1. Ievads

Apņemšanās respektēt un aizsargāt valodu daudzveidību Eiropas Savienībā ir ārkārtīgi svarīga attiecībās starp ES un tās pilsoņiem. Oficiālo valodu skaita palielināšana līdz 24 valodām apgrūtina daudzvalodības principa īstenošanu ES administrācijā.

Vairumā gadījumu ES iestādēm ir rīcības brīvība attiecībā uz ES oficiālo valodu lietošanu. Tas, kā šī rīcības brīvība tiek īstenota, ir labas pārvaldības jautājums. Lielākas tulkošanas izmaksas, lēnāka lēmumu pieņemšana un atšķirības starp valodu versijām ir vienas no visbiežāk minētajām praktiskajām grūtībām. Valodu daudzveidība un valodu vienlīdzība ir jāsaskaņo ar administratīvo efektivitāti un budžeta ierobežojumiem.

Ombuds 2018. gada jūlijā sāka sabiedrisko apspriešanu par valodu lietošanu ES iestādēs, struktūrās, aģentūrās un birojos, lai veicinātu diskusijas par šiem jautājumiem.^[1] Šīs apspriešanas rezultātā Ombuda birojs 2019. gada jūlijā visām ES iestādēm, struktūrām, aģentūrām un birojiem ierosināja projektu īsai rokasgrāmatai “ES oficiālo valodu lietošana saziņā ar sabiedrību”, aicinot tos sniegt komentārus. Ombuds saņēma 43 atbildes.^[2] Šā ziņojuma mērķis ir apkopot atbilžu galvenos punktus, kā arī to, kā ombuds tos risinās.

2. Atbilžu kopsavilkums

Vispārīgas piezīmes

Atbalsts iniciatīvai

Visi respondenti uzsvēra savu apņemšanos ievērot daudzvalodības principu saziņā ar sabiedrību, kā arī savu atbalstu ombuda iniciatīvai pārdomāt un risināt šo svarīgo jautājumu.

Nosaukums

Daži respondenti apgalvoja, ka ierosinātajā nosaukumā lietotajam terminam “ES oficiālās valodas” nav juridiskas definīcijas un ka tāpēc tā izmantošana var radīt neskaidrības. Kā alternatīvu viņi ierosināja izmantot terminoloģiju piemērojamajā ES regulā par valodām (Regula 1/58), proti, “iestāžu oficiālās valodas un darba valodas”.

Eiropas Ombuda (EO) nostāja

Ombuds uzskata, ka formulējums “iestāžu oficiālās valodas un darba valodas” ir pārāk juridisks attiecībā uz konkrēto dokumentu, kas ietver saziņu ar sabiedrību ^[3].

Tā kā termins “ES oficiālās valodas” tiek lietots valodu politikā lielākajā daļā iestāžu, ombuds uzskata, ka šis termins ir piemērotāks šīs iniciatīvas mērķiem.

Praktisko ieteikumu darbības joma

Daži respondenti apgalvoja, ka politiku attiecībā uz valodu lietošanu varētu interpretēt kā tādu, kam ir “politiska dimensija”, nevis tikai administratīvs jautājums. Šajā nolūkā Ombuda praktiskos ieteikumus varētu sniegt tikai kā indikatīvus, nevis obligātus ES struktūrām.

- Citi pauda bažas par to, ka, publicējot šādus sīki izstrādātus ieteikumus, sabiedrībai varētu rasties nereālas cerības.

EO pozīcija

- Šie ieteikumi ir paredzēti kā vadlīnijas, un tie nav saistoši noteikumi. Ombuda iniciatīvas mērķis ir noteikt labu administratīvo praksi attiecībā uz daudzvalodību, lai sniegtu maksimālu labumu ES pilsoņiem.
- Tiks izmantots termins “praktiski ieteikumi”, kā tas bija iepriekšējā līdzīga rakstura ombuda publikācijā.

Praktiski ieteikumi salīdzinājumā ar konkrētiem noteikumiem un praksi

Daudzi respondenti uzsvēra, ka, izmantojot universālu pieeju šim jautājumam, nevar ņemt vērā ES iestāžu, aģentūru un biroju lielo daudzveidību. Dažas dalībvalstis vērsa uzmanību uz konkrētiem noteikumiem un praksi, kas nav minēta šajos praktiskajos ieteikumos.

