Godātais P. kungs! 1997. gada
4. jūlijā jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par Ministru padomi. Jūs apgalvojāt, ka Padome ir pieļāvusi vairākas administratīvas kļūmes, piemērojot Lēmumu 93/731 par publisku piekļuvi dokumentiem.
1997. gada 30. jūlijā es pārsūtīju sūdzību Ministru padomes sekretariātam. Padome nosūtīja savu atzinumu 1997. gada 25. novembrī, un es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja Jūs to vēlētos. 1998. gada 24. februārī es saņēmu Jūsu apsvērumus par Padomes atzinumu.
Tagad es jums rakstu, lai darītu jums zināmus veikto izmeklēšanu rezultātus.
Atvainojos par Jūsu sūdzības izskatīšanai patērēto laiku.

Sūdzību

Ar 1997. gada 19. februāra vēstuli Padomei sūdzības iesniedzējs pieprasīja dažādu Padomes komiteju darba kārtību kopijas un citus dokumentus. Padome noraidīja sūdzības iesniedzēja pieteikuma daļas, pamatojoties uz noteikumiem tās Lēmumā 93/731 par publisku piekļuvi Padomes dokumentiem (1).
Attiecībā uz darba kārtību Padome informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā ir nolēmusi iesniegt viņam darba kārtības kopijas par sešu mēnešu, nevis divarpus gadu laikposmu, kā to pieprasīja sūdzības iesniedzējs. Šis lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz Lēmuma 93/731 3. panta 2. punktu, kurā paredzēts, ka Padome atrod "taisnīgu risinājumu", lai izskatītu atkārtotus pieteikumus un/vai pieteikumus, kas attiecas uz ļoti apjomīgiem dokumentiem. Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja minētā lēmuma likumību, apgalvojot, ka 3. panta 2. punktu nevar piemērot lielam dokumentu skaitam, bet to var piemērot tikai atsevišķiem dokumentiem, kas ir "lieli"; saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju neviena no atsevišķajām darba kārtībām nepārsniegtu aptuveni trīs lappuses.
Attiecībā uz pārējiem dokumentiem Padome atteica piekļuvi šādiem dokumentiem:
- "Skolēni/5143", dokuments, kurā apkopotas dalībvalstu atbildes uz anketas jautājumiem par 1994. gada Vienotās rīcības par "ceļošanas iespējām ES skolēniem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie" piemērošanu;
- "CIREA/1452", ziņojuma projekts ar sīku informāciju par CIREA darbību 1994.-1996. gadā [2];
- "Patvērums/8418", kas sastāv no diviem dokumentiem, kuros ietvertas detalizētas dalībvalstu atbildes uz anketas jautājumiem par patvēruma principiem un praksi;
- "Racist/7141", Padomes Terorisma jautājumu darba grupas piezīme par rasistiskiem noziegumiem.
Padome piekļuves atteikumu pamatoja šādi:
Attiecībā uz "Skolēni/5143"

"Dokuments 5143/1/97 ir Ģenerālsekretariāta piezīme, kurā apkopotas dalībvalstu atbildes uz anketas jautājumiem par minētās vienotās rīcības īstenošanu. Šo apkopojumu vēl nav izskatījusi attiecīgā darba grupa, un vienotajā rīcībā minētais ziņojums vēl nav sagatavots.

Līdzsvarojot Jūsu intereses piekļūt dokumentam un Padomes intereses saglabāt apspriežu konfidencialitāti, Padome ir secinājusi, ka šajā konkrētajā gadījumā Padomes intereses ir svarīgākas par Padomes interesēm saskaņā ar lēmuma 4. panta 2. punktu.

Patiesi, šā dokumenta publiskošana šajā posmā varētu kavēt plānotās diskusijas par šo jautājumu un negatīvi ietekmēt šādas informācijas apmaiņas darbību nākotnē."

Attiecībā uz "CIREA/1452"

"Samērojot Jūsu intereses piekļūt šim konkrētajam dokumentam ar Padomes interesēm saglabāt sava darba konfidencialitāti, Padome saskaņā ar Lēmuma [93/731] 4. panta 2. punktu ir secinājusi, ka pēdējās intereses ir svarīgākas par pirmajām.

