Lietas nosaukums: Kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) izskatīja pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar sociālo mediju uzraudzību

Datums: Ceturtdien, 2023. gada 27. jūlijā

Attālināta sanāksme, izmantojot WebEx

Piedalījās

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex)

Pieci pārstāvji:

· Pārbaudes grupas vadītājs

· Attiecīgās uzņēmējdarbības vienības grupas vadītājs

· Juridiskais speciālists

· Vecākais jurists palīgs

· Asociētais datu aizsardzības speciālists

Eiropas Ombuds (Izmeklēšanas direktorāts)

· Jennifer KING kundze, juridiskā eksperte

· Paulien VAN DE VELDE-VAN RUMST kundze, izmeklēšanas speciāliste

· Michal KRAJEWSKI, izmeklēšanas speciālists

· Maria Eleni KOSMOPOULOU, izmeklēšanas stažiere

Sanāksmes mērķis

Sanāksmes mērķis bija panākt, lai Ombuda izmeklēšanas grupa saņemtu dažus skaidrojumus par to, kā Frontex izskatīja pieprasījumu par publisku piekļuvi attiecībā uz:

"- visi sanāksmju protokoli un sarakste (tostarp pielikumi) starp Frontex un Eiropolu par sociālo mediju uzraudzību

- visi iekšējie dokumenti, kas attiecas uz Frontex veikto uzraudzību sociālajos medijos

Pieprasījums attiecas uz laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 27. septembrim.”

Attiecīgie jautājumi pirms sanāksmes 2023. gada 12. jūnijā tika nosūtīti Frontex konfidenciālā pielikumā kopā ar sanāksmes pieprasījumu.

Pirms sanāksmes Frontex 2023. gada 24. jūlijā sniedza Ombuda izmeklēšanas grupai rakstisku atbildi uz sanāksmes pieprasījuma pielikumā uzdotajiem jautājumiem.

Ievads un procesuālā informācija

Ombuda izmeklēšanas grupa iepazīstināja ar sevi, pateicās Frontex pārstāvjiem par tikšanos ar viņiem un izklāstīja sanāksmes mērķi. Viņi izklāstīja tiesisko regulējumu, kas attiecas uz ombuda rīkotajām sanāksmēm, jo īpaši to, ka ombuds bez Frontex iepriekšējas piekrišanas neatklās nekādu informāciju, ko Frontex identificējusi kā konfidenciālu, ne sūdzības iesniedzējam, ne jebkurai citai personai ārpus ombuda biroja ^[1].

Izmeklēšanas grupa paskaidroja, ka tā sagatavos ziņojuma projektu par sanāksmi, kas jānosūta Frontex, lai nodrošinātu, ka saturs ir faktiski precīzs un pilnīgs. Pēc tam sanāksmes ziņojums tiks pabeigts, iekļauts lietas materiālos un iesniegts sūdzības iesniedzējam. Ziņojumā netiktu iekļauta konfidenciāla informācija vai kā citādi sniegta sūdzības iesniedzējam vai kādai trešai personai.

Apmainītā informācija

Sabiedrības piekļuves pieprasījuma apstrāde un darbības jomā ietilpstošo dokumentu identifikācija

Atbildot uz Ombuda izmeklēšanas grupas jautājumu par to, kā Frontex ir apstrādājusi attiecīgo publiskās piekļuves pieprasījumu, Frontex pārstāvji paskaidroja, ka sākotnējā posmā par publiskās piekļuves pieprasījumu atbildīgais darbinieks sazinājās ar četrām nodaļām, par kurām tika pieņemts, ka to rīcībā ir dokumenti, uz kuriem attiecas pieprasījums. Nodaļas identificēja tikai piecus dokumentus.

