Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzība attiecas uz informācijas pieprasījumu par EP deputātu prombūtni medicīnisku iemeslu dēļ.

2. Sūdzības iesniedzējs pieprasīja Eiropas Parlamentam statistikas datus par EP deputātu iesniegtajām medicīniskajām izziņām. Parlaments atteica piekļuvi pieprasītajai informācijai.

3. Tādēļ sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Izmeklēšanas priekšmets

4. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Parlaments nepamatoti liedza piekļuvi pieprasītajai informācijai.

5. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Parlamentam būtu jāsniedz viņam pieprasītā informācija.

Izmeklēšana

6. Sūdzības iesniedzējs 2008. gada 5. oktobrī vērsās pie ombuda ar savām bažām. Ombuds 2008. gada 25. novembrī sāka izmeklēšanu un nosūtīja sūdzību Parlamentam, kas 2009. gada 26. februārī nosūtīja ombudam savu atzinumu. Atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam, kurš apsvērumus neiesniedza.

7. Ombuds 2010. gada 15. janvārī apspriedās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU). Ombuds pārsūtīja EDAU atbildi Parlamentam un sūdzības iesniedzējam. Sūdzības iesniedzējs apsvērumus neiesniedza, un Parlaments atteicās komentēt EDAU paustos viedokļus.

Ombuda analīze un secinājumi

A. Iespējamais nelikumīgais piekļuves liegums pieprasītajai informācijai un saistītajam prasījumam

Ombudam iesniegtie argumenti

8. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ir sazinājies ar Parlamentu, lai iegūtu statistiku par medicīniskajām izziņām, ko EP deputāti iesnieguši Parlamentam. Viņš vēlējās iegūt apkopotus statistikas datus par EP deputātiem no 1999.–2004. gada un 2004.–2009. gada sasaukumiem. Viņš nelūdza norādīt EP deputātu vārdus vai prombūtnes periodus, bet gan anonīmus, vispārīgus skaitļus, kas sagrupēti pa dalībvalstīm. Parlaments atbildēja, ka šādi dati nav apkopoti un tāpēc nav iespējams sniegt aplēses. Tā norādīja, ka šāda informācija nav prasīta tās reglamentā un netiek vākta, jo tā radītu nevajadzīgu administratīvo slogu Parlamenta dienestiem. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Parlamenta atbilde nav pamatota. Viņš uzskatīja, ka nav iespējams, ka Parlamentam nav šādas informācijas, jo tā ir nepieciešama, lai aprēķinātu EP deputātu algas. Viņš kritizēja Parlamentu par tā iespējami nepārredzamo rīcību.

9. Atzinumā ombudam Parlaments paskaidroja, ka sūdzības iesniedzēja pieprasītā informācija nav apkopota un tāpēc nav iekļauta nevienā dokumentā. Tāpēc uz to neattiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi ES iestāžu dokumentiem [1]. Tā arī uzsvēra, ka nav vispārēju tiesību piekļūt informācijai (pretstatā vispārējām tiesībām piekļūt dokumentiem). Šajā sakarā vienīgie ierēdņu un pārējo darbinieku pienākumi ir ietverti Rīcības kodeksa noteikumos [2]. Rīcības kodeksa III.A.7.–8. punktā ir noteikts:

"7. Ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, kas strādā ar sabiedrību saistītos dienestos, jāatbild uz jautājumiem, ja to atļauj reglamentā un administratīvajā praksē noteiktās procedūras.

8. Neskaidri jautājumi vai jautājumi, kuros ir faktu kļūdas, ir jānosūta atpakaļ sūtītājam kopā ar lūgumu sniegt papildu skaidrojumu."

Parlaments uzskata, ka tādējādi tā atbilde sūdzības iesniedzējam bija pareiza. Iepriekš minētie noteikumi nozīmē, ka nebija pienākuma vākt šo informāciju saskaņā ar reglamentu vai sniegt to, pamatojoties uz labas administratīvās prakses principu (jo tas radītu nesamērīgu slogu).

10. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka Parlamentam ir jāglabā dati par EP deputātu iesniegtajām medicīniskajām izziņām, lai noteiktu viņu algas, Parlaments uzsvēra, ka tas tieši nemaksā EP deputātu algas. Līdz 2009. gada jūlijam, kad stājās spēkā Deputātu nolikums, EP deputātu algas tieši maksāja attiecīgās iestādes savā valstī. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem Parlamenta administrācija izmaksā dienas naudu EP deputātiem, kuri piedalās iestādes sanāksmēs un oficiālos pasākumos. Līdz ar to administrācijai ir jāspēj reģistrēt dienas, kad deputāti ir klāt un līdz ar to ir tiesīgi saņemt izdevumu atmaksu. Tā glabā šos datus datubāzē. Tomēr datus par iesniegto medicīnisko izziņu skaitu, kas sadalīti pēc EP deputāta vai valstspiederības, nevar viegli iegūt no datubāzes. Šādi dati būtu jāšķiro un jāizgūst manuāli. Parlaments uzskata, ka tas rada nesamērīgu administratīvo slogu, kas ir pretrunā labas administratīvās prakses principam.

11. Parlaments arī apgalvoja, ka neatkarīgi no administratīvā sloga, ko radītu pieprasīto datu sniegšana, nebūtu lietderīgi šādus datus sniegt. Medicīniskie dati pēc būtības ir sensitīvi, pat ja tie attiecas tikai uz noteiktām personu kategorijām, nevis uz konkrētām personām. Sniedzot dažādas datu kopas (pēc dzimuma, valstspiederības vai citādi), kas pašas par sevi nav sensitīvas, iestāde riskētu atklāt privātu informāciju, kombinējot datus, vai ļautu izdarīt nepamatotus secinājumus.

12. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja konkrēto pieprasījumu, proti, statistikas sagatavošanu pēc valstspiederības, lai gan datu statistikas apkopojumi parasti netiek uzskatīti par personas datiem, personas tomēr var kļūt identificējamas tādās dalībvalstīs kā Malta, Luksemburga, Kipra un Igaunija, kurās ir mazs iedzīvotāju skaits. Šo argumentu pastiprina tas, ka pieprasītie dati attiecas uz veselību. Parlaments secināja, ka tas ir rīkojies pareizi un saskaņā ar Eiropas Parlamenta ierēdņu un pārējo darbinieku rīcības kodeksu. Tā apkopoja savu nostāju, uzsverot, ka tā nevāc pieprasītos datus un ka šādus datus nevar iegūt, neradot ievērojamu administratīvo slogu. Visbeidzot, tā piebilda, ka pieprasīto datu vākšana nebūtu piemērota, ņemot vērā to privāto raksturu.

Apspriešanās ar EDAU

13. Ombuds apspriedās ar EDAU par šādiem jautājumiem:

• Vai informācijas izpaušana par EP deputātu prombūtni medicīnisku iemeslu dēļ, sadalot to pēc valstspiederības, varētu apdraudēt atsevišķu EP deputātu privātumu?

• Vai atbilde uz šo jautājumu būtu citāda attiecībā uz datiem par EP deputātiem no dalībvalstīm, kurās ir "liels" EP deputātu skaits? Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, cik EP deputātu ir jābūt dalībvalstij, lai šī dalībvalsts šīs izmeklēšanas vajadzībām tiktu kvalificēta kā dalībvalsts, kurai ir “liels” EP deputātu skaits?

• Vai atbilde uz pirmo jautājumu būtu citāda, ja dati par EP deputātiem no vairākām dalībvalstīm tiktu sniegti konsolidētā veidā, nevis sadalīti pēc valstspiederības? Cik EP deputātu būtu jāpārstāv konsolidētajā sarakstā, lai novērstu (jebkādas) bažas saistībā ar atsevišķu EP deputātu privātumu?