Šo dokumentu, kurā ir sīka informācija par CIREA darbību, Padome vēl nav izskatījusi un apstiprinājusi. Padome uzskata, ka šā dokumenta publiskošana šajā posmā varētu kavēt plānotās diskusijas par šo jautājumu."

Attiecībā uz "Patvērums/8418" un "Racism/7141" Padome norādīja, ka abu dokumentu publiskošana kaitētu sabiedrības interešu aizsardzībai saskaņā ar Lēmuma 93/731 4. panta 1. punktu.
Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Padomes sniegtais pamatojums ir nepietiekams.
Turklāt kā atsevišķs apgalvojums tika izvirzīts tas, ka, atbildot uz sākotnējo pieteikumu par dokumentu izsniegšanu, Padome nav līdzsvarojusi pilsoņu intereses atklātībā un Padomes intereses noteikt konfidencialitāti. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka saskaņā ar Lēmumu 93/731 šai Kopienas tiesu judikatūrā prasītajai izsvēršanai jānotiek atbildē uz sākotnējo pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, kā arī atbildē uz atkārtoto pieteikumu, ko var iesniegt pēc sākotnējā noraidījuma.
Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Padomes nespēja izveidot dokumentu reģistru ir uzskatāma par administratīvu kļūmi. Lai gan Lēmumā 93/731 šajā ziņā nav noteikts pienākums, pēc sūdzības iesniedzēja domām, dokumentu reģistra trūkums pieteikuma iesniedzējiem ārkārtīgi apgrūtināja iespēju uzzināt, kādi iekšējie dokumenti pastāv.

Pieprasījums

Padomes atzinumā
par Lēmuma 93/731 3. panta 2. punktu Padome izteica šādas piezīmes.
Lēmuma 93/731 3. panta 2. punkta mērķis ir nodrošināt iestādes administrācijas efektivitāti izņēmuma gadījumos. Saskaņā ar vispārējiem tiesību interpretācijas noteikumiem šis pants ir jāinterpretē tā kontekstā un tā, lai tam būtu lietderīga iedarbība.
Ņemot to vērā, taisnīga risinājuma piemērošana 3. panta 2. punkta ietvaros, lai izskatītu atkārtotus pieteikumus, nevar aprobežoties tikai ar atsauci uz identiskiem dokumentiem. Jēdziens "atkārtots pieteikums" cita starpā attiecas uz gadījumiem, kad persona regulāri un sistemātiski ilgā laikposmā pieprasa piekļuvi lielam skaitam vai pat visiem viena veida dokumentiem, kas ne vienmēr ir identiski. Šajā kontekstā pieprasīto dokumentu skaits ir viens no kritērijiem, kas jāņem vērā.
Tādējādi šīs lietas kontekstā bija svarīgi norādīt, ka sūdzības iesniedzējs bija izmantojis metodi, saskaņā ar kuru tas sākotnēji pieprasīja darba kārtību visām Padomes struktūrām, kas nodarbojas ar konkrētiem jautājumiem, un pēc tam pieprasīja visus šajās darba kārtībās iekļautos dokumentus. Sūdzības iesniedzējs šo metodi izmantoja, lai iegūtu piekļuvi veselām dokumentu kategorijām, kas attiecas uz Padomes rīcību, it īpaši saskaņā ar LES VI sadaļu, attiecībā uz kurām viņš nebija aprobežojies ar konkrētu laikposmu vai konkrētiem tematiem. Ņemot vērā šos iepriekšējos lūgumus, Padome, pieņemot attiecīgo "taisnīgo risinājumu", informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņa pieteikums ir formulēts atkārtoti, jo tas ilgu laiku sistemātiski atsaucas uz visām vairāku darba grupu darba kārtībām.
Attiecībā uz dokumentiem, kuriem piekļuve tika atteikta, Padome apstrīdēja iepriekš minēto pamatojuma izklāstu nepietiekamību. Tomēr attiecībā uz 4. panta 1. punkta izmantošanu Padome paziņoja, ka tā ir ņēmusi vērā sūdzības iesniedzēja izvirzītos argumentus, un uzskatīja, ka pareizāk būtu bijis piemērot 4. panta 2. punktā paredzēto izņēmumu, atsakot piekļuvi "Patvērumam/8418" un "Rasismam/7141".
Attiecībā uz iespējamo interešu līdzsvara trūkumu atbildē uz sūdzības iesniedzēja sākotnējo pieteikumu Padome norādīja, ka šī prasība faktiski ir ievērota. Turklāt tā uzskatīja, ka tās atbildēs sūdzības iesniedzējam šajā sakarā bija skaidri norādīts, ka tiks izmantoti attiecīgie izņēmumi un uz kāda pamata. Tomēr Padome atzina, ka tā nav skaidri norādījusi, ka līdzsvarošana ir veikta. Tādēļ tā turpmāk pārliecināsies, ka sākotnējos pamatojumos ir norādīts, ka interešu izsvēršana faktiski ir notikusi.
Attiecībā uz to, ka trūkst centrāla Padomes dokumentu reģistra, Padome informēja ombudu, ka pašlaik tiek izskatīta šāda reģistra izveide. Grūtības, kas jāpārvar, ir saistītas ar nepieciešamību nodrošināt, ka šāds reģistrs ir uzticams un izsmeļošs.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumi
Sūdzības iesniedzējs saglabāja savu sūdzību pēc būtības. Viņš uzsvēra, ka Padomes pieeja attiecībā uz atkārtotiem pieprasījumiem pēc lielāka informācijas apjoma neļautu žurnālistiem, akadēmiskajām aprindām un komercstruktūrām pienācīgi veikt savu darbu un būtiski ierobežotu Padomes veikto intensīvo pārbaudi. Viņš arī uzskatīja, ka pieteikumi par lielu informācijas apjomu, kā tas ir šajā lietā, ir neizbēgami, ja Padome neuztur skaidru savu dokumentu reģistru.

