(Izgatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu (1))

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs, mazs uzņēmums no Apvienotās Karalistes, bija koordinators projektam, kura mērķis bija izstrādāt drošības ierīci, kas paredzēta, lai novērstu kravas automobiļu apgāšanos un tādējādi glābtu dzīvības. Par šo projektu ar Eiropas Komisiju tika noslēgts izpētes līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas līgums (G3ST-CT-2001-00329), kura mērķis bija sagatavot CRAFT priekšlikumu īpašās pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmas “Konkurētspējīga un ilgtspējīga izaugsme” ietvaros.

Ar 2001. gada 3. oktobra vēstuli Komisija nosūtīja sūdzības iesniedzējam divus līguma projekta eksemplārus. Šīs kopijas bija jāparaksta sūdzības iesniedzējam un tā partneruzņēmumam un jānosūta atpakaļ Komisijai. Savā vēstulē Komisija lūdza sūdzības iesniedzēju ņemt vērā, ka:

“— Komisija pati nevar parakstīt līgumu pirms saistību procedūru pabeigšanas;

- šā līguma iesniegšana nenozīmē, ka Komisija uzņemas juridiskas saistības, jo līguma noslēgšana ir atkarīga no šo procedūru iznākuma.”

Līguma projekta 3. pantā (“Ilgums”) bija paredzēts, ka projekta ilgums ir septiņi mēneši, sākot no 2001. gada 26. septembra (2).

Sūdzības iesniedzējs un tā partneruzņēmums parakstīja līgumu projektus un nosūtīja tos atpakaļ Komisijai.

Komisija parakstīja līgumu 2002. gada 16. janvārī un nosūtīja to sūdzības iesniedzējam ar 2002. gada 1. februāra vēstuli. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju šo vēstuli tas saņēma 2002. gada 4. februārī.

Lai CRAFT priekšlikums būtu atbilstīgs, tas bija jāiesniedz līdz 2002. gada 28. februārim. Tomēr, lai varētu veikt „ES sākotnējo pārbaudi”, priekšlikums bija jāiesniedz Komisijai jau līdz 2002. gada 7. februārim. Sūdzības iesniedzēja priekšlikums par šo atbilstības pārbaudi tika iesniegts 2002. gada 12. februārī. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tas bija tāpēc, ka tas bija paļāvies uz Beta Technology Ltd (valsts kontaktpunkts šādiem priekšlikumiem Apvienotajā Karalistē) (kļūdaino) ieteikumu, ka attiecīgais termiņš bija 2002. gada 13. februāris.

Sūdzības iesniedzēja priekšlikumu Komisija galu galā noraidīja, pamatojoties uz to, ka tas nebija atbilstīgs, jo kopējais pieprasītais EK ieguldījums pārsniedza 50 % no projekta izmaksām.

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju tā priekšlikumu pirms iesniegšanas Komisijai pārbaudīja, izmantojot CRAFT kalkulatoru (3), un Beta Technology Ltd. Tā uzskata, ka bruto skaitļu, nevis neto skaitļu izmantošana, t. i., vienkāršs pārpratums, bija par iemeslu tam, ka EK pieprasīja 54 % ieguldījumu.

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka tas, ko tas uzskatīja par “ārkārtīgi īsu grafiku”, radīja apstākļus, kuros varēja pieļaut kļūdas. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju tam bija tikai dažas dienas, noteikti mazāk nekā nedēļa, lai sagatavotu savu priekšlikumu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tas ir darījis visu iespējamo, lai sagatavotos līgumam, kad tas beidzot tika noslēgts, pats uzņemoties risku un izdevumus laikā un naudā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tā priekšlikums neatbilda vienam kritērijam, ko Beta Technology Ltd tam nebija pienācīgi izskaidrojis.

Eiropas Parlamenta deputāte Dr. Caroline Jackson sūdzību ombudam pirmo reizi iesniedza 2002. gada 31. jūlijā (sūdzība Nr. 1436/2002/GG). 2002. gada 30. augustā ombuds informēja sūdzības iesniedzēju un Dr. Jackson, ka sūdzība ir nepieņemama, jo vēl nav veikti atbilstoši iepriekšēji pasākumi.