Frontex minēja, ka sociālo mediju uzraudzības (SMM) projekts ir mainījis īpašumtiesības un ka iepriekšējais projekta vadītājs ir atstājis Frontex kādu laiku pirms pieprasījuma saņemšanas. Tādējādi bija grūti atrast citus dokumentus. Izrādījās, ka šī iepriekšējā projekta vadītāja individuālajā e-pasta kontā tika glabāti dažādi dokumenti, kuriem Frontex nebija piekļuves, ja vien to kopija vai adresāts nebija cits Frontex ierēdnis.

Frontex pārstāvji arī precizēja, ka apstiprināšanas posmā dokumentu identificēšanā tika iesaistīts vairāk dalībnieku un tika veikta atkārtota rūpīga meklēšana, kā rezultātā papildu uzņēmējdarbības vienības identificēja papildu dokumentus. Šie papildu dokumenti tika identificēti tikai novēloti atkārtotas iesniegšanas procesā, ņemot vērā īso termiņu publiskas piekļuves pieprasījumu izskatīšanai. Tika rīkotas vairākas Frontex amatpersonu sanāksmes, lai apspriestu identificēto dokumentu sensitivitāti un atbildētu atkārtotā pieteikuma iesniegšanas termiņā.

Atbildot uz Ombuda izmeklēšanas grupas jautājumu par to, kā Frontex varētu izvairīties no līdzīgām grūtībām nākotnē (piemēram, ja notiek projekta īpašumtiesību maiņa vai personāla maiņa), Frontex pārstāvji norādīja, ka viņi ir ieviesuši reģistru pārvaldības politiku, lai nodrošinātu nepārtrauktību, glabājot dokumentus centralizētāk. Viņi piebilda, ka notiek diskusijas par to, kā nodrošināt, lai visi darbības jomā ietilpstošie dokumenti tiktu identificēti sākotnējā posmā. Šīs diskusijas galvenokārt ir vērstas uz dokumentu arhivēšanu pārredzamākā, centralizētākā un strukturētākā veidā.

Frontex pārstāvji arī uzsvēra, ka tas ir ļoti rets gadījums, kad aģentūra apstiprinājuma posmā ir identificējusi vairāk dokumentu nekā sākotnējā posmā. Turklāt viņi uzsvēra, ka tas, ka atkārtota pieteikuma posmā tika identificēts vairāk dokumentu, uzsver, ka Frontex pēc atkārtota pieteikuma saņemšanas pilnībā pārskata un atjauno visaptverošu meklēšanu. Viņi paskaidroja, ka, identificējot darbības jomā ietilpstošos dokumentus, viņi vienmēr veic meklēšanu arī papīra eksemplāros.

Sabiedriskās drošības izņēmuma piemērošana – Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts

Ombuda izmeklēšanas grupa norādīja, ka savā rakstiskajā atbildē Frontex ir sīkāk paskaidrojusi, kādus sabiedriskās drošības aspektus tā cenšas aizsargāt un kā pieprasītajos dokumentos atrodamo informāciju varētu izmantot noziedzīgas organizācijas un citi dalībnieki, kas rada draudus ES un/vai dalībvalstu sabiedriskajai drošībai. Ombuda izmeklēšanas grupa pieprasīja skaidrojumus par to, kā minētie aspekti ir atspoguļoti dažos dokumentos.

Frontex pārstāvji atsaucās uz sociālo mediju kontiem (piemēram, tematiskajām Facebook lapām), ko migranti izmanto, lai organizētu sevi nelikumīgai masveida ieceļošanai ES (piemēram, Cerību karavāna, Gaismas karavāna utt.). Frontex pārstāvji paskaidroja, ka šiem notikumiem ir liela ietekme uz ES ārējo robežu drošību, un tāpēc tie ir jāapzina agrīnā posmā un jāuzrauga. Tādējādi Eiropas Komisija un dalībvalstis tiks brīdinātas par šiem notikumiem, un kopā ar Frontex tās var plānot un īstenot atbilstošus robežu pārvaldības pasākumus. Šajā nolūkā Frontex vāktu nepersonizētus datus par šiem notikumiem. Tomēr, lai vāktu šos nepersondatus, Frontex pēc būtības būtu arī jāpiekļūst (t. i., jāskatās bez turpmākas apstrādes) to lietotāju personas datiem, kuri publicē informāciju sociālajos medijos, jo abas datu kategorijas ir savstarpēji saistītas.

