(Izgatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu (1))

Šajā lietā ir izvirzīts tas pats jautājums kā sūdzībā 2107/2002/(BB)PB, kurā 2004. gada 15. jūnijā Komisijai tika nosūtīts ieteikuma projekts. Tādējādi šis ieteikuma projekts ir identisks iepriekšējam.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgie fakti kopsavilkumā ir šādi:

Sūdzības iesniedzējs vēlas pieteikties piecu mēnešu apmācībai Komisijā. Komisijas tīmekļa vietnē viņš pamanīja, ka tiek piemērots 30 gadu vecuma ierobežojums. Apmācības perioda pieteikuma veidlapā ir minēts, ka šim noteikumam varētu būt izņēmumi.

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, nepieņemot pieteikumus no personām, kas vecākas par 30 gadiem, Eiropas Komisija ir vainojama vecuma diskriminēšanā. Viņš apgalvo, ka būtu jāatceļ noteikums par vecuma ierobežojumu un jāpiedāvā apmācības periodi pēc nopelniem.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Rezumējot Komisija savā atzinumā norādīja uz šādiem aspektiem:

Komisijas stažēšanās programmas filozofija ir vērsta uz jauniešiem viņu karjeras sākumā. Tas ir iemesls, kāpēc pastāv 30 gadu vecuma ierobežojums. Komisija neuzskata, ka vecuma ierobežojums ir diskriminācija, jo programmas būtība attiecas tieši uz jaunajiem absolventiem. Tomēr Komisija atsevišķos gadījumos pieļauj izņēmumus, ja tam ir pietiekams pamatojums.

Komisija norāda, ka sūdzības iesniedzējs (kas ir 44 gadus vecs) jau trīs reizes ir pieteicies uz apmācību darbavietā Komisijā. Viņam tika piešķirts atbrīvojums attiecībā uz viņa pirmo pieteikumu, viņš sekmīgi izturēja priekšatlases procesu un viņam tika piedāvāts trīs mēnešu līgums, kuru viņš noraidīja. Sūdzības iesniedzējam netika piešķirti atbrīvojumi no vecuma ierobežojuma attiecībā uz šādiem diviem pieteikumiem.

Sūdzības iesniedzējs iesniedza Eiropas Ombudam iepriekšēju sūdzību pret Komisiju par viņa pieteikuma noraidīšanu attiecībā uz prakses periodiem. Eiropas Ombuds konstatēja, ka nav pieļautas administratīvas kļūmes.

Komisija norāda, ka visi Komisijas stažieri jau ir atlasīti pēc nopelniem, un galvenie priekšatlases kritēriji šai programmai ir kvalifikācija, zināšanas un spējas. Komisija uzskata, ka nopelni nav saistīti ar vecumu un no pieredzes nav izsecināmi.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos īsumā norādīja šādus punktus:

Komisijas atzinums ir pretrunā iespēju vienlīdzības principam. Tas bija galvenais temats daudzās konferencēs, kuras organizēja Eiropas Komisija un kurās piedalījās sūdzības iesniedzējs. Turklāt šajās konferencēs tika atzīts, ka cilvēku karjera nepārtraukti mainās, apstājas un sākas un ka nav ne sākuma, ne beigu.

Komisijas atzinums ir arī pretrunā komisāru Diamantopoulou un Bolkestein paziņojumiem, kas attiecīgi ir šādi: “Bez spēcīgas, uz zināšanām orientētas ekonomikas mēs nevaram sasniegt citus būtiskus sociālās iekļaušanas un tādas sabiedrības mērķus, kuras pamatā ir iespēju vienlīdzība visiem. Komisija stingri atbalsta šos mērķus un ambīcijas" un "Eiropieši tagad var dzīvot, strādāt un mācīties jebkurā ES vietā, kur viņiem patīk".

Šā noteikuma atcelšana ietilptu Komisijas uzsāktās modernizācijas politikas darbības jomā, atceļot vecuma ierobežojumus konkursos. Piecu mēnešu stažēšanās programma ir vienīgais Eiropas Komisijas konkurss, uz kuru attiecas vecuma ierobežojuma noteikums.

Vecuma ierobežojuma noteikums ir pretrunā Pamattiesību hartas 21. pantam, kurā noteikts, ka “aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ”.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka vienīgais kritērijs, kas Komisijai būtu jāizmanto šajā programmā, ir kvalifikācija, zināšanas un spējas.