Pēc tam 2002. gada 11. septembrī sūdzības iesniedzējs nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijas Pētniecības ģenerāldirektorātam. Savā 2002. gada 9. oktobra atbildē Komisija pauda viedokli, ka Komisijas dienesti ir izveidojuši vairākus instrumentus un/vai dienestus, lai novērstu pieteikumu neatbilstību:

• pašatbilstības kontrolsaraksts, kas iekļauts CRAFT informatīvajā brošūrā;
• izmaksu sadalījuma pašatbilstības pārbaude, izmantojot internetā pieejamo CRAFT kalkulatoru;
• MVU (mazo un vidējo uzņēmumu) valsts kontaktpunktu tīkls, lai palīdzētu sagatavot priekšlikumus;
• Komisijas dienestu veikta to priekšlikumu pirmsattiecināmības pārbaude, kuri tika iesniegti vismaz trīs nedēļas pirms termiņa 2002. gada 28. februārī (t. i., līdz 2002. gada 7. februārim ieskaitot);

Tāpēc Komisija uzskata, ka bija pietiekami daudz laika, lai veiktu attiecināmības pārbaudi, izmantojot šos rīkus un/vai pakalpojumus.

Šajā sūdzībā, kas ombudam tika iesniegta 2002. gada oktobra beigās, sūdzības iesniedzējs atjaunoja savu iepriekšējo sūdzību. Tas arī pieprasīja, lai Komisija atlīdzina izdevumus saistībā ar izpētes balvu (EUR 29 920).

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija izteica šādas piezīmes:

Sūdzības iesniedzēja līgums par izpētes līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu tika izvēlēts ar Komisijas 2001. gada 26. septembra lēmumu. Parasti līgumslēdzēji varēja sākt darbu, un no tā brīža tika pieņemtas no tā izrietošās attiecināmās izmaksas. Šis fakts tika skaidri minēts izpētes līguma parauglīgumā, kas pieejams attiecīgajā tīmekļa vietnē, kā arī MVU Techweb lapās. Turklāt 2001. gada 3. oktobrī sūdzības iesniedzējs tika informēts par tā izpētes līguma izvēli.

Pēc 2001. gada 1. decembra publikācijas Oficiālajā Vēstnesī tika mainīti orientējošie termiņi CRAFT priekšlikumu iesniegšanai 2002. gadā. Termiņus, kas bija paredzēti 2002. gada 16. janvārī un 17. aprīlī, aizstāja ar termiņu 2002. gada 28. februārī. Šīs izmaiņas nekavējoties tika plaši publiskotas. Laikā, kad tika atlasīts sūdzības iesniedzēja izpētes balvas priekšlikums, informācija par šo termiņa maiņu vēl nebija pieejama. Tomēr iepriekš minētajā 2001. gada 3. oktobra vēstulē bija norādīts, ka priekšlikumi jāiesniedz pirms programmas galīgā termiņa, un sūdzības iesniedzējs tika aicināts regulāri pārbaudīt termiņa atjauninājumu internetā. Visi darbuzņēmēji, uz kuriem attiecās izmaiņas (vairāk nekā 300), tika informēti personīgi. Sūdzības iesniedzējs tika informēts pa faksu 2002. gada 11. janvārī.

Kopā ar sūdzības iesniedzēja priekšlikumu 2001. gada 26. septembrī tika atlasīti 14 citi izpētes balvas priekšlikumi. Visi no viņiem bija informēti, ka viņi var sākt strādāt no minētā datuma. 12 no tām līdz 2002. gada 28. februārim bija iesniegušas atbilstīgu 2. posma (CRAFT) priekšlikumu, kā rezultātā tām tika piešķirta izpētes balva. Viens no tiem iesniedza atbilstīgu 2. posma priekšlikumu, kas nebija CRAFT priekšlikums, un pēdējais informēja Komisiju, ka viņš vēlas atteikties no līguma.

No iepriekš minētā bija skaidrs, ka sūdzības iesniedzēja līgums bija sācies 2001. gada 26. septembrī (nevis 2002. gada 1. februārī, kad tas saņēma Komisijas parakstīto līgumu) un ka tādējādi bija dots pietiekami daudz laika, lai sagatavotu labu 2. posma priekšlikumu, kas jāiesniedz līdz 2002. gada 28. februārim.