Tāpēc Komisija lūdza Frontex izveidot sociālo mediju uzraudzības spējas pie ārējām robežām, lai vāktu izlūkdatus nolūkā novērst nelikumīgu migrāciju un pārrobežu noziedzību.

Frontex pārstāvji piebilda, ka daudzas noziedzīgas organizācijas reklamē savus nelikumīgos pakalpojumus sociālo mediju platformās (piemēram, nelikumīgi laivu braucieni uz ES/ŠAV zonu); un tas ne tikai palielina draudus ES ārējo robežu drošībai, bet arī risku migrantiem, kuri var zaudēt dzīvību, šķērsojot jūru ar kuģošanai nederīgām laivām.

Frontex uzskatīja, ka, ja tiktu izpausts vairāk informācijas, kas ietverta šajos konkrētajos dokumentos, organizētās noziedzības grupām būtu ievērojams ieskats metodē, ko ES un dalībvalstu tiesībaizsardzības dalībnieki izmanto, lai apkarotu noziedzīgas un nelikumīgas darbības. Šādās darbībās iesaistītās grupas savukārt mainītu savu darbības veidu un līdz minimumam samazinātu noteiktu sociālo mediju platformu izmantošanu. Tas ievērojami kavētu Frontex darbu nelikumīgu darbību uzraudzībā un apkarošanā.

Atbildot uz Ombuda izmeklēšanas grupas jautājumiem par to, vai tiešsaistē ir pieejama daļa no dokumentos ietvertās informācijas, Frontex pārstāvji paskaidroja, ka, lai gan informācija vienā vai vairākos dokumentos var šķist vispārīga, tā var sniegt konkrētu ieskatu personai, kas specializējusies šajā jomā, par virzienu, kādā Frontex sekos savām īpašajām SMM darbībām. Citiem vārdiem sakot, ja šī informācija kļūtu publiski pieejama, kāds, kas ir pietiekami kvalificēts šajā jomā, visticamāk, varētu izdarīt jēgpilnus secinājumus par Frontex darbības veidu. Pēc izmeklēšanas grupas pieprasījuma Frontex pārstāvji paskaidroja, kā šādus secinājumus var izdarīt, un sniedza konkrētus piemērus. Šajā sakarā Frontex pārstāvji uzsvēra, ka ir jāņem vērā publiskās piekļuves erga omnes efekts.

Frontex arī precizēja, ka pašlaik noziedzīgās organizācijas var apkopot tikai nepārbaudītu trešo personu informāciju, kas ir pieejama tiešsaistē, un tādējādi var tikai spekulēt ar Frontex modus operandi. Pieprasīto dokumentu izpaušana sniegtu šīm organizācijām informāciju, ko apstiprinājusi Frontex, sniedzot tām būtisku ieskatu Frontex darbībās. Turklāt šajā piekļuves pieprasījumā aplūkotie dokumenti papildinātu arī citas Frontex operatīvās darbības. Tādējādi tas ļautu šīm organizācijām izstrādāt pašām savu Frontex darbību riska novērtējumu un izlūkošanas mozaīku, pamatojoties uz visaptverošu un detalizētu informāciju, kas ietverta Frontex dokumentos un ko var viegli apvienot ar citiem publiski pieejamiem un privātiem avotiem.

Vispārīgāk runājot, Frontex pārstāvji norādīja, ka Aģentūra vienmēr ņem vērā to, kura pārbaudītā informācija ir publiski pieejama, kā arī to, kā pieprasīto dokumentu informāciju, ja tā tiek izpausta, varētu lasīt kopā ar šādu publiski pieejamu informāciju.