OMBUDSMAN spējas sasniegt draudzīgs risinājums

Rūpīgi izskatījusi Komisijas atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, ombuds neuzskatīja, ka Komisija ir pienācīgi atbildējusi uz visiem sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem. Tāpēc saskaņā ar Statūtu 3. panta 5. punktu (2) viņš rakstīja Komisijas priekšsēdētājam, lai piedāvātu mierizlīgumu, pamatojoties uz šādu sūdzības iesniedzēja un Komisijas strīdus jautājumu analīzi.

Par apgalvojumu par diskrimināciju

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, nepieņemot stažēšanās pieteikumus no personām, kas vecākas par 30 gadiem, Eiropas Komisija ir vainojama vecuma diskriminēšanā. Viņš apgalvo, ka būtu jāatceļ noteikums par vecuma ierobežojumu un jāpiedāvā mācību periodi tikai pēc nopelniem.

1.2 Komisija paskaidroja, ka vecuma ierobežojums ir 30 gadi, jo Komisijas prakses programmas filozofija ir vērsta uz jauniešiem viņu karjeras sākumā. Tā neuzskatīja, ka vecuma ierobežojums ir diskriminācija, jo programmas būtība ir īpaši paredzēta jaunajiem absolventiem. Turklāt Komisija norādīja, ka visi Komisijas praktikanti jau ir atlasīti pēc nopelniem, un galvenie priekšatlases kritēriji šai programmai ir kvalifikācija, zināšanas un spējas.

1.3 Ombuds norādīja, ka Komisija ir paskaidrojusi, ka galvenie priekšatlases kritēriji ir kvalifikācija, zināšanas un spējas.

1.4 Ombuds tomēr arī norādīja, ka noteikumi, kas reglamentē prakses periodus Komisijā (Komisijas 1997. gada 7. jūlija lēmums), skaidri nosaka, ka "vecuma ierobežojuma noteikums ir trīsdesmit".

1.5 Ombuds atgādināja Pamattiesību hartas 21. pantu, kurā noteikts: "Aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ." Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas iedibināto judikatūru atšķirīga attieksme ir diskriminējoša, ja to neattaisno objektīvi faktori (3).

1.6 Ombuds arī atgādināja, ka pēc Eiropas ombuda iniciatīvas veiktās izmeklēšanas OI/2/2001/(BB)OV Komisija piekrita atcelt vecuma ierobežojumu izmantošanu visos darbā pieņemšanas konkursos. Turklāt Komisija sniedza ieguldījumu ombuda iniciatīvā, mudinot citas Eiropas Savienības iestādes atcelt vecuma ierobežojumu izmantošanu.

1.7 Ombuds atzīmēja, ka saskaņā ar Komisijas 1997. gada 7. jūlija lēmumu "(...) Stažēšanās biroja vadītājs, ja tam ir pamatots iemesls, pēc kandidāta lūguma var izdarīt izņēmumu attiecībā uz šo vecuma ierobežojumu". Tomēr Komisija savā atzinumā nebija izvirzījusi nevienu kritēriju, lai noteiktu pamatotus iemeslus. Tāpēc Komisijas lēmumi piešķirt vai atteikt atbrīvojumus no vecuma ierobežojuma noteikuma varētu šķist patvaļīgi.

1.8 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds provizoriski secināja, ka tas, ka Komisija izmanto vecuma ierobežojumu mācību periodiem Komisijā, šķiet diskriminējoši un patvaļīgi.

Priekšlikums par mierizlīgumu

Eiropas Ombuds ierosināja, ka Komisija varētu rīkoties, lai izvairītos no šķietamas diskriminācijas un patvaļas, pārskatot atlases kritērijus savai mācību programmai, lai izvairītos no jebkādas atsauces uz kandidātu vecumu.

Komisijas atbilde

Atbildot uz ombuda priekšlikumu, Komisija norāda uz šādiem aspektiem:

Komisija pilnībā ņem vērā ombudes apgalvojumus par vecuma ierobežojumu, ko pašlaik piemēro kandidātiem uz apmācību darbavietā Komisijā. Pašreiz spēkā esošie noteikumi, kas reglamentē apmācību darba vietā, tiek pārskatīti, un Komisija rūpīgi izskatīs priekšnoteikumus un vajadzības gadījumā iekļaus visas nepieciešamās izmaiņas un precizējumus.

