Godātais K. kungs! 1997. gada
19. novembrī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par atlases procedūru COM/R/A/183 un atlases komisijas lēmumu izvirzīt citu kandidātu šim amatam, neraugoties uz to, ka Jūs bijāt iekļauts rezerves sarakstā.
1997. gada 17. decembrī es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 1998. gada 1. aprīlī, un es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja Jūs to vēlētos. 1998. gada 20. maijā es saņēmu Jūsu apsvērumus par šo atzinumu.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs bija kandidāts atlases procedūrā COM/R/A/183. 1997. gada 3. martā Komisija viņu informēja, ka viņš ir iekļauts rezerves sarakstā, kas ir spēkā līdz 1997. gada 31. decembrim. Sūdzībā K. apgalvoja, ka šis amats faktiski tika izveidots H., lai gan, pēc sūdzības iesniedzēja domām, H. neatbilda paziņojuma par vakanci prasībām, proti, viņam nebija ne 15 gadu darba pieredzes šajā jomā, ne arī viņš bija viskvalificētākais.
Sūdzības iesniedzējs 1997. gada 15. augustā esot nosūtījis Komisijai faksu, lūdzot aizpildīt vakanci. Viņš apgalvoja, ka, lai izslēgtu iespējamos kandidātus no citām dalībvalstīm, paziņojumā bija prasīta Somijas pilsonība. Tāpēc nevienam, izņemot H., nebija reālu izredžu tikt pieņemtam darbā. Turklāt viņš apgalvoja, ka nav ticis informēts par kandidatūru, kas izvirzīta saskaņā ar atlases procedūru COM/R/A/183.

Pieprasījums

Komisijas atzinums
Komisijas atzinumu var apkopot šādi:
Atlases procedūra:

Atlases procedūra COM/R/A/183, kuras mērķis bija izveidot rezerves sarakstu nodaļas vadītāja amatam Kopīgajā pētniecības centrā Petenā, bija pilnīgi pārredzama, objektīva un taisnīga.

Minēto rezerves sarakstu izveidoja atlases komisija, rīkojoties pēc saviem ieskatiem. Pamatojoties uz šo sarakstu, iecēlējinstitūcijai, izmantojot savu rīcības brīvību, bija jāizvēlas kandidāti, kuri atbilst paziņojumā prasītajai kvalifikācijai.

Tika iesniegti pieci pieteikumi. Izskatījusi lietas materiālus, atlases komisija konstatēja, ka divi kandidāti neatbilst paziņojumā aprakstītajiem kritērijiem. Uz interviju tika uzaicināti trīs kandidāti, un valde vienprātīgi nolēma ierosināt iekļaut H. un K. rezerves sarakstā.

1997. gada 9. aprīlī atlases komisija tikās Isprā, lai izskatītu abus pieteikumus. Padome atzina abus kandidātus par piemērotiem amatam, uzsverot, ka H. bija labāk kvalificēts rūpniecības pētniecības projektu mārketingā un administrēšanā. Šī kvalifikācija bija norādīta paziņojumā par vakanci.

Iecēlējinstitūcija pēc saviem ieskatiem šim amatam izvirzīja H. kunga kandidatūru. Tā esot likumīgi piemērojusi savu izvēli starp abām prasītājām.

Oficiālie
kritēriji:

Tika apstiprināts, ka visi trīs uz interviju uzaicinātie kandidāti atbilst paziņojumā par vakanci noteiktajiem formālajiem kritērijiem. Pretēji tam, kas tiek apgalvots, H. ir ieguvis prasīto 15 gadu darba pieredzi.

Nepieciešamā valstspiederība:

Tas, ka tika prasīta Somijas pilsonība, nav elements, kas pierādītu, ka šis amats tika izveidots H. Padomes Regulā Nr. 626/95 ir noteikti īpaši pasākumi, ar kuriem līdz 1999. gada 31. decembrim var organizēt atklātus konkursus, lai pieņemtu darbā pilsoņus no trim jaunajām dalībvalstīm.

Informācijas trūkums:

Atlases komisijas sekretariāts apgalvoja, ka tam nav zināms sūdzības iesniedzēja 1997. gada 15. augustā nosūtītais fakss.

