Sūdzības priekšvēsture

1. Šī sūdzība attiecas uz Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) iespējamo nevienlīdzīgo attieksmi pret kandidātiem personāla atlases procedūrās.

2. Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā EPSO/AD/207/11, kura mērķis bija atlasīt administratorus Eiropas publiskās pārvaldes jomā.

3. 2011. gada jūlijā EPSO informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņš nav pielaists konkursa nākamajam posmam (vērtēšanas centra posmam), jo priekšatlases testos nav ieguvis 70 447 punktus (viņš ir ieguvis 70 punktus).

4. Pēc tam sūdzības iesniedzējs jautāja EPSO, kā ir iespējams, ka caurlaides zīme ir noteikta 70,447. Šajā sakarā viņš norādīja, ka viena pareiza atbilde bija 1 punkta vērtībā teksta loģiskās analīzes, matemātisko iemaņu un abstraktās domāšanas testos un ka situācijas analīzes testā [1] pārbaudītajiem pieciem aspektiem tika piešķirti punkti, kas dalāmi ar 0,125. Tā rezultātā katra kandidāta galīgais vērtējums varētu būt tikai vesels skaitlis vai skaitlis, kas beidzas ar šādiem cipariem aiz komata: 125. punktā; 250; .375; .5; 625; 750. punkts; .875.

5. Atbildē EPSO precizēja, ka ir iespējams noteikt minimālo punktu skaitu 70 447, ņemot vērā, ka daži priekšatlases testu jautājumi ir “neitralizēti”. Tā paskaidroja, ka jautājumu "neitralizācija" darbojas šādi. Ja 10 jautājumu kopumam tiek piešķirti 10 punkti (1 punkts par katru pareizo atbildi) un viens no jautājumiem ir jāneitralizē (piemēram, tāpēc, ka jautājuma formulējumā ir kļūda), pieejamie 10 punkti tiek vienādi sadalīti starp pārējiem 9 jautājumiem. Tas nozīmē, ka par katru pareizo atbildi tiks piešķirti 1111 punkti un ka kandidāts, kurš pareizi atbild uz visiem 9 jautājumiem, par šiem jautājumiem saņems 9 999 punktus.

6. Sūdzības iesniedzējs atbildēja, norādot, ka iepriekš minētā metode nostādīja viņu neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar kandidātiem, kuriem tika uzdoti jautājumi, kas vēlāk tika neitralizēti. Viņš norādīja, ka teksta loģiskās analīzes testā ir 20 jautājumi. Par katru pareizo atbildi tika piešķirts viens punkts. Ja kandidāts pareizi atbildēja uz 18 jautājumiem, viņš saņēma 18 punktus ar nosacījumu, ka neviens jautājums netiek neitralizēts. Ja citam kandidātam, kurš kārtoja to pašu pārbaudījumu, tika uzdots kļūdains jautājums, kas vēlāk tika neitralizēts, katra attiecīgā kandidāta pareizā atbilde bija 1,052 punkti (20 punkti dalīti ar 19). Tas nozīmēja, ka, lai gan šis kandidāts pareizi atbildēja uz 18 jautājumiem, viņš saņēma 18,95 punktus (18 x 1,052). Kopumā, lai gan abi kandidāti pareizi atbildēja uz 18 jautājumiem, viņiem tika piešķirti dažādi punkti. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka aprēķini par neitralizētu jautājumu D testā (situācijas spriedums) ir sarežģītāki pareizo atbilžu atšķirīgo vērtību dēļ (katrai atbildei varēja piešķirt 0,5, 1, 1,5 vai 2 punktus). Tomēr rastos tāds pats trūkums.

7. Tā kā no EPSO netika saņemta papildu atbilde, sūdzības iesniedzējs ar šo sūdzību vērsās pie Eiropas Ombuda.

Izmeklēšanas priekšmets

8. Ombuds sāka izmeklēšanu par šādu apgalvojumu un prasību:

Apgalvojums:

Metode, ko EPSO izmanto, lai neitralizētu kļūdainus jautājumus atklātajos konkursos, rada nevienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem.

