Darbiniekiem, kurus valsts pārvaldes iestādes norīkojušas darbā kādā ES iestādē, ir tiesības saņemt dienas naudu no attiecīgās ES iestādes. Šī lieta attiecās uz strīdu par precīzu dienas naudas summu, kas izmaksāta norīkotajam valsts ekspertam, kurš vispirms strādāja Eiropas Komisijā un pēc tam Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūrā (ERCEA). Sūdzības iesniedzēja uzskatīja, ka viņai bija jāsaņem pilna dienas nauda, savukārt ERCEA uzskatīja, ka viņai bija tiesības tikai uz 25 % no dienas naudas.

Ombuds izmeklēja šo jautājumu un nekonstatēja administratīvu kļūmi. Galvenais iemesls šāda secinājuma izdarīšanai bija tas, ka sūdzības iesniedzēja, kā apgalvoja EPPIA, dzīvoja Briselē pirms norīkojuma strādāt ES iestādēs.

Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs 2002. gada maijā pārcēlās uz Briseli, lai strādātu Bavārijas reģionālajā birojā. 2008. gada 1. maijā viņa sāka strādāt Eiropas Komisijā par norīkotu valsts ekspertu (NVE)[1]. 2008. gada 1. decembrī viņa tika norīkota darbā Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūrā (ERCEA), kur viņa strādāja līdz 2014. gada 20. aprīlim.

2.  Kad viņa sāka strādāt Komisijā, tā viņu informēja, ka saņems dienas naudu EUR 29,73 apmērā, kas ir 25 % no tajā laikā parastās dienas naudas. Iemesls, kāpēc viņai tika piešķirti tikai 25 % no pabalsta, bija tāds, ka pilns pabalsts bija pieejams tikai NVE, kas pieņemts darbā no dalībvalsts ārpus dienesta vietas. Komisija uzskatīja, ka, tā kā viņa trīs gadus pirms norīkojuma dzīvoja Briselē, viņai nebija tiesību uz pilnu pabalstu.

3. Neilgi pirms sūdzības iesniedzējas norīkojuma uz ERCEA beigām viņa iesniedza lūgumu^[2] ERCEA uzskatīt Augsburgu Vācijā par viņas “izcelsmes vietu” / “domājamo dzīvesvietu”, nevis Briseli. Viņa lūdza attiecīgi pielāgot viņas dienas naudu un ikmēneša uzturēšanās pabalstu (jo šie pabalsti atšķiras atkarībā no darbinieka “izcelsmes vietas” / “domājamās dzīvesvietas”). Viņa apgalvoja, ka Brisele nekad nav bijusi viņas “izcelsmes vieta” vai “domājamā dzīvesvieta”. Viņa apgalvoja, ka viņas darbam Bavārijas reģionālajā birojā ir pagaidu raksturs un ka viņa nekad nav pastāvīgi pārcēlusies uz Briseli. Viņa norādīja, ka joprojām īrē dzīvokli Augsburgā, Vācijā. Viņa piebilda, ka viņas darbam ir nepieciešami bieži braucieni uz Bavārijas federālo zemi Vācijā. Viņas ģimene dzīvoja Bavārijā. Viņa arī apgalvoja, ka Bavārijas reģionālais birojs ir daļa no Bavārijas federālās zemes Federālo un Eiropas lietu ministrijas, kuras juridiskā adrese ir Vācijā.

4. ERCEA 2014. gada 4. jūlijā atbildēja, ka sūdzības iesniedzēja lūgums nav pieņemams.

5. Vispirms tā norādīja, ka sūdzības iesniedzēja ir iesniegusi savu pieprasījumu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu, kas nav piemērojams NVE. Tomēr EPPIA paziņoja, ka tā izskatīs šo lūgumu.

