Sūdzības priekšvēsture

1. Eiropas Investīciju banka (EIB) ir Eiropas Savienības ilgtermiņa aizdevēja iestāde. EIB uzdevums ir veicināt Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu, darot pieejamu ilgtermiņa finansējumu stabiliem ieguldījumiem. EIB ietvaros tika izveidots sūdzību izskatīšanas mehānisms, lai atvieglotu un izskatītu sūdzības par EIB, ko iesniegušas privātpersonas, organizācijas vai korporācijas, kuras skar EIB darbības. Saprašanās memorandā starp Eiropas Ombudu un EIB [1] ir paskaidrots, kā EIB ņem vērā sūdzību izskatīšanas mehānisma darbu. Sūdzību izskatīšanas mehānisms ir neatkarīgs no EIB dienestiem, kas ir atbildīgi par darbībām, kuras apstrīd sūdzības iesniedzējs. Sūdzības iesniedzēji, kuri pēc sūdzību izskatīšanas mehānisma izmantošanas joprojām nav apmierināti, var iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam. 

2. Sūdzības iesniedzējs, Itālijas uzņēmums Impresa Pizzarotti & C. SpA, 2012. gadā piedalījās konkursā par viadukta būvniecību Bosnijā un Hercegovinā (BiH), ko finansēja EIB. Lai gan tika iesniegts zemākās cenas piedāvājums, Bosnijas un Hercegovinas projekta virzītājs izslēdza sūdzības iesniedzēju, pamatojoties uz to, ka tā piedāvājums neatbilda konkursa specifikācijām.

3. Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja šo lēmumu projekta virzītājam, kurš saglabāja savu viedokli. Vietējās tiesības izslēdza jebkādu tiesiskās aizsardzības līdzekli vietējās tiesās saistībā ar šāda veida konkursiem. Sūdzības iesniedzējs vērsās pie EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma, kas pēc izmeklēšanas konstatēja, ka sūdzības iesniedzējam ir taisnība. Sūdzību izskatīšanas mehānisms ieteica EIB atsaukt savu apstiprinājumu ("iebildumu neizteikšana") līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai citam pretendentam. Tomēr EIB atbalstīja projekta virzītāja nostāju un saglabāja savu iebildumu neizteikšanu.

Izmeklēšana

4. Ombuds 2014. gada 6. februārī sāka sūdzības izmeklēšanu, pamatojoties uz apgalvojumu, ka EIB šajā lietā nepamatoti nav pārskatījusi iebildumu neizteikšanu, un pieprasīja, lai EIB izskatītu iebildumu neizteikšanu un apturētu projekta finansēšanu.  

5. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma EIB atzinumu par sūdzību un pēc tam sūdzības iesniedzēja komentārus, atbildot uz šo atzinumu. Viņas dienesti arī pārbaudīja EIB lietas materiālus par šo jautājumu. Šajā lēmumā ir ņemti vērā pušu argumenti un viedokļi.

Apgalvojums par iebildumu neizteikšanas un ar to saistītās prasības nepareizu uzturēšanu

Ombudam iesniegtie argumenti

6. EIB būtībā apstiprināja Bosnijas un Hercegovinas projekta virzītāja viedokli, ka sūdzības iesniedzēja piedāvājumā ierosinātā būvniecības metodika atšķīrās no konkursa dokumentācijā prasītās metodikas, kas neļāva pieļaut nekādas novirzes.

7. EIB arī uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja ierosinātā būvniecības metodika būtu nozīmējusi ievērojamu papildu laiku, lai ne tikai veiktu pārprojektēšanu, bet arī iegūtu jaunu administratīvo atļauju kopumu no Bosnijas un Hercegovinas iestādēm. Bosnijas un Hercegovinas projekta virzītāja lēmumu izslēgt sūdzības iesniedzēja piedāvājumu, pamatojoties uz to, ka tas neatbilda konkursa dokumentācijas prasībām, atbalstīja trīs neatkarīgi eksperti, kurus pasūtīja projekta virzītājs. Turklāt EIB uzdeva lietas izskatīšanai ceturtajam starptautiskajam ekspertam, kurš piekrita minētā eksperta viedoklim. Turklāt EIB tehniskie dienesti arī secināja, ka sūdzības iesniedzēja piedāvājums neatbilda konkursa prasībām.