Lēmums

1. Padomes Lēmuma 93/731 mērķis ir nodrošināt pilsoņiem pēc iespējas plašāku piekļuvi informācijai, lai stiprinātu iestāžu demokrātisko raksturu un sabiedrības uzticēšanos pārvaldei (3).
Attiecībā uz 3. panta 2. punktu
2. Saskaņā ar Lēmuma 93/731 3. panta 2. punktu:

"Ģenerālsekretariāta attiecīgie dienesti cenšas rast taisnīgu risinājumu, lai izskatītu atkārtotus pieteikumus un/vai pieteikumus, kas attiecas uz ļoti apjomīgiem dokumentiem."

3. Ombuds iepriekšējā lēmumā secināja, ka Padomes sniegtā 3. panta 2. punkta interpretācija ir nepareiza (4). Šajā lēmumā, kas tika pieņemts pēc šīs lietas pamatā esošajiem apstākļiem, ombuds secināja:
Termins "atkārtots pieteikums", šķiet, dabiski attiecas uz pieteikumiem par vienu un to pašu dokumentu. Attiecībā uz šo interpretāciju 3. panta 2. punkta praktiskās sekas ietver iespēju rast taisnīgu risinājumu, lai Padomes dienesti varētu efektīvi izskatīt gadījumus, kad viena un tā pati persona iesniedz atkārtotus pieteikumus par vienu un to pašu dokumentu, cerot vai apgalvojot, ka apstākļi, kas pamatoja iepriekšējos atteikumus, var būt mainījušies.
Paplašinot jēdzienu "atkārtoti pieteikumi", lai iekļautu vienas un tās pašas personas pieteikumus par dažādiem dokumentiem, varētu tikt traucēta vispārējā noteikuma piemērošana: Lēmumā 93/731 nav noteikts dokumentu skaita ierobežojums, uz kuriem pilsonim ir tiesības pretendēt. Turklāt, nepastāvot šādam ierobežojumam, Padome varētu pārkāpt tiesiskās drošības principu, jo nebūtu iespējams iepriekš zināt, cik daudz dažādu dokumentu varētu tikt pieprasīti, pirms Padome uzskatītu pieteikumu par "atkārtotu pieteikumu".
Interpretējot 3. panta 2. punktu tā, lai visi pieteikumi par ļoti lielu dokumentu skaitu ietilptu tā darbības jomā, tiek iegūts tāds pats praktiskais rezultāts kā interpretējot "atkārtotu pieteikumu", lai iekļautu vienas un tās pašas personas pieteikumus par dažādiem dokumentiem. Līdz ar to ir piemērojami līdzīgi argumenti pret šādu interpretāciju.
4. Šajā lēmumā ietvertie ombuda secinājumi ir piemērojami šajā lietā. Tādēļ ombuds uzskata, ka Padome ir nepareizi interpretējusi Lēmuma 93/731 3. panta 2. punktu un ka tai nebija tiesību atsaukties uz šo pantu kā iemeslu, lai noraidītu daļu no sūdzības iesniedzēja pieteikuma par dokumentu izsniegšanu šajā lietā. Termins "atkārtoti pieteikumi" 3. panta 2. punktā neietver vienas un tās pašas personas pieteikumus par dažādiem dokumentiem, un šis pants nav jāinterpretē tā, lai aptvertu visus pieteikumus par ļoti lielu dokumentu skaitu. Tomēr ir jāatgādina, ka Kopienu tiesību jēgas un interpretācijas augstākā iestāde ir Tiesa.