Sūdzības iesniedzēja priekšlikums tika uzskatīts par neatbilstošu, jo kopējais EK ieguldījums pārsniedza 50 % no projekta izmaksām. Jāpiebilst, ka tad, kad pieteikuma veidlapās tika konstatētas neatbilstības, kā tas ir šajā gadījumā (starp A veidlapām un B4 tabulu), atbilstības pārbaudē dominēja skaitļi parakstītajās veidlapās.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Savos apsvērumos par Komisijas atzinumu sūdzības iesniedzējs uzturēja savu sūdzību un izteica šādas papildu piezīmes:

2001. gada 3. oktobra vēstulē bija skaidri norādīts, ka līguma projekts neietver nekādas juridiskas saistības no Komisijas puses. Informācija par jauno termiņu tika saņemta 2002. gada 11. janvārī. Tas bija samazinājis līguma projektā paredzēto vismaz četru mēnešu iesniegšanas laiku līdz pusotram mēnesim. Faktiskais līgums tika saņemts 2002. gada 4. februārī. “Priekšskrīninga” pārbaude būtu viegli parādījusi nelielo pieļauto kļūdu.

Problēmas, kas saistītas ar Beta Technology Ltd., tika risinātas ar Apvienotās Karalistes valdību, un tās varētu turpināt.

Papildu prasības

Rūpīgi izvērtējot Komisijas atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana.

Papildu informācijas pieprasījums

Tādēļ ombuds lūdza Komisiju paskaidrot, 1) kāpēc varēja gaidīt, ka sūdzības iesniedzējs sāks strādāt pie sava projekta un tērēs naudu par to pašu, lai gan Komisija savā 2001. gada 3. oktobra vēstulē bija paskaidrojusi, ka līguma projekta iesniegšana sūdzības iesniedzējam nenozīmē nekādas juridiskas saistības no Komisijas puses, un 2) kāpēc, neraugoties uz to, ka termiņš tika pārcelts uz 2002. gada 28. februāri, līgums, ko Komisija, šķiet, parakstīja 2002. gada 16. janvārī, tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam tikai 2002. gada 1. februārī.

Komisijas atbilde

Savā atbildē Komisija izteica šādas piezīmes:

Parauglīgumā par izpētes līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ko Komisija pieņēma 1999. gada septembrī, bija paredzēta iespēja par projekta sākuma datumu izvēlēties dienu, kad Komisija pieņem lēmumu par priekšlikuma izvēli (proti, dienu pirms līguma parakstīšanas) (līguma 3. panta 1. punkts). Tas nozīmēja, ka izmaksas varētu rasties no minētā sākuma datuma. Šā noteikuma iemesls bija tas, ka Izpētes balvas piešķiršanas shēma attiecās uz sagatavošanas pasākumiem, kuru rezultātā bija jāiesniedz CRAFT vai cita PTA projekta priekšlikums (saukts par “2. posma priekšlikumu”). Tāpēc izpētes posma ātra uzsākšana bija īpaši svarīga, jo 2. posma priekšlikumi bija jāiesniedz, ievērojot uzaicinājumu termiņus.

2001. gada 3. oktobrī līguma projekts tika nosūtīts piecpadsmit izpētes līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas koordinatoriem (tostarp sūdzības iesniedzējam) tikai vienu nedēļu pēc tam, kad Komisija pieņēma lēmumu par viņu priekšlikumu atlasi, lai paātrinātu procesu. Šādi rīkojoties, Komisija pārliecinājās, ka koordinatori pēc iespējas ātrāk tika informēti par pieņemto lēmumu un ka viņiem bija pietiekami daudz laika, lai pārbaudītu viņu personas datus, kā arī viņu partneru un viņu līguma saturu, kurā bija paredzēts, ka sākuma datums ir 2001. gada 26. septembris. Lai gan koordinatori pārbaudīja un grozīja savus līgumus, Komisija varēja iekšēji pabeigt administratīvās procedūras. Tādējādi MVU varētu sākt strādāt, paši uzņemoties risku, un to nekavētu Komisijas administratīvās procedūras.

Sūdzības iesniedzējs parakstīto līgumu atdeva atpakaļ Komisijai. Pirms tam tā nepieprasīja nekādas izmaiņas vai papildu informāciju par nosacījumiem. Parakstot nolīgumu, sūdzības iesniedzējs atzina tā saturu un piekrita šiem nosacījumiem. Vēlāk sūdzības iesniedzējs iesniedza 2002. gada 10. februāra maksājuma pieprasījuma veidlapu, ar kuru tas pieprasīja samaksāt savu piešķīrumu (EUR 22 440), lai atlīdzinātu izmaksas, kas radušās „laikposmā no 2001. gada 26. septembra līdz 2002. gada 10. februārim”.

