Vispārīga informācija

1. Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) ir starptautisks cilvēktiesību līgums, kas stājās spēkā 2008. gadā. Pēc gadu desmitiem ilga personu ar invaliditāti tiesību kustības aktīvisma UNCRPD starptautiskā līmenī apstiprināja personu ar invaliditāti politiskās, pilsoniskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības.

2. ES ir puse UNCRPD, kuru tā piemēro kopš 2011. gada. Līdz ar to ES kā darba devējai ir pienākums atzīt personu ar invaliditāti tiesības uz “visaugstāko sasniedzamo veselības līmeni”. Tiesības uz veselību jo īpaši ietver piekļuvi bezmaksas vai cenas ziņā pieejamai veselības aprūpei bez diskriminācijas, kā arī diskriminācijas aizliegumu veselības apdrošināšanas sniegšanā. Šie divi elementi attiecas uz ES darbinieku veselības apdrošināšanas shēmu – Kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu (JSIS), kas reglamentē ar veselību saistīto izmaksu atlīdzināšanu, pamatojoties uz noteikumiem, kas reglamentē ES darbinieku nodarbināšanu (“Civildienesta noteikumi”)[1], un uz Komisijas pieņemtajiem vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem (VĪN). 

3. Specializēta struktūra – ANO Personu ar invaliditāti tiesību komiteja (“ANO komiteja”) – regulāri pārskata, kā ES pilda savas saistības saskaņā ar UNCRPD.

4. Šajā sakarā 2015. gadā, kad ES veica pirmo pārskatīšanu ANO komitejā, tika paustas bažas par JSIS atbilstību UNCRPD [2] Precīzāk, pārskatīšanas procesā pilsoniskās sabiedrības organizācijas norādīja, ka JSIS pieprasīja, lai personas ar invaliditāti pierādītu, ka viņu invaliditāte ir līdzvērtīga “smagai slimībai”, un saņemtu pilnu atlīdzību par attiecīgo veselības aprūpi. Šīs organizācijas pauda bažas, ka šis nosacījums, kā arī kritēriji, ko izmanto, lai definētu jēdzienu “smaga slimība”, daudzām personām ar invaliditāti rada papildu izmaksas atkarībā no viņu invaliditātes.[3] ANO komiteja savos secinājumos pauda bažas par to, ka ES darbinieki ar invaliditāti vai ģimenes locekļi ar invaliditāti tiek diskriminēti KVAS dēļ.[4] Tā ieteica pārskatīt shēmu, lai nodrošinātu visaptverošu segumu ar invaliditāti saistītām veselības vajadzībām tādā veidā, kas atbilst UNCRPD.

5. Ombuds 2016. gadā sāka stratēģisku izmeklēšanu par šo jautājumu. 2018. gadā ombude konstatēja, ka Komisijas nespēja efektīvi rīkoties, reaģējot uz komitejas ieteikumu, ir administratīva kļūme, un viņa ieteica Komisijai pārskatīt VĪN, kas ir noteikumi, kuri reglamentē JSIS darbību. Viņa arī izteica piecus ierosinājumus uzlabojumiem [5].

6. Komisija pieņēma Ombuda ieteikumu, kā arī četrus no uzlabojumu ierosinājumiem, un 2020. gadā GIP tika atjaunināti [6].

Iniciatīva

7. ES tiek veikta otrā periodiskā pārskatīšana, un tāpēc ombuds ir izmantojis šo iespēju, lai pārdomātu, kas ir paveikts kopš pirmās pārskatīšanas.

8. Lai novērtētu, vai ieviestās izmaiņas efektīvi nodrošināja konkrētas un pozitīvas izmaiņas ES darbiniekiem ar invaliditāti vai tiem, kuriem ir ģimenes loceklis ar invaliditāti, Ombuds 2024. gada 16. februārī [7] nosūtīja Komisijai vēstuli, lūdzot Komisiju atbildēt uz šādiem jautājumiem:

A. Kā Komisija veica turpmākus pasākumus saistībā ar ombudes ieteikumu un trim viņas ierosinājumiem veikt uzlabojumus, un plašākā nozīmē – kā VĪP pārskatīšana nodrošināja JSIS atbilstību UNCRPD?

