Sagatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu ^[1]

Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzība attiecas uz dalībvalstu nostājas pārredzamību, pieņemot pamatnostādnes par pesticīdu riska novērtējumu attiecībā uz bitēm ^[2] (turpmāk “norādījumi par bitēm”). Norādījumi par bitēm ir paredzēti, lai sniegtu nozarei un iestādēm norādījumus par to, kā īstenot ES tiesību aktus par pesticīdu laišanu tirgū ^[3].

2. Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2013. gadā izdeva pirmo bišu vadlīniju versiju un 2014. gadā to pārskatīja.

3. Saskaņā ar piemērojamiem ES tiesību aktiem ^[4] Komisija pieņem EFSA sagatavotos vadlīniju dokumentus, ņemot vērā dalībvalstu ieteikumus ^[5]. Dalībvalstu pārstāvji tiekas un sniedz atzinumu par vadlīniju dokumentiem Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā, tā sauktajā “komitoloģijas”^[6] komitejā, kuru vada Komisija.

4. Tā kā dalībvalstis nav panākušas vienošanos Pastāvīgajā komitejā, norādījumu par bitēm pieņemšana kopš 2013. gada ir aizkavējusies.

5. Sūdzības iesniedzējs, Francijas bezpeļņas organizācija POLLINIS, 2018. gada martā lūdza Komisiju nodrošināt publisku piekļuvi “visai sarakstei (tostarp e-pastiem), darba kārtībām, sanāksmju protokoliem un jebkādiem citiem ziņojumiem par šādām sanāksmēm starp SANTE ĢD amatpersonām/ pārstāvjiem/ komisāru/ kabineta locekli un Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas locekļiem attiecībā uz EFSA vadlīniju dokumentu par augu aizsardzības līdzekļu riska novērtējumu attiecībā uz bitēm (Apis mellifera, Bombus spp. un bitēm vientuļniecēm”. Pēc pieprasījuma sūdzības iesniedzējs precizēja pieprasījumu, lai aptvertu laikposmu no 2013. gada jūlija līdz 2018. gada aprīlim.

6. Komisija 2018. gada maijā atbildēja sūdzības iesniedzējam un konstatēja, ka 29 dokumenti ietilpst pieprasījuma darbības jomā. Tā piešķīra daļēju piekļuvi diviem dokumentiem un pilnībā atteica piekļuvi pārējiem 27 dokumentiem, pamatojoties uz to, ka šajos dokumentos ir ietvertas atsevišķu dalībvalstu nostājas par vadlīniju projektu attiecībā uz bitēm. Komisija apgalvoja, ka dalībvalstu nostāju publiskošana kaitētu notiekošajam lēmumu pieņemšanas procesam ^[7].

7. Vēloties saņemt pilnīgu piekļuvi visiem pieprasītajiem dokumentiem, sūdzības iesniedzējs 2018. gada 21. septembrī vērsās pie Ombuda. Tomēr, tā kā sūdzības iesniedzējs nebija lūdzis Komisiju pārskatīt savu lēmumu (iesniedzot tā saukto “atkārtoto pieteikumu”), ombudam šajā posmā sūdzība bija jāatzīst par nepieņemamu.

8. Sūdzības iesniedzējs 2018. gada septembrī iesniedza Komisijai jaunu pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, kurā tas burtiski atkārtoja savu 2018. gada marta pieprasījumu.

9. Komisija atbildēja 2018. gada 13. novembrī.

10. Attiecībā uz pieprasījuma tvērumu Komisija konstatēja, ka, tā kā sūdzības iesniedzēja iepriekšējā 2018. gada marta pieprasījumā daļēji bija minēti tie paši dokumenti, jaunais pieprasījums attiektos tikai uz papildu dokumentiem, kas attiecas uz laikposmu no 2018. gada maija līdz 2018. gada septembrim.

11. Attiecībā uz pieprasījuma būtību Komisija identificēja 16 dokumentus, kas ietilpst tā darbības jomā. Tā kā visi 16 dokumenti ir e-pasta sarakste starp Komisiju un dalībvalstīm par to nostājām attiecībā uz norādījumu par bitēm projektu, Komisija atteica piekļuvi visiem 16 dokumentiem, atsaucoties uz notiekoša lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību . Komisija arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus par sevišķām sabiedrības interesēm informācijas izpaušanā.

