Eiropas Komisijas
priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena

Godātais priekšsēdētāj!

Esmu saņēmis sūdzību pret Eiropas Komisiju no Eiropas Parlamenta deputāta Sergey Lagodinsky kunga.

Sūdzība attiecas uz Prakses kodeksa [1] noteikumiem saistībā ar Mākslīgā intelekta aktu [2], ko nesen apstiprināja Komisija [3] un Mākslīgā intelekta padome [4], par enerģijas patēriņu. Sūdzības iesniedzējs pauž bažas par, viņaprāt, neatbilstībām starp prasībām, kas MI aktā noteiktas vispārīga lietojuma MI sistēmu nodrošinātājiem, un attiecīgajiem noteikumiem Prakses kodeksā, kura mērķis ir palīdzēt šiem nodrošinātājiem MI akta īstenošanā.

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka, no vienas puses, MI akta 53. panta 1. punktā un XI pielikumā ir noteikts, ka sagādātājiem ir jāizstrādā, jāatjaunina un pēc pieprasījuma jāsniedz MI birojam un valstu kompetentajām iestādēm informācija par savu MI sistēmās izmantoto modeļu zināmo vai aplēsto enerģijas patēriņu, tostarp enerģijas patēriņu, kas saistīts ar to izstrādi (“apmācība”). No otras puses, šķiet, ka prakses kodekss atbrīvo pakalpojumu sniedzējus no šīs informācijas sniegšanas, “ja apmācībai patērētās enerģijas daudzumu nevar aplēst, jo no skaitļošanas vai aparatūras pakalpojumu sniedzēja nav saņemta kritiska informācija”. Saskaņā ar Komisijas atbildi sūdzības iesniedzējam šādā gadījumā MI birojs tomēr aplēsīs enerģijas patēriņu, lai gan nav skaidrs, kā un uz kādas informācijas pamata tas to darīs.

Šajā kontekstā sūdzības iesniedzējs vēlas, lai Komisija prakses kodeksu uzskatītu par nepiemērotu un vienlaikus nodrošinātu tā atbilstību Mākslīgā intelekta aktam. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nākamajā posmā Komisijai būtu jāapstiprina grozītais prakses kodekss un jāpiešķir tam vispārējs spēks ES, izmantojot īstenošanas aktu, kā paredzēts MI aktā [5].

Komisija savā atbildē sūdzības iesniedzējam apgalvo, ka tā nav pilnvarota pārskatīt vai grozīt prakses kodeksu, jo to izstrādā ieinteresētās personas, tostarp nozare, pilsoniskā sabiedrība un akadēmiskās aprindas. Komisija uzskata, ka tās uzdevums ir tikai veikt kodeksa “atbilstības novērtējumu”[6].

Esmu nolēmis sākt izmeklēšanu šajā lietā.

Es atzīstu, ka prakses kodeksu izstrādāja ieinteresētās personas ar speciālām zināšanām un ka Komisijai ir plaša rīcības brīvība, novērtējot šā kodeksa atbilstību. Es arī atzīstu Komisijas rīcības brīvību, lemjot par to, vai pieņemt konkrētus tiesību aktus, piemēram, īstenošanas aktu, ko min sūdzības iesniedzējs.

Tomēr es uzskatu, ka sūdzībā ir izvirzīti daži jautājumi, kas Komisijai būtu jārisina pārredzamā un atbildīgā veidā, lai sabiedrībai izskaidrotu tās lomu kodeksa novērtēšanā.

Pirmkārt, es aicinu Komisiju pievērsties sūdzības iesniedzēja bažām par to, ka kodeksa noteikumi pilnībā neatbilst attiecīgajiem MI akta noteikumiem, jo īpaši viņa apgalvojumam, ka šie noteikumi atkāpjas no konkrētajām prasībām, kas ar šo aktu noteiktas MI sistēmu nodrošinātājiem. Tajā pašā laikā es būtu pateicīgs, ja Komisija varētu precizēt savu nostāju, ka tā var novērtēt tikai visu kodeksu kā atbilstošu vai neatbilstošu un ka tā nebūtu pilnvarota novērtēt tikai konkrētus kodeksa elementus kā atbilstošus vai neatbilstošus.

Otrkārt, es aicinu Komisiju pārredzamības interesēs precizēt kritērijus, ko tā piemēro, lai izlemtu, vai apstiprināt prakses kodeksu, pieņemot īstenošanas aktu, tādējādi piešķirot tam vispārēju spēku ES, nevis apstiprinot to kā "atbilstošu".

Šajā nolūkā un ņemot vērā dažu iepriekš minēto jautājumu sarežģītību un tehnisko raksturu, es uzskatu, ka vispirms manai izmeklēšanas grupai ir jātiekas ar attiecīgajiem Komisijas pārstāvjiem, lai saņemtu atbildes uz jautājumiem, kas uzskaitīti šīs vēstules pielikumā.

Būšu pateicīgs, ja attiecīgie Komisijas darbinieki varētu sazināties ar X kungu, kurš ir atbildīgs par šo izmeklēšanu, lai vienotos par kārtību, kādā sanāksme notiks līdz 2026. gada 20. martam.

Ar cieņu

Terēze Anjinho

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2026. gada 19. februārī

Pielikums. Sanāksmes jautājumi

Attiecībā uz Prakses kodeksa noteikumiem par enerģijas patēriņu

1) Kā dokumentācijas paraugveidlapā ietvertie jautājumi vai citi Prakses kodeksa noteikumi īsteno MI akta 53. pantā un tā XI pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz enerģijas patēriņu?

2) Kāpēc Kodeksā ir paredzēts, ka atsevišķos gadījumos “apmācībām patērētās enerģijas daudzumu nevar aplēst, jo no skaitļošanas vai aparatūras nodrošinātāja nav saņemta būtiska informācija”?

3) Ja “mācībām patērētās enerģijas daudzumu nevar aplēst, jo no skaitļošanas tehnikas vai aparatūras nodrošinātāja trūkst kritiskas informācijas”, kā tieši MI birojs vai kompetentās iestādes aplēsīs modeļa apmācības enerģijas patēriņu saskaņā ar MI akta 53. pantu un XI pielikumu?

4) Kā dokumentācijas paraugveidlapā ietvertais jautājums par "aprēķina etalonapjomu, kas izmantots secinājuma izdarīšanai"ļauj iegūt vai aplēst informāciju par modeļa enerģijas patēriņu modeļa izmantošanas laikā? Cik pilnīga un ticama būtu šī informācija vai aplēses?

Par Komisijas lomu saistībā ar prakses kodeksu

5) Kādas ir juridiskās sekas tam, ka MI birojs un MI padome prakses kodeksu ir uzskatījuši par “pienācīgu”?

6) Vai MI birojs un MI padome var uzskatīt tikai dažus prakses kodeksa elementus par nepietiekamiem un ieteikt to grozīšanu, vai arī Komisija var pieņemt savus “kopīgos noteikumus”, lai novērstu attiecīgās problēmas vai trūkumus?

7) Pamatojoties uz kādiem kritērijiem, Komisija izlemj, vai apstiprināt prakses kodeksu, kas iepriekš tika novērtēts kā “atbilstošs”, ar īstenošanas aktu?

[1] https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/contents-code-gpai

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (...) (Mākslīgā intelekta akts), OV L 2024/1689, https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2024/1689/oj/eng.

[3] https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/commission-opinion-assessment-general-purpose-ai-code-practice

[4] https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/ai-board.

[5] MI akta 56. panta 6. punkts.

[6] Turpat.