8. Viens no ārējiem ekspertiem arī norādīja, ka konkursa dokumentācija ir skaidra un nepārprotama. Jo īpaši EIB uzskatīja, ka nepieciešamā būvniecības metodika ir formulēta pietiekami skaidri un precīzi, lai saprātīgi pieredzējis būvinženieris varētu saprast, kas tieši ir nepieciešams. EIB uzskata, ka tas acīmredzami izriet no tā, ka precizēšanas procedūras laikā pretendenti nav uzdevuši nevienu jautājumu par būvniecības metodoloģiju, kā arī no tā, ka visi pārējie pretendenti ir iesnieguši piedāvājumus, pamatojoties uz pareizu būvniecības metodoloģiju.

9. Ņemot vērā sūdzību izskatīšanas mehānisma ieteikumu atkārtoti izskatīt iebildumu neizteikšanu, EIB dienesti atkārtoti izskatīja lietu un atkārtoti apstiprināja sākotnējo iebildumu neizteikšanu. Tādējādi EIB saglabāja savu lēmumu.

10. Sūdzības iesniedzējs savukārt uzskatīja, ka konkursa dokumentācijā nav prasīta īpaša būvniecības metodika, tāpēc tā ierosināto metodiku nevar uzskatīt par tādu, kas atšķiras no konkursa specifikācijām. Šo viedokli apstiprināja arī sūdzību izskatīšanas mehānisms. Sūdzības iesniedzējs atkārtoti norādīja, ka tā izslēgšana no konkursa ne tikai radīja tam būtisku ekonomisku kaitējumu, bet arī lika EIB finansēt piedāvājumu, kas bija par 11 % dārgāks, radot papildu izdevumus aptuveni 18 miljonu EUR apmērā.

Ombuda novērtējums

11. Lietas dalībnieku atšķirīgās nostājas šajā lietā ietver tehniskus argumentus, kas saistīti ar inženiertehniskajiem jautājumiem. Ombudam nav ne lietderīgi, ne nepieciešami ieņemt nostāju attiecībā uz šiem jautājumiem, jo galvenais jautājums ir saistīts ar konkursa dokumentu juridisko nozīmi, jo īpaši noteikumiem par pretendentu tehniskās brīvības pakāpi savu piedāvājumu sagatavošanā.

12. Strīda pamatā esošais juridiskais jautājums ir par to, vai konkursa specifikācijās ir skaidri un nepārprotami prasīta konkrēta būvniecības metodika, kā to apgalvoja EIB, vai arī tajās ir atstāta iespēja izmantot citas metodikas, kā uzskatīja sūdzības iesniedzējs un sūdzību izskatīšanas mehānisms.

13. Ombuda dienestu izskatītie konkursa dokumenti sastāv no dokumentu kopuma, no kuriem daži ir rakstiski ("rakstiskā daļa"), daži ir rasējumi ("zīmējumi") un, visbeidzot, daži satur finanšu informāciju ("daudzumu rēķins"). Konkursa dokumentācijai bija pievienotas vadlīnijas par ceļu projektēšanu, būvniecību, uzturēšanu un uzraudzību, kā arī tiltu projektēšanu ("pamatnostādnes").

14. Pārbaudījis visus EIB dokumentus saistībā ar konkursu, ombuds piekrīt sūdzības iesniedzēja un sūdzību izskatīšanas mehānisma viedoklim, ka konkursa dokumentācijā nav skaidri un nepārprotami norādīts, kāda būvniecības metodika būtu jāizmanto. Rakstveida daļā šajā ziņā nekas nav minēts. Turklāt, kā EIB atzina savā atzinumā, pretendentiem iesniegtajos rasējumos bija atsauce uz “galveno projektu”, nemaz neminot, ka šāds galvenais projekts ir galīgs. Gluži pretēji, kvantitātes pārskata 1.1.2. iedaļā ir iekļauts postenis, kas paredzēts, lai segtu galvenās konstrukcijas pārveidošanas aplēstās izmaksas, kas liecina, ka iepirkuma procedūras dokumentos tā netika uzskatīta par nemainīgu.

15. Papildus iepriekš minētajam ir jānorāda, ka pamatnostādņu 13. iedaļā, kas īpaši attiecas uz tiltu būvniecības metodēm, ir uzskaitītas un sīkāk izklāstītas iespējamās būvniecības metodes, tostarp sūdzības iesniedzēja ierosinātā metode. Lai gan pamatnostādnes nav daļa no iepirkuma procedūras specifikācijām, tās bija pievienotas iepirkuma procedūras dokumentiem un bija paredzētas, lai palīdzētu pretendentiem izdarīt tehnisko izvēli. Tā kā iepirkuma procedūras dokumentos nebija skaidri prasīta īpaša būvniecības metodika, tas, ka pamatnostādnēs bija minētas vairākas metodikas, ļāva sūdzības iesniedzējam un jebkuram citam pretendentam pamatoti secināt, ka neviena no tām nav izslēgta.