Atbildot uz ombuda komandas jautājumu, Frontex arī sniedza konkrētus piemērus par to, kā noziedzīgās organizācijas mainītu savu darbības veidu, uzzinot konkrētu informāciju, kas atrodama pieprasītajos dokumentos. Frontex pārstāvji uzsvēra, ka šīs informācijas izpaušanas ietekme ir atkarīga no katras noziedzīgās organizācijas locekļu pieredzes, zināšanām un uzmanības. Noziedzīgas organizācijas ņem vērā informāciju, kas var šķist vispārīga citiem, un attiecīgi pielāgo savas darbības.

Turklāt Frontex pārstāvji uzsvēra, ka, izskatot publiskas piekļuves pieprasījumus, Frontex arī nodrošina, ka netiek izpausti dokumenti, kas satur informāciju, kura, ja tā tiktu atklāta, varētu traucēt dalībvalstu un Eiropola īstenotajām sistēmām un izmeklēšanām, ko tās veic šajā kontekstā.

Pēc tam Ombuda izmeklēšanas grupa atsaucās uz vairākiem dokumentiem, kas bija lielā mērā rediģēti, un jautāja, vai visi šie rediģējumi ir nepieciešami. Frontex pārstāvji paskaidroja, ka, novērtējot publiskas piekļuves pieprasījumu, tā vienmēr līdzsvaro pamattiesības uz publisku piekļuvi un nepieciešamību aizsargāt konkrētu informāciju, ņemot vērā sabiedriskās drošības apsvērumus. Tā vienmēr analizē katru gadījumu atsevišķi un katru dokumentu atsevišķi. Frontex uzskatīja, ka uz daļu no attiecīgajiem dokumentiem attiecas Regulā 1049/2001 paredzētie izņēmumi. Izpaužot informāciju par tām daļām, uz kurām neattiecas izņēmumi, pieteikuma iesniedzējam netiktu sniegta nekāda būtiska informācija. Ņemot vērā arī administratīvo slogu, ko rada visas tās informācijas rediģēšana, uz kuru attiecas izņēmumi, saskaņā ar EST iedibināto judikatūru Frontex nolēma tos daļēji neatklāt. Frontex pārstāvji norādīja, ka, to darot, aģentūra jo īpaši ievēroja judikatūru, ka valsts pārvaldes iestādēm ir vienlīdz pienākums ievērot pārredzamības principus un labas pārvaldības principu.

Pašreizējā lēmumu pieņemšanas procesa izņēmuma piemērošana – Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkts

Pēc tam Ombuda izmeklēšanas grupa atsaucās uz Frontex rakstisko atbildi par to, kā tā piemēroja izņēmumu saistībā ar notiekošo lēmumu pieņemšanas procesu. Izmeklēšanas grupa lūdza skaidrojumus par valdes 68. un 69. lēmuma pārskatīšanu un par saikni starp šo pārskatīšanu un Frontex VUM plāniem; un kā pieprasīto dokumentu izpaušana apdraudētu Frontex spēju pieņemt jaunus valdes lēmumus.

Frontex pārstāvji paskaidroja, ka ar valdes Lēmumu Nr. 68 un Nr. 69 ir izveidots tiesiskais regulējums personas datu apstrādei, ko veic Frontex. Tādējādi tās noteiktu, kāda būtu VUM darbību forma. Frontex pilnvaras apstrādāt personas datus izriet no Frontex regulas [2].