12. Sūdzības iesniedzējs 2018. gada 14. novembrī lūdza Komisiju pārskatīt savu lēmumu. Tā apgalvoja, ka informācijas izpaušana ir saistīta ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm, jo iedzīvotājiem ir jāzina, kāpēc pastāvīgajā komitejā atkārtoti netiek apstiprināti norādījumi par bitēm, kas kaitē bišu populācijai.

13. Komisija 2018. gada 3. decembrī apstiprināja sava sākotnējā lēmuma secinājumus.

14. Nebūdams apmierināts ar Komisijas atbildi, sūdzības iesniedzējs 2018. gada 12. decembrī vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

15. Ombuds sāka sūdzības izmeklēšanu. Sūdzības iesniedzēja nostāja ir tāda, ka Komisija:

1) nepamatoti ierobežoja sava lūguma tvērumu, attiecinot to tikai uz laikposmu no 2018. gada maija līdz 2018. gada septembrim; un

2. nepamatoti atteikta piekļuve pieprasītajiem dokumentiem.

16. Šis ieteikums attiecas uz sūdzības otro aspektu, kas attiecas uz atteikto piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, parādot dalībvalstu nostāju attiecībā uz norādījumu par bitēm projektu. Attiecībā uz sūdzības pirmo aspektu ombude piekrīt, ka Komisijai bija juridisks pamats ^[8] atteikties izskatīt to sūdzības iesniedzēja piekļuves pieprasījuma daļu, kas attiecas uz tiem pašiem dokumentiem (laikposmā no 2013. gada jūlija līdz 2018. gada aprīlim), kuriem tai iepriekš bija liegta piekļuve. Lai gan viņa pauž vilšanos par to, ka Komisija šajā gadījumā ir izmantojusi šādu juridiskistisku un pilsoņiem nedraudzīgu pieeju, viņa nevar turpināt izskatīt šo jautājumu saistībā ar šo izmeklēšanu.

17. Ombuds lūdza Komisiju iesniegt pieprasīto dokumentu pilnas kopijas par laikposmu no 2018. gada maija līdz 2018. gada septembrim.

18. Turklāt ombude aicināja Komisiju sniegt papildu viedokli par tās apstiprinošo atbildi sūdzības iesniedzējam. Komisija izvēlējās nesniegt papildu viedokļus.

Lietas dalībnieku argumenti

Sūdzības iesniedzēja argumenti

19. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka 16 dokumenti, kuros ietvertas dalībvalstu nostājas par vadlīniju projektu attiecībā uz bitēm, būtu pilnībā jāizpauž.

20. Savas argumentācijas pamatojumam sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka attiecīgie dokumenti attiecas uz steidzamiem pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt bioloģisko daudzveidību, un tāpēc tie būtu uzskatāmi par “vides informāciju”, kā definēts ES Regulā par sabiedrības piekļuvi informācijai vides jautājumos ^[9] (“Orhūsas regula”). Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šādas vides informācijas izpaušana ir sevišķas sabiedrības intereses.

21. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka Komisija nav pareizi līdzsvarojusi attiecīgās intereses. Lai gan Komisija atzīst bišu aizsardzības nozīmi, tā tomēr uzskata, ka sevišķas sabiedrības intereses ir saistītas ar lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību, tomēr nepaskaidrojot, kā attiecīgo dokumentu publiskošana konkrēti un efektīvi apdraudētu šo procesu.

Komisijas argumenti

22. Komisija apgalvo, ka 16 dokumentu publiskošana kaitētu lēmumu pieņemšanas procesam Pastāvīgajā komitejā ^[10].

23. Pamatojot savu argumentu, Komisija norāda, ka lēmumu pieņemšanas process attiecībā uz norādījumiem par bitēm joprojām turpinās un ka dalībvalstis iesniedza komentārus diskusijās Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā. Pastāvīgo komiteju standarta reglamentā ir skaidri noteikts, ka atsevišķu dalībvalstu nostājas nav jāpublisko ^[11]. Komisija arī apgalvo, ka pastāvīgo komiteju darbības jomā Komisijai un dalībvalstīm jābūt “brīvām no ārēja spiediena” un ka “atsauču uz atsevišķām dalībvalstīm vispārēja izpaušana liegtu dalībvalstīm atklāti paust savu viedokli”.

