Cienījamais X! 1996. gada
10. augustā Jūs sūdzējāties ombudam par Komisijas ierēdņa rīcību prakses laikā Komisijas Tulkošanas dienestā Luksemburgā. 1996. gada 12. decembrī es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 1997. gada 5. martā, un es pārsūtīju to Jums ar aicinājumu sniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 1997. gada 21. aprīlī.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem. Es atvainojos par Jūsu sūdzības izskatīšanai patērēto laiku.

Sūdzību

Šķiet, ka 1994. gadā sūdzības iesniedzējam tika piešķirta prakse Komisijā un ka prakses sākumā sūdzības iesniedzējs saslima. Sūdzības iesniedzējs nosūtīja Komisijai nepieciešamās medicīniskās izziņas. 1995. gada janvārī sūdzības iesniedzēja dienesta vadītājs piezvanīja sūdzības iesniedzēja ārstam Itālijā, kurš bija izdevis sertifikātus, un jautāja par sūdzības iesniedzēja situāciju. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka dienesta vadītājs ir rīkojies nepareizi, un nosūtīja Komisijai sūdzības vēstuli. Sūdzības iesniedzējs nesaņēma atbildi uz šo vēstuli.
Sūdzībā ombudam tika apgalvots:

i) attiecīgā dienesta vadītāja rīcība bija nepareiza. Būtībā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka dienesta vadītājs brīdināja ārstu neizsniegt nepamatotas medicīniskās izziņas.

ii) Komisijai vajadzēja atbildēt uz sūdzības iesniedzēja vēstuli.

Pieprasījums

Komisijas atzinums
Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pirmo sūdzību Komisija atzina, ka dienesta vadītājs 1995. gada janvārī sazinājās ar sūdzības iesniedzēja ārstu, lai "precizētu situāciju". Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju dienesta vadītāja iejaukšanās aprobežojās tikai ar jautājumiem, kas bija nepieciešami šim nolūkam, un viņš nemēģināja ietekmēt ārsta spriedumu. Viņš tikai atgādināja, ka medicīniskajām izziņām ir jāpamato jebkāda prombūtne. Komisija arī atzina, ka dienesta vadītājs informēja ārstu par sūdzības iesniedzēja izmitināšanas situāciju Luksemburgā. Komisija uzskata, ka šī informācija bija būtiska diskusijai ar ārstu un tajā nebija neslavas celšanas elementu. Tāpēc Komisija secināja, ka dienesta vadītājs vienmēr ir rīkojies saskaņā ar parasto praksi un profesionālo ētiku.
Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja otro sūdzību Komisija norādīja, ka atbilde uz vēstuli tika sagatavota, bet netika nosūtīta administratīvās pārraudzības dēļ.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumi
Apsvērumos sūdzības iesniedzējs sūdzību uzturēja.

Lēmums

1 Apgalvojums, ka dienesta vadītājam nevajadzēja sazināties ar sūdzības iesniedzēja ārstu.
1.1 Noteikumi, kas reglamentē apmācību darba vietā Komisijā, paredz procedūru, kas jāievēro slimības izraisītas prombūtnes gadījumā (1). Šķiet, ka Noteikumu 33. pants nodrošina administrācijai pienācīgus tās interešu aizsardzības pasākumus. Stažierim, kurš ir slims vairāk nekā trīs dienas, ir jāspēj to pierādīt ar medicīnisku izziņu; ja viņš nespēj uzrādīt šādus pierādījumus, administrācija slimību var neņemt vērā. Ja sertifikāts atstāj Komisiju ar neatbildētiem jautājumiem, tiek paredzēta īpaša procedūra: t. i., praktikantam var pieprasīt iziet medicīnisko pārbaudi.
1.2 Kā atzinusi Tiesa, starp pacientu, kurš vēlas saņemt ārstēšanu, un viņa ārstu (2) veidojas konfidenciālas attiecības, kuras ir svarīgi aizsargāt. Labas pārvaldības principi paredz, ka Komisijai ir jāievēro ārsta un pacienta attiecību konfidencialitāte.
1.3 Šajā gadījumā sūdzības iesniedzēja dienesta vadītājs tieši un bez sūdzības iesniedzēja atļaujas sazinājās ar ārstu, kurš sūdzības iesniedzējam bija izsniedzis medicīnisko izziņu. Neatkarīgi no tā, kāda tieši informācija tika pieprasīta vai sniegta par sūdzības iesniedzēja situāciju, ir skaidrs, ka šī rīcība varēja kaitēt ārsta un pacienta attiecību konfidencialitātei. Ja Komisija uzskatītu, ka situācija ir jāprecizē, būtu bijis iespējams izmantot Noteikumu par apmācību darbavietā 33. pantā skaidri paredzēto procedūru.
2 Atbildes nesniegšana uz sūdzības iesniedzēja vēstuli
2.1. Komisija uzskata, ka atbilde uz sūdzības iesniedzēja vēstuli tika sagatavota, bet netika nosūtīta administratīvās pārraudzības dēļ. Būtu bijis lietderīgi, ja arī Komisija paustu nožēlu par šo pārraudzību.
Secinājums Pamatojoties
uz ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, šķiet nepieciešams izteikt šādas kritiskas piezīmes:

1. Kā atzinusi Tiesa, starp pacientu, kurš vēlas saņemt ārstēšanu, un viņa ārstu veidojas konfidenciālas attiecības, kuras ir svarīgi aizsargāt. Labas pārvaldības principi paredz, ka Komisijai ir jāievēro ārsta un pacienta attiecību konfidencialitāte. Šajā gadījumā sūdzības iesniedzēja dienesta vadītājs tieši un bez sūdzības iesniedzēja atļaujas sazinājās ar ārstu, kurš sūdzības iesniedzējam bija izsniedzis medicīnisko izziņu. Neatkarīgi no tā, kāda tieši informācija tika pieprasīta vai sniegta par sūdzības iesniedzēja situāciju, ir skaidrs, ka šī rīcība varēja kaitēt ārsta un pacienta attiecību konfidencialitātei. Ja Komisija uzskatītu, ka situācija ir jāprecizē, būtu bijis iespējams izmantot Noteikumu par apmācību darbavietā 33. pantā skaidri paredzēto procedūru.

2. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju atbilde uz sūdzības iesniedzēja vēstuli tika sagatavota, bet netika nosūtīta administratīvās pārraudzības dēļ. Būtu bijis lietderīgi, ja arī Komisija paustu nožēlu par šo pārraudzību.

Ņemot vērā to, ka abi lietas aspekti attiecas uz procedūrām, kas saistītas ar konkrētiem notikumiem pagātnē, nav lietderīgi panākt mierizlīgumu šajā lietā. Tāpēc ombuds lietu slēdz.
Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.
Jūsu sirsnīgi
Jacob Söderman

---

(1) "Slimības gadījumā praktikantiem nekavējoties jāinformē savi padomdevēji; ja prombūtne ir ilgāka par trim dienām, viņiem jāuzrāda medicīniskā izziņa, kurā norādīts iespējamais prombūtnes ilgums un kuru konsultants nosūtīs Mācību nodaļai. Viņiem var pieprasīt iziet medicīnisko pārbaudi dienesta interesēs.

(2) Spriedums lietā 155/78 M./Komisija (Recueil 1980, 1797. lpp.).