Frontex pārstāvji arī paskaidroja, ka Frontex pabeidza valdes lēmumu izstrādi 2021. gada beigās. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) 2022. gada jūnijā pieņēma divus negatīvus uzraudzības atzinumus par valdes Lēmumu Nr. 68 un Lēmumu Nr. 69. Lai gan EDAU atzinumos netika atcelti valdes lēmumi, jo EDAU bija paudis bažas par Frontex veikto personas datu apstrādi, Frontex sāka to pārstrādāšanas procesu. Viņi paskaidroja, ka 2022. gada oktobrī EDAU veica arī Frontex revīziju, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta personas datu vākšanai un apstrādei un kura ir pabeigta. Oficiālais ziņojums tika publicēts 2023. gada 24. maijā. Minētā revīzijas ziņojuma rezultātā tika pārstrādāti valdes lēmumi. Jauni projekti tiks nosūtīti EDAU tās nedēļas laikā, kad notiks tikšanās ar ombuda izmeklēšanas grupu.

Frontex valdes lēmumu pārstrādāšanas dēļ saistītais VUM projekts tika apturēts. Frontex pārstāvji paskaidroja, ka, izpaužot dokumentus, kas satur informāciju par projekta stāvokli, neizbēgami tiktu atklāta informācija par to, kā SMM darbības nākotnē tiks konceptualizētas, ja SMM kādreiz tiks īstenots. Informācijas neizpaušana bija nepieciešama, lai aizsargātu Frontex telpu pārdomām, kā atzīts ES judikatūrā, un lai pieņemtu lēmumu par šo sensitīvo jautājumu.

Saistībā ar konkrētu dokumentu Ombuda izmeklēšanas grupa pēc tam lūdza Frontex paskaidrot, kāda būs šā dokumenta izpaušanas konkrētā ietekme uz tās notiekošo lēmumu pieņemšanas procesu. Konkrētāk, tā jautāja, kādi ir konkrētie elementi, kas apdraudētu lēmumu pieņemšanas procesu, ņemot vērā, ka lēmumu pieņemšana faktiski tika apturēta [3].

Frontex pārstāvji paskaidroja, ka, lai gan SMM projekts ir apturēts, gaidot abu valdes lēmumu pārstrādāšanu, lēmumu pieņemšanas process pašlaik turpinās. Informācijas izpaušana varētu būtiski apdraudēt valdes lēmumu pārstrādāšanu, jo tā nopietni iejauktos Frontex domāšanas telpā, kā to apstiprina EST judikatūra un tās nozīmē. Frontex pārstāvji uzsvēra, ka izņēmums, kas attiecas uz notiekoša lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību, ir jāizmanto papildus citiem izņēmumiem, tostarp izņēmumam, kas attiecas uz sabiedrības interešu aizsardzību saistībā ar sabiedrības drošību. Viņi norādīja, ka attiecībā uz Frontex darbībām lēmumu pieņemšana bieži vien ir saistīta ar sabiedrības drošības apsvērumiem. Frontex asociētais datu aizsardzības speciālists (DAS) uzsvēra, ka MB lēmumu pārstrādāšanu vada DAS. Laikā, kad tika iesniegts publiskās piekļuves pieprasījums, DAS strādāja pie grozījumiem.

Asociētais DAS arī precizēja, ka EDAU neveica izmeklēšanu konkrēti par VUM tematu Datu aizsardzības regulas nozīmē. Attiecīgās uzņēmējdarbības vienības grupas vadītājs vēlreiz uzsvēra, ka laikā, kad tika pieņemti attiecīgie lēmumi par publisku piekļuvi, tomēr notika izmeklēšana Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta nozīmē.

Attiecībā uz dokumentiem, uz kuriem attiecas lēmumu pieņemšanas procesa izņēmums, Ombuda izmeklēšanas grupa pēc tam jautāja, kā Frontex ir apsvērusi, vai to publiskošana ir saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. Izmeklēšanas grupa atsaucās uz to, ka tikai dažus dokumentus, kas uzskaitīti kā tādi, uz kuriem attiecas šis izņēmums, Frontex uzskatīja par tādiem, uz kuriem attiecas arī sabiedriskās drošības izņēmums.