Tomēr Komisija vēlas uzsvērt, ka vecuma ierobežojumu šai konkrētajai stažēšanās programmai nevar uzskatīt par diskriminējošu, jo tam ir šādi objektīvi iemesli:

Viens no galvenajiem Komisijas stažēšanās programmas mērķiem ir sniegt praktiskas darba zināšanas jaunajiem augstskolu absolventiem viņu profesionālās karjeras sākumā. Tāpēc tas ir adresēts un galvenokārt vērsts uz jauniešiem. Jauniešus, protams, definē pēc vecuma; tāpēc tās definīcijā ir noteikti noteikti vecuma ierobežojumi. Tas ir skaidri norādīts, piemēram, Kopienas rīcības programmā "Jaunatne"(4) - darbībā, kas paredzēta jauniešiem un kurai var piekļūt tikai vecuma grupa no 15 līdz 25 gadiem. Būtu arī jānorāda, ka, pamatojoties uz līdzīgu pamatojumu, visas pārējās Eiropas iestādes ir noteikušas vecuma ierobežojumu - atbilstības kritēriju - dalībai savās stažēšanās programmās.

- Komisijas stažēšanās programmā vecums ir atbilstības kritērijs, nevis priekšatlases vai atlases kritērijs (atlases kritēriji nepārprotami balstās uz nopelniem, t. i., kvalifikāciju, zināšanām un spējām).

Jāatzīmē, ka attiecībā uz citām stažēšanās shēmām, kas pašlaik pastāv Komisijā un ko pārvalda ADMIN ĢD (t. i., strukturāli praktikanti, valstu ierēdņu vai pētnieku stažēšanās u. c.), vecuma ierobežojums nav noteikts, jo tās nav vērstas uz jauniešiem un nav paredzētas viņiem.

Attiecībā uz apgalvojumu, ka metode, ar kuru piešķir vai atsaka atbrīvojumus no vecuma, šķiet patvaļīga, jo Komisija nav noteikusi īpašus kritērijus, lai noteiktu pamatotus atbrīvojuma iemeslus, Komisija vēlas norādīt uz šādiem aspektiem:

Katrs individuālais pieprasījums par atbrīvojumu no vecuma ierobežojuma tiek izskatīts un izlemts katrā gadījumā atsevišķi saskaņā ar katram pieteikumam sniegto pamatojumu. Komisija uzskata, ka sīki izstrādāta un pilnīga to objektīvo iemeslu saraksta izveide, kuru dēļ varētu piešķirt atbrīvojumu no vecuma, rada risku, ka netiks iekļauti visi objektīvie iemesli atbrīvojumiem, tādējādi ievērojami ierobežojot iespēju pieņemt piemērotu spriedumu atsevišķos gadījumos. Tas var vēl vairāk mudināt kandidātus izmantot šādā sarakstā atrodamos iemeslus, nevis izmantot savus patiesos pamatojumus.

Jānorāda, ka no kopumā 21 437 pieteikumiem, kas saņemti par pēdējiem 3 mācību periodiem (2003. gada marts, 2003. gada oktobris, 2004. gada marts), tika noraidīti tikai 20 pieprasījumi par atbrīvojumu no vecuma, savukārt 277 pieprasījumi faktiski tika apmierināti.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja lietu nav iespējams rast mierizlīgumu pašreizējam vai nākamajam mācību periodam, jo viņš nav iesniedzis pieteikumu. Protams, viņš var pieteikties nākamajam pieejamajam mācību periodam, kas sākas 2004. gada oktobrī. Visi sūdzības iesniedzēja pieteikumi tiks rūpīgi izskatīti.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos īsumā norādīja šādus punktus:

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka atsauce uz Jaunatnes kopienas rīcības programmu, lai pamatotu vecuma ierobežojumu, nav būtiska. Šķiet, ka valda apmulsums attiecībā uz to, ka Komisija piešķir atbrīvojumus no vecuma ierobežojuma. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka viņš nosūtīs jaunu pieteikumu uz Komisijas stažēšanās programmu, kad vairs nebūs vecuma ierobežojumu. Kad viņš pēdējo reizi pieteicās šai programmai, Komisijas atbilde bija šāda: "Pēc jūsu pieteikuma uz kādu posmu man diemžēl jums jāsaka, ka jūsu pieteikumu nav bijis iespējams pieņemt, jo nav izpildīta šāda prasība noteikumos, kas reglamentē apmācību darbavietā: praktikanti nedrīkst būt vecāki par trīsdesmit gadiem.”

Lēmums

Par apgalvojumu par diskrimināciju

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, nepieņemot stažēšanās pieteikumus no personām, kas vecākas par 30 gadiem, Eiropas Komisija ir vainojama vecuma diskriminēšanā. Viņš apgalvo, ka būtu jāatceļ noteikums par vecuma ierobežojumu un jāpiedāvā mācību periodi tikai pēc nopelniem.

1.2 Pēc rūpīgas Komisijas atzinuma un sūdzības iesniedzēja apsvērumu izskatīšanas ombuds rakstīja Komisijas priekšsēdētājam, lai ierosinātu mierizlīgumu saskaņā ar Statūtu 3. panta 5. punktu. Ombuds provizoriski secināja, ka tas, ka Komisija izmanto vecuma ierobežojumu mācību periodiem Komisijā, šķiet diskriminējoši un patvaļīgi. Tādēļ ombuds ierosināja mierizlīgumu, ierosinot Komisijai rīkoties, lai izvairītos no šķietamas diskriminācijas un patvaļas, pārskatot atlases kritērijus savai mācību programmai, lai izvairītos no jebkādas atsauces uz kandidātu vecumu.

1.3 Komisija noraidīja ombuda priekšlikumu par mierizlīgumu, apkopojot šādus punktus:

1. Viens no galvenajiem Komisijas stažēšanās programmas mērķiem ir sniegt praktiskas darba zināšanas jaunajiem augstskolu absolventiem viņu profesionālās karjeras sākumā.


2. Visas pārējās iestādes savā stažēšanās programmā piemēro vecuma ierobežojumu.


3. Komisija nepiemēro vecuma ierobežojumu citām stažēšanās programmām, kas nav paredzētas jauniešiem.


4. No 21 437 pieteikumiem, kas tika saņemti par 2003. gada marta, 2003. gada oktobra un 2004. gada marta mācību periodiem, tika noraidīti tikai 20 pieprasījumi par atbrīvojumu no vecuma prasības, savukārt 277 pieprasījumi faktiski tika apmierināti.


5. Izveidojot detalizētu un visaptverošu to objektīvo iemeslu sarakstu, uz kuru pamata varētu piešķirt atbrīvojumu, rastos risks, ka atbrīvojums netiks piešķirts objektīvu iemeslu dēļ.

1.4 Ombuds ir rūpīgi izskatījis Komisijas argumentus un izsaka šādas piezīmes:

1. Attiecībā uz Komisijas pirmo punktu ombuds ņem vērā faktu, ka Komisijas stažēšanās programma ir paredzēta augstskolu absolventiem, kas ir likumīgs mērķis. Tomēr Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc tā uzskata, ka ir pamatoti diskriminēt “jaunos” un “vecos” augstskolu absolventus.


2. Attiecībā uz Komisijas novērojumu, ka visas pārējās iestādes savā stažēšanās programmā piemēro vecuma ierobežojumu, ombuds norāda, ka ir piemēri ES līmeņa apmācības programmām, kurās vecuma ierobežojums nav paredzēts noteikumos, kas reglamentē šīs programmas (5).


3. Attiecībā uz Komisijas atsauci uz citām stažēšanās programmām, kurās vecuma ierobežojums netiek piemērots, ombuds atzinīgi vērtē to, ka šīm programmām šāds ierobežojums netiek piemērots. Tomēr tas nevar ietekmēt ombuda konstatējumu par vecuma ierobežojuma izmantošanu attiecīgajā programmā.


4. Attiecībā uz to, ka 20 pieteikumi par atbrīvojumu no vecuma prasības tika noraidīti un 277 pieteikumi tika apmierināti no 21 437 pieteikumiem, kas tika saņemti par 2003. gada marta, 2003. gada oktobra un 2004. gada marta mācību periodiem, ombuds norāda, ka to pieteikumu īpatsvars, kas attiecas uz vecumu, šķiet ļoti mazs. Ombuds uzskata, ka tas norāda uz to, ka vecuma ierobežojuma atcelšana nebūtu problemātiska. Šāda rīcība turklāt novērstu vajadzību izskatīt atbrīvojuma pieprasījumus un tādējādi vienkāršotu Komisijas administratīvos uzdevumus.