- Plašu atbalstu guva princips par valodu daudzveidības līdzsvarošanu ar administratīviem un budžeta ierobežojumiem.

EO pozīcija

Ombuds tam piekrīt. Šie praktiskie ieteikumi ir paredzēti, lai veicinātu pārdomas un diskusijas par svarīgu tematu ES administrācijā, un tie nav paredzēti kā jauni noteikumi. Ombuds uzskata, ka tas ir skaidri izteikts.

Īpašiem noteikumiem, kas reglamentē ES iestādes, biroja, aģentūras vai struktūras darbu un atšķiras no šiem praktiskajiem ieteikumiem, protams, vajadzētu būt prioritāriem. Ombuds uzskata, ka nekas praktiskajos ieteikumos neliecina par ko citu.

Sociālie plašsaziņas līdzekļi

Daži respondenti pauda viedokli, ka, jo īpaši attiecībā uz saziņu ar sabiedrību, sociālo mediju klātbūtne kļūst arvien svarīgāka un ka vajadzētu būt skaidram, kā šie praktiskie ieteikumi attiecas uz sociālajiem medijiem.

EO pozīcija

Ombuds tagad iekļauj sociālos plašsaziņas līdzekļus kā piemēru tādai situācijai, ko varētu precizēt valodas politikā, kas minēta 1. praktiskajā ieteikumā.

Piezīmes par praktisko ieteikumu projektu:

1. Izveidot skaidru politiku attiecībā uz ES oficiālo valodu izmantošanu, nosakot, kuras valodas tiek izmantotas kādā situācijā (piemēram, sabiedriskajā apspriešanā, administratīvajās procedūrās vai attiecībās ar presi).

Piezīmes

Daži respondenti ierosināja svītrot skaidras atsauces uz valodu “politika” vai citiem terminiem, ko varētu saprast kā atsauci uz saistošiem noteikumiem.

Viens respondents ierosināja mainīt formulējumu “kurā situācijā” uz “kurā situācijā”.

EO pozīcija

Ombuds uzskata, ka, ņemot vērā ES apņemšanos veicināt daudzvalodību, laba administratīvā prakse ir ieviest valodu politiku ES iestādēs, struktūrās, aģentūrās vai birojos. Šīs valodu politikas saturs nepārprotami ir katras organizācijas ziņā.

Ombuds piekrīt priekšlikumam pielāgot formulējumu.

2. Publicēt šo politiku savā tīmekļa vietnē visās oficiālajās valodās.

Piezīmes

Visi respondenti piekrita šim ieteikumam vai norādīja, ka to jau ir īstenojuši.

Viens respondents ierosināja pievienot frāzi "viegli pieejamā veidā".

EO pozīcija

Ombuds piekrīt ierosinātā papildinājuma mērķim, bet tā vietā pievienos frāzi “viegli pieejamā formātā”, kas labāk ietver šo mērķi.

3. Raugieties, lai politika tiktu ievērota un konsekventi piemērota visā organizācijā, piemēram, ieceļot ieceltu “valodas speciālistu” vai sagatavojot regulāru ziņojumu.

Piezīmes

Daudzi respondenti uzskatīja, ka katrai iestādei, struktūrai, aģentūrai vai birojam vajadzētu būt rīcības brīvībai iecelt “valodas speciālistu”.

Daži respondenti aprakstīja dažādas valodas politikas piemērošanas uzraudzības iespējas, piemēram, īpašu sadaļu gada ziņojumā vai šā uzdevuma uzticēšanu organizācijas nodaļai.

EO pozīcija

Ombuds uzsver, ka šajā ieteikumā sniegtie piemēri tikai ilustrē vajadzību pēc organizatoriskām struktūrām, lai atbalstītu labu praksi. Tomēr tas, kā katra ES iestāde, struktūra, aģentūra vai birojs nodrošina labu praksi saskaņā ar šo praktisko ieteikumu, ir tās ziņā.

