Strasbūrā, 2017. gada 13. jūnijā

Par: ES Civildienesta noteikumu 16. panta īstenošana

Godātais Rasi kungs!

Kā jūs, iespējams, zināt, pēdējos gados esmu interesējies par to, kā Eiropas Komisija risina situācijas, kad darbinieki aiziet strādāt privātajā sektorā un kad darbinieki pievienojas Komisijai pēc tam, kad ir strādājuši privātajā sektorā (tā sauktās “virpuļdurvis”). Mana izmeklēšana lika man nākt klajā ar ierosinājumiem un pamatnostādnēm, lai stiprinātu Komisijas procedūras attiecīgo ES Civildienesta noteikumuīstenošanai [1].

Nesen sāku papildu izmeklēšanu[2], lai dotu Komisijai iespēju informēt mani par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz maniem ierosinājumiem un pamatnostādnēm.

Starp noteikumiem, kas reglamentē “virpuļdurvju efekta” situācijas, Civildienesta noteikumu 16. panta 3. punktā ir paredzēts, ka iecēlējinstitūcija principā aizliedz bijušajiem augstākā līmeņa ierēdņiem 12 mēnešu laikā pēc aiziešanas no dienesta iesaistīties lobēšanā vai interešu aizstāvībā attiecībā uz savas bijušās iestādes darbiniekiem saistībā ar viņu uzņēmējdarbību, klientiem vai darba devējiem jautājumos, par kuriem viņi bija atbildīgi pēdējo trīs dienesta gadu laikā. Direktīvas 16. panta 4. punktā noteikts, ka katra iestāde katru gadu publicē informāciju par šā pienākuma īstenošanu, tostarp novērtēto gadījumu sarakstu.

Ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi, kopš stājās spēkā pārskatītie Civildienesta noteikumi, par kuriem vienojās likumdevēji. Pārskatītajās regulās ir iekļauts jauns pienākums ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām piemērot viena gada lobēšanas/aizstāvības aizliegumu augstākā līmeņa ES darbiniekiem, kuri ir aizgājuši no ES civildienesta, un katru gadu publicēt informāciju par šajā nolūkā izvērtētajām lietām. Es uzskatu, ka šis ir piemērots brīdis, lai izvērtētu mūsu attiecīgo praksi šo pienākumu izpildē.

Līdz šim mans birojs ir publicējis trīs ziņojumus[3] par Civildienesta noteikumu 16. panta 3. punkta īstenošanu. Veicot izmeklēšanu par to, kā Komisija risina situācijas, kad darbinieki aizgāja strādāt privātajā sektorā un otrādi, Komisija publicēja savu pirmo ziņojumu par 2014. gadu. Tikmēr Komisija ir publicējusi otru ziņojumu. Lai gan kā turpmāku progresu es atzinīgi vērtēju to, ka Komisija pirmo reizi publicēja informāciju par to augstākā līmeņa darbinieku profesionālo darbību, kuri aizgāja no dienesta, es saglabāju savu ierosinājumu, ka Komisijai būtu jāpublicē visi lēmumi pēc iespējas ātrāk, sniedzot sīkāku informāciju, un ka tai sarakstā būtu jāiekļauj visi novērtētie gadījumi, ne tikai tie pieteikumi, kurus tā uzskatīja par tādiem, kas varētu izraisīt lobēšanu vai aizstāvību. Es arī ierosināju, ka Komisijai būtu mani jāinformē par katru gadījumu, kad ārkārtēju un pārliecinošu privātuma apsvērumu dēļ nav iespējams publicēt atsevišķu lēmumu.

Kā Eiropas Ombuds es vēlos palīdzēt visām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām izstrādāt visaugstākos pārskatatbildības un pārredzamības standartus un atbalstīt to centienus, palīdzot apzināt paraugpraksi. Tādēļ es rakstu arī ES iestādēm un struktūrām, kas nav Komisija, bet kas piemēro Civildienesta noteikumus un ir pārstāvētas Civildienesta noteikumu jautājumu sagatavošanas komitejā (CPQS)[4], kā arī vairākām decentralizētām ES aģentūrām[5], lai apkopotu informāciju par pašreizējo praksi un iespējamām problēmām saistībā ar Civildienesta noteikumu 16. panta 3. un 4. punkta īstenošanu.

Lai palīdzētu man noteikt, kāda ir pašreizējā prakse, es būtu pateicīgs, ja Jūs atbildētu uz šādiem jautājumiem:

i) Vai jūsu iestāde jau publicē vai plāno publicēt ikgadējo informāciju, kas prasīta Civildienesta noteikumu 16. panta 4. punktā? Ja jā, vai jūs, lūdzu, varētu man iesniegt pēdējā ziņojuma kopiju vai provizorisku projektu? Vai varat man norādīt ziņojuma interneta adresi?

ii) Kāds ir šīs informācijas faktiskais vai ierosinātais formāts, apjoms un saturs? Konkrēti, vai sarakstā ir vai tiks iekļautas visas izvērtētās lietas, vai tikai tās lietas, kuras jūsu iestāde uzskatīja par tādām, kas varētu būt saistītas ar lobēšanu vai aizstāvību?

iii) Kā jūsu iestāde definē vai plāno definēt “augstākās amatpersonas”?  Vai jūsu iestāde publiski pieejamajā ziņojumā min vai plāno minēt attiecīgo ierēdņu vārdus?

iv) Kad un kā jūsu iestāde novērtē vai plāno novērtēt jēdzienus “lobēšana” un “aizstāvība”?

v) Kāda ir prasītās publikācijas informācija un laiks? Vai ir bijuši gadījumi, kad ārkārtēju un pārliecinošu privātuma apsvērumu dēļ nav bijis iespējams publicēt individuālu lēmumu?

Būšu pateicīgs, ja sniegsiet man atbildi trīs mēnešu laikā no šīs vēstules datuma. Lūdzu, nevilcinieties savā atbildē minēt paraugprakses piemērus. Lūdzu, ņemiet vērā, ka, manuprāt, ir lietderīgi Jūsu atbildi darīt pieejamu manā tīmekļa vietnē.

Pēc visu atbilžu saņemšanas un analīzes es sazināšos ar visām attiecīgajām iestādēm, kā arī ar ES aģentūru tīklu, lai dalītos ar sava darba rezultātiem.

Es ceru konstruktīvi sadarboties ar jums šajā jautājumā. Ja Jūsu darbiniekiem vajadzīga papildu informācija vai paskaidrojumi, viņi var sazināties ar Alice Bossière (+ 32 2 283 34 01) manā birojā.

Ar cieņu 

Emīlija O'Reilija

[1] Lēmums par izmeklēšanas izbeigšanu, pamatojoties uz sūdzībām Nr. 2077/2012/TN un Nr. 1853/2013/TN par to, kā Eiropas Komisija risina “virpuļdurvju efekta” problēmu. Pieejams šeit:

https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/decision.faces/en/71136/html.bookmark

[2] Mana vēstule Komisijai, ar ko sāk papildu izmeklēšanu, ir pieejama šādā tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/correspondence.faces/en/77544/html.bookmark

[3] Ziņojumi par 2014., 2015. un 2016. gadu ir pieejami šādā tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/resources/ethics_and_conduct/home.faces

[4] Eiropas Parlaments, ES Padome, ES Tiesa, Eiropas Revīzijas palāta, Eiropas Ārējās darbības dienests, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

[5] EMA, EFSA, ECHA, EASA, EVTI, EBI un EAAPI. Šīs aģentūras tika atlasītas atbilstoši to lielumam un/vai regulatīvajai lomai.