6. ERCEA paziņoja, ka 2008. gada novembrī tā informēja sūdzības iesniedzējas pastāvīgo pārstāvniecību, ka sūdzības iesniedzēja tagad strādās ERCEA un ka viņas juridiskie un finansiālie nosacījumi nav mainījušies^[3]. ERCEA norādīja, ka sūdzības iesniedzēja nav apstrīdējusi šos nosacījumus, kā arī nav apstrīdējusi savas dienas naudas summu tajā laikā. Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzēja zināja nosacījumus, saskaņā ar kuriem viņa strādās ERCEA, viņai bija jāiesniedz sūdzība brīdī, kad viņa sāka strādāt ERCEA, saskaņā ar 27. pantu noteikumos par NVE norīkošanu^[4].

7. ERCEA arī apgalvoja, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru, kas pēc analoģijas būtu jāpiemēro noteikumu par NVE norīkošanu 27. pantam, darbinieks nevar apiet Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā noteiktos termiņus, iesniedzot turpmāku lūgumu grozīt lēmumu. Tikai jauni būtiski fakti var pamatot iespējamu lēmuma, kas ir kļuvis galīgs, pārskatīšanu.

8. Sūdzības iesniedzēja 2014. gada 20. septembrī pārsūdzēja šo lēmumu, apgalvojot, ka, lai noteiktu viņas dienas naudu, par viņas “izcelsmes/domājamo dzīvesvietu” Briseles vietā būtu jāuzskata “Augsburga”, Vācija.

9. ERCEA^[5] 2014. gada 16. decembrī atbildēja, ka sūdzībai ir iestājies noilgums un tāpēc tā nav pieņemama. Sūdzības iesniedzēja iesniedza sūdzību, atsaucoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu, kas nav piemērojams NVE. Tāpēc EPPIA izturējās pret sūdzības iesniedzēju saskaņā ar NVE piemērojamo noteikumu[6] 22. pantu, kurā noteikts, ka sūdzība par darbību, kas nelabvēlīgi ietekmē NVE, jāiesniedz divu mēnešu laikā. Sūdzības iesniedzējs nokavēja šo termiņu.

10. Attiecībā uz būtību ERCEA arī norādīja, ka lēmums par sūdzības iesniedzēja "izcelsmes vietu"/"uzskatāmo dzīvesvietu" kā Briseli, Beļģiju, ir pareizs un atbilst iedibinātajai judikatūrai^[7], ņemot vērā, ka sūdzības iesniedzējs sāka strādāt Briselē, Bavārijas reģionālajā birojā, jau 2002. gada 1. maijā, tādējādi "pārsniedzottermiņu, kas noteikts piemērojamajos noteikumos".

11. Pēc tam sūdzības iesniedzēja 2016. gada 8. jūlijā vērsās pie ombuda, saglabājot savus argumentus, kas izvirzīti EPPIA, un atsaucoties uz Eiropas Ombuda lēmumu lietā 141/2011/RT, kam, viņasprāt, ir zināma līdzība ar viņas lietu.

Izmeklēšana

12. Ombuds sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja bažām par to, ka EPPIA nav noteikusi sūdzības iesniedzēja “izcelsmes vietu” / “domājamo dzīvesvietu” saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem par NVE norīkošanu.

13. Sūdzības iesniedzēja vēlas, lai ombuda izmeklēšanas rezultāts būtu tāds, ka ERCEA nosaka „Augsburg” Vācijā par viņas „izcelsmes vietu/domājamo dzīvesvietu” no brīža, kad viņa sāka strādāt ERCEA, un ka tā attiecīgi pārrēķina viņas dienas naudu.  

Ombuda novērtējums

14. Ombuds norāda, ka EPPIA izvirzīja vairākus procesuālus argumentus, lai pamatotu savu viedokli, ka sūdzības iesniedzēja lieta šajā posmā pat nebūtu jāizskata. Tomēr ombude norāda, ka ERCEA, neraugoties uz tās uzstājību, ka sūdzības iesniedzējas pieprasījums pārskatīt viņas lietu bija nepieņemams, izskatīja sūdzības iesniedzējas pieprasījumu ERCEA noteikt viņas izcelsmes vietu. Tā rezultātā EPPIA ir sniegusi sūdzības iesniedzējai detalizētu skaidrojumu par būtisko jautājumu un iemesliem, kāpēc viņai tika izmaksāti tikai 25 % no dienas naudas. ERCEA centieni noskaidrot šo jautājumu ir slavējami.

