Meklēt izmeklēšanas

The complainant sought access from the European Commission to emails from its representatives based in Greece concerning the migration situation in two hotspots. Based on these emails and other information, the Commission draws up ‘daily reports’ and ‘migration management reports’. In reply to the complainant’s request, the Commission provided wide access to the daily reports and the migration management reports but failed to identify the emails from its representatives on the ground as falling within the scope of the request.

During the inquiry, the Commission clarified that it did not consider the emails in question to constitute ‘documents’ within the meaning of the EU legislation on public access to documents. Neither did the Commission consider the emails to fulfil the criteria for recording in its document management system. The Commission also confirmed that the emails requested by the complainant no longer exist, as they were deleted in line with the applicable retention policy.

As the emails requested by the complainant were ‘documents’ within the meaning of the EU legislation on public access to documents, the Commission should have identified and assessed whether public access could be granted to the documents that still existed at the time of the access request. The fact that the Commission did not do so constituted maladministration. 

As the Commission informed the Ombudsman that the documents in question no longer exist, a recommendation asking the Commission to now identify and assess them would not serve any useful purpose and further inquiries into the matter are not justified.

The Ombudsman calls on the Commission to identify and assess all documents falling within the scope of any future request in accordance with the EU legislation on access to documents and in light of her findings in this case.

 

The case concerned the European Commission’s failure to reply in time to a request for public access to documents concerning an EU funded project on the legal framework and capability in terms of search and rescue of the Libyan Coast Guard.

The Ombudsman found that there were shortcomings in how the Commission dealt with the public access request with the result that it took too long. However, since the Ombudsman is now examining, from a systemic perspective, the time taken by the Commission to deal with requests for public access to documents, she considered that no further inquiries were justified in this case. She thus closed the inquiry.

Lieta attiecas uz to, kā Eiropas Komisija uzrauga un nodrošina pamattiesību ievērošanu Horvātijas iestādēs saistībā ar robežu pārvaldības operācijām, kuras tiek finansētas no ES līdzekļiem. Izmeklēšana pētīja, vai atbilstoši Komisijas saistībām līdztekus ārkārtas palīdzība sniegšanai Horvātijai tika izveidots uzraudzības mehānisms, lai nodrošinātu, ka robežu pārvaldības pasākumi pilnībā atbilst ES patvēruma tiesību aktos paredzētajām pamattiesībām.

Ombude konstatēja, ka Komisija ir radījusi apjukumu dēļ veida, kādā tā komunicējusi par uzraudzības mehānismu ārkārtas palīdzības kontekstā. Turklāt, lai arī robežkontroles darbību finansēšana ir veikta kopš 2018. gada, tikai 2021. gada vasarā tika izveidots neatkarīgs uzraudzības mehānisms pamattiesību aizsardzības pārraudzībai. Tas nav pareizi.

Slēdzot izmeklēšanu, ombude aicināja Komisiju pilnībā uzraudzīt, vai mehānisms patiešām ir neatkarīgs un efektīvi nodrošina pamattiesību un Savienības tiesību aktu ievērošanu. Ombude ieteica uzlabojumus attiecībā uz Komisijas komunikāciju par uzraudzības mehānismu. Turklāt ombude aicināja Komisiju uzņemties aktīvu lomu uzraudzības mehānisma kontekstā un pieprasīt Horvātijas iestādēm sniegt konkrētu un pārbaudāmu informāciju par veiktajiem pasākumiem, lai izmeklētu ziņojumus par kolektīvu izraidīšanu un sliktu izturēšanos pret migrantiem un patvēruma meklētājiem. Visbeidzot, ombude lūdza Komisijai gada laikā informēt viņu par pasākumiem, kas veikti, lai stiprinātu pamattiesību ievērošanu robežu apsardzības operācijās, kas tiek finansētas no ES līdzekļiem.

Sūdzības iesniedzējs lūdza Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex) publisku piekļuvi dokumentiem saistībā ar meklēšanas un glābšanas operāciju Vidusjūrā 2021. gada maijā. Frontex identificēja 13 dokumentus, kas atbilda pieprasījumam, bet atteicas piešķirt tiem piekļuvi. Tādējādi tā piemēroja ES noteikumos par publisku piekļuvi dokumentiem paredzēto izņēmumu sabiedriskās drošības aizsardzībai.

Ombudes izmeklēšanas komanda pārbaudīja attiecīgos dokumentus un atklāja, ka, ņemot vērā rīcības brīvību, kas ir piešķirta ES iestādēm, ja tās uzskata, ka tiek apdraudēta sabiedriskā drošība, Frontex lēmums atteikt piekļuvi nav acīmredzami nepareizs. Tomēr nav skaidrs, kādēļ noteikti fotoattēli, kas iekļauti dokumentos, nav publiskojami. Tādēļ ombude uzskatīja, ka Frontex varētu pārskatīt savu lēmumu attiecībā uz šiem fotoattēliem.

Ņemot vērā ombudes priekšlikumu, Frontex sniedza plašāku piekļuvi attiecīgajiem fotoattēliem, kurus sūdzības iesniedzējs uzskatīja par noderīgiem. Ombude atzinīgi novērtēja Frontex lēmumu izmantot savu rīcības brīvību, lai nodrošinātu lielāku atklātību un pārredzamību jomā, kas ir īpaši svarīga.

Attiecībā uz lietas procesuālajiem aspektiem ombude atzīmēja, ka Frontex ir ievērojusi noteiktos pieprasījuma izskatīšanas termiņus un ka aģentūra ir sniegusi sūdzības iesniedzējam plašu nekonfidenciālo informāciju par attiecīgo operāciju.

Ombude slēdza lietu, nekonstatējot administratīvu kļūmi un uzslavējot Frontex par viņas priekšlikuma īstenošanu.