- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Eiropas Ombuda lēmums, ar ko izbeidz izmeklēšanu saistībā ar sūdzību Nr. 407/2010/(FS)BEH pret Eiropas Aviācijas drošības aģentūru
Lēmums
Lieta 407/2010/BEH - Uzsākta {0} Trešdiena | 24 marts 2010 - Lēmums par {0} Otrdiena | 23 novembris 2010 - Iesaistītā iestāde Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra ( Iestāžu atrisinātas lietas )
Sūdzības iesniedzējs ir Vācijas uzņēmums, kas darbojas aeronautikas nozarē. Viena no tās darbībām ir drošības jostu un kravas tīklu remonts un pārbaude. Lai nodrošinātu gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu, EASA izdod lidojumderīguma norādījumus, kas gaisa kuģu ekspluatantiem ir jāievēro. EASA 2010. gada janvārī publicēja ierosināto lidojumderīguma direktīvu (PAD) un aicināja visas ieinteresētās personas sniegt komentārus. PAD, kas būtībā attiecas uz drošības jostām un rumpja ierobežotājsistēmām, norādīja, ka EASA ir informēta par to, ka dažas tehniskās apkopes organizācijas veic drošības jostu un rumpja ierobežotājsistēmu tehnisko apkopi vai remontu, pārkāpjot piemērojamos noteikumus. MKD cita starpā bija paredzēts aizliegums uzstādīt iekārtas, kas nav saderīgas ar direktīvu, tiklīdz tā būs stājusies spēkā. Sūdzības iesniedzējs, kas bija skaidri minēts MKD, 2010. gada februārī vērsās pie ombuda. Tā apgalvoja, ka, nolemjot izdot PAD, EASA ir rīkojusies nelikumīgi, negodīgi un patvaļīgi. Lai pamatotu savu apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs iesniedza šādu informāciju: EASA neizdevīgā stāvoklī esoši Vācijas uzņēmumi; pamatojums, ko tā izmantoja, bija nepareizs un nepamatots; un bija aizdomas, ka lēmums tika pieņemts veiksmīgas lobēšanas rezultātā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EASA būtu jāatsauc PAD vai arī jāatbrīvo sūdzības iesniedzējs no PAD pieteikuma. Ombuds 2010. gada 24. martā sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un prasību.
Savā atzinumā EASA norādīja, ka, izdodot MKD, tā ir ievērojusi standarta procedūru, kas ietvēra MKD iesniegšanu ieinteresētajām personām piezīmju sniegšanai. Tādējādi nevar uzskatīt, ka EASA būtu rīkojusies prettiesiski, negodīgi vai patvaļīgi. EASA arī paskaidroja, ka tā ir atsaukusi PAD 2010. gada aprīlī, un norādīja, ka tādēļ tā uzskata sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par izpildītu. Telefonsarunā ar ombuda dienestiem sūdzības iesniedzēja pārstāvis apstiprināja, ka viņš uzskata, ka jautājums ir atrisināts sūdzības iesniedzējam pieņemamā veidā.
Ņemot vērā to, ka EASA atsauca PAD, un ņemot vērā sūdzības iesniedzēja viedokli, ka jautājums tika atrisināts, ombuds uzskatīja, ka EASA ir atrisinājusi šo jautājumu, un slēdza lietu.
Sūdzības priekšvēsture
1. Sūdzības iesniedzējs ir uzņēmums, kas darbojas aeronautikas nozarē. Viena no tā darbībām ir drošības jostu un kravas tīklu remonts un pārbaude saskaņā ar autorizētu izmantošanas sertifikātu, ko izdevusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) un apstiprinājusi Vācijas aviācijas iestāde Luftfahrtbundesamt (LBA). Tās sūdzība attiecas uz paziņojumu par priekšlikumu izdot lidojumderīguma norādījumus (PAD), kas piemērojami konkrētiem aeronavigācijas ražojumiem.
2. Lidojumderīguma direktīvas ("AD") izdod EASA, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 216/2008 [1]. Saskaņā ar Regulas 2042/2003 [2] I pielikuma M.A.301. daļu gaisa kuģa lidojumderīguma uzturēšanu nodrošina, ievērojot visus piemērojamos AD. Tādējādi ikvienu gaisa kuģi, uz kuru attiecas AD, var ekspluatēt tikai saskaņā ar minētās AD prasībām, ja vien EASA nav noteikusi citādi vai nav vienojusies ar tās valsts kompetento iestādi, kurā gaisa kuģis ir reģistrēts.
3. EASA 2010. gada 13. janvārī publicēja PAD 10-010 ("PAD") un aicināja visas ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus līdz 2010. gada 10. februārim. PAD attiecas uz "[a] drošības jostām un rumpja ierobežotājsistēmām, visiem detaļu numuriem, kas uzstādīti jebkurā gaisa kuģī, ja tie ir tehniski apkopti vai remontēti", un attiecas uz vairākiem ražotājiem, kas ir pilnvaroti (E)PSO [3] apstiprinājuma turētāji.