B. kā smagas slimības novērtēšanas kritēriji tika piemēroti invaliditātei un kādas bija sekas, ja viens vai vairāki no tiem nebija izpildīti;

C. Vai, lemjot par pilnīgu atmaksu, ir notikusi atšķirība attiecībā uz invaliditātes veidu vai tās šķietamo “pakāpi”;

D. Kā Komisija nodrošināja, ka lielāka elastība nepalielina atlīdzināšanas neprognozējamību?

E. Kādus pasākumus Komisija ir veikusi, lai palielinātu ES veselības aprūpes speciālistu un KVAS darbinieku informētību par cilvēktiesību pieeju invaliditātei?

F. Jebkurš statistisks pārskats, kas Komisijai būtu jāveic, lai uzraudzītu situāciju.

9. Ombude saņēma Komisijas atbildi 2024. gada 10. jūlijā [8].

Komisijas atbildes

10. Kā vispārēju paziņojumu Komisija uzsvēra savu apņemšanos rādīt piemēru personu ar invaliditāti tiesību jomā.[9] Tā paskaidroja, ka, lai gan tās atbilde ir vērsta uz VĪN pārskatīšanu un īstenošanu, darbiniekiem ar invaliditāti vai ģimenes locekļiem ar invaliditāti ir pieejams plašs citu atbalsta pasākumu klāsts.

Turpmākie pasākumi saistībā ar OI/4/2016/EA konstatējumiem (A jautājums)

11. Attiecībā uz to, kā Komisija veica turpmākus pasākumus saistībā ar Ombuda ieteikumu, Komisija vispirms izklāstīja vispārējo satvaru veselības aprūpes izdevumu atlīdzināšanai saskaņā ar Civildienesta noteikumiem. Tā paskaidroja, ka pēc Civildienesta noteikumu reformas 2013. gadā tie tagad definē un papildina invaliditātes un saprātīgu pielāgojumu jēdzienus saskaņā ar UNCPRD. Turklāt tā paskaidroja, ka medicīniskos izdevumus atlīdzina JSIS, kas ir tikai un vienīgi medicīniska shēma. KVAS regulārās atlīdzināšanas noteikumi, ko piemēro personu ar invaliditāti medicīniskajām izmaksām, ir šādi:

• Parasti medicīniskos izdevumus atlīdzina līdz 80 % vai 85 % apmērā atkarībā no ārstēšanas veida neatkarīgi no tā, vai saņēmējam ir invaliditāte vai nav;
• Ja saņēmējam, tostarp saņēmējam ar invaliditāti, ir “smaga slimība”, atlīdzinājumu palielina līdz 100 % par visām saistītajām medicīniskajām izmaksām.

12. Komisija paskaidroja, ka Civildienesta noteikumos ir skaidri uzskaitītas vairākas slimības, kuru atlīdzinājums tiek palielināts līdz 100 %.[10] Arī citas slimības, kas atzītas par “salīdzināmi smagām”, dod tiesības uz pilnīgu atlīdzinājumu. Lai slimību varētu kvalificēt kā slimību, tai jāietver četri elementi, kas VĪN uzskaitīti kā: a) slimība, kas var tikt izrakstīta; b) vajadzību pēc agresīvām diagnostikas un/vai terapijas procedūrām; c) nopietna traucējuma esība vai risks un d) īsāks paredzamais dzīves ilgums.