14. EDAU kopīgi atbildēja uz trim jautājumiem un izteica šādus komentārus un apsvērumus. Saskaņā ar Regulas 45/2001 [3] 2. panta a) punktu personas dati ir "jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu". Turklāt 2. panta a) punktā ir noteikts, ka identificējama persona ir persona, “ko var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikācijas numuru vai vienu vai vairākiem šai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem”. Direktīvas 95/46/EK [4] 26. apsvērumā noteikts, ka, "lai noteiktu, vai persona ir identificējama, būtu jāņem vērā visi līdzekļi, ko personas datu apstrādātājs vai jebkura cita persona pamatoti varētu izmantot minētās personas identificēšanai".

15. Tā kā sūdzības iesniedzēja pieprasītā informācija nav informācija par atsevišķiem EP deputātiem, bet gan informācija par EP deputātu grupām apkopotā veidā par katru valsti, izšķirošais jautājums ir par to, vai šāda informācija joprojām ļautu identificēt atsevišķus EP deputātus, tādējādi riskējot ar iespējamu viņu privātuma aizskārumu. Citiem vārdiem sakot, vai šī informācija šajā ziņā varētu attiekties arī uz atsevišķiem deputātiem kā identificējamām personām. Vai tāpēc personas, kas nav nosauktas vārdā, joprojām var identificēt, piemērojot Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētos standartus, proti: "visi līdzekļi, ko pārzinis vai jebkura cita persona pamatoti varētu izmantot", galu galā ir atkarīgi no katras lietas konkrētajiem apstākļiem.

16. Šajā ziņā patiešām ir svarīgi, vai sūdzības iesniedzēja pieprasītie apkopotie dati attiecas uz dažām vai daudzām personām. Kopumā ir taisnība, ka, jo mazāks ir personu skaits, jo lielāka ir iespējamība, ka persona tiks identificēta. Tomēr nav iespējams in abstracto definēt noteicošo EP deputātu skaitu, jo nozīme varētu būt arī citiem elementiem. Publiski pieejama informācija kopā ar pieprasīto informāciju varētu likt sūdzības iesniedzējam vai jebkurai citai trešai personai noskaidrot, uz kuriem EP deputātiem šie dati attiecas. Var būt arī tā, ka jebkura cita informācija, kas pieejama tikai sūdzības iesniedzējam vai trešai personai, ļautu viņiem izdarīt secinājumus par vienu vai vairākiem konkrētiem EP deputātiem. Šim pēdējam scenārijam, protams, vajadzētu būt vairāk nekā tikai spekulatīvam, lai tas būtu būtisks šajā kontekstā.

17. Tāpēc ir rūpīgi jāanalizē konkrētie apstākļi un to konteksts. EDAU nevar veikt šo analīzi. Tomēr kopumā, piemērojot iepriekš minētos standartus, var pieņemt, ka tikai to dienu kopējā skaita izpaušana, kuru laikā deputāti no dažādām valstīm ir bijuši prombūtnē medicīnisku iemeslu dēļ, nebūtu uzskatāma par informāciju, kas attiecas uz identificējamām fiziskām personām. Tas attiecas arī uz pieciem vai sešiem EP deputātiem, kā tas ir dažu dalībvalstu gadījumā. Pirmkārt, Eiropas Parlamentam ir jāizvērtē, vai pastāv apstākļi, kas varētu atspēkot šo pieņēmumu. Ja šādi apstākļi netiek konstatēti, privātuma un datu aizsardzības apsvērumi nekavē šādas informācijas publiskošanu.

18. Saskaņā ar Regulas 45/2001 [5] 10. panta 1. punktu medicīnisko datu apstrāde principā ir aizliegta. Šo aizliegumu var atcelt, ja iesaistītā persona piekrīt apstrādei, vai dažos citos gadījumos, kas uzskaitīti 2. un 3. punktā. 10. panta 4. punktā ir ietverti papildu izņēmumi, bet šo noteikumu var piemērot tikai īpašās situācijās, kas saistītas ar būtiskām sabiedrības interesēm. Šķiet, ka tas neattiecas uz pašreizējo situāciju.