4. PAD pamatā bija fakts, ka EASA uzzināja, ka dažām organizācijām, kas veic drošības jostu un rumpja ierobežotājsistēmu tehnisko apkopi vai remontu, nebija apstiprinātu tehniskās apkopes datu [4]. Saskaņā ar MKD tas bija pretrunā Regulas 2042/2003 II pielikuma 145. daļas 145.A.45. pantam. Ja šādi dati netiek glabāti, (E)PSO apstiprinājums var zaudēt derīgumu un aizliegt dažu produktu uzstādīšanu gaisa kuģos, jo drošības jostu nepareiza apkope vai remonts var izraisīt sistēmas atteici un apdraudēt drošību turbulences vai avārijas nosēšanās apstākļos.
5. PAD paredz, ka ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc AD izdošanas dienas veic pārbaudi, lai pārbaudītu, vai drošības jostas un rumpja ierobežotājsistēmas tiek uzturētas vai remontētas saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem. Šis noteikums attiecās uz sūdzības iesniedzēja iekārtām. MKD ir paredzēta arī iespēja aizstāt attiecīgās sistēmas ar darbderīgām daļām. Turklāt pēc AD spēkā stāšanās datuma visām uzstādītajām iekārtām jāatbilst minētā AD prasībām.
6. Sūdzības iesniedzējs, kas ir skaidri minēts MKD, 2010. gada 1. februārī vērsās pie ombuda un izvirzīja vairākus iebildumus. Tās iesniegtie argumenti ir atspoguļoti nedatētā vēstulē ar nosaukumu " Deutscher Aero Club piezīmes EASA PAD Nr.: 10-010". Sūdzībai tika pievienota vēstules kopija.
Izmeklēšanas priekšmets
7. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam iesniedza šādu apgalvojumu un prasību:
Lemjot par PAD izdošanu, EASA rīkojās nelikumīgi, negodīgi un patvaļīgi. Pamatojot savu apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka EASA ir nostādījusi neizdevīgā stāvoklī Vācijas uzņēmumus; pamatojums, ko tā izmantoja, bija nepareizs un nepamatots; un bija aizdomas, ka lēmums tika pieņemts veiksmīgas lobēšanas rezultātā [5].
EASA būtu jāatsauc PAD vai arī jāatbrīvo sūdzības iesniedzējs no PAD pieteikuma.
8. Statūtu 2. panta 4. punktā ir noteikts, ka pirms sūdzības iesniegšanas ombudam ir iepriekš attiecīgi jārīkojas. Vēstulē, kurā tika lūgts EASA atzinums (sk. 14. punktu), ombuds norādīja, ka sūdzības iesniedzējs, šķiet, nav sazinājies ar EASA. Tomēr, ņemot vērā, ka "Deutscher Aero Club" iesniegtajās piezīmēs, kas attiecas uz sūdzības iesniedzēju pēc nosaukuma, šķiet, ir izklāstītas sūdzības iesniedzēja šajā sūdzībā paustās bažas pēc būtības, ombuds uzskatīja, ka minētais nosacījums ir izpildīts. Tajā pašā vēstulē ombuds arī norādīja, ka EASA uzmanība netika pievērsta visiem sūdzības iesniedzēja argumentiem, lai pamatotu savu apgalvojumu, pirms viņš saņēma sūdzības iesniedzēja sūdzību. Ombuds tomēr uzskatīja, ka EASA būtu jādod iespēja sniegt atzinumu par sūdzību kopumā, nevis jāprasa sūdzības iesniedzējam sazināties ar EASA attiecībā uz dažiem no šiem argumentiem.
9. Savā atzinumā (sk. 14. punktu) EASA pauda viedokli, ka sūdzības iesniedzēja gadījumā ombuda statūtu 2. panta 4. punktā paredzētais nosacījums "nav pilnībā izpildīts" . Pamatojot savu viedokli, tā norādīja, ka sūdzības iesniedzējs nedeva EASA iespēju atbildēt uz tās piezīmēm. Sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda pirms 2010. gada 12. aprīļa, kad EASA publicēja savu atbildi uz komentāriem, ko tā saņēma par MKD. Turklāt EASA apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav izmantojis sūdzību procedūru, kas paredzēta Labas administratīvās prakses kodeksā ("EASA kodekss")[6]. EASA uzskata, ka ar MKD saistītās apspriešanās mērķis ir dot adresātiem, kā arī potenciāli skartajām personām iespēju sniegt piezīmes. Tomēr tas neaizstāj sūdzību procedūru. Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs neievēroja EASA kodeksā paredzēto sūdzību procedūru, EASA uzskatīja, ka tai nebija iespējas izskatīt sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, pirms tas iesniedza sūdzību ombudam. EASA uzskata, ka tādējādi sūdzības iesniedzējs pirms vēršanās pie ombuda nav īstenojis atbilstošus administratīvus pasākumus, kā noteikts ombuda statūtu 2. panta 4. punktā.