15. Attiecībā uz ERCEA sniegtajiem paskaidrojumiem sūdzības iesniedzējs dzīvoja Briselē no 2002. gada līdz 2008. gada maijam, strādājot Bavārijas reģionālajā birojā. Pēc tam viņa dažus mēnešus strādāja Komisijā, bet pēc tam sāka strādāt EPPIA.

16. Saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem[8], nosakot atsauces periodu izcelsmes/domājamās dzīvesvietas un ar to saistīto dienas naudu noteikšanai, neņem vērā laikposmus, kas nostrādāti valstī vai “starptautiskā organizācijā” tajā pašā valstī, kurā ir viņas darba vieta. Darbs valsts labā ietver darbu ES dalībvalstu pastāvīgajā pārstāvniecībā. Darbs “starptautiskā organizācijā” ietver darbu ES iestādēs vai citā starptautiskā struktūrā, piemēram, NATO (kuras mītne arī atrodas Briselē).

17. Kā ERCEA pareizi norādīja, saskaņā ar judikatūru laiks, kas pavadīts, strādājot Vācijas federālajā zemē, netiek uzskatīts par darbu “valstī”.

18. Turklāt ombuds nepiekrīt, ka darbu Bavārijas reģionālajā birojā sešus gadus var uzskatīt par pagaidu darbu. Patiesi, noteikumi paši par sevi nosaka, kas ir “pagaidu”; darbu, kas ir ilgāks par trim gadiem pārskata periodā, nevar uzskatīt par “pagaidu darbu”. Visbeidzot, tas, ka sūdzības iesniedzēja atsauces periodā īrēja dzīvokli un viņai bija ģimene Vācijā, nevar izrietēt no fakta, ka viņa šajā periodā strādāja un dzīvoja Briselē.  Tādējādi EPPIA pamatoti uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja dzīvesvieta trīs gadu pārskata periodā bija Briselē[9].  Tādējādi lēmums par sūdzības iesniedzēja dienas naudu bija pareizs.

19. Lai, cerams, vēl vairāk mazinātu sūdzības iesniedzējas bažas par nepareizu attieksmi, ir lietderīgi precizēt, ka viņas minētā situācija Eiropas Ombuda lietā (0141/2011/RT) nav salīdzināma ar viņas situāciju[10].

Secinājums

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu^[11]:

ERCEA nav pieļāvusi administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzējs un EPPIA tiks informēti par šo lēmumu.

23/11/2016

[1] Sūdzības iesniedzēja norīkojumu reglamentēja Komisijas 2006. gada 1. jūnija Lēmums C(2006)2033, ar ko paredz noteikumus par valstu ekspertu norīkošanu uz Komisiju (“noteikumi par NVE norīkošanu”).

[2] Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu, kas pēc analoģijas jāpiemēro gadījumā, ja tas neattiecas uz NVE.

[3]“EiropasPētniecības padomes izpildaģentūru izveidoja ar Komisijas Lēmumu 2008/37/EK par

14.12.2007. vadīt Kopienas rīcību progresīvas pētniecības jomā, piemērojot Padomes Regulu Nr. 5812003. Pašlaik ir valstu eksperti, kas norīkoti darbam Pētniecības ģenerāldirektorāta dienestos, kuri būs decentralizēti šai aģentūrai. Komisija plāno pārcelt šos valstu ekspertus no Komisijas uz aģentūru no 2008. gada 1. decembra. (. . .)."Sūdzības iesniedzējas norīkošana darbā Pētniecības ģenerāldirektorātā sākotnēji tika organizēta uz laikposmu no 2008. gada 1. maija līdz 2009. gada 30. aprīlim. Ja [sūdzības iesniedzējas] darba devējs tam piekrīt, viņa tiks norīkota uz izpildaģentūru 2008. gada 1. decembrī uz atlikušo saskaņotā norīkojuma uz Komisiju laiku, kam pieskaita vienu gadu; (. . .) Šā norīkojuma nosacījumi joprojām ir tie, ko reglamentē "Noteikumi, kas piemērojami

valstu eksperti, kas norīkoti darbam Komisijā”, ko Komisija apstiprināja 2006. gada 1. jūnijā, un grozījumus, ko Komisija apstiprināja 2008. gada 14. maijā.”