24. Attiecībā uz sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm Komisija atzīst, ka bišu aizsardzība ir svarīgs jautājums, kas saistīts ar sabiedrības veselību. Tomēr tā secina, ka šajā konkrētajā gadījumā “sabiedrības intereses ir labāk nodrošinātas, aizsargājot notiekošo lēmumu pieņemšanas procesu”. Tāpēc Komisija uzskata, ka informācijas izpaušana nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.

Ombuda novērtējums, kura rezultātā tika sniegts ieteikums

25. Visi 16 attiecīgie dokumenti ir e-pasta vēstules (dažas no tām ir ar pielikumiem), kurās dalībvalstis atsaucas uz Komisijas aicinājumu, kas izteikts attiecīgās pastāvīgās komitejas 2018. gada 19. un 20. jūlija sanāksmē ^[12], informēt Komisiju par savu viedokli attiecībā uz pamatnostādņu projektu par bitēm.

26. Dokumentos ir ietvertas dalībvalstu pārstāvju nostājas par dalībvalstu atbalsta līmeni un to bažu būtību, kas tiem varētu rasties attiecībā uz norādījumu projekta saturu vai īstenošanu.

27. Ombuds vēlas uzsvērt, ka attiecīgajos 16 dokumentos ir ietvertas dalībvalstu nostājas par pasākuma projektu, kura mērķis ir sniegt norādījumus nozarei un dalībvalstīm par to, kā īstenot ES tiesību aktus par augu aizsardzības līdzekļiem (pesticīdiem). Šo pasākumu pieņem, izmantojot komitoloģijas procedūru, t. i., konsultēšanās procedūru, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 182/2011 ^[13] (turpmāk “Komitoloģijas regula”).

28. Ombuds arī saprot, ka, lai gan Komisija uzskata ^[14], ka pieņemtie norādījumi par bitēm nebūs juridiski saistoši ^[15], tiem neapšaubāmi būs būtiska praktiska ietekme uz to, kā nozare sagatavos un kā dalībvalstis izskatīs pesticīdu atļauju pieteikumus. Šo izpratni pastiprina noteikums ES tiesību aktos par pesticīdiem, kas skaidri nosaka, ka dalībvalstīm, izskatot pesticīdu atļaujas pieteikumus, "jāveic neatkarīgs, objektīvs un pārredzams novērtējums, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, izmantojot pieteikuma iesniegšanas laikā pieejamos vadlīniju dokumentus" ^[16] (mans izcēlums).

29. Šie apsvērumi ir svarīgi, jo saskaņā ar ES Līgumiem ikvienam pilsonim ir “tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē”^[17]. Tāpēc ES lēmumi ir jāpieņem “cik atklāti un cik iespējams tuvinot tos pilsoņiem”^[18]. Šī prerogatīva tiek uzskatīta par īpaši svarīgu, ja ES iestādes darbojas kā “likumdevējas”^[19]. Pilsoņu iespēja rūpīgi pārbaudīt un saņemt visu informāciju, kas ir ES likumdošanas darbības pamatā, ir priekšnoteikums viņu demokrātisko tiesību efektīvai īstenošanai ^[20].

30.  ES tiesību aktos par publisku piekļuvi dokumentiem ir paredzēts, ka ne tikai ES likumdevēja pieņemtie akti, bet arī, vispārīgāk, dokumenti, kas sagatavoti vai saņemti juridiski saistošu aktu pieņemšanas procedūru laikā, ir jāuzskata par “likumdošanas dokumentiem” un, ievērojot spēkā esošus izņēmumus, tiem ir jābūt tieši pieejamiem pēc iespējas lielākā mērā ^[21]. Likumā ir precizēts, ka “likumdošanas spēja” ietver ES iestāžu darbību saskaņā ar to deleģētajām pilnvarām ^[22], piemēram, noteikumu izstrādi, izmantojot komitoloģijas procedūru.