19. Rezumējot EDAU norādīja, ka nevar pieņemt, ka pieprasītie apkopotie dati attiecas uz identificējamām personām, pat ja tie attiecas tikai uz piecām vai sešām personām. Ja īpašu apstākļu dēļ atsevišķus EP deputātus un viņu medicīnisko prombūtni var identificēt pēc sūdzības iesniedzēja pieprasītajiem datiem, informācijas publiskošana ir jāaizliedz, pamatojoties uz Regulas 45/2001 10. pantu. Šādā situācijā var rast citus risinājumus, piemēram, vispārināt informāciju tā, lai šajā ziņā vairs nevarētu identificēt atsevišķus EP deputātus.

20. Parlaments atteicās komentēt EDAU atbildi. Tā norādīja, ka saskaņā ar Regulas 45/2001 10. pantu nav pienākuma izpaust šādu informāciju, kas jebkurā gadījumā pašlaik nepastāv, ja vien netiek norādīts uz būtiskām sabiedrības interesēm. Kā norādījis EDAU, šķiet, ka tas neattiecas uz pašreizējo situāciju.

21. Sūdzības iesniedzējs neiesniedza apsvērumus par EDAU atbildi.

Ombuda novērtējums

22. ES iestāžu laba administratīvā prakse ir sniegt pilsoņu pieprasīto informāciju, ja vien nav pamatotu iemeslu atteikties to darīt [6].

23. Privātās dzīves aizsardzība ir pamattiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 7. pantā [7] un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā [8].

24. ES tiesas ir norādījušas, ka "tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas ietvertas ECTK 8. pantā un izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām, ir vienas no pamattiesībām, ko aizsargā Kopienas tiesību sistēma. Tas jo īpaši ietver personas tiesības saglabāt savu veselības stāvokli noslēpumā."[9]

25. Regulas 45/2001 2. panta a) punktā "personas dati" ir definēti kā jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu.

26. Regulas 45/2001 2. panta b) punktā “personas datu apstrāde” ir definēta kā “jebkura ar personas datiem veikta darbība vai darbību kopums ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, piekļuves noslēgšana, dzēšana vai iznīcināšana”.

27. Netiek apstrīdēts, ka Parlamenta datubāzē ir informācija par atsevišķu deputātu medicīnisko prombūtni. Visi Parlamenta datubāzē esošie neapstrādātie dati par EP deputātu prombūtni medicīnisku iemeslu dēļ ir „personas dati” Regulas 45/2001 2. panta a) punkta nozīmē.

28. Ir arī skaidrs, ka Parlamentam nav sūdzības iesniedzēja pieprasītās statistikas. Parlaments norāda, ka, lai sagatavotu sūdzības iesniedzēja pieprasīto statistiku, tam no savas datubāzes būtu jāizgūst informācija par atsevišķu deputātu medicīnisko prombūtni. Tai būtu jāizmanto šī informācija, lai manuāli sagatavotu pieprasīto statistiku. Šie divi procesi, proti, izguve un izmantošana, nepārprotami atbilst "personas datu apstrādes" definīcijai iepriekš 26. punktā minētās Regulas 45/2001 2. panta b) punkta nozīmē.

29. Regulas 45/2001 5. pantā ir noteikts:

"Personas datus var apstrādāt tikai tad, ja:

a) apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, pamatojoties uz Līgumiem [..] vai citiem juridiskiem instrumentiem, kas pieņemti uz to pamata, vai likumīgi īstenojot oficiālas pilnvaras, kas piešķirtas Kopienas iestādei vai struktūrai, vai trešai personai, kurai datus izpauž, vai

b) apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, vai

c) apstrāde ir vajadzīga līguma, kura līgumslēdzēja puse ir datu subjekts, izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas, vai

d) datu subjekts ir nepārprotami devis savu piekrišanu; vai

apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vitālas intereses.”

30. Regulas 45/2001 10. panta 1. punktā, kas attiecas uz personas datu aizsardzību ES iestādēs, ir noteikts:

"Tādu personas datu apstrāde, kas atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī tādu datu apstrāde, kas attiecas uz veselību vai seksuālo dzīvi, ir aizliegta."