[4] Komisijas Lēmums C(2006)2033. 27. pantā: „JebkuršNVE, kas norīkots uz laiku, kas ilgāks par 6 mēnešiem, var iesniegt Personāla un administrācijas ģenerāldirektorāta nodaļai, kas ir atbildīga parsūdzībām un pieprasījumiem saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, sūdzību par Komisijas dienestu saskaņā ar šo lēmumu pieņemtu aktu, kas viņu nelabvēlīgi ietekmē, izņemot lēmumus, kuri ir tiešas viņa darba devēja pieņemto lēmumu sekas. Sūdzība jāiesniedz divu mēnešu laikā. Termiņu sāk skaitīt no dienas, kad lēmums paziņots attiecīgajai personai, bet nekādā gadījumā ne vēlāk kā no dienas, kad tā saņēmusi šādu paziņojumu.( ... )”

[5] Konkrētāk, ERCEA iestāde, kas atbild par darba līgumu noslēgšanu

[6] EPPIA Koordinācijas komitejas Lēmums StC16022010/2d, ar ko paredz noteikumus, kas piemērojami norīkotajiem valstu ekspertiem un valstu ekspertiem profesionālajā apmācībā EPPIA. 22. pantā: "Neskarotiespējas celt prasību pēc stāšanās amatā, saskaņā ar nosacījumiem un termiņiem, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantā, jebkurš NVE var iesniegt sūdzību nodaļai, kas Aģentūrā ir atbildīga par sūdzībām un lūgumiem, par aktu, ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar šo lēmumu un kas:

nelabvēlīgi ietekmē viņu, izņemot lēmumus, kas ir tiešas sekas viņa darba devēja pieņemtajiem lēmumiem. Sūdzība jāiesniedz divu mēnešu laikā. Termiņu sāk skaitīt no dienas, kad lēmums paziņots attiecīgajai personai, bet nekādā gadījumā ne vēlāk kā no dienas, kad attiecīgā persona saņēmusi šādu paziņojumu (...)."

[7] ERCEA atsaucās uz lietu Herta Adam pret Komisiju (C-211/06P), kurā prasītājs vairāk nekā piecus gadus strādāja Beļģijā Vācijas reģionālajā birojā pirms pievienošanās Komisijai ierēdņa statusā. Tiesa šajā nolēmumā norādīja, ka darbu reģionālajā birojā nevar uzskatīt par "pakalpojumiem, kas sniegti valstij" saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta formulējumu.

[8] Gan Komisijas 2006. gada 1. jūnija Lēmums C(2006)2033, ar ko paredz noteikumus par valstu ekspertu norīkošanu uz Komisiju, gan vēlāk piemērojamais ERCEA Vadības komitejas Lēmums StC16022010/2d, ar ko paredz noteikumus, kas piemērojami norīkotajiem valstu ekspertiem un valstu ekspertiem profesionālajā apmācībā ERCEA. 

[9]Tobrīd piemērojamo noteikumu par NVE norīkošanu (Komisijas Lēmums C(2006)2033) 17. panta 5. punktā ir noteikts, ka norīkotie valstu eksperti, “kuri trīs gadu laikā, kas beidzas sešus mēnešus pirms norīkojuma, pastāvīgi dzīvojuši vai veikuši savu galveno profesionālo darbību 150 km vai mazākā attālumā no norīkojuma vietas, saņem 25 % no dienas naudas. Šajā punktā neņem vērā apstākļus, kas izriet no NVE veiktā darba tādas valsts labā, kas nav norīkojuma vietas valsts, vai starptautiskas organizācijas labā.”

[10] ^[10] Minētajā gadījumā izcelsmes vieta bija pareizi noteikta, kad attiecīgā persona sāka strādāt ES civildienestā, bet vēlāk, kad šī persona pārcēlās uz citu ES aģentūru, tā tika nepareizi mainīta.

[11] Informācija par ombuda pārskatīšanas procedūru ir pieejama tīmekļa vietnē