Lieta attiecas uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) atteikumu piešķirt sūdzības iesniedzējam, Īrijas žurnālistam, publisku piekļuvi vēstulei, ko tā 2010. gadā nosūtīja Īrijas finanšu ministram. Pēc vēstules pārbaudes ombuds piekrita, ka vēstules izpaušana laikā, kad žurnālists 2011. gadā pieprasīja piekļuvi, būtu apdraudējusi Īrijas un tās finanšu nozares intereses. Šā iemesla dēļ ombuds nekonstatēja ECB pieļautu administratīvu kļūmi. Tomēr, tā kā kopš vēstules nosūtīšanas ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi, viņa aicināja ECB apsvērt vēstules izpaušanu, ņemot vērā turpmākās izmaiņas eurozonas monetārajos un ekonomiskajos apstākļos. ECB vērsās pie Padomes, kura uzskatīja, ka sabiedrības interešu aizsardzība saistībā ar monetāro politiku Eiropas Savienībā un finanšu stabilitāti Īrijā joprojām attaisno konfidencialitāti. Šis paskaidrojums ombudu nepārliecināja. Viņa pauda nožēlu par to, ka ECB Padome ir izniekojusi iespēju piemērot principu, ka demokrātijā pārredzamībai vajadzētu būt noteikumam, bet slepenībai — izņēmumam. Noslēdzot lietu, viņa paļāvās, ka gadījumā, ja iedzīvotājs iesniegs jaunu lūgumu par publisku piekļuvi vēstulei, ECB ņems vērā viņas viedokli un piešķirs lielāku nozīmi sabiedrības interesēm attiecībā uz pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī nepieciešamībai vēl vairāk uzlabot tās leģitimitāti ES iedzīvotāju acīs.

Pamatinformācija

1. Sūdzības iesniedzējs, Īrijas žurnālists, 2011. gada novembrī lūdza Eiropas Centrālajai bankai (ECB) publisku piekļuvi vēstulei, ko 2010. gada 19. novembrī Īrijas finanšu ministram nosūtīja ECB toreizējais priekšsēdētājs Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet) (turpmāk "vēstule"). ECB atteicās izpaust šo vēstuli. Tā pamatoja savu atteikumu ar nepieciešamību aizsargāt Īrijas monetārās politikas integritāti un Īrijas finanšu sistēmas stabilitāti, ņemot vērā ievērojamo tirgus spiedienu un ārkārtējo nenoteiktību attiecībā uz Īrijas ekonomikas perspektīvām tajā laikā. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 20. augustā iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam.

2. Ombuds sāka sūdzības izmeklēšanu. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma ECB atzinumu par sūdzību un pēc tam sūdzības iesniedzēja komentārus par ECB atzinumu. Viņas dienesti arī pārbaudīja vēstuli.

Iespējamā piekļuves nenodrošināšana

Ombuda konstatējumi un mierizlīguma priekšlikums

3. Pēc iepazīšanās ar dokumentu un rūpīgas lietas dalībnieku izvirzīto argumentu izskatīšanas [1] ombuds uzskatīja, ka attiecīgajā laikā (t. i., laikā, kad 2011. gada novembrī tika iesniegts piekļuves pieteikums) ECB bija tiesības atteikt pat daļēju piekļuvi vēstulei, pamatojoties uz izņēmumiem, kas noteikti ECB lēmuma par publisku piekļuvi dokumentiem 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Tādējādi viņa secināja, ka ECB nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

4. Tomēr ombuds norādīja, ka pieprasījums tika iesniegts gandrīz pirms diviem gadiem un ka ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi kopš vēstules nosūtīšanas Īrijas finanšu ministram. Ombuds arī norādīja, ka ECB jau ir izpaudusi sūdzības iesniedzējam vēstules saturu. Tādējādi saskaņā ar ombuda misiju meklēt taisnīgus risinājumus sūdzībām, kas apmierina gan sūdzības iesniedzēju, gan attiecīgo iestādi, viņa nāca klajā ar šādu priekšlikumu par mierizlīgumu, kura mērķis bija dot ECB iespēju turpmāk apliecināt savu apņemšanos ievērot pārredzamības un pārskatatbildības principus:

Laikā, kad sūdzības iesniedzējs lūdza piekļuvi, ECB bija tiesības atteikt piekļuvi vēstulei, ko tā 2010. gada 19. novembrī nosūtīja Īrijas finanšu ministram. Tāpēc ombuds nekonstatē ECB pieļautu administratīvu kļūmi. Tomēr, ņemot vērā laiku, kas pagājis kopš vēstules nosūtīšanas un piekļuves pieprasījuma iesniegšanas, ombuds aicina ECB apsvērt vēstules izpaušanu, ņemot vērā tās īpašo saturu un dominējošos monetāros un ekonomiskos apstākļus.

