Sagatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu ^[1]

Sūdzību priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzēji, kuriem ir redzes traucējumi, 2016. un 2017. gadā piedalījās Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) organizētajās atlases procedūrās. Viņiem bija problēmas ar piekļuvi EPSO tiešsaistes pieteikuma veidlapai, tostarp veidlapai, kurā lūgts veikt pasākumus, lai apmierinātu viņu īpašās vajadzības (“saprātīgi pielāgojumi”[2]), un ar viņu kārtoto datorizēto testu pieejamību.

2. Sūdzības iesniedzēji vairākkārt norādīja uz šīm problēmām EPSO.

3. Sūdzības iesniedzēji bija neapmierināti ar EPSO atbildi un vērsās pie ombuda. 

Izmeklēšana

4. Ombuds 2018. gada 14. martā sāka izmeklēšanu. Viņa norādīja uz šādām trim sūdzības iesniedzēju paustajām bažām:  

· EPSO tiešsaistes pieteikuma veidlapa, tostarp veidlapa, kas paredzēta, lai pārbaudījumu laikā pieprasītu izmitināšanu īpašām vajadzībām, nav pilnībā pieejama kandidātiem ar redzes traucējumiem, kuri tīmekļa lapu lasīšanai izmanto ekrāna lasītājus [3].

· Aizpildot tiešsaistes veidlapu, sūdzības iesniedzēji vai nu izvēlējās “ekrāna lasītāju” un “atjaunojamu displeju Braila rakstā”[4], lai pieprasītu izmitināšanu savām īpašajām vajadzībām, vai pēc tam lūdza ekrāna lasītāju. Tomēr šīs iespējas viņiem nebija pieejamas, kad viņi kārtoja datorizētos testus. Tā vietā viņiem tika nodrošinātas testu transkripcijas Braila rakstā un pamanīts palīgs.

EPSO ieviestie pasākumi nozīmēja, ka kandidāti ar redzes traucējumiem nevarēja patstāvīgi kārtot datorizētos testus. Viņiem bija vajadzīgs palīgs. Tādējādi nevar uzskatīt, ka pasākumi atbilst jēdzienam “saprātīgi pielāgojumi”, kas paredzēts ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (“UNCRPD”)[5].

5. Izmeklēšanas gaitā ombuds lūdza EPSO atbildēt uz jautājumiem [6] un rīkoja sanāksmi ar EPSO [7]. Viens no sūdzības iesniedzējiem iesniedza komentārus par EPSO atbildi un sanāksmes ziņojumu.

I. EPSO tiešsaistes pieteikuma veidlapas, tostarp veidlapas īpašo vajadzību apmierināšanas pasākumu pieprasīšanai, pieejamība

Ombudam iesniegtie argumenti

6. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka EPSO izmantotā tiešsaistes pieteikuma veidlapa, tostarp veidlapa, kas paredzēta, lai pārbaudījumu laikā pieprasītu izmitināšanu īpašām vajadzībām, nav pilnībā pieejama kandidātiem ar redzes traucējumiem, kuri tīmekļa lapu lasīšanai izmanto ekrāna lasītājus. Sūdzības iesniedzējiem tas bija jāaizpilda ar pamanītas personas palīdzību vai jāsazinās ar EPSO, lai saņemtu palīdzību.

7. Atbildē ombudam EPSO atzina, ka tiešsaistes pieteikuma veidlapa joprojām nav pilnībā pieejama ekrāna lasītāju lietotājiem.

8. EPSO paskaidroja, ka jauns kandidātu portāls, ko izstrādā Eiropas Komisijas Informātikas ģenerāldirektorāts (DG DIGIT), nodrošinās, ka vājredzīgajiem būs pieejama pilnībā pieejama tiešsaistes pieteikuma veidlapa. Lai gan sākotnēji bija paredzēts, ka šis portāls būs pieejams tiešsaistē pirms 2017. gada marta, tas tika apturēts, jo DIGIT ĢD divas nedēļas pirms atklāšanas datuma atzina, ka tas nespēs laikus nodrošināt rezultātus.