5. Tomēr jāpiemin arī tas, ka Padomes atzinumā paustas pamatotas bažas par tās administrācijas efektivitātes nodrošināšanu. Kā ombuds norādīja minētajā lēmumā, dalībvalstis, kurām ir ilga pieredze, pārvaldot tiesības uz publisku piekļuvi dokumentiem, bieži paļaujas uz nodevu iekasēšanas sistēmu par iesniegtajiem dokumentiem kā garantiju, izskatot pieprasījumus, kas rada smagu administratīvo slogu.
Attiecībā uz pamatojumu
6. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru lēmuma atteikt piekļuvi dokumentam pamatojumā ir jānorāda iemesli, kuru dēļ Padome uzskata, ka uz pieprasīto dokumentu publiskošanu attiecas viens no Lēmumā 93/731 paredzētajiem izņēmumiem.
7. Attiecībā uz dokumentiem "Schoolchildren/5143" un "CIREA/1452" piekļuve tika atteikta, pamatojoties uz 4. panta 2. punktu, kurā paredzēts, ka Padome var atteikt piekļuvi, lai aizsargātu savas intereses attiecībā uz tās darba konfidencialitāti. Padomes paskaidrojuma rakstu pamatā bija apsvērums, ka dokumenti attiecas uz jautājumiem, kas joprojām tiek apspriesti Padomē, un ka informācijas izpaušana varētu kaitēt turpmākai informācijas apmaiņai starp Padomi un dalībvalstīm.
8. Ombuds ievēro, ka publiskas piekļuves režīmos parasti būtisks apsvērums ir tas, ka tādu dokumentu publiskošana, kas attiecas uz notiekošām diskusijām, varētu kavēt šādas diskusijas. Tomēr, ja Padomes publiskās pieejamības režīma mērķis ir stiprināt demokrātisko raksturu un sabiedrības uzticēšanos iestādēm, šāds apsvērums būtu jāpiemēro piesardzīgi. Savā paziņojumā Padome atsaucās uz šo plašo apsvērumu, neprecizējot, kāpēc tas ir būtisks saistībā ar attiecīgajiem dokumentiem. Tādējādi Padomes paskaidrojuma raksts neļauj ombudam pārliecināties, vai tā ir pareizi piemērojusi 4. panta 2. punktu. Tādēļ ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs ir pamatoti apgalvojis, ka Padomes pamatojums nav pietiekams.
9. Attiecībā uz dokumentiem "Patvērums/8418" un "Racism/7141" Padome savā atzinumā norādīja, ka tās atsaukšanās uz 4. panta 1. punktu ir nepareiza un ka tā vietā būtu bijis jāpiemēro 4. panta 2. punkts. Tādēļ Padomei būs jāpārskata piekļuves atteikums saskaņā ar 4. panta 2. punktu, ņemot vērā iepriekš minētos ombuda konstatējumus.
Attiecībā uz pienākumu līdzsvarot intereses saskaņā ar 4. panta 2. punktu, atbildot uz sākotnējo dokumentu pieteikumu
10. Ombuds norādīja, ka Padome ir atzinusi, ka, pamatojoties uz 4. panta 2. punktu, tai būtu arī jālīdzsvaro attiecīgās intereses publiskās piekļuves pieteikuma sākotnējā posmā. Padome bija arī atzinusi pienākumu savā sākotnējā pamatojumā skaidri norādīt, ka šāda līdzsvarošana faktiski ir veikta. Tāpēc ombuds neuzskatīja par pamatotu sīkāk izmeklēt šo sūdzību.
Attiecībā uz Padomes dokumentu reģistru
11. Tā kā šķiet, ka Padome izveido dokumentu reģistru, ombuds neuzskatīja par pamatotu turpināt šīs sūdzības izmeklēšanu.