5. Atbildē uz ombuda priekšlikumu ECB informēja ombudu, ka tā ir nodevusi šo jautājumu ECB Padomei [2], kura uzskatīja, ka sabiedrības interešu aizsardzība saistībā ar monetāro politiku Eiropas Savienībā un finanšu stabilitāti Īrijā joprojām attaisno konfidencialitāti, un atteicās nosūtīt vēstuli. Saskaņā ar Padomes sniegto informāciju, lai gan Īrijas tautsaimniecības perspektīvas pa šo laiku būtiski uzlabojušās, joprojām pastāvēja finanšu stabilitātes riski, un situācija joprojām bija rūpīgi jāuzrauga. Tā piebilda, ka vispārējais konteksts, kādā vēstule tika nosūtīta, joprojām tiek uzskatīts par būtisku, jo Īrija pēc ekonomikas korekciju programmas beigām ir pakļauta uzraudzībai pēc programmas darbības beigām. Visbeidzot, ECB atkārtoti apliecināja savu apņemšanos ievērot caurredzamības un pārskatatbildības principus un apņēmās, ka tās Padome atkārtoti izvērtēs vēstules izpaušanu vēlākā pēcprogrammas uzraudzības posmā.

6. Sūdzības iesniedzējs apsvērumus neiesniedza.

Ombuda novērtējums pēc mierizlīguma priekšlikuma

7. Saņemot ECB atbildi uz viņas priekšlikumu, ombude publiski pauda nožēlu par to, ka ECB Padome ir zaudējusi iespēju apliecināt savu apņemšanos ievērot pārredzamības un pārskatatbildības principus un vēl vairāk palielināt savu leģitimitāti ES iedzīvotāju acīs laikā, kad tik daudzi no viņiem ir cietuši ekonomikas krīzes dēļ [3]. Tomēr, ņemot vērā ombuda iepriekšējo secinājumu [4], ka sūdzības iesniedzēja lūguma iesniegšanas laikā ECB bija tiesības atteikt piekļuvi vēstulei, viņa neturpinās izskatīt šo jautājumu saistībā ar šo sūdzību.

8. Ombuds pieņem zināšanai Padomes apņemšanos atkārtoti izvērtēt vēstules izpaušanu vēlākā pēcprogrammas uzraudzības posmā. Tādēļ viņa paļaujas uz to, ka gadījumā, ja kāda pilsone iesniegs jaunu lūgumu par publisku piekļuvi vēstulei [5], ECB ņems vērā viņas viedokli un piešķirs lielāku nozīmi sabiedrības interesēm attiecībā uz pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī vajadzībai vēl vairāk uzlabot tās leģitimitāti ES iedzīvotāju acīs.

Secinājums

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Sūdzības iesniedzēja lūguma iesniegšanas laikā ECB bija tiesības atteikt piekļuvi vēstulei. Šajā iebildumā nav pamata veikt papildu izmeklēšanu par šo jautājumu.

Sūdzības iesniedzējs un ECB tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2014. gada 24. aprīlī

[1] Argumenti un ombuda novērtējums tika sīki izskaidroti ombuda 2013. gada 16. decembra vēstulē ECB, ierosinot mierizlīgumu.

[2] Padome ir ECB galvenā lēmējinstitūcija, un to veido seši Valdes locekļi un 18 euro zonas valstu centrālo banku vadītāji.

[3] Sk. Ombuda 2014. gada 7. marta paziņojumu presei, kas pieejams vietnē http://www.ombudsman.europa.eu/en/press/release.faces/en/53710/html.bookmark

[4] Sk. iepriekš 3. punktu un sīkāku informāciju ombuda priekšlikumā par mierizlīgumu.

[5] Jebkurš šāds pieprasījums jāiesniedz saskaņā ar procedūru, kas noteikta Eiropas Centrālās bankas 2004. gada 4. marta Lēmumā 2004/258/EK par publisku piekļuvi Eiropas Centrālās bankas dokumentiem (OV L 80, 42. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar 2011. gada 9. maija Lēmumu ECB/2011/6 (OV L 158, 37. lpp.).