Ombuds pievienos papildu piemērus, kā ierosināts komentāros, proti: “piešķirot uzdevumu organizācijas vienībai vai komandai, ieceļot ieceltu “valodas speciālistu” vai izmantojot īpašu sadaļu gada pārskatā”.

4. Nodrošināt, ka visi valodu lietojuma ierobežojumi ir objektīvi, samērīgi un pārredzami, un ņemt vērā informācijas ietekmi un nozīmību konkrētām ieinteresēto personu grupām un sabiedrībai. Valodas ierobežojumus nevajadzētu noteikt, pamatojoties tikai uz izmaksu vai laika ierobežojumiem.

Piezīmes

Daži respondenti uzskatīja, ka pirmais teikums pietiekami atspoguļo nepieciešamību pēc samērīgas pieejas, un ierosināja svītrot otro teikumu.

Daži respondenti ierosināja svītrot vārdu “tikai” no otrā teikuma.

Citi respondenti pieprasīja sīkākus piemērus par situācijām, kurās iespējamie valodas ierobežojumi varētu būt pamatoti.

EO pozīcija

Ar šo ieteikumu ombuds vēlas skaidri norādīt, ka, lai gan valodas ierobežojumus var noteikt, ņemot vērā izmaksu vai laika faktorus, šādu ierobežojumu pamatā nevajadzētu būt tikai šiem faktoriem. Šis piemērs ir paredzēts, lai precizētu, kā šā ieteikuma pamatmērķis būtu jāīsteno praksē.

Ombuds nevēlas sniegt detalizētākus piemērus, jo nepieciešamība piemērot ierobežojumus ir atkarīga no katra atsevišķā apstākļa, un to var novērtēt tikai attiecīgā ES iestāde, struktūra, aģentūra vai birojs.

5. Publicēt galveno jautājumu kopsavilkumus visās vai pēc iespējas vairākās oficiālajās valodās, ja tiek piemēroti valodas ierobežojumi.

Piezīmes

Visi respondenti piekrīt šim ieteikumam. Daži minēja savas prakses piemērus šajā jomā, piemēram, “īsus paskaidrojumus” vai gada pārskatu kopsavilkumus.

Viens respondents ierosināja pirms ieteikuma pievienot frāzi “vajadzības gadījumā”.

EO pozīcija

Ombuds uzskata, ka formulējums “pēc iespējas” jau atspoguļo to, ka tā nav absolūta prasība un ka šis ieteikums nav jāmaina.

6. visās oficiālajās valodās darīt pieejamas tās tīmekļa vietņu daļas, kas īpaši interesē sabiedrību. Tajā būtu jāiekļauj vismaz sākumlapa un lapas, kurās sniegta informācija par tās lomu.

Piezīmes

- Respondenti kopumā piekrita šim ieteikumam.

Viens respondents ierosināja aizstāt formulējumu “mājaslapa” ar “kontaktinformācija”.

Viens respondents uzsvēra, ka šo ieteikumu praktiski var piemērot tikai attiecībā uz tīmekļa vietnes “statiskajām” daļām, nevis tīmekļa vietnes “dinamiskajām” lapām, ko šis ieteikums varētu labāk atspoguļot.

EO pozīcija

Ombuds piekrīt, ka ir lietderīgi pieminēt nepieciešamību publicēt lapas, kurās sniegta informācija par kontaktinformāciju visās oficiālajās ES valodās, un pievienos to ieteikumam.

7. Nodrošināt, ka iedzīvotāji, kas raksta ES administrācijai viņu izvēlētajā oficiālajā valodā, saprātīgā termiņā saņem atbildi tajā pašā valodā.

Piezīmes

Visi respondenti šo punktu neapstrīdēja.

EO pozīcija

- Ieteikums var palikt nemainīgs.

8. Mērķis ir apspriešanas procesa sākumā darīt pieejamas sabiedriskās apspriešanas visās oficiālajās valodās. Ja nav iespējams publicēt visus apspriešanas dokumentus visās oficiālajās valodās, skaidri norādiet, ka atbildes tiek pieņemtas visās oficiālajās valodās.

