Lieta attiecās uz faktu, ka Eiropas Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību biroja (PMO) darbinieks nejauši nosūtīja sūdzības iesniedzējam e-pasta vēstuli, kuru viņš atzina par aizvainojošu.

Ombuds konstatēja, ka attiecīgās e-pasta vēstules saturs patiešām ir nepiemērots, bet uzskatīja, ka Komisija ir veikusi atbilstīgus pasākumus, lai risinātu šo jautājumu, jo īpaši atvainojoties sūdzības iesniedzējam un veicot pasākumus, lai novērstu šādus incidentus nākotnē, jo īpaši atgādinot darbiniekiem par viņu pienākumu pieklājīgi sazināties.

Ombuds slēdza lietu, konstatējot, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota.  

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt atbalstu darbiniekam, lai segtu viņa bērna īpašās izglītības vajadzības, kas ir iespēja, kura paredzēta ES Civildienesta noteikumos. Komisija savu lēmumu pamatoja ar iekšējiem noteikumiem, par kuriem vienojušās ES iestādes attiecībā uz atbalstu. Noteikumi paredz, ka bērni, kuru invaliditāte tiek uzskatīta par zemāku par noteiktu robežvērtību (20 %), netiek uzskatīti par atbilstīgiem. Gadījumos, kas saistīti ar bērna izglītošanu, Komisija arī pieprasa, lai pieteikuma iesniedzējs iesniedz Eiropas skolu izziņu, kurā norādīts, ka skola nevar apmierināt bērna vajadzības, ko sūdzības iesniedzējs nebija izdarījis. 

Ombuds konstatēja, ka Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu lietas izskatīšanā, un slēdza lietu, nekonstatējot Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi.

Tomēr ombude uzskatīja, ka noteikumi par 20 % invaliditātes slieksni var būt pretrunā Komisijas pienākumiem saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD). Tāpēc ombuds ierosināja Komisijai sākt noteikumu pārskatīšanas procesu, ņemot vērā šīs izmeklēšanas konstatējumus. Tas nozīmē lēmumu pieņemšanas procesu, kurā iesaistītas pārējās ES iestādes.

Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt darbiniekam ar bērnu ar invaliditāti “divkāršu apgādājamā bērna pabalstu”, kas ir paredzēts ES Civildienesta noteikumos par palīdzību bērnu ar invaliditāti aprūpē. Komisija savu lēmumu pamatoja ar iekšējiem noteikumiem, par kuriem vienojās ES administrācija attiecībā uz pabalstu un saskaņā ar kuriem bērni, kuru invaliditāte tiek uzskatīta par zemāku par noteiktu robežvērtību, netiek uzskatīti par tiesīgiem saņemt pabalstu.

Ombuds uzskatīja, ka invaliditātes pakāpes robežvērtību izmantošana, lai automātiski izslēgtu konkrētus bērnus ar invaliditāti, ir pretrunā attiecīgajam Civildienesta noteikumu noteikumam. Pabalsts ir paredzēts, lai segtu gadījumus, kas saistīti ar “lieliem izdevumiem”, un Civildienesta noteikumos nav atsauces uz invaliditātes pakāpi. Turklāt, lai gan invaliditātes pakāpes robežvērtību noteikšana, lai noteiktu tiesības uz finansiālu atbalstu, var padarīt jautājumus vienkāršākus un paredzamākus no administratīvā viedokļa, šķiet, ka tas ir pretrunā ES administrācijas pienākumiem saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD).

Izmeklēšanas gaitā ombuds iesniedza Komisijai risinājuma priekšlikumu sākt piemērojamo noteikumu pārskatīšanas procesu, kurā būs iesaistītas pārējās ES iestādes. Viņa arī mudināja Komisiju atkārtoti izvērtēt sūdzības iesniedzēja lūgumu piešķirt divkāršu apgādājamā bērna pabalstu, ņemot vērā iepriekš minēto konstatējumu, proti, nenoraidot to tikai viņa bērna iespējamās invaliditātes pakāpes dēļ. Tā kā piemērojamo noteikumu pārskatīšanai var būt vajadzīgs zināms laiks un lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi, ombuds arī mudināja Komisiju ņemt vērā šo izmeklēšanu, izskatot visus neizskatītos un turpmākos pieprasījumus piešķirt divkāršu apgādājamā bērna pabalstu. Tas nozīmē, ka katrs pieteikums par divkāršu apgādājamā bērna pabalstu ir jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi, neizslēdzot nevienu pieteikumu tikai tāpēc, ka tiek uzskatīts, ka bērna invaliditāte ir mazāka par noteiktu robežvērtību.

Reaģējot uz risinājuma priekšlikumu, Komisija ir uzsākusi procesu, lai pārskatītu noteikumus, kuros izklāstīta sliekšņa pieeja, kā rezultātā tie varētu tikt pārskatīti. Ombude atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir rīkojusies saistībā ar šo viņas risinājuma priekšlikuma aspektu.

Tomēr Komisija arī norādīja, ka pirms sūdzības iesniedzēja pieprasījuma vai citu pieprasījumu atkārtotas izvērtēšanas tā gaidīs šā procesa iznākumu. Ņemot vērā to, ka tas var prasīt zināmu laiku, un šīs izmeklēšanas konstatējumus, ombuds joprojām nav apmierināts ar šo lietas aspektu. Viņa vēlreiz lūdz Komisiju apsvērt iespēju turpmāk elastīgāk piemērot noteikumus attiecībā uz pieprasījumiem. Ombuds joprojām ir pārliecināts, ka attiecīgie noteikumi bija jāpārskata daudz ātrāk, lai īstenotu saistības, ko ES ir uzņēmusies. Tādēļ ombude lūdz Komisiju trīs mēnešu laikā veikt turpmākus pasākumus un plāno atkārtoti izskatīt šo jautājumu, ja pārskatīšanas rezultāts nebūs piemērots vai būs pārāk ilgs. Ombuds arī vērsīs citu iestāžu uzmanību uz saviem konstatējumiem.

 

Izmeklēšana attiecās uz to, kā Eiropas Komisija uzrauga, vai dalībvalstis izmanto ES strukturālos un investīciju (ESI) fondus, lai veicinātu personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku tiesības uz neatkarīgu dzīvi un iekļaušanu sabiedrībā (deinstitucionalizācija), un vai Komisija piemēro sankcijas, ja tas tā nav.

Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma informāciju no valstu ombudiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.  

Ombuds konstatēja, ka Komisija varētu sniegt skaidrākus norādījumus par nepieciešamību veicināt deinstitucionalizāciju saistībā ar ESI fondu izmantošanu. Viņa arī uzskata, ka Komisija varētu veikt pasākumus, lai uzlabotu ESI finansēto darbību uzraudzību, un ka tai būtu jāīsteno proaktīvāka pieeja izpildei, jo īpaši gadījumos, kad tiek paustas bažas, ka ESI finansētās darbības ir pretrunā pienākumam veicināt deinstitucionalizāciju. Ombude arī norādīja, ka ir jābūt īpaši modrai attiecībā uz Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros izmantotajiem līdzekļiem.

Ombuds slēdza izmeklēšanu, sniedzot desmit ierosinājumus, kuru mērķis ir uzlabot Komisijas izdotos norādījumus un uzraudzības procesu. Viņa uzsver, ka Komisijai ir jārīkojas ātri, ņemot vērā papildu finansēšanas programmas, kas izveidotas, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, kā arī nesenās izmaiņas spēkā esošajos noteikumos.

Ombuds apsvērs iespēju turpmāk atgriezties pie šā jautājuma, lai novērtētu progresu.