13. Lai gan šie četri kritēriji ir kumulatīvi, Komisija paskaidroja, ka tā jau iepriekš ir izmantojusi elastīgu un holistisku pieeju attiecībā uz to izpildi atsevišķos gadījumos. Pēc Ombuda izmeklēšanas OI/4/2016/EA Komisija 2020. gadā nolēma šo elastību kodificēt GIP. Tāpēc Komisija pēc kritēriju saraksta VĪN iekļāva šādu paziņojumu: “Šie kumulatīvie kritēriji ir jāpakļauj vispārējam attiecīgās slimības seku smaguma novērtējumam. Ņemot vērā veidu, kādā tie var būt savstarpēji saistīti, viena kritērija vērtējums var ietekmēt citu kritēriju vērtējumu, it īpaši attiecībā uz smagas invaliditātes gadījumiem. Pārbaudot vienu kritēriju, ņemot vērā pārējo kritēriju novērtējumu, var secināt, ka attiecīgais kritērijs, jo īpaši kritērijs par īsāku paredzamo dzīves ilgumu, ir izpildīts."[11]

14. Komisija precizēja, ka tas nemaina kritēriju kumulatīvo raksturu. Tādējādi “tikai “nopietna invaliditāte” ne vienmēr nozīmē smagas slimības atzīšanu”.

15. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka šis mērķtiecīgais VĪN grozījums neskar VĪN plašāku pārskatīšanu nākotnē.

16. Attiecībā uz ombuda ierosinājumiem uzlabojumiem [12] Komisijas atbildi var apkopot šādi:

• Kompensējamo palīgierīču neizsmeļošs saraksts: Process ir sarežģīts un ilgstošs, arī nozares straujās attīstības dēļ, taču pašlaik šādu sarakstu veido īpaša grupa, lai papildinātu pašreizējo sarakstu GIP;
• Apmācība vadītājiem un darbiniekiem, kas strādā ar jautājumiem, kuri saistīti ar invaliditāti: Komisijas ievadkurss jaunajiem vadītājiem pievēršas to darbinieku vajadzībām, kuriem ir invaliditāte vai kuriem ir ģimenes locekļi ar invaliditāti, un visiem darbiniekiem tiešsaistē ir pieejami tālākizglītības un mācību materiāli. Daudzveidības un iekļaušanas birojs (DIO), kas 2020. gadā izveidots Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorātā, 2021. un 2022. gadā ir organizējis vairākus izpratnes veicināšanas pasākumus un darbseminārus vadītājiem, cilvēkresursu speciālistiem, citām konkrētām grupām un visiem darbiniekiem par tematiem, kas saistīti ar invaliditāti;
• Apspriešanās ar personu ar invaliditāti apvienībām: Komisija apspriež tiesību aktu priekšlikumus un politiku attiecībā uz darbiniekiem Civildienesta noteikumos paredzētajos forumos (personāla pārstāvji un daudzos gadījumos Personāla komiteja), tādējādi nodrošinot visa personāla iesaisti. Komisija arī regulāri sazinās ar ES darbinieku apvienībām, kas saistītas ar invaliditāti un ar kurām par priekšlikumiem, kas saistīti ar invaliditāti, apspriežas kopā ar Vienlīdzīgu iespēju apvienoto komiteju. Šādas apspriešanās notika, kad 2020. gadā tika pārskatīti GIP.

Ar invaliditāti saistīto izdevumu atlīdzināšana saskaņā ar jaunajiem VĪN (B, C un D jautājums)

17. Attiecībā uz to, kā šie četri kritēriji tiek piemēroti personām ar invaliditāti (B jautājums), Komisija atgādināja, ka šie kritēriji ir balstīti uz toreizējās JSIS Medicīniskās padomes atzinumu, kurā secināts, ka tie ir elementi, kas ir kopīgi visām smagajām slimībām, kuras uzskaitītas Civildienesta noteikumos. Šo kritēriju mērķis joprojām ir noteikt veselības stāvokļus, kas ir “līdzīgi nopietni” kā tie, kas ir skaidri uzskaitīti. Tāpēc kritēriji joprojām ir kumulatīvi un vienādi piemērojami personām ar invaliditāti vai bez tās, pat novērtējot, vai tie kopumā ir izpildīti vai nav individuālā situācijā.