9. EPSO uzskata, ka kavēšanās ir saistīta ar i) vairākām pretrunīgām prioritātēm salīdzinājumā ar citiem IT projektiem, ii) tehniskiem ierobežojumiem, iii) pamatā esošā datu modeļa sarežģītību, kā arī iv) iespējamām IT pārvaldības nepilnībām korporatīvajā līmenī [8].

10. Kandidātu portāla izstrāde tika apturēta 2017. gada septembrī. Tā kā EPSO pilnībā nekontrolē tā izstrādi, EPSO norādīja, ka tas nevar noteikt tā uzsākšanas datumu.

11. EPSO piebilda, ka esošās tiešsaistes pieteikuma veidlapas atjaunināšana, lai padarītu to pieejamu ekrāna lasītāju lietotājiem, ir sarežģīta pašreizējās sistēmas IT ierobežojumu dēļ. EPSO norādīja, ka tas arī aizkavēs jaunās veidlapas iesniegšanu.

12. Attiecībā uz tiešsaistes veidlapu, kas paredzēta, lai pieprasītu izmitināšanu īpašām vajadzībām, EPSO paskaidroja, ka pašreizējās tiešsaistes pieteikuma veidlapas sadaļa ļauj kandidātiem norādīt, vai viņiem ir vajadzīgi izmitināšanas pasākumi. Kandidātiem, kuri ir iesnieguši šādu pieprasījumu, pēc tam ir jāaizpilda anketa, kas attiecas uz viņu invaliditāti un vēlamo izmitināšanas pasākumu.

13. EPSO norādīja, ka tad, ja kandidātiem rodas problēmas ar tiešsaistes veidlapu, EPSO nosūta viņiem teksta versiju, kas jāaizpilda, un pēc tam EPSO pats aizpilda daļu informācijas. Kandidātus par šo iespēju informē jau atlases procesa sākumā.

14. Sūdzības iesniedzēja savās piezīmēs norādīja, ka, aizpildot tiešsaistes pieteikuma veidlapu 2018. gadā, viņa saskārās ar tādām pašām pieejamības problēmām, ar kādām viņa saskārās 2016. un 2017. gadā. Kā piemēru viņa minēja sadaļu “Personas informācija” un kalendārus sadaļās “Izglītība” un “Profesionālā pieredze”, kas joprojām nav pieejami.

15. Tā kā sūdzības iesniedzēja nebija lūgusi alternatīvu tiešsaistes veidlapas formātu, viņa nevarēja apstiprināt, vai alternatīvais formāts ir pieejams ekrāna lasītājam. Tomēr, viņasprāt, viņai nevajadzētu lūgt alternatīvu formātu, jo visiem pārējiem formātiem, piemēram, Word un PDF, ir pieejamības trūkumi. Tīmekļa formāts nodrošina labākās pieejamības funkcijas visām palīgtehnoloģijām, tostarp ekrāna lasītājiem.

Ombuda novērtējums

16. UNCRPD Eiropas Savienībā stājās spēkā 2011. gada janvārī. 2015. gadā ES veica pirmo pārskatīšanu attiecībā uz atbilstību UNCRPD. Savos noslēguma apsvērumos par to, kā ES īsteno UNCRPD, ANO Personu ar invaliditāti tiesību komiteja (“ANO komiteja”) norādīja, ka ES iestādes “nav paraugs attiecībā uz personu ar invaliditāti nodarbinātību”. Tā ieteica ES “palielināt personu ar invaliditāti nodarbinātību” visās ES iestādēs [9]. Šie jautājumi ir īpaši svarīgi EPSO, ņemot vērā tā atbildību par ES darbinieku atlasi. 

17. ANO komiteja arī norādīja, ka “ne visas dažādu Eiropas Savienības iestāžu tīmekļa vietnes pilnībā īsteno pieejamības standartus”, un ieteica ES “veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tīmekļa pieejamības standartu pilnīgu piemērošanu” savās tīmekļa vietnēs [10].

