Sūdzības priekšvēsture

1. Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija izskatīja pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar pārkāpuma procedūru attiecībā uz to, kā Apvienotā Karaliste piemēro Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu [1].

2. Eiropas Savienības Tiesa ("Tiesa") 2012. gada oktobrī lietā C-301/10 nolēma, ka Apvienotā Karaliste ir pārkāpusi Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu [2]. Pēc tam Komisija sāka pārkāpuma procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 260. pantu attiecībā uz šā sprieduma īstenošanu.

3. Sūdzības iesniedzējs 2014. gada aprīlī lūdza piekļuvi dokumentiem, kas attiecas uz pirmstiesas posmu ("1.–3. dokuments") procedūrā, kuras rezultātā tika pieņemts Tiesas 2012. gada oktobra spriedums, un dokumentam, kas attiecas uz pārkāpuma procedūru saskaņā ar LESD 260. pantu pēc 2012. gada oktobra sprieduma ("4. dokuments").

4. Komisija piešķīra daļēju piekļuvi 1.–3. dokumentam, svītrojot tikai tās daļas, kas saistītas ar citām pārkāpuma lietām, un Apvienotās Karalistes ierēdņu vārdus.

5. Tomēr Komisija atteica piekļuvi ceturtajam dokumentam, kas identificēts kā “Apvienotās Karalistes iestāžu 2014. gada 31. marta vēstule Eiropas Komisijas ģenerālsekretāram”. Tomēr Komisija sniedza sūdzības iesniedzējam pieprasītā dokumenta kopsavilkumu, paskaidrojot Apvienotās Karalistes iestāžu plānotos turpmākos pasākumus 2012. gada oktobra Tiesas sprieduma īstenošanai.

6. Sūdzības iesniedzējs 2014. gada jūnijā iesniedza pārsūdzību (turpmāk “atkārtots pieteikums”), pieprasot piekļuvi dokumentam Nr. 4.

7. Komisija 2014. gada jūlijā nosūtīja sūdzības iesniedzējam savu lēmumu par atkārtoto pieteikumu, kurā tā saglabāja sākotnējā lēmumā pausto viedokli.

8. Sūdzības iesniedzējs 2014. gada 28. augustā iesniedza sūdzību ombudam par Komisijas atteikumu publiskot dokumentu Nr. 4.

Izmeklēšana

9. Ombuds sāka sūdzības izmeklēšanu un konstatēja šādu apgalvojumu un prasību:

Apgalvojums:

Komisija nepamatoti neesot piešķīrusi publisku piekļuvi dokumentam, kas attiecas uz pārkāpuma procedūru pret Apvienoto Karalisti saistībā ar Komunālo notekūdeņu direktīvu.

Apgalvojums:

Komisijai būtu jānodrošina publiska piekļuve dokumentam.

10. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma Komisijas atzinumu par sūdzību un pēc tam sūdzības iesniedzēja komentārus, atbildot uz Komisijas atzinumu. Veicot izmeklēšanu, ombuds ir ņēmis vērā pušu izvirzītos argumentus un viedokļus.

Par apgalvojumu, ka Komisija nepamatoti nav piešķīrusi publisku piekļuvi dokumentam

Ombudam iesniegtie argumenti

11. Lēmumā par atkārtoto pieteikumu Komisija secināja, ka atteikums piešķirt piekļuvi dokumentam ir pamatots ar Regulas 1049/2001 [3] 4. panta 2. punkta trešo ievilkumu un ka iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm [4].

12. Komisija norādīja, ka dokuments ir daļa no tās notiekošās izmeklēšanas saskaņā ar LESD 260. pantu par to, kā Apvienotā Karaliste īstenos Tiesas spriedumu lietā C-301/10 un, vispārīgāk, kādas darbības Apvienotā Karaliste veic, lai izpildītu Komunālo notekūdeņu direktīvu. Dialogs ar dalībvalsti joprojām pilnībā turpinās. Komisija uzskata, ka dokumenta publiskošana ne tikai negatīvi ietekmētu šo dialogu, kurā uzticības gaisotne ir būtiska, bet arī kavētu Komisiju noteikt nostāju, kas jāieņem šajā lietā bez nepamatotas ārējas iejaukšanās.

13. Tāpēc Komisija apgalvoja, ka saskaņā ar attiecīgo judikatūru pastāv vispārējs pieņēmums, ka dokumenta izpaušana kaitētu izmeklēšanas darbību mērķa aizsardzībai, ko aizsargā Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums.

