Ombuds 2019. gadā Briselē veica vairākas izmeklēšanas par dalībvalstu lēmumu pieņemšanu ar vispārējo mērķi atvieglot sabiedrībai izpratni par to, kā lēmumi tiek pieņemti un kas ir iesaistīts. Izmeklēšanas attiecās uz to, kā tiek pieņemti lēmumi par gada nozvejas kvotām, dalībvalstu nostājām par pesticīdu radīto risku bitēm un Eurogrupas jautājumu darba grupas pārredzamību, kura gatavo regulārās euro finanšu ministru sanāksmes.

Ombuds arī pabeidza plašu analīzi par to, kā Eiropas Komisija pārvalda virpuļdurvju efektu, iesniedzot vairākus priekšlikumus, lai nodrošinātu sistemātiskāku pieeju darbam ar ES darbiniekiem, kuri atstāj darbu privātajā sektorā, un tiem, kuri stājas ES civildienestā no privātā sektora.

Citu izmeklēšanu rezultātā Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) ieviesa pasākumus, lai stiprinātu tā procesa neatkarību, kura rezultātā tiek pieņemti lēmumi par tirgus piekļuves piešķiršanu jaunām zālēm, un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO) apņēmās izveidot sūdzību izskatīšanas mehānismu tiem, kuri uzskata, ka viņu tiesības ir pārkāptas.

Eiropas ombudu tīkls (ENO) turpināja koncentrēties uz paralēlām izmeklēšanām un iniciatīvām, un 2019. gadā tika noslēgta stratēģiska iniciatīva, kurā bija iesaistīti septiņi valstu ombudu biroji un kurā bija izskatīti sūdzību mehānismi dalībvalstīs jautājumos, kas attiecas uz ES strukturālajiem un investīciju fondiem.

Ombude uzņēma arī otro Labas pārvaldības balvu, ar kuru tiek atzīta izcilība ES civildienestā. Kopumā balvu saņēma Eiropas Komisijas komandas, kas strādāja pie ES iniciatīvas, kuras mērķis ir samazināt plastmasas piesārņojumu un palielināt informētību par šo problēmu.

Pilns 2019. gada ziņojums ir pieejams šeit.