18. Komisija paskaidroja, ka praksē tā ir izmantojusi “elastīgu un holistisku pieeju”, novērtējot šo kritēriju savstarpējo atkarību. Ārsti konstatē faktus, kā arī veic šo faktu visaptverošu medicīnisku novērtējumu, kura laikā viņi neatkarīgi analizē katru kritēriju un pēc tam visaptveroši novērtē to savstarpējo atkarību. Šajā kontekstā kritērijs “nepieciešamība veikt agresīvu diagnostisku un/vai terapeitisku procedūru [..]” ir svarīgs, it īpaši, ja slimība ir izraisījusi vai varētu izraisīt “būtisku invaliditāti” [..]. Ja “būtiskas invaliditātes” (riska) gadījumos ir nepieciešami smagi terapeitiski vai diagnostiski pasākumi (tostarp ievērojamas finanšu izmaksas), šādi pasākumi var likt secināt, ka saīsinātā paredzamā dzīves ilguma kritērijs ir izpildīts, pat ja tas nav skaidri noteikts. 

19. Attiecībā uz to, vai lēmumi par pilnīgu atmaksu var atšķirties atkarībā no traucējumu veida vai to šķietamā “pakāpes” (C jautājums), Komisija atkārtoti uzsvēra, ka Civildienesta noteikumos paredzētā atmaksas sistēma bija paredzēta, lai segtu medicīniskos izdevumus, un ka tikai tie izdevumi, kas ir saistīti ar atzītu smagu slimību, ir atlīdzināmi pilnā apmērā. Tā paskaidroja, ka, novērtējot “būtiskas invaliditātes” esamības vai riska kritēriju, pietiek tikai ar risku, lai kritērijs būtu izpildīts. Tāpēc nav nekādas atšķirības atkarībā no traucējumu veida, ne arī novērtējuma par šo traucējumu ietekmi uz personas darbību vai uz tās personīgo, mājsaimniecības vai sociālo darbību. Nosakot, vai šāds risks pastāv vai ir īstenojies, nozīme ir slimības dabiskajai vēsturei un ārsta medicīniskajai diagnozei.

20. Atbildot uz jautājumu par elastīguma ietekmi uz atmaksājumu paredzamību (D jautājums), Komisija norādīja, ka, lai gan elastīgums noteikti ietver zināmu neparedzamību, šī pieeja vairāk respektē nepieciešamību veikt katras lietas individuālu analīzi. Komisija norādīja, ka, lai nodrošinātu konsekvenci un saskaņotu pieeju, medicīnas darbinieki tiekas, lai divreiz mēnesī apspriestu vissarežģītākās lietas, un, tiklīdz ir atzīta smaga slimība, medicīnas darbinieks izveido iekšējo sarakstu ar pasākumiem, par kuriem var saņemt pilnu atlīdzību, lai atvieglotu pieprasījumu apstrādi, ko veic JSIS referents.

Izpratnes veicināšanas un uzraudzības darbības (E un F jautājums)

21. Abi pēdējie ombuda jautājumi bija saistīti ar Komisijas ieviestajiem pasākumiem, lai nodrošinātu un uzraudzītu cilvēktiesību pieejas īstenošanu attiecībā uz invaliditāti JSIS, kā noteikts UNCRPD.

22. Komisija paskaidroja, ka attiecībā uz informētības palielināšanu par CRPD un cilvēktiesību pieeju invaliditātei (E jautājums) tās veselības aprūpes speciālistiem savas valsts apmācības ietvaros ir saistoši pastāvīgas apmācības pienākumi, un tāpēc viņi var apmeklēt attiecīgus ārējus seminārus. Komisija arī iesaka viņiem piedalīties tiešsaistes mācību kursā “Tiesības, daudzveidības politika un invaliditāte” valsts līmenī. Turklāt septiņi JSIS Norēķinu biroja specializētās grupas invaliditātes jautājumos locekļi nodrošina personisku un mērķtiecīgu pieeju ES darbiniekiem, kuriem ir invaliditāte vai kuriem ir ģimenes loceklis ar invaliditāti. Šīs grupas locekļi cieši sadarbojas ar Komisiju un citu iestāžu cilvēktiesību dienestiem, kā arī piedalās attiecīgos semināros vai konferencēs. 