5. Attiecībā uz Komisijas bažām par sekām, ko rada centieni izveidot visaptverošu objektīvu iemeslu sarakstu, pamatojoties uz kuriem varētu piešķirt atbrīvojumu, ombuds norāda, ka viņa priekšlikums par mierizlīgumu bija tāds, ka Komisijai būtu jāatceļ vecuma ierobežojums, nevis jāizveido visaptverošs atbrīvojumu iemeslu saraksts. Ombuds arī norāda, ka grūtības izveidot atbrīvojumu sarakstu, uz ko atsaucas Komisija, liecina, ka būtu lietderīgāk likvidēt vajadzību pēc šāda atbrīvojumu saraksta, atceļot vecuma ierobežojumu.

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, ombuds saglabā savu secinājumu, ka vecuma ierobežojums Komisijas stažēšanās programmā ir nepamatota diskriminācija, un attiecīgi nāk klajā ar turpmāk izklāstīto ieteikuma projektu.

1.5 Lai atbildētu uz ieteikuma projektu, ombuds aicina Komisiju arī pārskatīt savu nostāju, ņemot vērā tās apņemšanos veicināt mūžizglītību, kā izklāstīts tās paziņojumā "Eiropas mūžizglītības telpas pārveidošana par realitāti"(6). Paziņojumā ir atsauce uz Pamattiesību hartas 14. pantu, kurā atzīts, ka “ikvienai personai ir tiesības uz izglītību un piekļuvi arodmācībām un tālākizglītībai” (23. lpp., izcēlums pievienots), un mūžizglītība definēta kā “visi mācību pasākumi, ko veic visa mūža garumā ar mērķi uzlabot zināšanas, prasmes un kompetences personiskā, pilsoniskā, sociālā un/vai ar nodarbinātību saistītā perspektīvā”. Paziņojumā uzsvērta nepieciešamība izglītojamajiem "patiesi izmantot vienlīdzīgas iespējas visa mūža garumā" (4. lpp.) un norādīts, cik svarīgi ir atvieglot mācību iespēju pieejamību grupām, kurām ir īpašs atstumtības risks, piemēram, gados vecākiem darba ņēmējiem (13. lpp.).

Secinājums

Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu iesniedz Komisijai šādu ieteikuma projektu:

Komisijai būtu jāatceļ vecuma ierobežojums savā stažēšanās programmā.

Komisija un sūdzības iesniedzējs tiks informēti par šo ieteikuma projektu. Saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu Komisija līdz 2004. gada 31. oktobrim nosūta sīki izstrādātu atzinumu. Sīki izstrādātais atzinums varētu ietvert ombuda lēmuma pieņemšanu un to pasākumu aprakstu, kas veikti, lai īstenotu ieteikuma projektu.

Strasbūrā, 2004. gada 15. jūlijā

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums 94/262 par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (OV L 113, 15. lpp.).

(2) "Tiesībsargs pēc iespējas cenšas rast risinājumu attiecīgajā iestādē vai struktūrā, lai novērstu administratīvo kļūmi un apmierinātu sūdzību."

(3) Spriedums lietā C-171/88 Rinner-Kühn (Recueil 1989, 2743. lpp.).

(4) 2000. gada 13. aprīļa Lēmums Nr. 1031/2000/EEK.

(5) Sk. nosacījumus, kas minēti Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra tīmekļa vietnēs (http://www.cdt.europa.eu/DbWeb/CdtWeb/CdtWeb.nsf/F_Job?ReadForm&Lan=EN&Choice=2&) un EUROJUST (http://www.eurojust.europa.eu/policy.htm#Recruitment policy for interns). Ombuda noteikumi, kuros arī nav noteikts vecuma ierobežojums, ir pieejami tīmekļa vietnē http://www.ombudsman.europa.eu/trainee/en/default.htm.

(6) Komisijas paziņojums „Mūžizglītības Eiropas telpas pārveidošana par realitāti” (COM(2001) 678 galīgā redakcija), pieejams: http://ec.europa.eu/education/policies/lll/life/communication/com_en.pdf