Piezīmes

- Vairāki respondenti skaidri norādīja, ka nav rentabli tulkot sabiedriskās apspriešanas par specializētiem tematiem visās oficiālajās ES valodās.

- Kopumā visi respondenti atbalstīja priekšlikumu skaidri norādīt, ka atbildes visās oficiālajās ES valodās tiks pieņemtas.

EO pozīcija

- Ieteikums var palikt nemainīgs.

9. Ja iespējams, apvienot tulkošanas resursus, lai samazinātu izmaksas un nodrošinātu, ka iedzīvotāji saņem vairāk informācijas vairākās valodās.

Piezīmes

Vairāki respondenti norādīja, ka viņu darbs ar tulkojumiem ir izklāstīts noteikumos, kas reglamentē viņu darbu, un tas jāveic ar ES Tulkošanas centra (CdT) starpniecību.

Daži respondenti norādīja, ka viņu iekšējie tulkošanas pakalpojumi ir piemēroti tikai viņu konkrētajām tulkošanas vajadzībām.

Daži respondenti vērsa uzmanību uz iespējām apvienot tulkošanas resursus, kas tiek apspriesti vai jau ir pieejami, piemēram, starpiestāžu Tulkošanas izpildkomitejā, “Tieslietu un iekšlietu” aģentūru tīklā, starp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, kā arī uz CdT izmantošanu.

EO pozīcija

- Ieteikums var palikt nemainīgs.

10. Izmantot vai paplašināt mašīntulkojumu izmantošanu, vismaz kā palīglīdzekli tulkotājiem.

Piezīmes:

Daudzi respondenti norādīja, ka seko līdzi mašīntulkošanas attīstībai, un cer uz iespējām izmantot šīs tehnoloģijas, ja noteikumi, kas reglamentē viņu darbu, to atļaus.

Viens respondents ierosināja pārfrāzēt ieteikumu “maksimāli izmantot visus pieejamos IT rīkus un tehnoloģijas”.

EO pozīcija

Ombuds norāda, ka kopumā ES iestādes, struktūras, aģentūras un biroji ir gatavi izpētīt šīs iespējas, un piekrīt, ka pārfrāzējums “Make maximum use of all available translation tools and technologies” labāk atspoguļo šā ieteikuma nolūku.

3. Secinājums & turpmākie soļi

ES iestādes, struktūras, aģentūras un biroji sniedza plašu atbildi uz praktisko ieteikumu projektu. Tas liecina ne tikai par šā pārdomu pasākuma nozīmi, bet arī par to, cik lielu nozīmi ES administrācija piešķir daudzvalodības jautājumam. Ombuds vēlas pateikties visām atbildējušajām ES iestādēm, struktūrām, aģentūrām un birojiem par konstruktīvajiem komentāriem un sadarbību.

Ombuds ir atjauninājis praktiskos ieteikumus, lai ņemtu vērā iepriekš izklāstītās izmaiņas (sk. II pielikumu — galīgā redakcija), un publicēs šo dokumentu un informēs par rezultātiem ES administrāciju.

I PIELIKUMS

Respondentu saraksts

1. Eiropas Parlaments

2. Eiropas Savienības Padome

3. Eiropas Komisija

4. Eiropas Savienības Tiesa

5. Eiropas Centrālā banka (ECB)

6. Eiropas Revīzijas palāta (ERP)

7. Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)

8. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK)

9. Reģionu komiteja (RK)

10. Eiropas Investīciju banka (EIB)

11. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU)

12. Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (EDAK)

13. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

14. Eiropas Savienības Publikāciju birojs (PO)

15. Eiropas Banku iestāde (EBI)

16. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (FRONTEX)

17. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)

18. Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP)

19. Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)

20. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)

21. Eiropas Vides aģentūra (EVA)

22. Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA)

23. Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound)

24. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI)

25. Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA)

26. Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)

27. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI)

28. Eiropas Izglītības fonds (ETF)

29. Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust)

30. Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL)

31. Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)

32. Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA)

33. Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA)

34. Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

35. Vienotā noregulējuma valde (VNV)

36. Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA)

37. Eiropas Savienības Satelītcentrs (SATCEN)

38. Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūra (CHAFEA)

39. Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra (ERCEA)

40. Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (EASME)

41. Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA)

42. Pētniecības izpildaģentūra (REA)

43. Kopuzņēmums “Clean Sky 2”

 

II PIELIKUMS

Galīgā redakcija -

ES oficiālo valodu izmantošana saziņā ar sabiedrību

Praktiski ieteikumi ES administrācijai

Šie praktiskie ieteikumi palīdz ES administrācijai saziņā ar sabiedrību izmantot 24 oficiālās ES valodas. Tie izriet no Eiropas Ombuda veiktās sabiedriskās apspriešanas un atspoguļo no ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām saņemtos komentārus par ieteikumu projektu.