23. Visbeidzot, Komisijas rīcībā nebija ombuda pieprasīto statistikas datu (F jautājums) par saņemto ar invaliditāti saistīto pieteikumu skaitu smagas slimības atzīšanai un to iznākumu. Tomēr Komisija norādīja, ka kopš 2020. gada tā ir saņēmusi 39 sūdzības saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu par smagas slimības neatzīšanu. Lai gan tā nevarēja noteikt personu ar invaliditāti iesniegto sūdzību īpatsvaru, tā norādīja, ka deviņos gadījumos pieteikuma iesniedzējs minēja iespējamo invaliditāti.

Ombuda novērtējums

24. UNCRPD ir noteikts, ka personām ar invaliditāti ir tiesības uz visaugstāko sasniedzamo veselības līmeni bez diskriminācijas invaliditātes dēļ. Ratificējot konvenciju, ES kā dalībvalsts apņēmās veikt attiecīgus pasākumus šajā jomā. Tas cita starpā ietver apņemšanos aizliegt diskrimināciju veselības apdrošināšanas sniegšanā, kas jānodrošina taisnīgi un saprātīgi [13].

25. Kad 2016. gadā ombude pirmo reizi izskatīja šo jautājumu, viņas izmeklēšana sekoja ANO komitejas bažām par to, ka JSIS diskriminē personas ar invaliditāti. Tolaik ombuds konstatēja, ka Komisijas bezdarbība, nereaģējot uz ANO komitejas ieteikumu pārskatīt KVAS, bija administratīva kļūme. Viņa mudināja Komisiju interpretēt Civildienesta noteikumus, ņemot vērā UNCRPD, un grozīt VĪN, lai nodrošinātu, ka tie ir piemērotāki un efektīvāki, novērtējot personu ar invaliditāti īpašās situācijas nopietnību. Ombuds iesniedza vairākus priekšlikumus par to, kā to varētu izdarīt GIP, piemēram, precizējot pašreizējo tekstu, ieviešot īpašus papildu noteikumus vai ieviešot alternatīvu kritēriju kopumu, kas piemērojams invaliditātei [14].  

26. Šīs stratēģiskās iniciatīvas mērķis bija novērtēt, vai Komisijas ieviestās izmaiņas JSIS efektīvi kliedēja ANO komitejas 2015. gadā un Ombuda 2018. gadā paustās bažas. Diemžēl, pamatojoties uz Komisijas atbildi, ombuds nav pārliecināts, ka tas tā ir turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

27. Pirmkārt, attiecībā uz VĪN galvenās izmaiņas, kas tika ieviestas ar to pārskatīšanu 2020. gadā, ir tādas prakses skaidra kodifikācija, kas ne tikai jau pastāvēja, bet arī bija nepieciešama saskaņā ar ES judikatūru [15]. Četru kritēriju būtība un kumulatīvā ietekme invaliditātes gadījumos nemainījās. Tādējādi 2020. gada VĪN pārskatīšanā lielā mērā tiek saglabāta sistēma, kāda tā bija jau pirms ANO komitejas ieteikuma.

28. Ņemot to vērā, ombuds uzskata, ka šādas virspusējas izmaiņas, visticamāk, nebūs pietiekamas, lai kliedētu ANO komitejas būtiskās bažas par to, ka JSIS diskriminē personas ar invaliditāti. Viņa atgādina, tāpat kā 2018. gadā, ka vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi prasa, lai salīdzināmas situācijas netiktu aplūkotas atšķirīgi un atšķirīgas situācijas netiktu aplūkotas vienādi, ja vien šāda attieksme nav objektīvi pamatota [16]. Lai to pilnībā īstenotu, Komisijai būtu jāņem vērā gan personu ar invaliditāti diskriminācija grupā (jo četri kritēriji, lai gan šķietami neitrāli, netika izstrādāti, domājot par invaliditāti), gan viņu grupā (jo traucējumi ar līdzīgu ietekmi uz ikdienas dzīvi atkarībā no to rakstura var vairāk vai mazāk atbilst četriem kritērijiem). Ombuds vēlreiz aicina Komisiju apsvērt veidus, kā pārskatīt noteikumus, kas reglamentē JSIS, lai nodrošinātu visaptverošu segumu ar invaliditāti saistītām veselības vajadzībām saskaņā ar ANO komitejas aicinājumu un pēc vajadzības no ES kā UNCRPD līgumslēdzējas puses.