Pēc tam, kad attiecīgās tematiskās programmas direktors bija parakstījis līgumu, Komisijai pirms līguma nosūtīšanas bija jāveic vairāki administratīvi pasākumi. Šie soļi vienmēr prasīja vairākas dienas.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos izteica šādas piezīmes:

Komisija neesot atbildējusi uz ombuda jautājumiem. Līdz 2002. gada 11. janvārim sūdzības iesniedzējs strādāja, lai sasniegtu 2002. gada 17. aprīļa termiņu. Ņemot vērā līguma spekulatīvo raksturu un paredzēto 14 nedēļu laiku, kas vēl ir pieejams, lai pabeigtu darbu, kas sīki izklāstīts izpētes līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas līgumā, tika veikts proporcionāls darba apjoms (tika lēsts, ka līdz tam laikam bija veikti tikai 10 % darba). Pēkšņi kļuva skaidrs, ka darba pabeigšanai atlikušas tikai sešas nedēļas, lai gan joprojām nav saņemts paziņojums, ka pastāv juridisks līgums, saskaņā ar kuru sūdzības iesniedzējam tiktu maksāts. Tāpēc sūdzības iesniedzējs bija spiests strādāt daudz ātrāk un tāpēc mazāk efektīvi un precīzi.

Pēc parakstītā līguma saņemšanas 2002. gada 4. februārī sūdzības iesniedzējs vēl vairāk paātrināja darba tempu, un, tā kā tas bija uzņēmums, kurā faktiski bija tikai divi cilvēki, viņi strādāja dienu un nakti, lai izpildītu līguma noteikumus.

Protams, sūdzības iesniedzējs bija pieprasījis samaksu par darbu, kas veikts no 2001. gada 26. septembra līdz 2002. gada 10. februārim. Tomēr Komisija, šķiet, norādīja, ka sūdzības iesniedzējs šajā periodā ir strādājis vienmērīgi. Tas tā nebija.

Komisijas veiktie “administratīvie pasākumi” ilga 16 dienas no līguma parakstīšanas dienas līdz tā nosūtīšanas dienai 2002. gada 1. februārī. Tas bija gandrīz puse no laika, kas bija pieejams līdz priekšlikumu iesniegšanas termiņam, tādējādi radot vēl lielāku spiedienu uz sūdzības iesniedzēju.

Lēmums

Ievadpiezīmes

1.1 Saskaņā ar EK līguma 195. pantu Eiropas ombuds ir pilnvarots pieņemt un izskatīt sūdzības par Kopienas iestāžu un struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm. Tādēļ ombudam nevar iesniegt sūdzību par nevienas citas iestādes vai personas rīcību.

1.2 Tādējādi ombuda izmeklēšana par šo sūdzību attiecas tikai uz iespējamu Eiropas Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi.

2 Nepietiekams laiks KRAFT priekšlikuma sagatavošanai

2.1 Sūdzības iesniedzējs, mazs uzņēmums no Apvienotās Karalistes, noslēdza izpētes līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas līgumu (G3ST-CT-2001-00329), kura mērķis bija sagatavot CRAFT priekšlikumu īpašās pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmas "Konkurētspējīga un ilgtspējīga izaugsme" ietvaros. Līguma projekts tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam 2001. gada 3. oktobrī, to parakstīja sūdzības iesniedzējs un tā partneruzņēmums, un tas tika nosūtīts atpakaļ Komisijai. Līguma projektā bija paredzēts, ka līguma termiņš ir septiņi mēneši, sākot no 2001. gada 26. septembra. Ar 2002. gada 11. janvāra faksu Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka šis termiņš ir pārcelts uz 2002. gada 28. februāri. 2002. gada 1. februārī Komisija nosūtīja sūdzības iesniedzējam tās parakstīto līgumu. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju tas saņēma šo līgumu 2002. gada 4. februārī. Priekšlikumiem, kurus Komisija saņēma līdz 2002. gada 7. februārim, bija pieejama priekšlikumu atbilstības iepriekšēja pārbaude. Sūdzības iesniedzēja priekšlikums tika iesniegts 2002. gada 12. februārī. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Beta Technology Ltd, kas ir valsts kontaktpunkts attiecībā uz šādiem priekšlikumiem Apvienotajā Karalistē, to informēja, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš priekšskrīninga testam ir 2002. gada 13. februāris. Sūdzības iesniedzēja priekšlikumu Komisija galu galā noraidīja kā neattiecināmu. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka tas, ko tas uzskatīja par “ārkārtīgi īsu grafiku”, ir radījis apstākļus, kuros var tikt pieļautas kļūdas.