Apgalvojums:

EPSO būtu jāpārskata sūdzības iesniedzēja rezultāti, lai novērstu nevienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem.

Izmeklēšana

9. Ombuds 2012. gada 31. janvārī lūdza EPSO līdz 2012. gada 30. aprīlim sniegt atzinumu par sūdzību. Pēc tam, kad EPSO bija lūdzis pagarināt šo termiņu, tas 2012. gada 24. maijā nosūtīja savu atzinumu. Atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam, aicinot iesniegt apsvērumus. Sūdzības iesniedzējs apsvērumus neiesniedza.

Ombuda analīze un secinājumi

A. Apgalvojums, ka metode, ko EPSO izmanto, lai neitralizētu kļūdainus jautājumus atklātajos konkursos, rada nevienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem

Ombudam iesniegtie argumenti

10. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka metode, ko EPSO izmanto, lai neitralizētu kļūdainus jautājumus atklātajā konkursā, rada nevienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, kuriem tika uzdots kļūdains jautājums, un tiem, kuriem tas netika uzdots.

11. Savā atzinumā EPSO vispirms norādīja, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru [2] atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība, saskaroties ar pārkāpumiem vai kļūdām, kas pieļautas atklātā konkursā, kurā iesaistīts liels skaits kandidātu, un ko saskaņā ar proporcionalitātes un labas pārvaldības principiem nevar labot, atkārtojot pārbaudījumus. Tāpēc EPSO izmanto praksi, ko sauc par neitralizāciju, saskaņā ar kuru tas atceļ kļūdainu jautājumu un sadala šim jautājumam piešķirto(-os) punktu(-us) starp pārējiem jautājumiem.

12. Ja jautājums tiek neitralizēts, atlases komisijai ir jāpārliecinās, ka tas negatīvi neietekmē kandidātus. Citiem vārdiem sakot, ja kandidāts iegūst kopējo punktu skaitu, kas ir pietiekami augsts, lai viņš/viņa varētu pāriet uz nākamo konkursa posmu pirms neitralizācijas, bet kopējais punktu skaits šajā ziņā pēc neitralizācijas nav pietiekams, neitralizācija nevar ietekmēt šo kandidātu, tādējādi viņš/viņa saglabā savu vietu starp veiksmīgajiem kandidātiem. Tomēr sūdzības iesniedzēja gadījumā tas nenotika: viņa kopējā atzīme bija zemāka par minimālo atzīmi gan pirms, gan pēc neitralizācijas. EPSO piebilda, ka neviens no sūdzības iesniedzējam uzdotajiem jautājumiem nav jāneitralizē.

13. EPSO uzskata, ka dažu jautājumu neitralizācija sūdzības iesniedzējam nebija būtiska, jo viņa kopējais vērtējums nebija pietiekams, lai viņu pielaistu vērtēšanas centra posmam gan pirms, gan pēc neitralizācijas. Minimālais kopējais punktu skaits pirms neitralizācijas, kas kandidātam bija jāiegūst, lai viņu pielaistu vērtēšanas centra posmam, bija 70,5. Sūdzības iesniedzējs ieguva kopējo atzīmi 70. Pēc neitralizācijas zemākais kopējais punktu skaits, kas bija jāiegūst, lai kandidātus pielaistu vērtēšanas centra posmam, bija 70 447. Kā minēts iepriekš, neitralizācija nevarēja negatīvi ietekmēt kandidātus, kuri ieguva šo zemāko punktu skaitu, un tāpēc viņi saglabāja savus amatus. Ņemot vērā, ka neviens no sūdzības iesniedzēja jautājumiem netika neitralizēts un ka tādēļ viņš saglabāja savu sākotnējo kopējo atzīmi (70), viņš netika pielaists vērtēšanas centra posmam.