14. Tomēr Komisija norādīja, ka tā ir sniegusi sūdzības iesniedzējam pieprasītā dokumenta kopsavilkumu, kurā izskaidroti Apvienotās Karalistes iestāžu plānotie turpmākie pasākumi sprieduma īstenošanai, un ka tā ir regulāri sazinājusies ar sūdzības iesniedzēju, lai sniegtu viņam juridiski iespējami vairāk informācijas.

15. Attiecībā uz to, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, Komisija uzskatīja, ka dokumenta izpaušana nedotu labumu Komisijas izmeklēšanas spējām un tādējādi šajā kontekstā nekalpotu sabiedrības interesēm. Šajā gadījumā sabiedrības intereses tiktu labāk apmierinātas, nodrošinot, ka notiekošā izmeklēšana tiek pabeigta pēc iespējas ātrāk un bez nepamatota ārēja spiediena no trešo personu puses.

16. Savā atkārtotajā pieteikumā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka “nav pamata apgalvot, ka izmeklēšanas mērķis tiktu apdraudēts”, izņemot gadījumus, kad mums ir pierādījumi, kas ir pretrunā [pieprasītajā dokumentā] teiktajam”. Viņš apgalvoja, ka sabiedrības interesēs būtu dokumentu publicēt, lai viņš un citi vietnes tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji, kā arī citi eksperti varētu analizēt un rūpīgi pārbaudīt tā saturu. Apšaubot, vai pierādījumi, kas Tiesai iesniegti lietas C-301/10 laikā, ir pareizi, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka sabiedrības interesēs ir publiskot pieprasīto dokumentu.

Ombuda novērtējums

Ievadpiezīmes

17. Ombuds atzinīgi vērtē sūdzības iesniedzēja centienus atbalstīt ES iestādes to darbā. Bez šādu iesaistīto pilsoņu palīdzības ES iestādēm tiktu ievērojami traucēti to centieni nodrošināt, ka tiek ievērotas sabiedrības intereses. Tas jo īpaši attiektos uz vides aizsardzību, kurā īpaši liela nozīme ir iedzīvotājiem ar padziļinātām zināšanām par vietējo līmeni. Ombuds arī vēlas atzīt Komisijas centienus sadarboties ar iesaistītajiem pilsoņiem, padarot ES publisko pārvaldi atvērtāku un pārredzamāku. Šis gadījums ir ļoti labs piemērs tam, kā Komisija var sadarboties ar attiecīgajiem iedzīvotājiem un organizācijām visu labā.

Novērtējums

18. Atsakot piekļuvi pieprasītajam dokumentam, Komisija atsaucās uz Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta trešo ievilkumu, kurā noteikts, ka:

„Iestādes atsaka piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķiem, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.”

19. Ombuds norāda, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru izņēmumi attiecībā uz publisku piekļuvi dokumentiem ir jāinterpretē un jāpiemēro šauri, lai netraucētu piemērot vispārējo principu, ka sabiedrībai būtu jānodrošina pēc iespējas plašāka piekļuve iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem [5].

20. Saskaņā ar judikatūru ir jāveic trīs posmu pārbaude, lai noteiktu, vai ir piemērojams izņēmums attiecībā uz piekļuvi saskaņā ar Regulu 1049/2001 [6].

21. Pirmkārt, ir jānosaka, vai pieprasītais dokuments ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas Regulas 1049/2001 4. pantā minētais izņēmums attiecībā uz piekļuvi. Šajā lietā Komisija ir atsaukusies uz nepieciešamību aizsargāt izmeklēšanas, revīzijas vai pārbaužu mērķus. Ombuds norāda, ka šis dokuments ir Apvienotās Karalistes iestāžu atbilde uz vēstuli, ko Komisija nosūtīja saistībā ar Komisijas izmeklēšanu, lai noteiktu, vai Apvienotā Karaliste ir izpildījusi Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, kurā konstatēts, ka Apvienotā Karaliste neievēro ES vides tiesību aktus. Tādējādi ir skaidrs, ka dokuments ietilpst izmeklēšanas jēdzienā Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešā ievilkuma izpratnē.

22. Otrkārt, ir jānosaka, vai attiecīgā dokumenta izpaušana kaitētu šīm aizsargātajām interesēm, proti, vai izpaušana kaitētu izmeklēšanas mērķim. Izmeklēšanas mērķis ir nodrošināt, ka Apvienotā Karaliste nodrošina atbilstību ES tiesību aktiem.

23. Savā lēmumā atteikt piekļuvi Komisija balstījās uz vispārējo prezumpciju, saskaņā ar kuru izpaušana kaitētu izmeklēšanas aizsardzībai, ko aizsargā Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums.