2.2 Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja līgums sākās 2001. gada 26. septembrī un ka tādējādi bija dots pietiekami daudz laika, lai sagatavotu labu priekšlikumu, kas jāiesniedz līdz 2002. gada 28. februārim.

2.3 Ombuds atzīmē, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka Komisija tam nav devusi pietiekami daudz laika attiecīgā spēkā esošā līguma ietvaros, attiecas uz diviem dažādiem aspektiem, proti, 1) priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 2002. gada 28. februāri - un 2) priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 2002. gada 7. februāri - attiecībā uz iepriekšējas pārbaudes testu, kas jāveic Komisijas dienestiem.

2.4 Attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanas galīgo termiņu ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tā priekšlikums neizdevās nelielas kļūdas dēļ, ko viegli varēja atklāt. Ombuds arī atzīmē, ka sūdzības iesniedzējs iesniedza savu priekšlikumu Komisijai 2002. gada 12. februārī. Ir taisnība, ka sūdzības iesniedzējam atvēlētais laiks tika ievērojami samazināts salīdzinājumā ar līgumā paredzēto termiņu (septiņi mēneši) neatkarīgi no tā, vai tiek uzskatīts, ka attiecīgais datums šajā kontekstā ir datums, kad sūdzības iesniedzējs tika informēts par jauno termiņu (2002. gada 11. janvāris), vai datums, kad tas saņēma Komisijas parakstīto līgumu (2002. gada 4. februāris). Tomēr būtu jāņem vērā tas, ka sūdzības iesniedzējam pagāja nedaudz vairāk kā nedēļa pēc parakstītā līguma saņemšanas, lai iesniegtu savu priekšlikumu. Turklāt, kad sūdzības iesniedzējs iesniedza savu priekšlikumu Komisijai, vēl bija palikušas vairāk nekā divas nedēļas pirms galīgā termiņa beigām 2002. gada 28. februārī. Šajos apstākļos ombuds uzskata, ka nav konstatēts, ka 2002. gada 28. februāra termiņš būtu bijis tāds, kas liegtu sūdzības iesniedzējam iesniegt atbilstīgu priekšlikumu.

2.5 Ombuds atzīmē, ka Komisija piedāvāja pirmsattiecināmības pārbaudi priekšlikumiem, kas tika iesniegti vismaz trīs nedēļas pirms termiņa - 2002. gada 28. februāra (t.i., līdz 2002. gada 7. februārim ieskaitot). Ņemot vērā to, ka attiecīgā programma, šķiet, ir paredzēta maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem parasti būs tikai ierobežota pieredze šādu projektu īstenošanā ES, šādi piedāvātā iespēja attiecīgajiem uzņēmumiem bija zināmā mērā svarīga un lietderīga. Ombuds uzskata, ka laba administratīvā prakse ir nodrošināt, ka, piedāvājot šādu iespēju, visi attiecīgie uzņēmumi var gūt no tās labumu. Tas jo īpaši nozīmē, ka uzņēmumiem bija jāatvēl pietiekams laiks savu priekšlikumu sagatavošanai pirms atbilstības pārbaudes termiņa beigām 2002. gada 7. februārī.

2.6 Komisija uzskata, ka šajā sakarā ir jāņem vērā 2001. gada 26. septembris, kas minēts kā līguma sākuma datums. Ombuds tomēr norāda, ka pati Komisija savā 2001. gada 3. oktobra vēstulē, kas pievienota līguma projektam, skaidri brīdināja sūdzības iesniedzēju, ka Komisija nepieņem nekādas juridiskas saistības, pirms tā nav parakstījusi līgumu. Tādējādi neviens piesardzīgs līgumslēdzējs nevarēja izpildīt savas saistības saskaņā ar līguma projektu, pirms Komisija to nebija parakstījusi. Tas neizslēdz, kā sūdzības iesniedzējs ir pārliecinoši paskaidrojis, ka šāds darbuzņēmējs tomēr ir veicis samērīgu darbu apjomu, pamatojoties uz cerībām, ka Komisija galu galā parakstīs līgumu. Turklāt ombuds uzskata, ka tam, ka sūdzības iesniedzējs parakstīja līguma projektu, kurā bija paredzēts līguma sākuma datums 2001. gada 26. septembrī, neprasot veikt grozījumus, pretēji Komisijas apgalvotajam šajā kontekstā ir ierobežota nozīme. Kad sūdzības iesniedzējs parakstīja līguma projektu, tas nevarēja zināt, ka tajā paredzēto septiņu mēnešu vietā tam galu galā būs tikai pieci mēneši, lai sagatavotu savu priekšlikumu. Sūdzības iesniedzējs arī nevarēja saprātīgi paredzēt, ka vairāk nekā trīs mēnešu termiņš beigsies, pirms Komisija pati galīgi parakstījusi līgumu, un ka tas saņems parakstīto līgumu mazāk nekā vienu mēnesi pirms priekšlikumu iesniegšanas galīgā termiņa. Starp citu, Komisijas atsaukšanās uz līguma noteikumiem ir pretstatāma Komisijas apgalvojumam, ka piedāvājumu iesniegšanas termiņš beidzās 2002. gada 28. februārī, lai gan līgumā bija skaidri paredzēts septiņu mēnešu termiņš, sākot no 2001. gada 26. septembra. Nešķiet, ka Komisija šajā sakarā būtu uzskatījusi par nepieciešamu grozīt līgumu.