14. EPSO norādīja, ka atklātā konkursā vienlīdzīgas attieksmes princips tiek pārkāpts tikai tad, ja divām personu kategorijām, kuru faktiskā un juridiskā situācija ir vienāda, tiek piemērota atšķirīga attieksme vai ja dažādas situācijas tiek aplūkotas vienādi.

15. EPSO arī norādīja, ka paziņojumā par konkursu ir norādīts, ka nākamajā konkursa posmā (vērtēšanas centra posmā) pielaižamo kandidātu skaits aptuveni trīs reizes pārsniegs paziņojumā norādīto veiksmīgo kandidātu skaitu. Tā arī norādīja, ka gadījumā, ja vairākiem kandidātiem būs vienāds punktu skaits attiecībā uz pēdējo pieejamo vietu, viņi visi tiks uzaicināti uz pārbaudījumiem vērtēšanas centrā.

16. Noslēgumā EPSO norādīja, ka metodi, ko tas izmantoja, lai neitralizētu kļūdainus jautājumus attiecīgajā konkursā, sūdzības iesniedzēju neietekmēja ne pozitīvi, ne negatīvi. Tāpēc tā uzskatīja sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par nepamatotu un to, ka attieksme pret visiem kandidātiem bija taisnīga.

Ombuda novērtējums

17. Ombuds norāda, ka patiešām ir pareizi apgalvot, ka kandidāts, kuram ir bijis jautājums, uz kuru viņš atbildēja un kurš ir neitralizēts, var gūt labumu no neitralizācijas. Ja kandidāts A konkursā pareizi atbild uz 8 no 10 jautājumiem un viens no jautājumiem, uz kuru viņš atbildēja nepareizi, tiek neitralizēts (uzdotā jautājuma defekta dēļ), kandidāta A kopējais vērtējums par astoņiem pareizajiem jautājumiem būs 8 x 1,111 (8.888). Ja B kandidāts tajos pašos pārbaudījumos arī pareizi atbild uz astoņiem jautājumiem, bet neviena no viņa nepareizajām atbildēm netiek neitralizēta, B kandidāta kopējais vērtējums par astoņiem pareizajiem jautājumiem būs 8 x 1 (8). Tas rada atšķirīgu attieksmi pret kandidātiem ar vienādiem nopelniem. Šo atšķirīgo attieksmi pastiprina tas, ka pārbaudījumos tiks samazināts nepieciešamais punktu skaits, lai nodrošinātu, ka neviens kandidāts netiek izslēgts no konkursa neitralizācijas dēļ. Izmantojot iepriekš minēto piemēru, tas nozīmē, ka, ja minimālais punktu skaits būtu 9, tas tiktu samazināts līdz 8,888, tādējādi ļaujot kandidātam A, bet ne tikpat kompetentajam kandidātam B, tikt uzņemtam nākamajā posmā.

18. Tādējādi ir skaidrs, ka jautājuma neitralizēšana varētu būt noteicošais faktors attiecībā uz to, vai kandidāts tiks pielaists konkursa nākamajam posmam.

19. Lai gan ir iespējams, ka daži kandidāti gūs labumu no neitralizēšanas (proti, tie kandidāti, kuru jautājums, uz kuru sniegta nepareiza atbilde, ir neitralizēts), protams, nav nekādu līdzekļu, lai zinātu, kā kāds no kandidātiem būtu atbildējis uz neitralizētu jautājumu, ja šis jautājums vispirms būtu pareizi formulēts. Iespējams, ka iepriekš minētais kandidāts A būtu pareizi atbildējis uz kļūdaino jautājumu, ja tas būtu pareizi formulēts, un tādējādi būtu saņēmis 9 punktus.

