdevumiem izmaksātā vienreizējā maksājuma summa, ja tā vēl nav publiski pieejama. EP deputātu bankas konta rekvizīti, kas arī ir iekļauti šīs datubāzes izrakstos, protams, nebūtu jāatklāj.

Attiecībā uz atskaitījumiem no vienreizējā maksājuma Eiropas Parlamenta deputātu pensiju shēmai ombuds norāda, ka EDAU nav īpaši komentējis šo jautājumu. Tomēr jāatzīmē, ka ombuds pašlaik izskata vēl vienu sūdzību par publisku piekļuvi visu to EP deputātu vārdu sarakstam, kuri piedalās EP deputātu pensiju shēmā (14). Ombuda izmeklēšana šajā lietā vēl nav pabeigta. Tādēļ viņš uzskata, ka viņam būtu jāsagaida šīs lietas iznākums, pirms viņš sniedz ieteikumus par to, vai Parlamentam būtu arī jānodrošina piekļuve datiem, kas saistīti ar EP deputātu dalību EP deputātu pensiju shēmā.

Attiecībā uz PĪL datubāzi, kurā reģistrē deputātu palīgu piemaksas, ombuds uzskata, ka, kā norādīts iepriekš, palīgu vārdi nebūtu jāatklāj. Tomēr, ciktāl ombuds redz, šķiet, ka nav nekādu īpašu iemeslu, kā to minējis EDAU, kas prasītu papildu anonimizāciju papildus palīgu vārdu dzēšanai. Tādēļ ombuds uzskata, ka, nepastāvot īpašiem iemesliem pret šādu izpaušanu, būtu jāpiešķir piekļuve attiecīgajiem izvilkumiem no šīs datubāzes, izņemot atsauces uz palīgu vārdiem, kas būtu jāsvītro.

Attiecībā uz MIME datubāzi, kurā reģistrē deputātu ceļa un uzturēšanās izdevumus, ombuds norāda, ka, kā apstiprināja Parlamenta pārstāvis, datubāzē nav datu par trešām personām. Tādēļ viņš uzskata, ka būtu jāpiešķir pilnīga piekļuve šajā datubāzē iekļautajiem datiem.

Secinājums

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, ombuds secina, ka Parlaments ir nepamatoti pilnībā noraidījis sūdzības iesniedzēja pieteikumu par piekļuvi tā datubāzēs INDE, CID un MIME iekļautajiem datiem. Tā ir administratīva kļūme.

Ieteikuma projekts

Parlamentam būtu i) jāpārskata sūdzības iesniedzēja pieteikums par piekļuvi datiem, kuros sīki izklāstīti Maltas EP deputātiem piešķirtie pabalsti, un ii) jāpiešķir sūdzības iesniedzējam piekļuve šiem datiem saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem.

Parlaments un sūdzības iesniedzējs tiks informēti par šo ieteikuma projektu. Saskaņā ar Eiropas ombuda statūtu 3. panta 6. punktu Parlaments līdz 2007. gada 31. decembrim nosūta sīki izstrādātu atzinumu. Sīki izstrādātais atzinums varētu ietvert ombuda lēmuma pieņemšanu un to pasākumu aprakstu, kas veikti, lai īstenotu ieteikuma projektu.

Strasbūrā, 2007. gada 24. septembrī

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums 94/262 par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (OV L 113, 15. lpp.).

(2) OV L 145, 43. lpp.

(3) OV L 8, 1. lpp.

(4) "Publiska piekļuve dokumentiem un datu aizsardzība", pamatdokumentu sērija Nr. 1, 2005. gada jūlijs. Dokuments ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē (http://www.edps.europa.eu/EDPSWEB/edps/lang/en/pid/21).

(5) OV 2007, C 27, 21. lpp.

(6) Apvienotās lietas C-465/00, C-138/01 un C-139/01 Österreichischer Rundfunk un citi, 2003, ECR I-4989.

(7) OV L 8, 1. lpp.

(8) OV L 145, 43. lpp.

(9) Skatīt, piemēram, spriedumu lietā T-84/03 Turco/Padome (Krājums 2004, II-4061. lpp., 60. punkts).

(10) Skat., piemēram, 2000. gada 15. janvāra spriedumu apvienotajās lietās C-174/98 P un C-189/98 P Nīderlande un Van Der Wal/Komisija (Recueil, I-1. lpp., 24. punkts).

(11) Skat. 2004. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C-353/01 P Mattila/Komisija (Recueil, I-1073. lpp., 30. punkts).

(12) "Publiska piekļuve dokumentiem un datu aizsardzība", pamatdokumentu sērija Nr. 1, 2005. gada jūlijs. Šis dokuments ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē (http://www.edps.europa.eu/EDPSWEB/edps/lang/en/pid/21).

(13) Skat., piemēram, ombuda lekcijas tekstu Džona Hopkinsa Universitātes Padziļināto starptautisko studiju skolā Boloņā, Itālijā, 2006. gada 17. oktobrī. Teksts ir pieejams ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu/speeches/en/2006-10-17b.htm).

(14) Sūdzība 655/2006/SAB (konfidenciāli).