10. Ombuds saprot, ka EASA iebilst pret diviem jautājumiem: sūdzības iesniegšanas laiku ombudam, pirms tika publicēta EASA atbilde uz komentāriem, kas saņemti par PAD, un ii) to, ka sūdzības iesniedzējs neizmantoja sūdzību procedūru, kā paredzēts EASA kodeksā.
11. Attiecībā uz pirmo jautājumu ombuds uzskata, ka viņa statūtu 2. panta 4. punktā ir netieši noteikts, ka struktūrai ir jādod pietiekami daudz laika, lai tā varētu reaģēt uz sūdzību, kas tai darīta zināma, pirms tā var izskatīt attiecīgo sūdzību. Ņemot vērā, ka PAD norādītais apspriešanās termiņš bija 2010. gada 10. februāris, varētu apgalvot, ka EASA nebija jāpieņem nostāja par sūdzības iesniedzēja izvirzīto sūdzību pirms minētā termiņa beigām. Tomēr savā sūdzībā sūdzības iesniedzējs ne tikai iebilda pret MKD būtību, bet arī apgalvoja, ka pati MKD izdošana ir administratīva kļūme. Paturot to prātā un ievērojot nosacījumu, kas izklāstīts ombuda vēstulē EASA (sk. 8. punktu), ombuds uzskata, ka attiecībā uz sūdzības iesniegšanas laiku viņa statūtu 2. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti.
12. Attiecībā uz otro jautājumu ombuds ņem vērā EASA kodeksa 27. pantā paredzēto sūdzību procedūru. Saskaņā ar minēto procedūru par visiem iespējamiem EASA kodeksā izklāstīto noteikumu un principu pārkāpumiem var iesniegt sūdzību, uz kuru EASA atbild divu mēnešu laikā pēc tās saņemšanas. Viena mēneša laikā pēc EASA atbildes saņemšanas sūdzības iesniedzējs var iesniegt EASA izpilddirektoram pārskatīšanas pieprasījumu. Izpilddirektors atbild viena mēneša laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas. Kodeksa 27. panta 6. punktā ir noteikts, ka „sabiedrības pārstāvjiem ir arī tiesības iesniegt šīs sūdzības Eiropas Ombudam [..]”. Tādējādi kodeksā ir skaidri atzīts, ka sūdzības iesniedzējiem ir izvēle starp sūdzības iesniegšanu EASA vai ombudam.
13. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds joprojām uzskata, ka šis iebildums ir pieņemams.
Izmeklēšana
14. Sūdzība tika nosūtīta EASA izpilddirektoram atzinuma sniegšanai. EASA atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam, aicinot iesniegt apsvērumus līdz 2010. gada 31. augustam. Līdz minētajam datumam un pēc tam piezīmes netika saņemtas. Telefonsarunā ar ombuda dienestiem 2010. gada 1. oktobrī sūdzības iesniedzēja pārstāvis izteica savu viedokli par EASA atzinumu.
Ombuda analīze un secinājumi
Ievadpiezīmes
15. Ņemot vērā to faktisko saistību, ir lietderīgi sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un prasību izskatīt kopā.
A. Sūdzības iesniedzēja apgalvojums un prasība
Ombudam iesniegtie argumenti
16. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā būtībā iesniedza šādus argumentus, lai pamatotu savu apgalvojumu un prasību:
- Ražojumi, kas saskaņā ar valsts noteikumiem ir uzturēti un remontēti līdz 2009. gada 1. aprīlim, kad Vācijā pilnībā stājās spēkā Regula (EK) Nr. 2042/2003, būtu jāatbrīvo no PAD;
- EASA nepamatoja savu apgalvojumu, ko sūdzības iesniedzējs uzskata par nepamatotu un patvaļīgu, ka tās rīcībā nav apstiprinātu tehniskās apkopes datu. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka tam ir derīgs autorizēts izmantošanas sertifikāts (EASA 1. veidlapa), ko apstiprinājusi LBA, kā arī apstiprinājuma sertifikāts saskaņā ar 145. daļu. Turklāt nekad nav bijušas sūdzības par attiecīgo ražojumu kvalitāti, un EASA apgalvojumi būtu jāapstiprina neatkarīgam ekspertam;
- MKD attiecas tikai uz Vācijas tehniskās apkopes uzņēmumiem un tādējādi diskriminē tos. Attiecīgie uzņēmumi, kuri atrodas citās dalībvalstīs un kuru rīcībā, iespējams, nav apstiprinātu tehniskās apkopes datu, nav uzskaitīti MKD;
- MKD būtu būtiska ekonomiska ietekme uz Vācijas uzņēmējiem, un tā rezultātā, iespējams, tiktu zaudēts līdz pat EUR 1 miljonam, kā arī tiktu radītas daudzas darbvietas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, nolemjot izdot PAD, EASA rīkojās nelikumīgi, negodīgi un patvaļīgi. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EASA būtu jāatsauc PAD vai arī jāatbrīvo to no PAD pieteikuma.