Secinājums

12. Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, šķita nepieciešams izteikt šādas kritiskas piezīmes:

A) Ombuds uzskata, ka Padome ir nepareizi interpretējusi Lēmuma 93/731 3. panta 2. punktu un ka tai nebija tiesību atsaukties uz šo pantu kā iemeslu, lai noraidītu daļu no sūdzības iesniedzēja pieteikuma par dokumentu izsniegšanu šajā lietā. Termins "atkārtoti pieteikumi" 3. panta 2. punktā neietver vienas un tās pašas personas pieteikumus par dažādiem dokumentiem, un šis pants nav jāinterpretē tā, lai aptvertu visus pieteikumus par ļoti lielu dokumentu skaitu. Tomēr ir jāatgādina, ka Kopienu tiesību jēgas un interpretācijas augstākā iestāde ir Tiesa.

B) Atsakot piekļuvi "Schoolchildren/5143" un "CIREA/1452" saskaņā ar Lēmuma 93/731 4. panta 2. punktu, Padome atsaucās uz plašu apsvērumu, saskaņā ar kuru dokumentu publiskošana kavētu diskusijas par šo dokumentu jautājumiem. Šis plašais pamatojums neļauj ombudam pārliecināties, vai Padome ir pareizi piemērojusi 4. panta 2. punktu. Tādēļ ombuds uzskata, ka Padome nav ievērojusi prasību sniegt sūdzības iesniedzējam konkrētus iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja, ka informācijas izpaušana kavētu tās tiesvedību.

13. Padomes Lēmuma 93/731 7. panta 3. punktā ir skaidri paredzēts, ka pieteikuma iesniedzēju, kura atkārtotais pieteikums par piekļuvi dokumentiem ir noraidīts, informē par iespēju iesniegt sūdzību ombudam. Ombuda aizrādījums nozīmē, ka Padomei būtu jāpārskata sūdzības iesniedzēja atkārtotie pieteikumi un jāsniedz piekļuve pieprasītajiem dokumentiem, ja vien nav piemērojams kāds no Lēmuma 93/731 4. pantā minētajiem izņēmumiem. Tā kā šīs pārskatīšanas veikšana un rezultātu paziņošana sūdzības iesniedzējam ir Padomes kompetencē, ombude slēdz lietu.
Par šo lēmumu tiks informēts arī Ministru padomes ģenerālsekretārs.
Ar cieņu,
Džeikobs Sēdermans

---

(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Lēmums 93/731/EK, OV L 340/43.

(2) CIREA nozīmē "Informācijas, diskusiju un apmaiņas centrs patvēruma jomā".

(3) Lieta T-174/95, Svenska Journlistförbundet (Tidningen Journalisten) pret Padomi, 1998. gada 17. jūnija spriedums, 66. punkts.

(4) Lēmums par sūdzību 1053/25.11.96/STATEWATCH/UK/IJH pret Padomi.