Frontex pārstāvji atbildēja, ka tā vienmēr apsver, vai pastāv sevišķas sabiedrības intereses. Tomēr tas ir atkarīgs no attiecīgā pieteikuma iesniedzēja iesniegtajiem argumentiem, un, ņemot vērā EST judikatūrā noteikto augsto slieksni, šie argumenti parasti ir jānoraida. Frontex pārstāvji arī piebilda, ka uz galvenajiem dokumentiem, kas attiecas uz SMM, patiešām attiecas sabiedriskās drošības izņēmums, piemēram, koncepcijas dokuments.

Saskaņā ar Frontex sniegto informāciju pieteikuma iesniedzējs savā atkārtotajā pieteikumā apgalvoja, ka pārredzamības nepieciešamība ir augsta, ja lēmumu pieņemšanas process ir daļa no likumdošanas procesa [4]. Tomēr Frontex pārstāvji norādīja, ka attiecīgais process nav likumdošanas process Regulas 1049/2001 nozīmē, kā apsvērts EST judikatūrā. Attiecībā uz to, ka pieteikuma iesniedzējs atsaucas uz ES pilsoņu interesēm tikt informētiem par šo projektu un nepieciešamību veikt sabiedrības kontroli, Frontex pārstāvji paskaidroja, ka EST judikatūrā tas parasti netiek pieņemts kā sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, jo īpaši, ja tas ir formulēts vispārīgi. Viņi arī uzsvēra, ka EST iedibinātajā judikatūrā ir uzsvērts, ka Frontex un citu ES dalībnieku darba uzraudzība ir uzticēta attiecīgajām ES iestādēm, piemēram, Komisijai un EDAU, un ka sabiedrības locekļa personiskās intereses šajā sakarā nav sevišķi svarīgas sabiedrības intereses. Kopumā Frontex pārstāvji secināja, ka pieteikuma iesniedzējam ir augsts slieksnis, lai pierādītu sevišķas sabiedrības intereses saskaņā ar iedibināto judikatūru, un apgalvoja, ka šajā gadījumā pieteikuma iesniedzēja argumenti neatbilst EST noteiktajiem standartiem.

Atbildot uz Ombuda izmeklēšanas grupas jautājumu par to, kā Frontex apsver tāda dokumenta publiskošanu, kurā ietverti vairāki elementi attiecībā uz tās notiekošo lēmumu pieņemšanu, Frontex pārstāvji norādīja, ka principā, ja šāda dokumenta publiskošana nopietni neapdraud notiekošo lēmumu pieņemšanas procesu, Frontex atļauj izpaust informāciju. Tomēr viņi uzsvēra, ka šis konkrētais lēmumu pieņemšanas process ir ļoti sensitīvs un ka tas izraisa lielu interesi, par ko liecina plašais atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos un mēģinājumi nepamatoti ietekmēt šo procedūru. Konkrētāk, Frontex bija nobažījusies par to, ka strīdīgo dokumentu izpaušana radītu nepamatotu ietekmi uz dažādajiem dalībniekiem, kas iesaistīti jauno MB lēmumu izstrādē.

Ombuda izmeklēšanas grupa lūdza Frontex pārstāvjus saistībā ar diviem konkrētiem dokumentiem paskaidrot, kā to izpaušana faktiski un konkrēti radītu tādu nopietnu risku lēmumu pieņemšanas procesam, kas nav hipotētisks un saprātīgi paredzams. Frontex pārstāvji paskaidroja, ka izpaušana sniegtu sabiedrībai informāciju par valdes lēmumu iekšējās izstrādes procesa stāvokli un par to, kā Frontex konkrētā brīdī nodarbojas ar VUM projekta pārveidošanu. Viņi atkārtoja, ka viņiem ir jāaizsargā sarunu stāvoklis, kamēr SMM projekts ir apturēts, lai nodrošinātu, ka visi dalībnieki var piedalīties pārstrādāšanā aizsargātajā telpā, lai domātu. Tās piebilda, ka kopumā SMM projekts ir bijis ļoti sarežģīts un kā tāds tam ir bijuši nepieciešami daudzi dažādi apsvērumi.