31. Tomēr Tiesa 2018. gadā ir vēl vairāk paplašinājusi izpratni par dokumentiem, kuriem būtu jāgūst labums no plašākas piekļuves, kas piešķirta “likumdošanas dokumentiem”^[23]. Tiesa nosprieda, ka šāda plašāka piekļuve būtu jāpiešķir arī dokumentiem, šajā gadījumā – ietekmes novērtējumiem, kurus, stingri ņemot, nav sagatavojusi iestāde, pildot likumdevējas funkcijas ^[24]. Lai nonāktu pie šāda secinājuma, Tiesa pārbaudīja ietekmes novērtējumu mērķi, ko tā uzskatīja par tādu, kas ir Komisijas tiesību akta priekšlikuma pamatā. Palāta secināja, ka, tā kā ietekmes novērtējumos ir ietverta “informācija, kas ir ES likumdošanas procesa svarīgi elementi”^[25], to publiskošana “varētu palielināt likumdošanas procesa pārredzamību un atklātību kopumā”^[26]. Tiesa secināja, ka tas “uzlabotu Eiropas Savienības demokrātisko raksturu, ļaujot tās pilsoņiem pārbaudīt šo informāciju un mēģināt ietekmēt šo procesu”^[27]. Tāpēc iemesli, kas ir pamatā principam par plašāku piekļuvi leģislatīviem dokumentiem, ir spēkā arī attiecībā uz dokumentiem, kas sagatavoti saistībā ar ietekmes novērtējuma procedūru ^[28].

32. Ombuds uzskata, ka analoģisks novērtējums ir jāveic attiecībā uz 16 šajā lietā aplūkotajiem dokumentiem: Nosakot, vai uz dokumentiem būtu jāattiecina arī plašāka piekļuve, ko piešķir “likumdošanas dokumentiem”, ir jāņem vērā to dokumentu mērķis un konteksts, kuros tie ir sagatavoti.

33. Šajā ziņā ombuds vispirms norāda, ka attiecīgie dokumenti ir dokumenti, kas sagatavoti komitoloģijas procedūras ietvaros. Pieņemot pamatnostādnes par bitēm, Komisija rīkojas saskaņā ar pilnvarām, kas tai deleģētas saskaņā ar ES tiesību aktiem par pesticīdiem. Tādējādi saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem var uzskatīt, ka Komisija darbojas kā “likumdevēja”.

34. Turklāt attiecīgie dokumenti ir būtiska informācija par to, kāpēc Komisija kopš 2013. gada nav pieņēmusi vadlīniju dokumentu, kas ir pasākums ar būtisku ietekmi uz to, kā nākotnē tiks īstenoti tiesību akti par pesticīdiem. Šajā kontekstā ombuds uzskata, ka attiecīgo 16 dokumentu publiskošana, visticamāk, uzlabos Savienības demokrātisko raksturu, ļaujot tās pilsoņiem, piemēram, sūdzības iesniedzējam, pārbaudīt dalībvalstu izvirzītos iemeslus pamatnostādņu pieņemšanai un pret to, un, ja vēlas, mēģināt ietekmēt notiekošu lēmumu pieņemšanas procesu. Ombuds ir konsekventi uzskatījis, ka izpratne par to, kādus amatus ieņem dažādi dalībvalstu pārstāvji, ir būtiska demokrātiskā sistēmā, kas ir atbildīga savu pilsoņu priekšā.

35. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombude uzskata, ka attiecīgajiem dokumentiem būtu jāgūst labums arī no plašākas piekļuves, kas piešķirta “leģislatīvajiem dokumentiem” saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem.

36. Kā atsevišķu pārliecinošu iemeslu piekļuves piešķiršanai ombuds arī uzskata, ka attiecīgie dokumenti ietver vides informāciju Orhūsas regulas izpratnē.

37. Orhūsas regulā vides informācija ir definēta kā jebkāda rakstiska, vizuāla, fonētiska, elektroniska vai jebkāda cita materiāla informācija par pasākumiem (tostarp administratīviem pasākumiem), piemēram, politiku, tiesību aktiem, plāniem, programmām, vides nolīgumiem un darbībām, kas ietekmē vai var ietekmēt vides elementu stāvokli, piemēram, bioloģisko daudzveidību un tās komponentiem, kā arī par pasākumiem vai darbībām, kuru mērķis ir aizsargāt šos elementus ^[29].