29. Otrkārt, attiecībā uz citiem pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstību UNCRPD veselības aprūpes un veselības apdrošināšanas jomā, ombude pauž bažas par to, ka Komisija, iespējams, neievēros standartus, kas no tās tiek sagaidīti attiecībā uz informētības palielināšanas, apmācības un uzraudzības pasākumiem.

30. Konkrētāk, saskaņā ar pašreizējiem VĪN JSIS atbilstība UNCRPD galvenokārt ir atkarīga no lielākas elastības, kas piešķirta par lietu atbildīgajam medicīnas darbiniekam. Tomēr šķiet, ka Komisija nav izstrādājusi apmācību vai norādījumus, lai nodrošinātu, ka tās veselības aprūpes speciālisti izmanto šo elastību saskaņā ar Konvenciju [17]. Drīzāk šķiet, ka Komisija paļaujas uz medicīnas darbinieku pienākumu turpināt profesionālo izaugsmi, bet nepārskatot šo programmu saturu un neveicot turpmāku īpašu apmācību par cilvēktiesību pieeju invaliditātei saistībā ar VĪN.

31. Ombuds nav pārliecināts, ka ar to, ka medicīnas darbinieki var koleģiāli apspriest vissarežģītākos dosjē, pietiek, lai garantētu konsekvenci, paredzamību un atbilstību UNCRPD, apstrādājot ar invaliditāti saistītus dosjē. Tas ir vēl satraucošāk, ņemot vērā, ka nešķiet, ka Komisija ir ieviesusi sistēmu, lai uzraudzītu to “smagas slimības” atzīšanas pieteikumu skaitu, ko iesniegušas personas ar invaliditāti vai kas iesniegti viņu vārdā, un to iznākumu [18]. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir apšaubāms, kā Komisija var droši apstiprināt, ka JSIS tiek īstenota saskaņā ar UNCRPD.

32. Tādējādi, lai gan ombude atzinīgi vērtē un atzīst Komisijas centienus dažos iepriekšējās izmeklēšanas aspektos, viņa joprojām ir vīlusies par Komisijas vispārējo iesaistes līmeni šajā jautājumā pēdējo desmit gadu laikā. Viņa atgādina, ka UNCRPD ietver skaidrus pienākumus valstīm, kas ir konvencijas puses, attiecībā uz informācijas vākšanu, lai formulētu un īstenotu politiku Konvencijas pilnīgai īstenošanai.[19] Ņemot to vērā, viņa mudina Komisiju sākt efektīvi uzraudzīt personu ar invaliditāti situāciju JSIS ietvaros un izpētīt citus pasākumus, kas varētu padarīt šo shēmu atbilstīgu UNCRPD.

33. Ombuds, būdams ES UNCRPD sistēmas dalībnieks, turpinās uzraudzīt šo jautājumu un gaidīs ANO komitejas veiktās ES otrās pārskatīšanas rezultātus.  

Secinājumi

Ombuds slēdz šo stratēģisko iniciatīvu ar šādiem secinājumiem:

Ombuds nav pārliecināts, ka Komisijas 2020. gadā veiktā JSIS reglamentējošo noteikumu pārskatīšana bija pietiekama, lai kliedētu ANO komitejas bažas par to, ka JSIS diskriminē personas ar invaliditāti.

Ombuds kā ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) ES programmas dalībnieks turpinās uzraudzīt šo jautājumu un gaidīs ANO komitejas veiktās ES otrās pārskatīšanas rezultātus.

Komisija tiks informēta par šo noslēguma piezīmi.

 

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2025. gada 12. februārī

 

[1] 72. pants Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68.