Notiekošās izmeklēšanas izņēmuma piemērošana – Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkts

Frontex pārstāvji paskaidroja, ka Frontex ir atteikusies piešķirt piekļuvi konkrētiem dokumentiem, pamatojoties uz nepieciešamību aizsargāt notiekošo izmeklēšanu mērķi saistībā ar nepieciešamību aizsargāt sabiedrības drošību un tās notiekošo iekšējo lēmumu pieņemšanas procesu. Tās norādīja, ka visi izņēmumi attiecas uz visām dokumentu daļām, jo pretējā gadījumā būtu grūti sadalīt dokumentus daļās un saskaņot tos ar attiecīgajiem izņēmumiem, jo īpaši tāpēc, ka bieži vien ir piemērojams vairāk nekā viens izņēmums.

Frontex paskaidroja, ka uz šo izņēmumu ir jāatsaucas saistībā ar notiekošajām EDAU procedūrām un citām izmeklēšanām, t. i., EDAU uzraudzības atzinumiem un revīziju, Regulas 1049/2001 nozīmē un lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēts to mērķis. Viņi precizēja, ka Frontex ir jāīsteno ieteikumi, ko tā ir saņēmusi no EDAU kā daļu no pašreizējā lēmumu pieņemšanas procesa. Līdz ar to visu izņēmumu piemērošana ir pamatota.

Juridisko konsultāciju izņēmuma piemērošana – Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkts

Saistībā ar konkrētu dokumentu Ombuda izmeklēšanas grupa lūdza skaidrojumus par iemesliem, kāpēc Frontex uzskatīja, ka tas ir “juridisks padoms”. Frontex pārstāvji paskaidroja, ka tā neizpauž dokumentu, jo tai ir jāaizsargā Juridiskās un iepirkumu nodaļas spēja sniegt atklātas, objektīvas un visaptverošas juridiskās konsultācijas un saņemt šādas konsultācijas no citiem dalībniekiem. Ja dokuments tiktu publiskots, tas ietekmētu nodaļas un citu izstrādes procesā iesaistīto struktūru turpmāko darbu. Turklāt Frontex pārstāvji minēja, ka aģentūra ir balstījusies uz EST noteikto plašo juridisko konsultāciju jēdzienu: pat ja liela daļa dokumentā iekļautās informācijas bija publiski pieejama, visas šīs informācijas apkopošanu var uzskatīt par juridisku konsultāciju. Tādējādi attiecīgais dokuments esot intelektuāla darba rezultāts, kas esot juridisks atzinums.

Vispārīgi apsvērumi

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja Frontex pārstāvjiem, kā Frontex apsver iespēju piešķirt daļēju piekļuvi dokumentiem, kas pieprasīti saskaņā ar Regulu 1049/2001. Frontex pārstāvji paskaidroja, ka vienmēr tiek veikts katra dokumenta individuāls novērtējums, kura rezultāts tiek paziņots pieteikuma iesniedzējam, pat ja pieteikuma iesniedzējam sniegtajā atbildē šis novērtējums nav konkrēti paskaidrots attiecībā uz katru identificēto dokumentu. Dažkārt ir skaidrs, kuras pieprasīto dokumentu daļas var izpaust un kuras – ne. Frontex pārstāvji atgādināja, ka attiecībā uz dokumentiem, kuros, ņemot vērā lielo skaitu elementu, uz kuriem attiecas izņēmums un kuri ir jārediģē, ir jāapsver atkāpe no Regulas 1049/2001 4. panta 6. punkta, pamatojoties uz iedibināto EST judikatūru, līdzsvarojot intereses, kā paskaidrots iepriekš. Šādā gadījumā Frontex pārbauda, vai izpaustās daļas sniedz pieprasījuma iesniedzējam jēgpilnu informāciju, vienlaikus ņemot vērā arī administratīvo slogu, ko rada tik liela skaita elementu rediģēšana, lai galu galā nodrošinātu piekļuvi rediģētiem dokumentiem.

