Meklēt izmeklēšanas

The case concerned a request for public access to documents held by the European Border and Coast Guard Agency (Frontex) concerning return operations. The complainant specifically asked to receive the requested documents in a machine-readable format. Frontex disclosed the requested documents, but in a different format.

The Ombudsman asked Frontex to explain in more detail its reasons for providing the complainant with a non-machine readable format. In reply, Frontex disclosed the documents in a machine-readable file format.

Since Frontex settled the problem, the Ombudsman closed the inquiry.

Sūdzības iesniedzējs, žurnālists, lūdza publisku piekļuvi visiem dokumentiem, kurus Frontex pēc publiskas piekļuves pieprasījumiem bija publiskojusi laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam un no 2020. gada novembra līdz viņa pieprasījuma dienai 2021. gada decembrī. Viņš arī lūdza piekļuvi izteiktajiem pieprasījumiem.

Frontex uzskatīja, ka pieprasījums ir apjomīgs, un ierosināja sūdzības iesniedzējam sadalīt pieprasījumu vairākos atsevišķos pieteikumos, kas jāizskata secīgi. Sūdzības iesniedzējs atteicās un vērsās uz Ombudu.

Izmeklēšanas gaitā sūdzības iesniedzējs ierobežoja savu pieprasījumu ar jau publiskotiem dokumentiem, kurus Frontex viņam nosūtīja, lai gan ar zināmu kavēšanos. Tāpēc, lai gan ombude nav pārliecināta, ka Frontex veiktā pieprasījuma izskatīšana atbilst standartiem, kurus pilsoņiem ir tiesības sagaidīt no ES iestādēm, viņa nolēma lietu slēgt. Tomēr viņa lūdza Frontex ziņot viņai par to, kā tā turpmāk darīs pieejamus savā publiskajā reģistrā pieejamos dokumentus, kas ir publiskoti, pēc publiskas piekļuves pieprasījumiem.

Lieta attiecās uz divu pētnieku lūgumu nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar neoficiāliem nolīgumiem par neatbilstīgo migrantu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu, kurus ES ir noslēgusi ar sešām trešām valstīm. ES Padome atteica piekļuvi, apgalvojot, ka izpaušana varētu kaitēt starptautiskajām attiecībām.

Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja strīdīgos dokumentus un saņēma papildu paskaidrojumus no Padomes, tostarp konfidenciālu informāciju. Pamatojoties uz to un ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kas ir Savienības iestādēm, ja tās uzskata, ka sabiedrības intereses saistībā ar starptautiskajām attiecībām ir apdraudētas, ombude konstatēja, ka Padomes lēmums atteikt piekļuvi nav acīmredzami kļūdains. Tā kā konkrētas sabiedrības intereses nevar aizstāt ar citām sabiedrības interesēm, kas tiek uzskatītas par svarīgākām, ombude lietu slēdza, nekonstatējot administratīvu kļūmi. Tomēr būtu jādara viss iespējamais, lai pārliecinātu sabiedrību, ka migrantu pamattiesības tiek ievērotas un ka šajā procesā ir ieviesti atbilstoši aizsardzības pasākumi.

Lieta attiecās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar neoficiālu nolīgumu par neatbilstīgo migrantu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu, ko ES noslēdza ar Gambiju. Komisija atteica piekļuvi, apgalvojot, ka izpaušana varētu kaitēt starptautiskajām attiecībām.

Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja strīdīgo dokumentu, kā arī saistībā ar paralēlu izmeklēšanu piecus līdzīgus nolīgumus ar citām trešām valstīm un saistītos dokumentus. Pamatojoties uz šīm pārbaudēm un ņemot vērā ES iestāžu plašo rīcības brīvību, ja tās uzskata, ka sabiedrības intereses saistībā ar starptautiskajām attiecībām ir apdraudētas, ombude konstatēja, ka Komisijas lēmums atteikt piekļuvi nav acīmredzami kļūdains. Tā kā konkrētas sabiedrības intereses nevar aizstāt ar citām sabiedrības interesēm, kas tiek uzskatītas par svarīgākām, ombude lietu slēdza, nekonstatējot administratīvu kļūmi. Tomēr viņa norādīja, ka būtu jādara viss iespējamais, lai pārliecinātu sabiedrību, ka migrantu pamattiesības ir pietiekami aizsargātas un ka šajā procesā ir ieviesti atbilstoši aizsardzības pasākumi.

 

Sūdzības iesniedzējs lūdza Eiropas Komisijai piekļuvi e-pasta vēstulēm no tās pārstāvjiem, kas atrodas Grieķijā, par migrācijas situāciju divos karstajos punktos. Pamatojoties uz šīm e-pasta vēstulēm un citu informāciju, Komisija sagatavo “dienas ziņojumus” un “migrācijas pārvaldības ziņojumus”. Atbildot uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu, Komisija nodrošināja plašu piekļuvi ikdienas ziņojumiem un migrācijas pārvaldības ziņojumiem, bet nenorādīja, ka tās pārstāvju e-pasta vēstules uz vietas ietilpst pieprasījuma darbības jomā.

Izmeklēšanas laikā Komisija paskaidroja, ka tā neuzskatīja, ka attiecīgās e-pasta vēstules ir “dokumenti” ES tiesību aktu par publisku piekļuvi dokumentiem izpratnē. Komisija arī neuzskatīja, ka e-pasts atbilst kritērijiem reģistrēšanai tās dokumentu pārvaldības sistēmā. Komisija arī apstiprināja, ka sūdzības iesniedzēja pieprasītās e-pasta vēstules vairs nepastāv, jo tās tika dzēstas saskaņā ar piemērojamo saglabāšanas politiku.

Tā kā sūdzības iesniedzēja pieprasītās e-pasta vēstules bija “dokumenti” ES tiesību aktu par publisku piekļuvi dokumentiem izpratnē, Komisijai bija jānosaka un jāizvērtē, vai varētu piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem, kas joprojām pastāvēja piekļuves pieprasījuma iesniegšanas laikā. Tas, ka Komisija to nedarīja, tiek uzskatīts par administratīvu kļūmi.

Tā kā Komisija informēja ombudi, ka attiecīgie dokumenti vairs nepastāv, ieteikums Komisijai tagad tos identificēt un novērtēt nebūtu lietderīgs, un turpmāka izmeklēšana šajā jautājumā nav pamatota.

Ombude aicina Komisiju identificēt un izvērtēt visus dokumentus, uz kuriem attiecas jebkurš turpmāks pieprasījums, saskaņā ar ES tiesību aktiem par piekļuvi dokumentiem un ņemot vērā viņas konstatējumus šajā lietā.