Lieta attiecās uz pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem, kas ir Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) rīcībā saistībā ar Frontex koordinētajām kopīgajām atgriešanas operācijām (JRO) un valstu atgriešanas operācijām (NRO) laikposmā no 2024. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Frontex identificēja 247 galīgos atgriešanas operāciju ziņojumus, 46 dokumentus, kas veido atgriešanas operatīvo plānu 2024. gadam, un vairākus saistītus dotāciju nolīgumus. Frontex no savas datubāzes izguva arī daļu no pieprasītās detalizētās informācijas par atgriešanas operācijām, bet atlikušo daļu izņēma. Frontex pilnībā atteica piekļuvi 46 dokumentiem, kas veido Atgriešanas operatīvo plānu 2024. gadam, vienlaikus piešķirot plašu daļēju piekļuvi dotāciju nolīgumiem. Frontex apgalvoja, ka turpmāka izpaušana apdraudētu sabiedrības interešu aizsardzību attiecībā uz sabiedrisko drošību un starptautiskajām attiecībām, kā arī komerciālām interesēm.

Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja attiecīgo dokumentu paraugu un tikās ar Frontex pārstāvjiem. Pamatojoties uz pārbaudi un sanāksmē iegūtajiem skaidrojumiem, ombude konstatēja, ka Frontex nostāja kopumā ir pamatota.

Lai gan ombude tādējādi secināja, ka veids, kādā Frontex apstrādāja pieprasījumu, bija saprātīgs, un slēdza izmeklēšanu, secinot, ka nav pieļautas administratīvas kļūmes, viņa norādīja, ka, tā kā nav visaptveroša to dokumentu saraksta, uz kuriem attiecas pieprasījums, ombudei bija grūti droši noteikt, cik daudz dokumentu Frontex identificēja kā tādus, kas ietilpst pieprasījuma darbības jomā. Tāpēc ombude atkārtoja iepriekšējo ieteikumu, ka labas pārvaldības nolūkā Frontex būtu jāsniedz pieteikuma iesniedzējiem to dokumentu saraksts, kurus tā identificē kā tādus, uz kuriem attiecas viņu pieprasījumi par publisku piekļuvi dokumentiem.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (EUAA) izskatīja apgalvojumus par pamattiesību pārkāpumiem savās darbībās Grieķijas Samas salā. Sūdzības iesniedzēji pauda bažas par to, ka veids, kādā EUAA patvēruma atbalsta grupās norīkotie lietu izskatītāji veica intervijas ar neaizsargātiem patvēruma meklētājiem, bija pretrunā ES tiesību aktiem un ka EUAA šo jautājumu nav risinājusi. Turklāt sūdzības iesniedzēji bija nobažījušies par to, kā EUAA izskatīja patvēruma meklētāju ziņojumus par atpakaļraidīšanu.

Ombuds konstatēja, ka sūdzības iesniegšanas laikā EUAA nebija nodrošinājusi, ka tās patvēruma atbalsta grupās norīkotie lietu izskatītāji ir gatavi pienācīgi veikt intervijas ar neaizsargātiem patvēruma meklētājiem, tostarp attiecībā uz to, kā ņemt vērā neaizsargātības rādītājus, kad tie pirmo reizi parādās patvēruma intervijas laikā. Ombude arī konstatēja, ka EUAA nav nodrošinājusi neaizsargātiem patvēruma meklētājiem atbilstošu procedūru, lai ziņotu par intervijās pieļautajām kļūdām, un nav nodrošinājusi, ka EUAA izskata šādus ziņojumus. Ombuds konstatēja, ka tā ir administratīva kļūme, un sniedza EUAA četrus ieteikumus nepilnību novēršanai.

Ombude arī nosūtīja šos ieteikumus saviem kolēģiem no Eiropas ombudu tīkla (ENO), lai uzzinātu viņu viedokli par to, kā tiek nodrošināta pamattiesību ievērošana sadarbībā starp EUAA lietu izskatītājiem un valstu patvēruma jomas amatpersonām.

Turklāt ombude konstatēja būtiskus trūkumus saistībā ar to, kā EUAA risināja jautājumu par to, kā patvēruma meklētāji iztaujāšanas laikā atklāja atpakaļraidīšanas pieredzi. Tā kā EUAA Ombuda izmeklēšanas laikā sāka īstenot pasākumus, lai novērstu šos trūkumus, viņa nekonstatēja administratīvu kļūmi, bet tā vietā sniedza divus ieteikumus uzlabojumiem.

Trīs lietas attiecās uz to, kā Eiropas Komisija piemēroja labāka regulējuma noteikumus un citas procesuālās prasības, sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (983/2025/MIK), migrantu kontrabandas apkarošanu (2031/2024/VB) un kopējo lauksaimniecības politiku (1379/2024/MIK). Komisija uzskatīja šos priekšlikumus par steidzamiem un tāpēc neiekļāva savos noteikumos paredzētos pasākumus, piemēram, ietekmes novērtējumus un sabiedriskās apspriešanas. Sūdzības iesniedzēji, kas ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzskatīja, ka šie trūkumi ir Komisijas labāka regulējuma noteikumu pārkāpums. Divos gadījumos sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka Komisija nav novērtējusi tiesību aktu priekšlikumu atbilstību ES klimata mērķiem, kā prasīts Eiropas Klimata aktā. Vienā gadījumā sūdzības iesniedzējs bija nobažījies arī par to, ka Komisija ir pārkāpusi savu reglamentu par dienestu savstarpējām apspriedēm.