18. ANO komitejas konstatējumi attiecas uz 2015. gadu. Lai gan EPSO ir centies uzlabot savu atlases procedūru pieejamību, pirmā reize, kad viens no sūdzības iesniedzējiem izvirzīja šajā sūdzībā izklāstītos jautājumus, bija 2016. gadā. Šis jautājums joprojām nav atrisināts, neraugoties uz EPSO paziņojumiem, ka tas tā būs. Nav norādīts datums, kad tas tiks atrisināts. Nevar būt laba pārvaldība, ka šis jautājums turpinās, kā rezultātā personas ar redzes traucējumiem joprojām saskaras ar problēmām, cenšoties pieteikties EPSO rīkotajām atlases procedūrām. Ombuds turpmāk sniedz ieteikumu EPSO.

II. Datorizēto testu pieejamība

Ombudam iesniegtie argumenti

19. Sūdzības iesniedzēji norāda, ka EPSO ieviestie pasākumi nozīmē, ka kandidāti ar redzes traucējumiem nevar patstāvīgi kārtot datorizētos testus. Tādējādi nevar uzskatīt, ka pasākumi atbilst UNCRPD paredzētajam jēdzienam “saprātīgi pielāgojumi”.

20. Piemēram, viens no sūdzības iesniedzējiem norādīja, ka, aizpildot tiešsaistes veidlapu, lai pieprasītu izmitināšanu īpašām vajadzībām, viņa ir atzīmējusi izvēles rūtiņas “Ekrāna lasītājs” un “Atsvaidzināms Braila raksta displejs”. Otrs sūdzības iesniedzējs, kurš pats nevarēja aizpildīt tiešsaistes veidlapu, lūdza ekrāna lasītāju. Tādas iespējas kā “ekrāna lasītāji” un “tastatūra Braila rakstā” ir uzskaitītas EPSO tīmekļa vietnes “Vienlīdzīgas iespējas” sadaļā “Kādus īpašus pielāgojumus es varu sagaidīt?”[11] Tomēr neviena no šīm palīgtehnoloģijām netika darīta pieejama sūdzības iesniedzējiem datorizēto testu laikā. Tā vietā viņiem bija jāpaļaujas uz novērotu palīgu un testu transkripcijām Braila rakstā.

21. EPSO norādīja, ka kandidāti ir informēti, ka faktiski nodrošinātais izmitināšanas veids var atšķirties no pieprasītā. Šī informācija tiek sniegta dažādos veidos, tostarp EPSO tīmekļa vietnē “Vienlīdzīgas iespējas” un informācijas veidlapā par īpašām vajadzībām, kas kandidātiem jāaizpilda, lai pieprasītu īpašus pielāgojumus.

22. EPSO uzskata, ka visi tīmekļa vietnē un informācijas veidlapā par īpašām vajadzībām uzskaitītie pasākumi ir īstenojami un iepriekš ir pieprasīti un piešķirti dažādos atlases procesa posmos. Tomēr ne visi pasākumi ir iespējami visos posmos.

23. Piemēram, atbalsta tehnoloģijas pašlaik nav pieejamas datorizēto testu laikā dažādos testēšanas centros visā pasaulē. Darbuzņēmēji ne vienmēr var nodrošināt īpašas palīgtehnoloģijas. Tomēr palīgtehnoloģijas var nodrošināt vērtēšanas centra posmā, kas notiek EPSO telpās.

24. EPSO piebilda, ka tas pēta visas iespējas, kā datorizēto testu posmā atļaut izmantot palīgtehnoloģijas. Risinājums, kas tiek izstrādāts, ietver klēpjdatora, kas satur palīgprogrammatūru, izmantošanu.

25. Atbildot uz EPSO paskaidrojumu, ka vērtēšanas centra posmā tiek nodrošinātas palīgtehnoloģijas, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka šī informācija nav pieejama EPSO tīmekļa vietnē. Šī informācija būtu jādara pieejama, lai kandidāti zinātu, kādus izmitināšanas pasākumus viņi var sagaidīt katrā posmā.

26. Sūdzības iesniedzēja piebilda, ka 2018. gadā viņa kārtoja datorizētos testus citā EPSO konkursā. Izmitināšanas pasākumi bija tādi paši kā iepriekš, proti, testu transkripcija Braila rakstā un pamanīts palīgs.

27. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ekrāna lasītāju izmantošana personām ar redzes traucējumiem nav personiska izvēle, bet gan vienīgais veids, kā viņi var izmantot datoru. Konkrētu ekrāna lasītāju zīmolu vai teksta-runas rīku, kas uzstādīti uz šiem ekrāna lasītājiem, izvēli var uzskatīt par personisku izvēli. Sūdzības iesniedzējas gadījumā tas ļautu viņai klausīties tekstu angļu valodā ar daudzām dažādām balsīm un izvēlēties to balsi, kurai viņa dod priekšroku vai kuru viņa saprot vislabāk.

Ombuda novērtējums

Testu kārtošana patstāvīgi

28. Iespēja personai patstāvīgi kārtot pārbaudījumus ir būtiska, lai nodrošinātu šīs personas cieņas izjūtu un vienlīdzību ar visām pārējām personām. Šajā ziņā izšķiroša nozīme ir palīgtehnoloģijām [12]. Piemēram, sūdzības iesniedzējs var izmantot datoru tikai ar ekrāna lasītāju.

29. Ņemot vērā to, ka personas ar redzes traucējumiem bieži vien ir atkarīgas no palīgtehnoloģijām, gadījumos, kad atlases procedūrās ir jākārto datorizēti pārbaudījumi, pēc pieprasījuma pēc iespējas būtu jādara pieejamas palīgtehnoloģijas. Ombuds uzskata, ka EPSO līdzšinējā prakse šajā jomā ir administratīva kļūme.

30. Nav lietderīgi sagaidīt, ka personas ar redzes traucējumiem kārtos šādus testus apstākļos, kas viņiem ir pilnīgi sveši. Šāda prakse noteikti izraisa vilšanos un saasina to, kas pēc savas būtības ir salīdzinoši stresa pieredze. Tas var ietekmēt to sniegumu atlases procedūrās, kurās jau tā ir augsta konkurence.

31. Ombuds saprot, ka palīgtehnoloģiju nodrošināšana datorizētiem testiem, kas notiek pārbaudījumu centros visā pasaulē, var būt EPSO izaicinājums, un tā ieviešanai var būt vajadzīgs zināms laiks. Viņa arī atzīmē EPSO pašreizējos centienus darīt pieejamas palīgtehnoloģijas datorizēto testu posmā, kas notiek testēšanas centros visā pasaulē, tostarp izmantojot klēpjdatoru, kurā ir atšķirīga palīgprogrammatūra. 

32. Ombuds iesaka EPSO noteikt detalizētu šā procesa grafiku, par prioritāti nosakot konkrētas darbības, piemēram, atbalsta tehnoloģiju nodrošināšanu atkarībā tikai no programmatūras risinājumiem. Šim procesam būtu pakāpeniski jānoved pie palīgtehnoloģiju nodrošināšanas datorizētiem testiem visos testēšanas centros. Šajā sakarā EPSO būtu jāņem vērā palīgtehnoloģiju nodrošināšana visos turpmākajos līgumos ar tehniskās apskates staciju nodrošinātājiem.

33. Ombuds arī saprot, ka personām ar redzes traucējumiem var būt grūti veikt datorizētu testu ar ekrāna lasītāju, kuram viņi nav pieraduši. Viņa mudina EPSO ņemt to vērā, piedāvājot risinājumus. Tā varētu apsvērt, piemēram, iespēju nodrošināt kandidātiem dažādas ekrāna lasītāja iespējas, dodot viņiem iespēju pārbaudīt ekrāna lasītāju pirms testa vai dodot viņiem iespēju kārtot testu savā klēpjdatorā.

Informācija par iespējām, kas pieejamas, lai apmierinātu īpašas vajadzības

34. Lai gan kandidāti ir informēti, ka faktiski pieejamie izmitināšanas pasākumi var atšķirties no pieprasītā, EPSO pašlaik skaidri nenorāda, ka daži uzskaitītie izmitināšanas pasākumi ir iespējami tikai noteiktos atlases procesa posmos. Piemēram, kandidāti netiek informēti par to, ka datorizētajos testos nav pieejamas palīgtehnoloģijas, ja tos veic testēšanas centros visā pasaulē.