16. Ombuds piekrīt EIB nostājai, ka Bosnijas un Hercegovinas projekta virzītāja nodoms bija piešķirt līguma slēgšanas tiesības darbuzņēmējam, izmantojot īpašu būvniecības metodiku, kas atšķīrās no sūdzības iesniedzēja ierosinātās metodikas. Turklāt ombudam nav iemesla apšaubīt, ka attiecīgo metodiku vairāku iemeslu dēļ varētu pamatoti uzskatīt par piemērotāko konkrētajos apstākļos. Tomēr tie nav būtiski jautājumi. Pretendentiem, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrā, kuru finansē ES iestāde, ir jāspēj pārliecināties, kas no viņiem tiek prasīts un kādā mērā viņi var novirzīties no noteiktajām prasībām vai iesniegt priekšlikumus, kuru rezultātā ar dažādiem līdzekļiem tiek panākts viens un tas pats rezultāts. Šajā gadījumā, lai kādi būtu projekta virzītāja galvenie nodomi, konkursa dokumentos tie nebija pietiekami skaidri formulēti, lai izslēgtu sūdzības iesniedzēja interpretāciju.

17. Šajā ziņā nav nozīmes tam, ka, kā minēja EIB, nebija jautājumu, kas būtu jāprecizē, un ka sūdzības iesniedzējs bija vienīgais pretendents, kas interpretēja konkursa specifikācijas tādā veidā, kas nebija paredzēts. Tam var būt vairāki iemesli, piemēram, ka nevienam citam pretendentam nebija pieejama tehnoloģija, kas nepieciešama, lai piedāvātu tādu pašu būvniecības metodi kā sūdzības iesniedzējs, vai ka citi pretendenti vienkārši lasa konkursa dokumentāciju citādi. Problēma joprojām ir tāda, ka konkursa specifikācijas ļāva sūdzības iesniedzējam to interpretēt un tādējādi neļāva projekta virzītājam diskvalificēt sūdzības iesniedzēju, pamatojoties uz to, ka tas interpretēja attiecīgos noteikumus veidā, kas atšķīrās no tā, kuram projekta virzītājs deva priekšroku.

18. Papildus iepriekš minētajam tiesībsargs nevar pieņemt EIB argumentu, ka sūdzības iesniedzēja piedāvājums arī bija neatbilstošs, jo tā piedāvātā būvniecības metodika būtu aizkavējusi projekta izpildi, jo bija jāizsniedz jaunas būvatļaujas. Lai gan ombude pilnībā saprot ekonomisko pamatojumu projekta īstenošanai pēc iespējas ātrāk, viņa tomēr norāda, ka, ja vien tas nav norādīts konkursa dokumentācijā, šāds pamatojums nevar izraisīt pretendenta izslēgšanu.

19. Ja EIB vai projekta virzītājs būtu paredzējis noteikt projekta ātru īstenošanu par būtisku prasību, tas būtu bijis skaidri jānorāda konkursa dokumentācijā. Tā vietā konkursa dokumentu IV iedaļas 1. daļā ir tikai minēts, ka pretendentam “jāpierāda spēja pabeigt visus darbus 20 mēnešu laikā”. Kā pareizi norādīts sūdzību izskatīšanas mehānismā, darbuzņēmējam veicamo būvdarbu ilgumā nebūtu jāiekļauj laiks, kas būvuzņēmējam vajadzīgs, lai saņemtu būvatļaujas. Turklāt sūdzības iesniedzējs savā piedāvājumā precizēja, ka tā piedāvātā metode ļautu veikt darbus minētajā termiņā.

20. No tā izriet, ka EIB lēmums saglabāt iebildumu neizteikšanu pret sūdzības iesniedzēja piedāvājuma izslēgšanu bija balstīts uz konkursa dokumentu juridiski nepareizu interpretāciju. Tas bija administratīvas kļūmes gadījums.

21. Kļūda pārvaldē ir īpaši nopietna, jo, kā atzinusi ESAO, iepirkuma procedūru pareiza īstenošana ir galvenais instruments korupcijas apkarošanā publiskajā sektorā. Saskaņā ar ESAO datiem iepirkums ir valdības darbība, kas iesaistīto finanšu plūsmu apmēra dēļ ir visneaizsargātākā pret izšķērdēšanu, krāpšanu un korupciju. Integritāte publiskajā iepirkumā ir būtiska, lai saglabātu iedzīvotāju uzticēšanos valdībai [2].