17. Savā atzinumā EASA norādīja, ka, izdodot MKD, tā ir ievērojusi standarta procedūru, kas ietver MKD iesniegšanu ieinteresētajām personām piezīmju sniegšanai. Tādējādi nevar uzskatīt, ka EASA būtu rīkojusies prettiesiski, negodīgi vai patvaļīgi. EASA arī norādīja, ka PAD nav saistošs lēmums. Līdz ar to paredzētajiem adresātiem nebija pienākuma to ievērot. Tas arī neradīja nekādus pienākumus citām skartajām personām. Apspriešanās procedūras mērķis bija ļaut EASA pienācīgi ņemt vērā ietekmēto ārējo personu viedokļus un attiecīgi grozīt savu pieeju, ja to uzskata par pamatotu.
18. Turklāt EASA paskaidroja, ka tā atsauca PAD ar 2010. gada 12. aprīļa “Paziņojumu par PAD 10-010 atsaukšanu”. PAD tika aizstāts ar "Drošības informācijas biļetenu", kurā uzsvērts dažu uzturēšanas darbību nelikumīgais raksturs. Noslēgumā EASA norādīja, ka tā uzskata, ka MKD atsaukšana apmierina sūdzības iesniedzēja pieprasījumu.
19. Telefonsarunā ar ombuda dienestiem 2010. gada 1. oktobrī sūdzības iesniedzēja pārstāvis paziņoja, ka viņš uzskata, ka jautājums ir atrisināts sūdzības iesniedzējam pieņemamā veidā.
Ombuda novērtējums
20. Ombuds uzskata, ka, atsaucot PAD, EASA apmierināja sūdzības iesniedzēja prasību. Ņemot vērā PAD atsaukšanu un sūdzības iesniedzēja viedokli, ka jautājums tādējādi ir atrisināts, ombuds uzskata, ka EASA ir atrisinājusi šo lietu.
B. Secinājumi
Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:
EASA ir atrisinājusi šo lietu, apmierinot sūdzības iesniedzēja prasības.
Sūdzības iesniedzējs un EASA tiks informēti par šo lēmumu.
P. Nikiforos Diamandouros
Strasbūrā, 2010. gada 23. novembrī
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2008 (2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (OV 2008, L 79, 1. lpp.).
[2] Komisijas 2003. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 2042/2003 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (OV L 315, 1. lpp.).
[3] (E)PSO ir "Eiropas tehnisko standartu rīkojums".
[4] 145. daļas 145.A.45. panta b) punktā (Regulas 2042/2003 II pielikums) ir sniegta šāda tehniskās apkopes datu definīcija: “Šajā daļā piemērojamie tehniskās apkopes dati ir:
1. visas piemērojamās prasības, procedūras, ekspluatācijas norādījumi vai informācija, ko izdevusi par gaisa kuģa vai tā sastāvdaļas uzraudzību atbildīgā iestāde;
2. visi piemērojamie lidojumderīguma norādījumi, ko izdevusi iestāde, kura atbild par gaisa kuģa vai tā sastāvdaļas uzraudzību;
3. lidojumderīguma uzturēšanas norādījumi, ko izdevuši tipa sertifikāta turētāji, papildu tipa sertifikāta turētāji, jebkura cita organizācija, kurai saskaņā ar 21. daļu jāpublicē šādi dati, un – attiecībā uz gaisa kuģiem vai sastāvdaļām no trešām valstīm – lidojumderīguma dati, ko pilnvarojusi par gaisa kuģa vai sastāvdaļas uzraudzību atbildīgā iestāde;
4. visi piemērojamie standarti, piemēram, bet ne tikai, tehniskās apkopes standarta prakse, ko Aģentūra atzinusi par labu tehniskās apkopes standartu;
5. Visi piemērojamie dati, kas izdoti saskaņā ar d) apakšpunktu.”;
[5] Ombuds saprot, ka, atsaucoties uz lobēšanu, sūdzības iesniedzējs norāda, ka EASA ir rīkojusies nepareizi pēc tādas trešās personas ierosinājuma, kurai varētu būt interese par MKD.
[6] EASA kodeksa tekstu skatīt: http://easa.europa.eu/ws_prod/g/doc/Agency_Mesures/Agency_Decisions/2009/ED%20Decision%202009_078_E%20annex.pdf