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja, uz kāda pamata Frontex uzskatīja, ka administratīvais slogs, kas saistīts ar daļējas piekļuves nodrošināšanu šajā gadījumā, ir nesamērīgs un kā tas tika pierādīts sūdzības iesniedzējam. Ombuda izmeklēšanas grupa norādīja, ka tai ir iesniegtas visu attiecīgo dokumentu rediģētas versijas. Frontex pārstāvji norādīja, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru darba apjoms, kas saistīts ar piekļuves pieprasījuma izskatīšanu, ir atkarīgs ne tikai no pieprasījumā minēto dokumentu skaita un apjoma, bet arī no to rakstura, un norādīja, ka tas ir pietiekami izskaidrots un precizēts tās apstiprinošajā lēmumā.

Frontex pārstāvji piekrita, ka sniegtie paskaidrojumi par viņu atteikumu pilnībā piekļūt dokumentiem, kas identificēti tikai apstiprinājuma posmā, ir ierobežotāki. Viņi atzina, ka ombudam iesniegtā sūdzība ir līdzīga atkārtotam pieteikumam attiecībā uz šiem dokumentiem. Tomēr tās uzsvēra, ka šis ir īpašs gadījums un ka ir gūta pieredze attiecībā uz dokumentu identificēšanu jau sākotnējā posmā. Noslēgumā Frontex pārstāvji šajā ziņā vēlreiz uzsvēra, ka rūpīga meklēšana apstiprinājuma līmenī un turpmāka vairāku dokumentu identificēšana ir pieteikuma iesniedzēja interesēs.

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja, kāpēc Frontex neiesniedza pieteikuma iesniedzējam to dokumentu sarakstu vai īsu aprakstu, uz kuriem attiecas pieprasījums. Šajā gadījumā attiecībā uz nepubliskotajiem dokumentiem sūdzības iesniedzējs pat nezināja par dokumentu raksturu, nosaukumu un datumu, iesaistīto lappušu skaitu un to, kurš izņēmums attiecas uz katru dokumentu.

Frontex pārstāvji norādīja, ka tā vienmēr norāda identificēto dokumentu skaitu un to neizpaušanas iemeslus. Tomēr Frontex pārstāvji norādīja, ka turpmākajos publiskas piekļuves gadījumos tā apsvērs sarakstu sniegšanu pieteikuma iesniedzējiem ar nosacījumu, ka tiek nodrošināts, ka pats saraksts neapdraud aizsargājamās intereses. Tomēr Frontex pārstāvji atzina pienākumu iesniegt šādus dokumentu sarakstus tikai tad, ja ir jāatsaucas uz vispārēju konfidencialitātes prezumpciju. Tās piebilda, ka sīkāka informācija par dokumentu lappušu skaitu ne vienmēr norāda uz attiecīgo administratīvo slogu, un vēlreiz uzsvēra, ka gan sākotnējos, gan apstiprinošajos lēmumos ir izskaidroti iemesli, kāpēc piekļuve dažiem dokumentiem ir pilnībā jāaizliedz.

Sanāksmes noslēgums

Izmeklēšanas grupa pateicās Frontex pārstāvjiem par laiku un sniegtajiem paskaidrojumiem, un sanāksme beidzās.

 

Briselē, 2023. gada 27. jūlijā

Paulien Van de Velde-Van Rumst Jennifer King Sistēmas Prasības

Izmeklēšanas speciālists juridiskais eksperts

 

[1] Eiropas Ombuda īstenošanas noteikumu 4.8. pants.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 IV nodaļas 2. iedaļa.

[3] Ņemot vērā ES Tiesas Pollinis judikatūru.

[4] Ņemot vērā ES Tiesas De Capitani un Pech judikatūru.