Katrai ES iestādei, struktūrai, birojam un aģentūrai būtu:

1. Izveidot skaidru politiku attiecībā uz ES oficiālo valodu izmantošanu, nosakot, kuras valodas tiek izmantotas kādā situācijā (piemēram, sabiedriskajā apspriešanā, administratīvajās procedūrās, attiecībās ar presi vai sociālo mediju izmantošanā).

2. Publicēt šo politiku savā tīmekļa vietnē visās oficiālajās valodās viegli pieejamā formātā.

3. Raugieties, lai politika tiktu ievērota un konsekventi piemērota visā organizācijā, piemēram, uzticot šo uzdevumu vienībai vai grupai, izveidojot ieceltu “valodas amatpersonu” vai izmantojot īpašu sadaļu gada pārskatā.

4. Nodrošināt, ka jebkādi oficiālo valodu lietošanas ierobežojumi ir objektīvi, samērīgi un pārredzami. Valodas ierobežojumi nebūtu jānosaka tikai izmaksu vai laika dēļ, bet galvenokārt pēc tam, kad ir novērtēta informācijas ietekme un nozīmīgums konkrētām ieinteresēto personu grupām un sabiedrībai.

5. Publicēt galveno jautājumu kopsavilkumus visās vai pēc iespējas vairākās oficiālajās valodās, ja tiek piemēroti valodas ierobežojumi.

6. visās oficiālajās valodās darīt pieejamas tās tīmekļa vietņu daļas, kas īpaši interesē sabiedrību. Tajā būtu jāiekļauj vismaz sākumlapa un lapas, kurās sniegta informācija par tās lomu un kontaktinformācija.

7. Nodrošināt, ka iedzīvotāji, kas raksta ES administrācijai viņu izvēlētajā oficiālajā valodā, saprātīgā termiņā saņem atbildi tajā pašā valodā.

8. Mērķis ir apspriešanas procesa sākumā darīt pieejamas sabiedriskās apspriešanas visās oficiālajās valodās. Ja nav iespējams publicēt visus apspriešanas dokumentus visās oficiālajās valodās, skaidri norādiet, ka atbildes tiek pieņemtas visās oficiālajās valodās.

9. Ja iespējams, apvienot tulkošanas resursus, lai samazinātu izmaksas un nodrošinātu, ka iedzīvotāji saņem vairāk informācijas vairākās valodās.

10. Maksimāli izmantot visus pieejamos tulkošanas rīkus un tehnoloģijas.

 

Ja vēlaties saņemt šā ziņojuma tulkojumu kādā no pārējām ES oficiālajām valodām, sazinieties ar mums.

 

[1] Ziņojums par šo sabiedrisko apspriešanu ir pieejams šeit: https://www.ombudsman.europa.eu/nl/report/en/110044.

[2] Respondentu sarakstu skatīt I pielikumā.

[3] Regulas Nr. 1/58 1. pantā ir noteikts: “Savienības iestāžu oficiālās valodas un darba valodas ir angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valoda.” Regula Nr. 1/58 neattiecas uz “ES oficiālajām valodām” vai “ES oficiālajām valodām” (slīpraksts pievienots). Tajā noteikts, ka „Savienības iestāžu oficiālās valodas un darba valodas ir ...” (izcēlums pievienots). Varētu saprast, ka būtu jālieto termins “oficiālā valoda” bez jebkāda priedēkļa vai “Savienības iestāžu oficiālā valoda”. Tomēr
tiek norādīts, ka LES 2. protokolā ir atsauce uz Savienības oficiālajām valodām.