Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs 2013. gadā piedalījās atklātajā konkursā EPSO/AD/263/13 tulkotājiem, kuru galvenā valoda ir itāļu valoda [1]. Sūdzības iesniedzējs veica tulkošanas testus, kas ietvēra teksta tulkojumu no angļu valodas itāļu valodā (A tests) un teksta tulkojumu no franču valodas itāļu valodā (B tests).

2. 2014. gada martā EPSO informēja sūdzības iesniedzēju, ka A testā iegūtais punktu skaits ir 3 punkti no 80, tādējādi viņš nav ieguvis nepieciešamo punktu minimumu un viņa B tests nav pat novērtēts. Līdz ar to sūdzības iesniedzējs netika pielaists nākamajam konkursa posmam, proti, vērtēšanas centra posmam.

3. 2014. gada 31. martā, lai ļautu viņam saprast, kāpēc tika konstatēts, ka viņa sniegums ir vājš, sūdzības iesniedzējs lūdza EPSO iesniegt viņam vērtēšanas tabulu, kā arī atlases komisijas izmantotos vērtēšanas kritērijus un metodi.

4. Savā 2014. gada 2. aprīļa atbildē EPSO norādīja, ka vērtēšanas tabulu nevar izpaust," jo tas ir instruments, kam jāpaliek atlases komisijas uzdevumu slepenībā ". Tāpēc EPSO viņam izsniedza tikai viņa tulkošanas skriptu nemarķētu kopiju.

5. Tajā pašā dienā sūdzības iesniedzējs atbildēja, ka, viņaprāt, nav lietderīgi saņemt viņa skriptu nemarķētas kopijas. Viņš atsaucās uz Eiropas Ombuda ieteikuma projektu lietā OI/5/2005/PB, kurā ombuds norādīja, ka "EPSO pēc kandidātu pieprasījuma būtu viņiem jāatklāj vērtēšanas kritēriji, ja tādi ir, kurus atlases komisijas ir pieņēmušas rakstiskajiem vai mutiskajiem pārbaudījumiem, un turklāt pēc kandidātu pieprasījuma viņiem būtu jāatklāj detalizēts to punktu sadalījums, ja tādi ir, kas viņiem piešķirti par sniegumu." EPSO tajā pašā dienā paziņoja, ka sūdzības iesniedzēja pieprasījums tiks iesniegts atlases komisijai.

6. 2014. gada 15. maijā EPSO atbildēja un vēlreiz izsniedza sūdzības iesniedzējam viņa tulkojumu kopiju. Tomēr tā atteicās izpaust tulkojuma avottekstu, pamatojoties uz to, ka to varētu izmantot citiem konkursiem. Pamatojoties uz atlases komisijas darba konfidencialitāti, tā arī atteicās izsniegt sūdzības iesniedzējam izlabotas viņa tulkojumu kopijas.

7. Sūdzības iesniedzējs 2014. gada 24. jūnijā iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam par EPSO atteikumu iesniegt viņam izlabotas viņa tulkošanas skriptu kopijas un atlases komisijas izmantoto vērtēšanas tabulu.

Izmeklēšana

8. Ombuds sāka sūdzības izmeklēšanu un konstatēja šādu apgalvojumu:

Apgalvojums:

Atsakoties piešķirt piekļuvi marķētajām kopijām un vērtēšanas tabulai, EPSO nerīkoja atklātu konkursu EPSO/AD/263/13 pārredzamā veidā.

9. Izmeklēšanas gaitā ombuds lūdza EPSO sniegt atzinumu par sūdzību, kā arī izskatīt Civildienesta tiesas sprieduma lietā F-127/11 [2] iespējamo nozīmi EPSO darbā pieņemšanas procedūras norisē. Pēc EPSO atzinuma saņemšanas ombuds aicināja sūdzības iesniedzēju iesniegt apsvērumus, ko viņš izdarīja 2014. gada novembrī. Veicot izmeklēšanu, ombuds ir ņēmis vērā pušu izvirzītos argumentus un viedokļus.

Apgalvojums, ka EPSO nav rīkojis atklāto konkursu EPSO/AD/263/13 pārredzamā veidā

Ombudam iesniegtie argumenti

10. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā apgalvoja, ka EPSO nav rīkojis atklāto konkursu pārredzamā veidā, jo ir atteicies publiskot viņa iezīmētos tulkošanas skriptus un atlases komisijas izmantoto vērtēšanas tabulu.

