Strasbūrā, 2016. gada 26. janvārī

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām: ANO komitejas noslēguma novērojums par Eiropas skolām

Cienītā priekšsēdētāja vietniece Georgijeva!

Būdams ES sistēmas dalībnieks saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), mans birojs cenšas aizsargāt, veicināt un uzraudzīt UNCRPD īstenošanu ES iestāžu līmenī. Eiropas Ombuds ir galvenā sūdzību izskatīšanas iestāde ES sistēmā un saņem sūdzības un korespondenci no iedzīvotājiem ar invaliditāti un radiniekiem viņu vārdā.

Izskatot sūdzības par bērnu ar īpašām izglītības vajadzībām izglītību Eiropas skolās, es uzskatu, ka, lai gan pašas Eiropas skolas nav ES iestādes vai struktūras un tāpēc neietilpst manās Eiropas ombuda pilnvarās, Komisijai ir zināma atbildība par Eiropas skolām, tostarp par to, cik lielā mērā tās ievēro UNCRPD un Pamattiesību hartu. Lai gan es saprotu, ka Komisijai kopā ar 28 dalībvalstīm ir tikai viena vieta valdē, es nešaubos, ka tā dara visu iespējamo, tostarp ar savu ieguldījumu to finansēšanā, lai nodrošinātu, ka skolu politika un darbība atbilst visaugstākajiem standartiem.

2015. gada augustā ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) komiteja ES veica pirmo pārskatīšanu attiecībā uz konvencijas īstenošanu. Komiteja pauda bažas par to, ka “ne visi skolēni ar invaliditāti saņem saprātīgus pielāgojumus, kas viņiem vajadzīgi, lai izmantotu savas tiesības uz iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību Eiropas skolās saskaņā ar Konvenciju, un ka Eiropas skolas neievēro nenoraidīšanas klauzulu. Tā ir nobažījusies arī par to, ka Eiropas skolas nav pilnībā pieejamas bērniem ar invaliditāti un nenodrošina iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību." Ņemot vērā to, ka mans birojs šajā jautājumā ir saņēmis saraksti no attiecīgajiem vecākiem, es būtu pateicīgs, ja zinātu, kā Komisija plāno veikt turpmākus pasākumus šajā jautājumā. Es nokopēju nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāri M. Thyssen, ņemot vērā viņas atbildību par Komisijas kā kontaktpunkta lomu saskaņā ar UNCRPD.

Atbildē būtu lietderīgi pievērsties šādiem tematiem:

• Vispārēja atbilstība: Kādus politikas uzlabojumus, ja tādi ir, Komisija sagaida no Eiropas skolām, lai novērstu UNCRPD komitejas konstatētos trūkumus? Kādus pasākumus, ja tādi ir, Komisija plāno veikt ,, lai nodrošinātu, ka Eiropas skolu politika izglītības atbalsta jomā tiek vienādi pielāgota un īstenota visās iestādēs, lai nodrošinātu atbilstību UNCRPD?
• Vajadzību novērtēšana: Vai Eiropas skolu veiktais novērtējums par vajadzību pēc saprātīgiem pielāgojumiem ir balstīts uz UNCRPD ierosināto “sociālo modeli” (salīdzinājumā ar “medicīnisko modeli”)? Vai novērtēšanas iestādes ievēro UNCRPD prasības attiecībā uz daudznozaru novērtējumiem?
• Apmācība: Vai apmācība par UNCRPD un tās pamatprincipiem tiek sniegta tiem, kas novērtē vajadzību pēc saprātīgiem pielāgojumiem un piešķir tiesības uz tiem? Vai mācības tiek nodrošinātas arī Eiropas skolu sūdzību padomju, vērtēšanas padomju un vadības locekļiem?
• Terapijas izmaksas: Bērnu ar invaliditāti vecāki bieži saskaras ar augstākām izmaksām, kas saistītas ar terapiju, kura nepieciešama viņu bērniem. Vai šīs terapijas vajadzības, ja tās ir saistītas ar saprātīgiem pielāgojumiem skolā (piemēram, runas terapija vai grafoloģija), sedz Eiropas skolas? Šis jautājums ir īpaši aktuāls, ņemot vērā grūtības, ar kurām, kā es saprotu, saskaras daži vecāki, pieprasot atlīdzināt izmaksas, kas saistītas ar terapeitiskiem pasākumiem saskaņā ar kopīgo veselības un apdrošināšanas shēmu (JSIS).
• Līmeņu izmaiņas: Pāreja uz augstāku izglītības līmeni, piemēram, no pamatskolas uz vidusskolu, ir izaicinājums katram bērnam. Kā šīs pārejas laikā tiek atbalstīti bērni ar īpašām vajadzībām un viņu vecāki?
• Izslēgšana: ja ārkārtas apstākļos Eiropas skolas nevar rūpēties par bērnu ar īpašām vajadzībām, kā vecāki tiek informēti un saņem palīdzību centienos atrast piemērotu skolu? Kas sedz papildu izmaksas, kas saistītas ar izglītību alternatīvā skolā?
• Tiesiskā aizsardzība: Vai pieejamajos tiesiskās aizsardzības līdzekļos ir ņemtas vērā bērnu ar īpašām vajadzībām un viņu vecāku īpašās vajadzības?
• Plānošana: Eiropas skolas saskaras ar pieaugošām prasībām skaita ziņā. Kā, izstrādājot jaunus projektus, piemēram, piekto Eiropas skolu Briselē, tiek ņemtas vērā bērnu ar īpašām vajadzībām prasības?

Ar nepacietību gaidu Jūsu atbildi un konstruktīvi sadarbošos ar Jums šajā jautājumā. Ja jūsu dienesti pieprasa papildu informāciju par šo pieprasījumu, tie var sazināties ar Elpida Apostolidou.

Ar cieņu,

Emīlija O'Reilija

cc: Marianna Teisena, Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre.