Sabiedriskā apspriešana

Ombuds 2010. gada 12. janvārī uzsāka sabiedrisko apspriešanu.

Saņemtās atbildes

Līdz paredzētajam termiņam (2010. gada 31. martam) bija iesniegtas 8 atbildes. Papildu informācija tika iesniegta 2010. gada 13. un 14. aprīlī.

Atbildes rakstos izvirzītie argumenti

Šajos komentāros izklāstītos argumentus var apkopot šādi.

(1) Pēc tam, kad attiecīgie dokumenti ir iesniegti Komisijai, tā parasti nosūta apsvērumu sarakstu un norāda uz kļūdām un defektiem saistībā ar dokumentiem, kas jālabo. Maksājuma termiņš tiek apturēts līdz brīdim, kad pieteikuma iesniedzējs ir veicis nepieciešamos grozījumus. Pēc tam, kad šīs korekcijas ir veiktas, Komisija atkal nosūta apsvērumus, kas nav saistīti ar iepriekš minētajām korekcijām un kas attiecas uz jautājumiem, kurus tā jau varēja izvirzīt savos pirmajos apsvērumos. Tas atkal noved pie maksājuma termiņa apturēšanas.

(2) Kavēšanās jo īpaši ir saistīta ar to, ka ir divi atsevišķi departamenti, kas nodarbojas ar ziņojumiem attiecīgi pēc būtības un administratīvajiem aspektiem. Šķiet, ka starp šiem departamentiem nav pietiekamas saziņas. Pieteikumu iesniedzēju jautājumi bieži tiek nodoti no viena no šiem departamentiem otram un atpakaļ, tādējādi vēl vairāk sarežģījot jautājumus.

(3) Vasaras pārtraukumā, kas ilgst četras nedēļas, Komisijai praktiski nav neviena, kas varētu risināt maksājumu jautājumus.

(4) Maksājumu kavējumu problēma ir endēmiska, t.i., tā ir sistēmā iestrādāta problēma. Kavēšanās notiek, ja Komisijai ir jautājumi vienam vai vairākiem projekta partneriem, kā rezultātā starp Komisiju, projekta koordinatoru un partneriem notiek interaktīvs process, kas var būt diezgan ilgstošs. Ja tiek ierosināts līguma grozījums, maksājumus aptur līdz grozījuma pabeigšanai. Visbeidzot, kavējumi rodas tāpēc, ka Komisijas finanšu amatpersona ir slima, vai tāpēc, ka viņš ir jauns un prasa laiku, lai izskatītu jautājumus.

(5) Veicot starpposma maksājumus, Komisija ietur 20 % no budžeta. Tas nozīmē, ka daudz naudas ir parādā ilgu laiku pēc projekta beigām.

(6) Problēma ir kļuvusi daudz smagāka, jo Komisija ir pārgājusi no sešu mēnešu maksājumiem uz ikgadējiem maksājumiem. Sistēma ir jāmaina, lai maksājumi tiktu saņemti biežāk, piemēram, reizi ceturksnī, un procenti tiktu maksāti, ja maksājumi jebkāda iemesla dēļ kavējas ilgāk par vienu mēnesi.

(7) Ja maksājumi kavējas, saņēmējam bieži vien ir jāatrod nepieciešamie līdzekļi, lai pa to laiku segtu attiecīgos izdevumus. Tiesības pieprasīt procentus par novēlotu maksājumu neatrisina problēmas, kas saistītas ar šādu līdzekļu atrašanu.

(8) Šķiet, ka problēma vairs nav saistīta ar Komisijas centrālo maksājumu sistēmu, bet gan ar Komisijas delegācijas kavēšanos attiecīgajā valstī. Tas norāda uz vadības/personāla problēmām dažās delegācijās, kuras būtu jāizskata rūpīgāk.

(9) Maksājumu kavējumi varētu būt saistīti ar atbildīgo ierēdņu kompetences vai rūpības trūkumu. Tādēļ būtu jāizstrādā labas uzvedības kodekss, lai definētu kreditoru tiesības un pienākumus un paredzētu atbilstīgus pasākumus, jo īpaši sistemātisku kompensāciju gadījumā, ja kavējumi ir novēršami. Šim kodam vajadzētu būt obligātam.

(10) Sistemātiski būtu jāuzsāk izmeklēšana, ja šis kodekss netiek ievērots vai ja rodas kavēšanās, no kuras var izvairīties, lai izprastu šo grūtību cēloni, noteiktu iemeslus un pienākumus un noteiktu korektīvus pasākumus (jo īpaši preventīvas sankcijas pret atbildīgajām personām).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. maija Direktīvas 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru groza Padomes Direktīvas 73/239/EEK un 88/357/EEK (OV L 181, 65. lpp.), preambulas 18. un 19. apsvērums, kā arī 4. panta 6. punkts un 12. pants varētu kalpot par paraugu veicamajiem pasākumiem.

(12) Ja rodas jautājumi vai problēmas saistībā ar vienu projekta partneri, maksājumi tiek ieturēti attiecībā uz visu konsorciju. Būtu lietderīgi apsvērt iespēju nodrošināt, ka vismaz pārējiem projekta partneriem jau ir samaksāts.

(13) Trūkst vienveidības attiecībā uz 30 dienu termiņu maksājumiem piegādātājiem. Piemēram, AIDCO ĢD piemēro 45 dienu termiņu.

(14) Maksājuma termiņš sākas tikai dienā, kad Komisija sistēmā ievada rēķinu. Faktiski attiecīgais laikposms sākas tikai tad, kad Komisija apstiprina, ka rēķins ir pilnīgs (provizoriska pieņemšana – PAO). Piemērotāks datums būtu datums, kad prece vai pakalpojums ir piegādāts.

(15) Papildu informācijas pieprasījumi ļauj Komisijai radīt iespaidu, ka kavēšanās nav notikusi.

(16) Ieinteresētās personas nesazinās ar Eiropas ombudu, jo baidās zaudēt Komisiju kā klientu. Uzņēmumi arī atsakās no prasībām par zaudējumiem maksājumu kavējumu dēļ.

(17) Ekspertiem, kas strādā Komisijā, regulāri maksā tikai pēc 55-65 dienām, dažreiz pat vēlāk. Problēma, šķiet, ir saistīta ar to, ka Komisijas darbiniekiem, kas nodarbojas ar finanšu jautājumiem, trūkst apņēmības un motivācijas. Komisijai būtu jānodrošina, ka šie darbinieki ir labāk kvalificēti, ka tiek radīta darba atmosfēra, kas veicina apņemšanos un motivāciju, un ka tiek ieviesta personiskās atbildības sistēma apvienojumā ar atalgojumu, kas saistīts ar darba rezultātiem.

GG
21/4/2010