Pamatojoties uz savām izmeklēšanām, ombude konstatēja procesuālas nepilnības tajā, kā Komisija sagatavoja attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus, kas kopā bija administratīva kļūme. Lai novērstu šos trūkumus, ombude ieteica Komisijai nodrošināt savu labāka regulējuma noteikumu paredzamu, konsekventu un nepatvaļīgu piemērošanu, definējot “steidzamas” situācijas, kas pamato atkāpi no to prasībām, kā arī reģistrējot un izskaidrojot jebkādu piešķirto atkāpju iemeslus. Turklāt, ja tiek piešķirtas atkāpes, Komisijai būtu jāizveido procedūra, lai nodrošinātu, ka tiesību aktu priekšlikumu steidzama sagatavošana joprojām atbilst pārredzama, uz pierādījumiem balstīta un iekļaujoša likumdošanas procesa principiem. Lai palīdzētu Komisijai veikt šo uzdevumu, ombuds arī izteica četrus ierosinājumus uzlabojumiem, tostarp: precizēt noteikumus par apspriešanos ar ieinteresētajām personām attiecībā uz steidzamiem priekšlikumiem; nodrošināt, ka analītiskie dokumenti, ar kuriem aizstāj ietekmes novērtējumus un kuros izklāstīti pierādījumi, kas pamato tās priekšlikumus, tiek publicēti savlaicīgi, lai būtu iespējamas publiskas debates pirms tiesību akta pieņemšanas; izdot norādījumus par klimata konsekvences novērtējumu īstenošanu; sniedzot un reģistrējot pamatojumus, saīsinot starpdienestu konsultāciju periodus zem noteiktajām robežvērtībām.

Atbildē Ombudam Komisija piekrita apsvērt “steidzamu” situāciju definēšanu gaidāmajā labāka regulējuma noteikumu pārskatīšanā, kā arī reģistrēt un publicēt iemeslus, kāpēc tiek piemērotas jebkādas atkāpes no to prasībām. Komisija arī apņēmās nodrošināt mērķorientētas apspriešanās par saviem “steidzamajiem” priekšlikumiem, trīs mēnešu laikā pēc to pieņemšanas publicēt analītiskos dokumentus ar pierādījumiem, kas pamato tās priekšlikumus, iekļaut klimata konsekvences novērtējumus gan analītiskajos dokumentos, gan paskaidrojuma rakstos turpmākiem priekšlikumiem un sniegt pamatojumu saīsinātām starpdienestu apspriedēm.

Sūdzības iesniedzēji savās piezīmēs par Komisijas atbildi uzskatīja, ka Komisijas saistības nav ne skaidras, ne pietiekami konkrētas, lai garantētu pārredzamu, iekļaujošu un uz pierādījumiem balstītu likumdošanas procesu.

Ombude atzinīgi novērtēja Komisijas kopumā konstruktīvo atbildi uz viņas ieteikumiem un ierosinājumiem uzlabojumiem. Tomēr Komisijas atbilde vēl nesniedz pietiekamu skaidrību par konkrētiem pasākumiem, ko tā plāno veikt, lai īstenotu Ombuda ieteikumus un ierosinājumus uzlabojumiem.

Tāpēc ombuds uzraudzīs šo jautājumu, pamatojoties uz turpmākām sūdzībām un pēc tam, kad Komisija būs pabeigusi labāka regulējuma noteikumu pārskatīšanu. Šajā posmā turpmākas izmeklēšanas nav pamatotas, un ombuds šīs trīs lietas slēdza.

Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija nodrošina, ka Rumānija pilnībā īsteno Eiropas Savienības Tiesas spriedumu par nelikumīgu atteikumu izsniegt personas apliecības Rumānijas pilsoņiem, kuru domicils ir citās dalībvalstīs.

Ombuds konstatēja, ka šis jautājums, šķiet, attīstās valsts līmenī un ka Komisija ir aktīvi un saprātīgos intervālos uzraudzījusi situāciju.

Ombuds slēdza lietu, secinot, ka šajā posmā turpmāka izmeklēšana nav pamatota. Tomēr ombude lūdza Komisiju sešu mēnešu laikā sniegt viņai jaunāko informāciju par tās novērtējumu attiecībā uz to, kā Rumānija izpilda spriedumu, un par Komisijas veiktajiem turpmākajiem pasākumiem.

Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) rīcībā esošajiem dokumentiem par tās sadarbību ar dalībvalstu iestādēm, Apvienoto Karalisti un Frontex saistībā ar kontrabandas apkarošanas darbībām Lamanšā. Eiropols identificēja 197 dokumentus, kas ietilpst pieprasījuma darbības jomā, un atteica piekļuvi tiem visiem. Atsakot piekļuvi, Eiropols apgalvoja, ka dokumentu izpaušana kaitētu sabiedrības interešu aizsardzībai saistībā ar sabiedrības drošību un tās starptautiskajām attiecībām. 

Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja attiecīgo dokumentu paraugus un tikās ar Eiropola pārstāvjiem. Pamatojoties uz to un ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kas ir ES iestādēm un aģentūrām, ja tās uzskata, ka ir apdraudēta sabiedriskā drošība un starptautiskās attiecības, Ombuds konstatēja, ka Eiropola lēmums atteikt publisku piekļuvi nav acīmredzami nepareizs.

Ņemot vērā to, ka attiecīgās sabiedrības intereses nevar aizstāt ar citām sabiedrības interesēm, kas tiek uzskatītas par svarīgākām, ombuds slēdza izmeklēšanu, konstatējot, ka Eiropols nav pieļāvis administratīvu kļūmi.