Komisija pauda nožēlu par to, ka sūdzības iesniedzējam netika paziņots par cita kandidāta izvirzīšanu attiecīgajam amatam, un norādīja, ka tā veiks nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šāda situācija nākotnē neradīsies.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi
Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzturēja savu sūdzību. Attiecībā uz atlases procedūru sūdzības iesniedzējs norādīja, ka nav pamata apgalvot, ka H. bija labāk kvalificēts rūpniecības pētniecības projektu tirgvedībā un administrēšanā.
Attiecībā uz formālajiem kritērijiem viņš apgalvoja, ka H. nav 15 gadu darba pieredzes visās nepieciešamajās jomās, bet sūdzības iesniedzējs to dara.
Sūdzības iesniedzējs neapstrīdēja politiku pieņemt darbā pilsoņus no trim jaunajām dalībvalstīm, bet viņš apgalvoja, ka zina daudzus Eiropas pilsoņus, kuri ir labāk kvalificēti šim amatam nekā atlasītais kandidāts.
Sūdzības iesniedzējs arī uzturēja savu apgalvojumu, ka ir nosūtījis Komisijai faksu, bet nekad nav saņēmis nekādu informāciju par atlases rezultātiem.

Lēmums

1 Atlases procedūra un formālie kritēriji, kas minēti COM/R/A/183
1.1 Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktā, paredz, ka iecēlējinstitūcija var pieņemt citu procedūru, nevis konkursa procedūru, lai pieņemtu darbā amatos, kuros nepieciešama īpaša kvalifikācija.
1.2 Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru iecēlējinstitūcijai ir jāizvērtē, vai kandidāts atbilst paziņojumā par vakanci izvirzītajiem nosacījumiem, un šo vērtējumu var apšaubīt tikai acīmredzamas kļūdas gadījumā.
1.3 Attiecībā uz atlases procedūru un formālajiem kritērijiem, ko piemēro COM/R/A/183, ombuda izmeklēšana par šo sūdzību liecina, ka atlases komisija ir rīkojusies saskaņā ar paziņojumu par vakanci.
1.4 Tādēļ ombuds nav konstatējis administratīvas kļūmes atlases procedūrā un atlases komisijas piemērotajos oficiālajos kritērijos.
2 valstspiederības prasība
2.1. Atlases komisija bija tiesīga piemērot valstspiederības prasību saskaņā ar Padomes Regulu Nr. 626/95, un šķiet, ka nav pierādījumu, kas pamatotu apgalvojumu, ka šī iespēja ir ļaunprātīgi izmantota, lai sniegtu labumu konkrētajam kandidātam. Tāpēc ombuda veiktās izmeklēšanas nav atklājušas administratīvas kļūmes šajā lietas aspektā.
3 Iespējamā kandidāta vēstules un faksa nozaudēšana
3.1. Ombuds uzsver, ka labas administratīvās prakses principi paredz, ka uz informācijas pieprasījumiem jāatbild bez nepamatotas kavēšanās.
3.2 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka viņš 1997. gada 15. augustā ir nosūtījis vēstuli un tās kopiju pa faksu Eiropas Komisijas Pētniecības atlases komiteju sekretariātam, pieprasot informāciju par attiecīgā amata aizpildīšanu. Komisija savā pirmajā atzinumā paskaidroja, ka tā nav atradusi 1997. gada 15. augusta faksu. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzturēja savu apgalvojumu.
3.3 Ombuds uzskata, ka nav pierādījumu, kas būtu pretrunā Komisijas apgalvojumam, ka tā nav saņēmusi faksu. Tāpēc ombuda izmeklēšanās nav atklātas administratīvas kļūmes saistībā ar šo sūdzības aspektu.
4 Informācijas trūkums par amata aizpildīšanu
4.1 Ombuds norāda, ka labas pārvaldības principi paredz, ka atlases procedūras kandidāts, kura vārds ir iekļauts rezerves sarakstā, saņem paziņojumu par amata aizpildīšanu. Viņš arī ņem vērā to, ka Komisija pauž nožēlu par to, ka sūdzības iesniedzējam netika paziņots par cita kandidāta izvirzīšanu attiecīgajam amatam, un tā veiks nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šāda situācija nākotnē nerodas.
4.2 Ņemot vērā šos konstatējumus un to, ka Komisija ir paudusi nožēlu par to, ka tā nav informējusi sūdzības iesniedzēju un ka tā veiks nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šāda nepaziņošana nenotiks nākotnē, ombuda veiktajā izmeklēšanā nav konstatētas administratīvas kļūmes.
Secinājums Pamatojoties
uz Eiropas Ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tādēļ ombuds ir nolēmis lietu slēgt.
Ar cieņu,
Jacob SÖDERMAN
Kopija:
Jacques Santer, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs
Jean-Claude Eeckhout, Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāta direktors