[2] Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 25. pants, pieejams vietnē https://www.un.org/disabilities/documents/convention/convoptprot-e.pdf

[3] Eiropas Invaliditātes foruma alternatīvais ziņojums par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu, 75. lpp., pieejams vietnē https://www.autismeurope.org/wp-content/uploads/2017/08/2015-03-04-edf-alternative-report-final-accessible.pdf

[4] Noslēguma apsvērumi par Eiropas Savienības sākotnējo ziņojumu, CRPD/C/EU/CO/1, 86.–87. punkts, pieejami vietnē https://digitallibrary.un.org/record/812354?ln=en&v=pdf

[5] Pilnīga informācija par izmeklēšanu OI/4/2016/EA, ieteikumi un ierosinājumi uzlabojumiem ir pieejami šeit: https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/112191

[6] Komisijas Lēmums C(2020) 3002 final.

[7] Vēstule un jautājumu saraksts pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/opening-summary/en/18217 0

[8] Pieejams šeit: https://www.ombudsman.europa.eu/en/doc/correspondence/en/194374

[9] ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam, pieejama vietnē https://employment-social-affairs.ec.europa.eu/policies-and-activities/social-protection-social-inclusion/persons-disabilities/union-equality-strategy-rights-persons-disabilities-2021-2030_en

[10] Proti, tuberkuloze, poliomielīts, vēzis un garīgās slimības.

[11] Komisijas Lēmums C(2020) 3002 final.

[12] Komisija tika aicināta izteikt piezīmes par šādiem trim uzlabojumu ierosinājumiem: (1) Komisijai būtu jāpublicē papildināms to palīgierīču saraksts, kuras atmaksā saskaņā ar VĪN. (4) Ja tas vēl nenotiek, Komisijai būtu jānodrošina, ka īpaša apmācība par to, kā rīkoties invaliditātes gadījumā, ir daļa no ievadprogrammas tās darbiniekiem, kas strādā ar saistītiem jautājumiem, kā arī darbiniekiem vadības līmenī. (5) Komisijai būtu jāizveido regulāri kontakti ar to ES darbinieku apvienībām, kuriem ir invaliditāte vai kuriem ir ģimenes locekļi ar invaliditāti, lai saņemtu atsauksmes par JSIS un personām ar invaliditāti paredzēto sociālo shēmu piemērošanu ikdienā. Komisijai būtu arī jēgpilni, savlaicīgi un strukturēti jāapspriežas ar šīm apvienībām, izstrādājot un īstenojot tiesību aktus un politiku, kas uz tām attiecas.

[13] UNCRPD 25. panta e) punkts, pieejams vietnē https://www.un.org/disabilities/documents/convention/convoptprot-e.pdf

[14] Ombuda ieteikums lietā OI/4/2016/EA, jo īpaši 32.–34. punkts, pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/recommendation/en/99578

[15] Sk., piemēram, spriedumu lietā F-23/10 Allen/Komisija, 79. punkts: https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?num=F-23/10&language=EN ; vai nesenākā spriedumā lietā T-685/21 IR/Komisija, 61.–62. punkts: https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?language=en&td=ALL&num=T-685/21

[16] Tiesas 2006. gada 10. janvāra spriedums lietā C‑344/04, IATA un ELFAA, 95. punkts, pieejams vietnē https://curia.europa.eu/juris/liste.jsf?language=en&num=c-344/04

[17] Piemēram, kā noteikts UNCRPD 25. panta d) punktā, pieejams vietnē https://www.un.org/disabilities/documents/convention/convoptprot-e.pdf

[18] Jautājums par pieejamajiem datiem, lai konkrēti novērtētu personu ar invaliditāti iekļaušanu ES darbaspēkā, ir norādīts arī nesenajā Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā “Atbalsts personām ar invaliditāti. ES rīcības praktiskā ietekme ir ierobežota”, jo īpaši 61.–69. un 92. punkts, pieejams vietnē https://www.eca.europa.eu/ECAPublications/SR-2023-20/SR-2023-20_EN.pdf

[19] UNCRPD 31. pants, pieejams vietnē https://www.un.org/disabilities/documents/convention/convoptprot-e.pdf