24. Tiesa savā judikatūrā ir atzinusi noteiktus dokumentu veidus par dokumentiem, uz kuriem attiecas vispārējā konfidencialitātes prezumpcija [7], tostarp dokumentus, kas attiecas uz pienākumu neizpildes procedūru saskaņā ar LESD 258. pantu pirmstiesas posmā [8] Lietā LPN un Somija/Komisija Tiesa nosprieda, ka:

"Dokumentu, kas attiecas uz pārkāpuma procedūru, izpaušana pirmstiesas stadijā turklāt varētu mainīt šīs procedūras raksturu un norisi, ņemot vērā, ka šādos apstākļos varētu izrādīties vēl grūtāk sākt sarunu procesu un panākt vienošanos starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti, izbeidzot apgalvoto pārkāpumu, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību ievērošanu un izvairītos no tiesvedības."[9]

25. Ombuds uzskata, ka šī argumentācija pēc analoģijas attiecas arī uz dokumentiem par izmeklēšanu, kas uzsākta saskaņā ar LESD 260. pantu, jo 260. panta mērķis ir arī nodrošināt, ka attiecīgā dalībvalsts nodrošina atbilstību ES tiesību aktiem.

26. Tādējādi pastāv vispārējs pieņēmums, ka šādu dokumentu publiskošana izmeklēšanas posmā varētu apdraudēt mierizlīguma panākšanu jautājumā sadarbības un savstarpējas uzticēšanās garā, lai izvairītos no turpmākas tiesvedības.

27. Šis piekļuves pieprasījums attiecas uz Apvienotās Karalistes iestāžu atbildi uz Komisijas nosūtīto “vēstuli pirms 260. gada”. Šādam dokumentam ir būtiska nozīme iepriekš minētajā sarunu procesā, jo tajā ir izklāstīta dalībvalsts nostāja attiecībā uz Komisijas izpratni par situāciju pēc Tiesas nolēmuma. Tāpēc uz dokumentu, kura izpaušanu ir pieprasījis sūdzības iesniedzējs, attiecas vispārējā prezumpcija.

28. Tādēļ ombuds piekrīt, ka Komisijai bija pamats uzskatīt, ka publiska piekļuve dokumentam būtu kaitējusi izmeklēšanas mērķu aizsardzībai Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta trešā ievilkuma nozīmē.

29. Pat tad, ja dokumenta izpaušana kaitētu izmeklēšanas mērķim, joprojām pastāv iespēja, ka sevišķas sabiedrības intereses attaisnotu dokumenta izpaušanu [10].

30. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka dokumenta publiskošana ir saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm, proti, iespēju sabiedrībai rūpīgi pārbaudīt tā saturu un vajadzības gadījumā sniegt Komisijai papildu pierādījumus. Sūdzības iesniedzējs šajā sakarā norādīja, ka šāda sabiedrības palīdzība ir svarīga, jo Komisijai "nav pašai savu izmeklēšanas pilnvaru šajā jautājumā [un tāpēc] tā lielā mērā ir atkarīga no informācijas, ko sniedz sūdzības iesniedzēji un attiecīgā dalībvalsts"[11].

31. Ombuds atzinīgi vērtē sūdzības iesniedzēja centienus atbalstīt Komisijas izmeklēšanu. Šādi centieni ir nenovērtējami.

32. Tomēr ombuds nepiekrīt, ka sūdzības iesniedzēja izvirzītie argumenti ir sevišķas sabiedrības intereses, kas aizstāj iemeslus, kuri pamato atteikumu publiskot attiecīgo dokumentu. Ombuds piekrīt, ka dokumenta publiskošana nopietni kaitētu tam, kas pats par sevi ir sabiedrības interesēs, proti, centieniem ātri un izlīguma ceļā atrisināt jautājumu par Apvienotās Karalistes neatbilstību. Ombuds arī uzskata, ka piekļuve dalībvalsts dokumentam nav nepieciešama, lai sabiedrība, tostarp sūdzības iesniedzējs, varētu sniegt Komisijai papildu pierādījumus. Šajā sakarā ombuds norāda, ka pats sūdzības iesniedzējs visā procesā, kura rezultātā tika pieņemts Tiesas spriedums lietā C-310/10, ir spējis sniegt Komisijai plašu un noderīgu informāciju. Sūdzības iesniedzējs jau vairākus gadus ir sazinājies ar Komisiju par Vitburnas kanalizācijas sistēmas iespējamo neatbilstību Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvai, sniedzot, kā to apgalvo Komisija, “milzīgu pierādījumu apjomu, no kuriem daži bija [Eiropas Kopienu Tiesā izskatītās pārkāpuma lietas] pamatā”. Nav iemesla uzskatīt, ka viņa spēju sniegt papildu informāciju ierobežos tas, ka pieprasītais dokuments vēl nav publiskots.

33. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ombuds uzskata, ka Komisija ir pamatoti secinājusi, ka šajā lietā nepastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanai.

34. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds šajā lietā nekonstatē Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi.

35. Ombuds norāda, ka Komisija jebkurā gadījumā ir centusies informēt sūdzības iesniedzēju par lietas virzību. Komisija 2014. gada 4. novembra vēstulē sūdzības iesniedzējam atzina sūdzības iesniedzēja neapmierinātību ar Apvienotās Karalistes lēno progresu attiecībā uz Tiesas sprieduma lietā C-310/10 izpildi. Komisija paskaidroja, ka tā 2014. gada 1. oktobrī tikās ar Apvienotās Karalistes iestādēm, lai apspriestu nepabeigtās lietas un problemātiskos jautājumus. Komisija atzīmēja, ka pirms šīs sanāksmes notika sanāksmes ar ieinteresētajām vides NVO, lai Komisija varētu uzklausīt to viedokļus. Tā piebilda, ka pēc apspriešanās ar Apvienotās Karalistes iestādēm tā varētu informēt sūdzības iesniedzēju, ka Apvienotā Karaliste joprojām ir apņēmusies nodrošināt Vitbērnas kanalizācijas sistēmas modernizāciju. Komisija arī norādīja, ka saziņā ar Apvienotās Karalistes iestādēm tā ir norādījusi, ka pēc iespējas ātrāk ir jāinformē vietējā sabiedrība par pasākumiem, ko paredzēts veikt. Apvienotās Karalistes iestādes informēja Komisiju, ka tās cer ar tiem iepazīstināt sabiedrību līdz 2014. gada beigām vai 2015. gadā.

36. Ombuds uzteic Komisiju par tās pastāvīgajiem centieniem informēt sūdzības iesniedzēju un citus, tostarp vides NVO, par norisēm saistībā ar Apvienotās Karalistes darbībām. Ombuds mudina Komisiju turpināt šādus pasākumus.

37. Ir arī skaidrs, ka, tā kā Apvienotās Karalistes iestādes pašlaik veic pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu lietā C-310/10, ir prātīgi, ka Komisija atstāj atklātu LESD 260. panta procedūru līdz brīdim, kad Apvienotā Karaliste būs pabeigusi šos pasākumus. LESD 260. panta procedūras iespējamā slēgšana, protams, ietekmēs visus turpmākos pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar šo procedūru. Pašreizējā nostāja atspoguļo to, ka LESD 260. panta procedūra attiecībā uz Apvienoto Karalisti joprojām turpinās. Ombuds sagaida, ka Komisija pozitīvi reaģēs uz visiem pieprasījumiem par publisku piekļuvi tam pašam dokumentam pēc tam, kad tā būs slēgusi šo procedūru.

Secinājums

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Komisija nav pieļāvusi administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2015. gada 17. septembrī

[1] Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 40. lpp.).

[2] Lieta C-301/10 Komisija/Apvienotā Karaliste, ECLI:EU:C:2012:633.

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

[4] Iestādei ir pienākums publiskot dokumentu, uz kuru attiecas izņēmums saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 2. un 3. punktu, ja iepazīšanās ar to ir saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.

[5] Lieta C-612/13 P ClientEarth / Komisija, 2015. gada 16. jūlija spriedums, Krājumā vēl nav publicēts, 57. punkts; lieta C-506/08 P Zviedrija un MyTravel Group, Krājums 2011, I-6237. lpp., 75. punkts; Spriedums lietā C-64/05 P Zviedrija/Komisija (Krājums 2007, I-11389. lpp., 66. punkts); Apvienotās lietas C-39/05 P un C-52/05 P Zviedrija un Turco/Padome, Krājums 2008, I-4723. lpp., 36. punkts; un spriedumu lietā T-391/03 Franchet un Byk/Komisija (Krājums 2006, II-2023. lpp., 84. punkts).

[6] Iepriekš minētais spriedums lietā Zviedrija un Turco /Padome, 37. punkts.

[7] Iepriekš minētais spriedums lietā ClientEarth /Komisija, 77. punkts.

[8] Apvienotās lietas C-514/11 P un C-605/11 P LPN un Somija/Komisija, EU:C:2013:738, 65. punkts.

[9] Iepriekš minētais spriedums lietā LPN un Somija/Komisija, 63. punkts.

[10] Iepriekš minētais spriedums lietā ClientEarth /Komisija, 89. punkts; Spriedums lietā C-365/12 P Komisija/EnBW, EU:C:2014:112, 100. punkts un tajā minētā judikatūra.

[11] Iepriekš minētais spriedums lietā Komisija/Apvienotā Karaliste, 71. punkts.