11. Savā atzinumā EPSO paskaidroja Civildienesta tiesas sprieduma lietā F-127/11 atbilstību. Tā norādīja, ka Civildienesta tiesa ir noteikusi, ka prasība, ka nelabvēlīgam lēmumam ir jābūt pamatotam, ir paredzēta, lai skartajai pusei sniegtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu, vai lēmums ir pamatots, un lai būtu iespējama pārskatīšana tiesā [3]. Attiecībā uz konkursa atlases komisijas pieņemtajiem lēmumiem pienākums norādīt pamatojumu tomēr ir jāsaskaņo ar atlases komisijas sēžu konfidencialitāti, kā noteikts Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā [4]. Šo konfidencialitāti likumdevējs noteica, lai garantētu atlases komisiju neatkarību un to darba objektivitāti, aizsargājot tās no jebkādas ārējas iejaukšanās un spiediena neatkarīgi no tā, vai to veic ES administrācija, kandidāti vai trešās personas. Līdz ar to atlases komisijas sēžu konfidencialitāte liedz izpaust atsevišķu atlases komisijas locekļu attieksmi un atklāt jebkādus faktorus, kas saistīti ar kandidātu individuālu vai salīdzinošu novērtējumu [5]. Tāpēc dažādos atklāto konkursu pārbaudījumos iegūto punktu paziņošana ir pietiekams atlases komisijas lēmumu pamatojums [6]. Šāds pamatojums nekaitē kandidātu tiesībām, jo tas ļauj viņiem zināt viņu sniegumam noteikto vērtību un pārliecināties, vai viņi ir ieguvuši paziņojumā par konkursu prasīto punktu skaitu, lai gūtu panākumus. Turklāt tas arī ļauj ES tiesām pienācīgi veikt pārskatīšanu tiesā [7].

12. EPSO arī norādīja, ka nav pienākuma atklāt kandidātiem labotos pārbaudījumu dokumentus, korekcijas metodes, novērtējuma lapas, vērtēšanas kritērijus vai iemeslus, kāpēc daži kandidātu snieguma elementi tika uzskatīti par nepietiekamiem. Gluži pretēji, visi šie elementi ir atlases komisijas veiktā kandidātu nopelnu salīdzinošā novērtējuma neatņemama sastāvdaļa, un tāpēc uz tiem attiecas atlases komisijas sēžu aizklātība saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu [8].

13. Ņemot vērā iepriekš minēto ES tiesu judikatūru, EPSO norādīja, ka tas nevar nodrošināt sūdzības iesniedzējam novērtējuma tabulu un viņa tulkojumu izlabotās kopijas.

14. Tomēr EPSO norādīja, ka viens no tā attīstības programmas galvenajiem mērķiem ir ieviest uz kompetencēm un prasmēm balstītus testus, kurus var izmantot, lai prognozētu kandidātu darba rezultātus un sniegtu iestādēm kvalitatīvu atgriezenisko saiti par viņu piemērotību, pamatojoties uz šo testu rezultātiem. Svarīgas no tā izrietošās sekas ir spēja sniegt kandidātiem atgriezenisko saiti kompetences pasēs, tādējādi ievērojami uzlabojot atlases procesa pārredzamību, vienlaikus ievērojot arī nepieciešamību nodrošināt atlases komisiju apspriežu slepenību. Kompetences pase ļauj kandidātiem saprast, kāpēc viņi nav izturējuši kādu konkrētu pārbaudījumu. Kandidātiem, kuri nav uzaicināti uz pārbaudījumiem vērtēšanas centrā un tādējādi nesaņem kompetences pasi, EPSO pēc pieprasījuma sniedz komentārus par pārbaudījumiem.

15. Šajā gadījumā sūdzības iesniedzējs nesaņēma kompetences pasi, jo viņš nesasniedza vērtēšanas centra posmu. Tomēr savā 2014. gada 28. augusta atbildē EPSO viņu informēja par viņa pārbaudījumu rezultātiem un detalizētu vērtējumu konkursā attiecībā uz tulkošanas pārbaudījumiem un sniedza viņam dažus papildu komentārus par viņa tulkošanas pārbaudījumiem. Tādējādi viņš saņēma vairāk nekā pamatinformāciju, uz kuru viņam būtu tiesības un kura saskaņā ar piemērojamo judikatūru ir nepieciešama, lai izpildītu pienākumu norādīt pamatojumu.

16. Visbeidzot, EPSO piebilda, ka tas pašlaik strādā pie jaunas procedūras, kas ļautu kandidātiem, kuri nav izturējuši tulkošanas pārbaudījumus konkursa starpposmā, ja viņi nesaņem kompetences pasi, saņemt atlases komisijas pamatotu lēmumu, kurā ietverti atlases komisijas komentāri par viņu tulkojumu kvalitāti. Šajā procesā būs vajadzīgi daži IT pielāgojumi, bet EPSO ir pārliecināts, ka procedūra tiks pilnībā īstenota 2016. gadā.

17. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos apgalvoja, ka EPSO sniegtajam vispārīgajam pamatojumam trūkst pamatojuma vai faktu pierādījumu un tāpēc tas varētu atsaukties uz jebkuru ´s kandidāta testu. Tāpēc viņš pauda aizdomas, ka EPSO pat nav labojis viņa testu. Turklāt EPSO viņu tikai informēja par viņa punktu skaitu, nesniedzot papildu skaidrojumus par piemērotajiem vērtēšanas kritērijiem. Ņemot vērā, ka pārbaudījumi sastāvēja no tulkošanas uzdevuma, nevis tikai no daudzizvēļu testa, atlases komisijai bija jāpamato savs viedoklis par kandidātu valodu izvēli.

18. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka atlases komisijas procedūru konfidencialitāte ir jāsaskaņo ar kandidātu tiesībām uz pārredzamu atlases procedūru saskaņā ar EPSO´s misiju. Konfidencialitāte, uz kuru atsaucas EPSO, varētu mazināt EPSO uzticamību, ko jau tagad kavē lielais sūdzību skaits par to. Visbeidzot, piešķirot piekļuvi atzīmētajiem rakstiem tulkošanas konkursos, atlases komisijai nebūtu jāveic papildu darbs, jo tās labojumi jebkurā gadījumā ir jāreģistrē.

19. Tāpēc sūdzības iesniedzējs atkārtoja savu prasību, lai EPSO viņam iesniegtu marķētus skriptus un vērtēšanas tabulu.

Ombuda novērtējums

20. Ombuds norāda, ka savā spriedumā De Mendoza Asensi lietā Civildienesta tiesa skaidri norādīja, ka atlases komisijām nav jāsniedz kandidātiem i) savu pārbaudījumu labotā versija, ii) iemesli, kāpēc viņu atbildes bija kļūdainas, vai iii) vērtēšanas skalas, ko izmanto rakstiskajos un mutiskajos pārbaudījumos, jo šie dokumenti ir daļa no atlases komisijas salīdzinošā novērtējuma un uz tiem attiecas atlases komisijas sēžu aizklātība [9].

21. Tāpēc ombuds nekonstatē EPSO pieļautu administratīvu kļūmi.

22. Tomēr šīs izmeklēšanas mērķis bija dot EPSO iespēju komentēt iepriekš minētā sprieduma nozīmi darbā pieņemšanas procedūru izskatīšanā. Ombuds uzskata, ka EPSO šajā ziņā ir sniedzis pozitīvu atbildi. Faktiski EPSO paskaidroja, kā tā attīstības programma jau ir uzlabojusi atlases procedūru pārredzamību, ieviešot kompetences un uz prasmēm balstītus testus, kā arī kompetenču pasi, kurā apkopoti testējamo prasmju rezultāti. Tā arī norādīja, ka kandidāti, kuri nesaņem kompetences pasi, jo tiek izslēgti no konkursa agrākā posmā, tagad var lūgt EPSO sniegt viņiem komentārus. EPSO norādīja, ka šajā lietā šādi komentāri tika sniegti sūdzības iesniedzējam. Turklāt EPSO pašlaik izstrādā jaunu procedūru, kas ļaus kandidātiem, kuri nesaņem kompetences pasi, saņemt atlases komisijas pamatotu lēmumu ar komisijas komentāriem par viņu tulkojumu kvalitāti. EPSO norādīja, ka šo jauno procedūru varētu ieviest līdz 2016. gadam.

23. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka EPSO ir pieņēmis pozitīvu un proaktīvu pieeju, kuras mērķis ir vēl vairāk uzlabot savu atlases procedūru pārredzamību. Ombuds atzinīgi vērtē šo pozitīvo un proaktīvo pieeju.

Secinājums

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Ombuds nekonstatē EPSO pieļautu administratīvu kļūmi.

Sūdzības iesniedzējs un EPSO tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2015. gada 5. maijā

[1] Publicēts OV 2013, C 199 A, 1. lpp.

[2] Lieta F-127/11 Gonzalo De Mendoza Asensi / Komisija, vēl nav publicēta, 99. punkts.

[3] Lieta 69/83, Lux / Revīzijas palāta, [1983] ECR-I-1785, 36. punkts; un iepriekš minēto spriedumu lietā Gonzalo De Mendoza Asensi /Komisija, 92. punkts.

[4] Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā ir paredzēts, ka atlases komisijas sēdes ir aizklātas.

[5] Spriedums lietā 89/79 Bonu/Padome, 1980, Recueil, I-553. lpp., 5. punkts; Spriedums lietā C-254/95 P Parlaments/Innamorati (Recueil 1996, I-3423. lpp., 24. punkts); Iepriekš minētais spriedums lietā F-127/11 De Mendoza / Komisija, 92.–93. punkts.

[6] Iepriekš minētais spriedums lietā C-254/95 P Parlaments/Innamorati, 30.–31. punkts; un F-127/11, De Mendoza / Komisija, 94. punkts.

[7] iepriekš minētais spriedums lietā Parlaments/ Innamorati, 32. punkts; un iepriekš minēto spriedumu lietā F‐127/11 Gonzalo De Mendoza Asensi /Komisija, 95. punkts.

[8] Iepriekš minētais spriedums lietā C-254/95 P Parlaments / Innamorati, 29. punkts; un iepriekš minēto spriedumu lietā Gonzalo De Mendoza Asensi /Komisija, 99. punkts.

[9] Iepriekš minētais spriedums lietā F-127/11 Gonzalo De Mendoza Asensi /Komisija, 99. punkts.