2.7 Ombuds nevar izslēgt, ka sūdzības iesniedzējam būtu bijis pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotu savu priekšlikumu un iesniegtu to Komisijai pirmstiesīguma pārbaudei, ja Komisija būtu nekavējoties informējusi sūdzības iesniedzēju pēc līguma galīgās parakstīšanas 2002. gada 16. janvārī. Ņemot vērā, ka Komisija neilgi pirms tam bija individuāli informējusi katru no attiecīgajiem uzņēmumiem par jauno termiņu, nekas neliecina par to, ka Komisija nebūtu varējusi informēt sūdzības iesniedzēju 2002. gada 16. janvārī vai neilgi pēc tam, ka līgums ir parakstīts. Sūdzības iesniedzējs pareizi norādīja, ka Komisijai bija vajadzīgas 16 dienas no līguma parakstīšanas dienas, pirms tā to nosūtīja sūdzības iesniedzējam, un ka tas bija gandrīz puse no laika, kas bija pieejams līdz priekšlikumu iesniegšanas termiņam 2002. gada 28. februārī. Šajā kontekstā svarīgāk ir tas, ka, ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs saskaņā ar savu ziņojumu (ko Komisija nav apstrīdējusi) saņēma parakstīto līgumu 2002. gada 4. februārī, tā rīcībā bija tikai 3 vai 4 dienas, lai sagatavotu vai pabeigtu savu priekšlikumu, lai to iesniegtu Komisijai tās piedāvātajai pirmsattiecināmības pārbaudei. Ombuds uzskata, ka tik īss laikposms bija acīmredzami nepietiekams.

2.8 Tādējādi ombuds secina, ka, nepiešķirot sūdzības iesniedzējam saprātīgu termiņu, lai iesniegtu savu priekšlikumu par pirmsattiecināmības pārbaudi, ko tas bija piedāvājis veikt, Komisija ir pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzēja apgalvojumi

3.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jāatlīdzina izdevumi saistībā ar izpētes balvu (EUR 29 920).

3.2 Komisija nesniedza piezīmes par šo apgalvojumu.

3.3 Ņemot vērā ombuda konstatējumu, ka Komisija šajā gadījumā ir pieļāvusi administratīvu kļūmi, ombuds uzskata, ka Komisijai būtu jāapsver iespēja izmaksāt kompensāciju sūdzības iesniedzējam, ciktāl tas ir cietis zaudējumus 2.8. punktā minētās administratīvās kļūmes dēļ.

Secinājums

Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu iesniedz Komisijai šādu ieteikuma projektu:

Ieteikuma projekts

Komisijai būtu jāapsver iespēja izmaksāt kompensāciju sūdzības iesniedzējam, ciktāl tas ir cietis zaudējumus 2.8. punktā minētās administratīvās kļūmes dēļ.

Komisija un sūdzības iesniedzējs tiks informēti par šo ieteikuma projektu. Saskaņā ar ombuda statūtu 3. panta 6. punktu Komisija līdz 2003. gada 30. septembrim nosūta sīki izstrādātu atzinumu. Sīki izstrādātais atzinums varētu ietvert ombuda lēmuma pieņemšanu un to pasākumu aprakstu, kas veikti, lai īstenotu ieteikuma projektu.

Strasbūrā, 2003. gada 18. jūnijā

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums 94/262 par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi, OV L 113, 15. lpp.

(2) CRAFT priekšlikuma iesniegšanas termiņš vēlāk tika saīsināts līdz 2002. gada 28. februārim (skat. Komisijas atzinumu).

(3) Skatīt turpmāk.