20. Iepriekš izklāstītā problēma, protams, nerastos, ja netiktu uzdoti defektīvi jautājumi. Tomēr ombuds uzsver, ka, lai gan būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka personāla atlases procedūrās netiek uzdoti kļūdaini jautājumi, ir grūti garantēt, ka visos kandidātiem uzdotajos jautājumos nav kļūdu, jo īpaši situācijā, kad jautājumi tiek izvēlēti no datubāzes, kurā ir daudzi desmiti tūkstošu jautājumu.

21. Atlases komisijai vienmēr ir tiesības pieprasīt kandidātiem kārtot jaunu pārbaudījumu, ja pirmajā no tiem ir pieļauts nopietns pārkāpums. Attiecībā uz to, vai atlases komisijai, izmantojot savu plašo rīcības brīvību, būtu lietderīgi pieprasīt kandidātiem, kuriem tika uzdoti jautājumi ar trūkumiem, kārtot jaunu datorizēto pārbaudījumu, ombuds norāda, ka pirms datorizēto pārbaudījumu ieviešanas visiem atklāto konkursu kandidātiem tika uzdoti vieni un tie paši jautājumi ar atbilžu variantiem. Ja šajos konkursos tika uzdoti jautājumi ar trūkumiem, atlases komisijas atcēla šos jautājumus attiecībā uz visiem kandidātiem [3]. Pēc tam atlases komisijas pārdalīja punktus par visiem derīgajiem jautājumiem, uz kuriem tika atbildēts (kopumā tās "neitralizēja" kļūdainos jautājumus). Daži kandidāti, kas piedalījās šāda veida konkursos, lūdza atcelt lēmumus par viņu izslēgšanu no šādiem konkursiem, apgalvojot, ka neitralizācija ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam [4]. Tomēr Vispārējā tiesa norādīja, ka atlases komisijai ir liela rīcības brīvība, saskaroties ar pārkāpumiem vai kļūdām atklātā konkursā. Turklāt Tiesa nosprieda, ka, ņemot vērā proporcionalitātes un labas pārvaldības principus, pārkāpumus vai kļūdas atklātā konkursā ar masveida dalību nevar izlabot, atkārtojot testus [5]. Šajā ziņā Tiesa arī norādīja, ka jautājumu neitralizēšanas mērķis ir objektīvi novērtēt (visu) konkursa kandidātu individuālos nopelnus, izslēdzot jebkādu nevienlīdzīgu attieksmi, kas izriet no šo kandidātu novērtējuma, kura pamatā ir neidentiski vai nesalīdzināmi kritēriji.

22. Ombuds izprot piezīmi par proporcionalitātes principu saistībā ar attiecīgo Vispārējās tiesas nolēmumu kā tādu, kas attiecas tikai uz resursu proporcionālu izmantošanu atklātā konkursā ar masveida dalību.

23. Tiesas nostāja bija pilnīgi loģiska. Ja atlases komisija būtu izvēlējusies no jauna kārtot pārbaudījumus, tai būtu bijis jāuzaicina visi kandidāti no jauna kārtot pārbaudījumus. Daudzu tūkstošu kandidātu uzaicināšana atkārtoti kārtot šādus pārbaudījumus nebūtu bijusi samērīga resursu izmantošana vai atbilstējusi labas pārvaldības principiem, jo īpaši tāpēc, ka alternatīvais risinājums, proti, kļūdainu jautājumu neitralizācija, tika vienādi piemērots visiem kandidātiem (katram kandidātam tika neitralizēts viens un tas pats jautājums vai jautājumi).