35. Ombuds uzskata, ka šādas atbilstošas informācijas trūkums arī ir administratīva kļūme. Tādēļ ombuds iesaka skaidri informēt kandidātus par to, ka daži izmitināšanas pasākumi, piemēram, palīgtehnoloģijas, ir pieejami tikai dažos atlases procedūru posmos. EPSO būtu jāmaina sava tīmekļa vietne “Vienlīdzīgas iespējas”, kā arī tiešsaistes veidlapa, lai pieprasītu izmitināšanu īpašām vajadzībām, lai precizētu šo punktu.

Ieteikumi

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds sniedz EPSO šādus ieteikumus:

Eiropas Personāla atlases birojam būtu:  

1. nodrošināt, lai tās tiešsaistes pieteikuma veidlapa atlases procedūrām pēc iespējas ātrāk pilnībā atbilstu pieejamības prasībām attiecībā uz kandidātiem ar redzes traucējumiem;

2.  nosaka detalizētu grafiku palīgtehnoloģiju pieejamības nodrošināšanai kandidātiem datorizēto testu laikā, kas notiek testēšanas centros visā pasaulē;

3. skaidri informēt kandidātus, ka dažas “saprātīgas pielāgošanas” iespējas, piemēram, palīgtehnoloģijas, pašlaik ir pieejamas tikai konkrētos atlases procedūru posmos.

EPSO un sūdzības iesniedzēji tiks informēti par šiem ieteikumiem. Ņemot vērā DIGIT ĢD lomu, tiks informēta arī Komisija.

Saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu Eiropas Personāla atlases birojs līdz 2019. gada 14. martam nosūta sīki izstrādātu atzinumu.

 

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 14.12.2018.

 

[1] Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmums par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (94/262/EOTK, EK, Euratom), OV L 113, 15. lpp.

[2] Saskaņā ar definīciju, kas ietverta ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (sk. 5. zemsvītras piezīmi turpmāk), “saprātīgi pielāgojumi” ir nepieciešamas un piemērotas izmaiņas un pielāgojumi, kas konkrētā gadījumā nerada nesamērīgu vai nepamatotu slogu, lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem var izmantot vai īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības.

[3] Ekrāna lasītājs ir lietojumprogramma, kas ļauj lietotājam “dzirdēt” vai “lasīt” to, kas parasti tiek “redzēts” ekrānā, tostarp digitālo saturu. Tas var sniegt informāciju lietotājiem, izmantojot runas un skaņas izvadi (t. i., tekstu no runas uz runu) vai Braila rakstā (citiem vārdiem sakot, padarot saturu Braila rakstā, izmantojot atjaunojamu Braila raksta displeju), atsevišķi vai kopā.

[4] Sk. iepriekš . zemsvītras piezīmi.

[5] ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kas pieņemta 2006. gada 13. decembrī Ģenerālās asamblejas sešdesmit pirmajā sesijā ar Rezolūciju A/RES/61/106 un Eiropas Savienības vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2010/48/EK (2009. gada 26. novembris) (OV 2010, L 23, 35. lpp.). Konvencija ir pieejama šādā saitē: https://www.un.org/development/desa/disabilities/convention-on-the-rights-of-persons-with-disabilities.html 

[6] Ombuda vēstule par izmeklēšanas uzsākšanu ir pieejama šādā saitē:

https://www.ombudsman.europa.eu/en/correspondence/en/93846

EPSO atbilde ir pieejama šādā saitē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/correspondence.faces/en/99008/html.bookmark

[7] Sanāksmes ziņojums ir pieejams šādā saitē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/correspondence.faces/en/99007/html.bookmark

[8] EPSO nepaskaidroja, ko tas nozīmē, bet norādīja, ka Iekšējā dienesta revīzijā par IT programmu un projektu pārvaldību cilvēkresursu jomā 2017. gada beigās tika konstatētas IT pārvaldības nepilnības.

[9] Noslēguma apsvērumi par to, kā ES īsteno Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, 2015. gada 2. oktobris. Skatīt 88.–89. punktu.

[10] Skat. noslēguma apsvērumu 82.-83. punktu.

[11] https://epso.europa.eu/how-to-apply/equal-opportunities_en

[12] UNCRPD 9. pantā "Pieejamība" ir noteikts, ka dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem nodrošinātu piekļuvi iekārtām un pakalpojumiem, lai tās varētu dzīvot neatkarīgi un pilnībā piedalīties visos dzīves aspektos.