22. Turklāt EIB kā nozīmīga ES finansējuma sniedzējas un cienījamas ES iestādes labās reputācijas interesēs trešo valstu iestāžu, projektu virzītāju un darbuzņēmēju skatījumā ir tas, ka to konkursu dalībniekiem, kurus finansē no EIB aizdevumiem trešās valstīs, vajadzētu būt piekļuvei pilnībā funkcionējošam iekšējam tiesiskās aizsardzības mehānismam EIB.  Tas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad EIB ir iesaistīta valstīs, kurās ir nepietiekami attīstītas vai neefektīvas tiesvedības sistēmas.

23. Šajā sakarā ombude atzīmē šādu paziņojumu, kas ietverts Eiropas Komisijas 2013. gada progresa ziņojumā par Bosniju un Hercegovinu (COM(2013) 700 final): Nav ziņots par būtiskiem uzlabojumiem Bosnijas un Hercegovinas tiesību sistēmā, kas joprojām ir sarežģīta un problemātiska. Dažās jomās tiesību aktu standarti ir salīdzinoši augsti; tomēr tiesību aktu praktiskā īstenošana bieži vien ir vāja galveno iestāžu vājās izpildes spējas dēļ. Tiesu sistēma bieži vien nedarbojas efektīvi un pienācīgi neaptver komercdarbību. Komerclīgumu izpilde joprojām ir ilgstošs process, kas ietver 37 procedūras un aizņem vidēji 595 dienas, kas nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopumā vājais tiesiskums, korupcija un neuzticama līgumu izpilde joprojām kavē uzņēmējdarbības vidi [3].

24. Ņemot vērā iepriekš minēto, EIB pieeja šajā lietā ir pilnīgi nepieņemama. Tas var apdraudēt ne tikai EIB reputāciju, bet arī Savienības apņemšanos stiprināt tiesiskumu Bosnijā un Hercegovinā. No šī reputācijas kaitējuma būtu bijis iespējams izvairīties, ja EIB būtu ievērojusi pašas iekšējā sūdzību izskatīšanas mehānisma ieteikumus.

25. Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 5. punktā paredzēts, ka, konstatējot administratīvu kļūmi, ombuds, ciktāl iespējams, kopā ar attiecīgo iestādi meklē risinājumu, lai novērstu administratīvu kļūmi. Šajā gadījumā administratīvas kļūmes smagums un tās iespējamās sistēmiskās sekas ir tādas, ka nebūtu piemēroti meklēt šādu risinājumu. Jebkurā gadījumā šajā gadījumā risinājums tagad nav iespējams, ņemot vērā to, ka būvniecības projekts tika piešķirts citam pretendentam un būvniecība sākās pirms vairākiem mēnešiem. Sūdzības iesniedzējs šajā lietā nav centies saņemt kompensāciju par izmaksām, kas radušās, sagatavojot konkursa pieteikumu, kurš nelikumības dēļ tika izslēgts no konkursa procedūras. Attiecīgi ombuds neieteiks finansiālu kompensāciju par šīm izmaksām. Līdz ar to ombuds slēdz izmeklēšanu ar aizrādījumu un informācijas nolūkā nosūta šā lēmuma kopiju arī Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētājiem.

26. Ombuds paļaujas uz to, ka Banka veiks turpmākus pasākumus saistībā ar aizrādījumu, mācoties no atbilstošas pieredzes šajā lietā nākotnē. Viņa arī apsvērs iespēju pēc savas iniciatīvas sākt izmeklēšanu par lietā izvirzītajiem sistēmiskajiem jautājumiem.

Secinājums

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādu aizrādījumu:

EIB lēmums saglabāt iebildumu neizteikšanu pret sūdzības iesniedzēja piedāvājuma izslēgšanu bija balstīts uz juridiski nepareizu konkursa dokumentu lasījumu. Tas bija administratīvas kļūmes gadījums.

EIB darbības ietekmē Eiropas Savienības reputāciju, un tām būtu jāatbilst Savienības vērtībām un principiem. EIB administratīvā kļūme šajā gadījumā var apdraudēt ne tikai pašas EIB reputāciju, bet arī Savienības apņemšanos stiprināt tiesiskumu Bosnijā un Hercegovinā. No šī reputācijas kaitējuma būtu bijis iespējams izvairīties, ja EIB būtu ievērojusi pašas iekšējā sūdzību izskatīšanas mehānisma ieteikumus.

Sūdzības iesniedzējs un EIB tiks informēti par šo lēmumu. Ombude sava lēmuma kopiju nosūtīs arī Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājiem informācijai.

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2014. gada 23. oktobrī