24. Tomēr atklātie konkursi, kas ietver datorizētu testēšanu, nerada tādas pašas loģistikas problēmas attiecībā uz testiem, kas tiek veikti no jauna. Lai gan šādos atklātos konkursos joprojām piedalās liels skaits kandidātu, datorizētajos pārbaudījumos kandidātiem tiek uzdoti dažādi jautājumi (jautājumi tiek izvēlēti pēc nejaušības principa no datubāzes, kurā ir desmitiem tūkstošu jautājumu). Atlases komisijai, kas izvēlētos rīkot jaunus pārbaudījumus, lai nodrošinātu, ka visi kandidāti saņem derīgus jautājumus, būtu jāuzaicina tikai tie kandidāti, kuriem uzdoti kļūdaini jautājumi. Turklāt jaunos pārbaudījumus varētu attiecināt tikai uz tiem kandidātiem, kuriem, ja viņiem nebūtu uzdoti jautājumi ar trūkumiem, būtu bijusi matemātiska iespēja iegūt nepieciešamo punktu minimumu. Rezumējot, nebūtu lietderīga mērķa un līdz ar to pamatota iemesla uzaicināt uz jaunu pārbaudījumu i) kandidātus, kuri būtu sasnieguši nepieciešamo punktu skaitu, pat ja jautājums ar trūkumiem nebūtu ņemts vērā, un ii) kandidātus, kuri nebūtu sasnieguši nepieciešamo punktu skaitu, pat ja par jautājumu ar trūkumiem būtu piešķirts pilns punktu skaits. Kandidātu skaitam, kas nepieciešams, lai no jauna kārtotu šādus pārbaudījumus, vajadzētu būt tikai nelielam, pieņemot, ka defektīvo jautājumu skaits ir ļoti ierobežots.

25. Ombuds uzskata, ka loģistika un izmaksas, kas saistītas ar tik ļoti ierobežota kandidātu skaita uzaicināšanu no jauna kārtot datorizētos testus, ne vienmēr būtu nesamērīgas.

26. Ombuds ir rūpīgi izskatījis Civildienesta tiesas spriedumu lietā F-2/07 Matos Martins /Komisija, uz kuru EPSO atsaucās savā atzinumā ombudam. Nolēmums attiecas uz jautājumu neitralizēšanu datorizētā testēšanā. Tas ir pieejams tikai franču valodā, un attiecīgā daļa ir šāda:

"191 À cet égard, il convient de rappeler qu’un jury de concours dispose d’un large pouvoir d’appréciation lorsqu’il est confronté à des irrégularités ou à des erreurs intervenues lors du déroulement d’un concours général ou d’une procédure de sélection à participation nombreuse qui ne peuvent, en vertu des principes de proportionnalité et de bonne administration, pas être réparées par une répétition des épreuves du concours (arrêt Giuletti e.a./Comission, précité, 58. punkts).

192 En l’espèce, le requérant n’a pas établi que l’octroi d’un point pour chaque question neutralisée n’a pas été de nature à concilier le souci du jury d’assurer une égalité absolue de traitement entre les candidats et les exigences d’une bonne administration (voir, en ce sens, arrêt du Tribunal de première instance du 7 septembre 2005, Heinen/Comission, T-181/04, RecFP, I-A-221. un II-1013. lpp., 41. punkts)" (ombuda izcēlums).

27. Sprieduma lietā Matos Martins /Komisija 192. punkta formulējums nozīmē, ka Civildienesta tiesa, šķiet, atzīst, ka neitralizācija nenodrošina absolūtu kandidātu vienlīdzību. Tomēr Civildienesta tiesa uzskata, ka absolūtas vienlīdzības prasība ir jāsaskaņo ar labas pārvaldības prasībām.

28. Ombuds atzīst šo Civildienesta tiesas nolēmumu, kas nozīmē, ka atlases komisijai ir tiesības izvēlēties neitralizēt jautājumus, nevis pieprasīt ļoti ierobežotam skaitam skarto kandidātu no jauna kārtot defektīvos testus.

29. Ņemot vērā iepriekš minēto un jo īpaši Civildienesta tiesas nolēmumu, ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu nav pamatota.

30. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka EPSO būtu jāpārskata sūdzības iesniedzēja rezultāts, lai novērstu nevienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, ombuds norāda, ka neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja apgalvojuma pamatotības sūdzības iesniedzējs netika pielaists nākamajam konkursa posmam, jo priekšatlases testos viņš neieguva 70 447 punktus. Ombuds norāda, ka, lai gan daži kandidāti var gūt labumu no tā, ka viņu punktu skaits tiek palielināts neitralizācijas rezultātā (sk. iepriekš 17.–20. punktu), un ka neitralizācijas rezultātā iepriekš noteiktā caurlaides zīme var tikt nedaudz pazemināta (šajā gadījumā tā tika pazemināta līdz 70,447 no 70,5), neitralizācijas rezultātā caurlaides zīme nekad nepalielinās. Līdz ar to ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs nebūtu sasniedzis caurlaides zīmi pat tad, ja neitralizācija nebūtu notikusi. Ņemot vērā šos apsvērumus, ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana attiecībā uz sūdzības iesniedzēja prasību nav pamatota.

31. Tomēr ombuds uzstāj, ka, lai gan, ņemot vērā Civildienesta tiesas nolēmumu, kļūdainu jautājumu neitralizācija datorizētos pārbaudījumos ir viena no iespējām, kas vienmēr ir pieejama atlases komisijām, EPSO nekad nevajadzētu pieņemt, ka neitralizācija ir vienīgā iespēja, kas ir pieejama, lai atrisinātu kļūdainu jautājumu problēmu. Šajā sakarā ombuds izteiks vēl vienu piezīmi, lai mudinātu EPSO izskatīt dažādās iespējas, kas tam būs pieejamas turpmākajos konkursos.

B. Secinājumi

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana par šo apgalvojumu un prasību nav pamatota.

Sūdzības iesniedzējs un EPSO tiks informēti par šo lēmumu.

Papildu piezīmes

EPSO būtu jāapsver alternatīvi veidi, kā risināt problēmas, kas saistītas ar defektīviem jautājumiem datorizētos pārbaudījumos. EPSO varētu apsvērt:

1) iespēju pieprasīt no jauna kārtot datorizētos testus ļoti ierobežotam skaitam kandidātu, kuriem tika uzdoti kļūdaini jautājumi un kuriem tādējādi tika nodarīts kaitējums. Organizējot konkursus, EPSO būtu jānodrošina, ka šādiem jauniem pārbaudījumiem tiek atvēlēts pietiekami daudz laika un resursu, tādējādi nodrošinot, ka tas var izpildīt tās atlases komisijas norādījumus, kura pieprasa šādus jaunus pārbaudījumus.

2) iespēju datorizēto pārbaudījumu sākumā paredzēt aizvietošanas jautājumus, uz kuriem atbildes tiktu ņemtas vērā tikai tad, ja atsevišķu kandidātu pārbaudījumos tiktu konstatēti kļūdaini jautājumi.

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2014. gada 22. maijā

[1] Tie bija šādi: noturība, prioritāšu noteikšana, analīze un problēmu risināšana, sadarbība ar citiem un kvalitātes un rezultātu nodrošināšana. Piešķiramie punkti bija attiecīgi 9,375, 8,75, 9,375, 8,75 un 8,75 punkti.

[2] EPSO atsaucās uz 2010. gada 15. aprīļa spriedumu lietā F‐2/07 Matos Martins /Komisija (Krājumā vēl nav publicēts, 191. punkts).

[3] Kļūdas bieži radās tikai dažās testu valodu versijās. Tomēr, ja kādā jautājumā vienā valodas versijā ir pieļauta kļūda, tas pats jautājums ir atcelts visās valodu versijās (skat. Pirmās instances tiesas 2001. gada 8. jūlija spriedumu apvienotajās lietās T-167/99 un T-174/99 Carla Giulietti u.c., Recueil, I-A-00093. un SC-II-00441. lpp., 44. punkts).

[4] Skatīt apvienotās lietas T-167/99 un T-174/99, Carla Giulietti un citi, kas minētas iepriekš 3. zemsvītras piezīmē.

[5] Skatīt apvienotās lietas T-167/99 un T-174/99, Carla Giulietti un citi, kas minētas iepriekš 3. zemsvītras piezīmē, 58. punkts.