Dati par EP deputātu prombūtni medicīnisku iemeslu dēļ nepārprotami ietilpst 10. panta 1. punkta darbības jomā.

31. Ņemot vērā to, ka šādi personas dati ir īpaši svarīgi un sensitīvi, 10. pantā ir noteikts vēl stingrāks režīms attiecībā uz to apstrādi. Tajā ir noteikts, ka šādu datu apstrāde ir aizliegta, ja vien:

"a) datu subjekts ir devis skaidru piekrišanu šo datu apstrādei, izņemot gadījumus, kad Kopienas iestādes vai struktūras iekšējie noteikumi paredz, ka 1. punktā minēto aizliegumu nevar atcelt, datu subjektam dodot savu piekrišanu, vai

b) apstrāde ir vajadzīga, lai ievērotu personas datu apstrādātāja īpašās tiesības un pienākumus darba tiesību jomā, ciktāl to atļauj Eiropas Kopienu dibināšanas līgumi vai citi uz to pamata pieņemti juridiski instrumenti, vai, vajadzības gadījumā, ciktāl par to ir vienojies Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, ievērojot atbilstošus aizsardzības pasākumus, vai

apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas personas vitālas intereses, ja datu subjekts ir fiziski vai tiesiski nespējīgs dot savu piekrišanu, vai

d) apstrāde attiecas uz datiem, kurus datu subjekts acīmredzami ir publiskojis vai kuri ir nepieciešami, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības, vai

e) veicot likumīgas darbības un nodrošinot atbilstošas garantijas, apstrādi veic bezpeļņas struktūra, kas ir Kopienas iestādē vai struktūrā integrēta struktūra, uz kuru neattiecas valsts datu aizsardzības tiesību akti saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 4. pantu, un ar politisku, filozofisku, reliģisku vai ar arodbiedrībām saistītu mērķi, un ar nosacījumu, ka apstrāde attiecas tikai uz šīs struktūras locekļiem vai personām, kas ar to uztur regulārus sakarus saistībā ar tās nolūkiem, un ka datus neizpauž trešai personai bez datu subjektu piekrišanas."

Citi izņēmumi, kas ļautu apstrādāt personas datus, uz kuriem attiecas 10. pants, ir šādi:

1) ja datu apstrāde ir nepieciešama profilaktiskās medicīnas, medicīniskās diagnozes, aprūpes vai ārstēšanas vai veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldības nolūkos un to veic veselības aprūpes speciālists, uz kuru attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, vai cita persona, uz kuru arī attiecas līdzvērtīgs pienākums glabāt noslēpumu; vai

2) ja, ievērojot atbilstošus aizsardzības pasākumus, pastāv būtiskas sabiedrības intereses; vai

3) ja, ievērojot atbilstošas garantijas, datu apstrāde attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību vai drošības pasākumiem.

32. Ombuds nav pārliecināts, ka šajā izmeklēšanā aplūkoto personas datu apstrādei ir kāds pamatojums saskaņā ar Regulas 45/2001 10. pantu. Jo īpaši ombuds norāda, ka EP deputāti nav devuši skaidru piekrišanu šādai apstrādei. Konkrētāk, EP deputāti nav devuši skaidru piekrišanu tam, ka Parlaments i) izgūst viņu personas datus no datubāzes un ii) izmanto šos personas datus statistikas sagatavošanai. Turklāt ombuds norāda, ka šāda apstrāde nav nepieciešama, lai ievērotu Parlamenta īpašās tiesības un pienākumus darba tiesību jomā. Jāpiebilst, ka EP deputātiem nav darba attiecību ar Parlamentu.

33. Tādējādi ombuds secina, ka i) personas datu izgūšana un ii) to izmantošana statistikas sagatavošanai ir "personas datu apstrāde" tādā veidā, kas pārkāpj Regulā 45/2001 izklāstītos noteikumus.