38. Vadlīnijās par bitēm ir izklāstīts process, kurā nozarei un dalībvalstīm, atļaujot šādus produktus, būtu jānovērtē pesticīdu iespējamais risks nodarīt kaitējumu bitēm. Norādījumi par bitēm ir tieša reakcija uz dažu bišu sugu skaita samazināšanos dažādos pasaules reģionos ^[30], ko cita starpā izraisa pesticīdu nonākšana vidē. Ņemot vērā iepriekš minēto, norādījumi par bitēm ir jāsaprot kā pasākums, kura mērķis ir aizsargāt bioloģisko daudzveidību.

39. 16 strīdīgajos dokumentos dalībvalstis sniedz savus apsvērumus par šo pasākumu, tostarp iemeslus, kuru dēļ dalībvalstis atbalsta vai neatbalsta tā pieņemšanu. Tāpēc pieprasītajos dokumentos ir informācija par pasākumu, kas varētu ietekmēt bioloģisko daudzveidību. Tie nepārprotami kvalificējami kā vides informācija.

40. Ombuds norāda, ka Orhūsas regulas mērķis ir nodrošināt, ka vides informācija tiek pakāpeniski darīta pieejama un izplatīta sabiedrībai, lai panāktu tās pēc iespējas plašāku sistemātisku pieejamību un izplatīšanu. Piekļuves šai informācijai mērķis ir efektīvāk veicināt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, tādējādi palielinot lēmumu pieņemšanas pārskatatbildību un veicinot sabiedrības informētību un atbalstu pieņemtajiem lēmumiem ^[31].

41. Ņemot to vērā, Orhūsas regulā ir paredzēts, ka izņēmums ES tiesību aktos par publisku piekļuvi dokumentiem, kurā noteikts, ka piekļuvi dokumentam atsaka, ja iepazīšanās ar to var nopietni kaitēt iestādes lēmumu pieņemšanas procesam ^[32], ir jāinterpretē sašaurināti attiecībā uz vides informāciju ^[33]. Būtu jāņem vērā sabiedrības intereses pieprasītās informācijas izpaušanā ^[34], tādējādi cenšoties panākt lielāku vides informācijas pārredzamību.

Izņēmuma piemērošana ES tiesību aktos par publisku piekļuvi dokumentiem

42.  Tā kā pieprasītajiem dokumentiem būtu jāgūst labums no plašākas publiskas piekļuves, kas piešķirta “likumdošanas dokumentiem”, un turklāt tie ir vides informācija, ombuds norāda, ka izņēmums, uz kuru Komisija atsaucas, lai atteiktu publisku piekļuvi dalībvalstu pārstāvju nostājām, ir jāpiemēro vēl ierobežojošāk [35].

43. Komisija apgalvo, ka elektroniskā pasta vēstuļu, kurās ietvertas dalībvalstu nostājas par vadlīnijām attiecībā uz bitēm, publiska publiskošana ir pretrunā to komitoloģijas reglamentam (pastāvīgo komiteju standarta reglaments), kurā ir skaidri izslēgta atsevišķu dalībvalstu nostāju publiskošana. Turklāt Komisija apgalvo, ka dalībvalstu nostāju izpaušana būtiski palielinātu ārējā spiediena risku uz dalībvalstu pārstāvjiem Pastāvīgajā komitejā.

44. Ombuds saprot, ka komitoloģijas reglamenta pieņemšanas pamats ir Komitoloģijas regulas 9. pants. Tomēr Komitoloģijas regulā nav noteikumu, kas paredzētu, ka protokolu kopsavilkumos neiekļauj dalībvalstu pārstāvju individuālās nostājas, ko tie pauduši komitejas darba ietvaros. Komitoloģijas regulā nav arī neviena cita noteikuma, kas noteiktu konfidencialitātes prasības komiteju darbam. Gluži pretēji, minētās regulas 19. apsvērumā ir skaidri noteikts, ka publiska piekļuve informācijai par komitejas darbu būtu jānodrošina saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem.

45. Tas nozīmē, ka konfidencialitātes noteikumi komitoloģijas reglamentā, jo īpaši 10. panta 2. punkts (kurā noteikts, ka sanāksmju protokolu kopsavilkumos nenorāda komitejas locekļu individuālo nostāju komitejas diskusijās) un 13. panta 2. punkts (kurā noteikts, ka komitejas diskusijas ir konfidenciālas), paši par sevi nav noteikti Komitoloģijas regulā.

46. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka dalībvalstu nostāju publiskošana attiecībā uz pamatnostādņu projektu par bitēm nav pretrunā Komitoloģijas regulai.

47. Ombuds arī norāda, ka sabiedrības vai ieinteresēto personu viedokļa paušana par paredzētajiem politikas risinājumiem, jo īpaši vides jautājumos, ir neatņemama daļa no ES pilsoņu demokrātisko tiesību īstenošanas ^[36].

48. Komisija nav pierādījusi, ka ārējais spiediens, kas varētu tikt izdarīts uz dalībvalstu pārstāvjiem attiecīgo dokumentu izpaušanas gadījumā, varētu apdraudēt tās spēju rīkoties pilnīgi neatkarīgi un vienīgi vispārējās interesēs. Komisija arī nav pierādījusi, ka informācijas izpaušana nopietni ietekmētu, paildzinātu vai sarežģītu lēmumu pieņemšanas pareizu norisi ^[37].

49. Tāpēc ombude uzskata, ka Komisijas atteikums piešķirt publisku piekļuvi dalībvalstu nostājām par norādījumu par bitēm projektu bija administratīva kļūme saskaņā ar iepriekš izskaidrotajiem apsvērumiem un principiem. Tādēļ saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu viņa iesaka turpmāk minēto.

Ieteikums

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds sniedz Komisijai šādu ieteikumu:

Saskaņā ar iepriekš izskaidrotajiem principiem Komisijai būtu jāpiešķir publiska piekļuve pieprasītajiem dokumentiem, kuros atspoguļota dalībvalstu nostāja attiecībā uz norādījumu par bitēm projektu.

Komisija un sūdzības iesniedzējs tiks informēti par šo ieteikumu. Saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu Komisija līdz 2019. gada 10. augustam nosūta sīki izstrādātu atzinumu.

 

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2019. gada 10. maijā

 

[1] Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (94/262/EOTK, EK, Euratom), OV L 113, 15. lpp.

[2] EFSA Guidance Document on the risk assessment of plant protection products on bites (EFSA vadlīnijas par augu aizsardzības līdzekļu riska novērtējumu attiecībā uz bitēm), EFSA Journal 2013;11(7):3295: https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2013.3295

[3] Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32009R1107

[4] Regulas (EK) Nr. 1107/2009 77. pants.

[5] Saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas noteikta 4. pantā Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=celex:32011R0182

[6] Komitoloģija attiecas uz procedūru kopumu, ar kuru palīdzību ES dalībvalstis kontrolē to, kā Eiropas Komisija īsteno ES tiesību aktus. Pirms pieņemt pasākumus, ar kuriem īsteno ES tiesību aktus, Komisijai par sīki izstrādātiem īstenošanas pasākumiem, ko tā ierosina, ir jāapspriežas ar specializētu komiteju, kurā ir pārstāvētas visas ES dalībvalstis. Pēc tam attiecīgā komiteja sniedz atzinumu par Komisijas ierosinātajiem pasākumiem. Šie atzinumi var būt vairāk vai mazāk saistoši Komisijai atkarībā no konkrētās procedūras, kas noteikta īstenojamajā tiesību aktā. Īsu pārskatu par komitoloģiju sk. http://ec.europa.eu/transparency/regcomitology/index.cfm?do=implementing.home.

[7] Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 3. punkts: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=celex%3A32001R1049

[8] Tiesa 2010. gada 26. janvāra spriedumā Internationaler Hilfsfonds / Komisija, C-362/08, 57. punkts, nosprieda, ka “persona var iesniegt jaunu pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, kuriem tai iepriekš ir bijusi liegta piekļuve. Šāds pieteikums liek attiecīgajai iestādei pārbaudīt, vai agrākais piekļuves atteikums joprojām ir pamatots, ņemot vērā pa šo laiku notikušās juridiskās vai faktiskās situācijas izmaiņas [..]”. Šajā gadījumā var apgalvot, ka juridiskā vai faktiskā situācija nav mainījusies kopš Komisijas pirmā sākotnējā 2018. gada maija lēmuma, kas kļuva galīgs, ja netika iesniegts atkārtots pieteikums.

[9] Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32006R1367

[10] Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkts.

[11] Komiteju standarta reglamenta 10. panta 2. punkts un 13. panta 2. punkts - [Komitejas nosaukums] komitejas reglaments.

[12] Šīs sanāksmes protokola kopsavilkumā norādīts, ka sanāksmē tika apspriesti norādījumi par bitēm:

“Komisija iepazīstināja ar Komisijas paziņojuma 5. pārskatīto redakciju attiecībā uz vadlīniju par bitēm īstenošanas plānu. Paziņojuma formulējums tiks saskaņots ar citiem Komisijas paziņojumiem.

Viena dalībvalsts norādīja, ka EFSA vadlīnijas par bitēm ir jāpārskata, lai ņemtu vērā jaunākos zinātnes sasniegumus. EFSA norādīja, ka tā neuzskata, ka pašlaik ir īstais laiks pārskatīt vadlīnijas par bitēm, taču to var apspriest ar Komisiju, tiklīdz būs pieejami jauni modeļi.

Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija atkārtoja savu iepriekšējo skaidrojumu, ka Komisijas paziņojums nav juridiski saistošs. Viena dalībvalsts norādīja, ka Regulas (EK) Nr. 1107/2009 36. panta 1. punkts uzliek dalībvalstīm pienākumu izmantot pieteikuma iesniegšanas brīdī pieejamos vadlīniju dokumentus.

Dalībvalstis tika aicinātas līdz 2018. gada 3. septembrim informēt Komisiju par savu atbalstu Komisijas paziņojumam.”

[13] Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=celex:32011R0182. Saskaņā ar konsultēšanās procedūru Komisija, lemjot par pasākuma projekta pieņemšanu, ņem vērā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu.

[14] Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas 2018. gada 19. un 20. jūlija sanāksmes protokola kopsavilkums.

[15] Lai gan Regulas (EK) Nr. 1107/2009 77. pantā ir noteikts, ka vadlīnijas ir jāpieņem kā “īstenošanas akti”, kas ir juridiski saistoši.

[16] Regulas (EK) Nr. 1107/2009 36. panta 1. punkts.

[17] Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. pants.

[18] LES 1. pants un 10. panta 3. punkts.

[19] Regulas 1049/2001 6. apsvērums.

[20] Šajā sakarā sk. Tiesas 2008. gada 1. jūlija spriedumu Zviedrija un Turco / Padome, C‑39/05 P un C‑52/05 P, 46. punkts: http://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?num=C-39/05&language=en, un 2013. gada 17. oktobra spriedums lietā Padome/Access Info Europe, C‑280/11 P, 33. punkts: http://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?num=C-280/11&language=EN.

[21] Regulas 1049/2001 12. panta 2. punkts un 6. apsvērums.

[22] Regulas 1049/2001 6. apsvērums.

[23] Tiesas (virspalāta) 2018. gada 4. septembra spriedums ClientEarth/Komisija, C-57/16: http://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?num=C-57/16&language=en.

[24] Turpat, 86. punkts.

[25] Turpat, 91. punkts.

[26] Turpat, 92. punkts.

[27] Turpat, 92. punkts.

[28] Turpat, 95. punkts.

[29] Regulas (EK) Nr. 1367/2006 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) un iii) punkts.

[30] EFSA norādījumi par bitēm, 8. lpp.

[31] Tiesas 2018. gada 4. septembra spriedums (virspalāta), ClientEarth / Komisija, C-57/16, 98. punkts: http://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?num=C-57/16&language=en.

[32] Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkts.

[33] Regulas (EK) Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta otrais teikums; sk. arī Tiesas (virspalāta) 2018. gada 4. septembra spriedumu ClientEarth / Komisija, C-57/16, 100. punkts: http://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?num=C-57/16&language=en.

[34] Regulas (EK) Nr. 1367/2006 6. panta 1. punkta otrais teikums; sk. arī Tiesas (virspalāta) 2018. gada 4. septembra spriedumu ClientEarth / Komisija, C-57/16, 100. punkts: http://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?num=C-57/16&language=en.

[35] Turpat, 101. punkts.

[36] Turpat, 101. punkts.

[37] Turpat, 108. punkts.