34. Papildus personas datu izgūšanai no datubāzes un to izmantošanai statistikas sagatavošanai sūdzības iesniedzējs arī pieprasa, lai statistika viņam tiktu nodota. Šajā kontekstā ir jāpārbauda, vai šāda nosūtīšana ir arī "personas datu" apstrāde. Šajā ziņā galvenais jautājums ir par to, vai no statistikas var identificēt atsevišķus EP deputātus. Ja tas tā būtu, statistika būtu arī "personas dati" Regulas 45/2001 2. panta a) punkta nozīmē, un to nodošana būtu "personas datu apstrāde" Regulas 45/2001 2. panta b) punkta nozīmē.

35. Kā norādīja EDAU, īpaši apstākļi joprojām varētu ļaut identificēt atsevišķus EP deputātus, pat ja tiktu izpausti tikai apkopoti statistikas dati.

36. Ņemot vērā to, ka EP deputāti ir publiskas personas, sabiedrība kopumā jau ir informēta par daudzām detaļām, kas attiecas uz viņu dzīvi, tostarp, iespējams, viņu medicīnisko stāvokli. Konkrēti sabiedrības locekļi, jo īpaši tie, kas darbojas politikas jomā, šajā ziņā, visticamāk, apzināsies vēl sīkāku informāciju. Šajos īpašajos apstākļos dienu skaitu, ko konkrēts EP deputāts ir pavadījis prombūtnē medicīnisku iemeslu dēļ, varētu vieglāk izsecināt no statistikas informācijas par kopējo dienu skaitu, ko attiecīgās valstspiederības EP deputāti ir pavadījuši prombūtnē to pašu iemeslu dēļ. Šāds secinājums būtu vēl vieglāk izdarāms, ņemot vērā to, ka kopējais dienu skaits, ko deputāts jebkādu iemeslu dēļ pavada vai neierodas Parlamentā, jau ir publiski pieejama informācija. Šādos apstākļos nevar izslēgt, ka pieprasītās statistikas nosūtīšana būtu arī "personas datu" apstrāde. Līdz ar to arī nodošana būtu jāaizliedz.

37. Ņemot vērā, kā aprakstīts iepriekš 33. punktā, ka personas datu izgūšana un to izmantošana statistikas sagatavošanai ir personas datu apstrāde tādā veidā, kas pārkāpj Regulā 45/2001 izklāstītos noteikumus, lai konstatētu, ka Parlamentam bija pamats noraidīt sūdzības iesniedzēja informācijas pieprasījumu, nav nepieciešams, lai ombuds izdarītu galīgu secinājumu par to, vai statistikas datu nosūtīšana sūdzības iesniedzējam pārkāptu arī Regulā 45/2001 izklāstītos noteikumus.

38. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds secina, ka Parlaments nav pieļāvis administratīvu kļūmi.

B. Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Parlaments nav pieļāvis administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzējs un Parlaments tiks informēti par šo lēmumu.

 

P. Nikiforos Diamandouros

Strasbūrā, 2010. gada 8. decembrī

---

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43.–48. lpp.).

[2] Rīcības kodekss — Norādījumi par Eiropas Parlamenta ierēdņu un pārējo darbinieku pienākumiem, Prezidija 2008. gada 7. jūlija lēmums.

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1.–22. lpp.).

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV 1995, L 281, 31.–50. lpp.).

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti, iepriekš minēta 3. zemsvītras piezīmē.

[6] Ombuda lēmums par sūdzību Nr. 1402/2002/GG.

[7] 7. pantā ir noteikts: "Ikvienam ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību."

[8] 8. pantā ir noteikts: "Ikvienam ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību."

[9] Spriedums lietā C-404/92 P X/Komisija (Recueil 1994, I-4737. lpp., 17. punkts). Skat. arī 1992. gada 17. maija spriedumu lietā C-62/90 Komisija/Vācija (Recueil, I-2575. lpp.). 23. punktā ir noteikts: "Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un, kā viens no to aspektiem, tiesības uz medicīniskās konfidencialitātes aizsardzību ir pamattiesības, ko aizsargā Kopienas tiesību sistēma."