- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Eiropas Ombuda lēmums, ar ko izbeidz izmeklēšanu saistībā ar sūdzību Nr. 2202/2012/LP pret Eiropas Komisiju
Lēmums
Lieta 2202/2012/LP - Uzsākta {0} Piektdiena | 07 decembris 2012 - Lēmums par {0} Pirmdiena | 23 septembris 2013 - Iesaistītā iestāde Eiropas Komisija ( Nav konstatēta kļūda pārvaldībā )
Sūdzības priekšvēsture
1. Sūdzības iesniedzējs Ryanair ir Eiropas zemo cenu aviosabiedrība. Komisija uzaicināja tās izpilddirektoru uz konferenci, kas notika Briselē 2011. gada 5. un 6. decembrī. Veicot ceļojuma organizēšanu, sūdzības iesniedzēja izpilddirektors saņēma e-pastu no Komisijas ceļojumu aģenta, ka "Komisija neļāva [viņiem] rezervēt lētus lidojumus, tāpēc [viņi] var organizēt tikai pārvadājumus no/uz Briseles [Zaventemas] lidostu, bet ne no/uz Šarleruā [Briseles-Dienvidu] lidostu ". Tās izpilddirektors 2011. gada 30. novembrī un 19. decembrī nosūtīja vēstuli pētniecības, inovācijas un zinātnes komisārei, lūdzot viņu izmeklēt, vai šī informācija ir pareiza, un šādas politikas iemeslus.
2. Komisijas [...]* direktors 2012. gada 23. janvārī atbildēja uz abām iepriekš minētajām vēstulēm, sniedzot skaidrojumus par Komisijas personāla komandējumu politiku. Savā vēstulē direktors paskaidroja, ka Komisija ir izvēlējusies organizēt lielāko daļu ceļojumu pakalpojumu, noslēdzot pamatlīgumu ar ceļojumu aģentūru. Minētā līguma noteikumi neļāva minētajai ceļojumu aģentūrai "rezervēt biļetes "zemo cenu" aviokompānijās". Šīs politikas galvenais iemesls bija tas, ka "šādām biļetēm ir nepieciešams tūlītējs pirkums ar kredītkarti, un tās piedāvā ierobežotu elastību attiecībā uz izmaiņām un atcelšanu. Šādi nosacījumi bieži vien nav piemēroti [Komisijas] ceļošanas vajadzībām, kas var bieži mainīties un šādos apstākļos iestādei radītu ievērojamas papildu izmaksas. Savā vēstulē direktors arī uzsvēra, ka "Komisijas noteikumi arī mudina darbiniekus izmantot vispiemērotākos un rentablākos transporta līdzekļus saviem braucieniem un ka tie ļauj ierēdņiem rezervēt "zemu izmaksu" lidojumus un lidot uz un no attiecīgajām lidostām. Iespēja izmantot "zemu izmaksu" pārvadātājus ir skaidri izklāstīta mūsu Misijas rokasgrāmatas 3.4. punktā".
3. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 5. martā rakstīja Komisijas ģenerālsekretāram, lai sūdzētos par Komisijas iespējami diskriminējošo politiku attiecībā uz zemo cenu aviokompānijām. Sūdzības iesniedzējs savā vēstulē Komisijas personāla komandējumu politiku kvalificēja kā “neattaisnojamu un nepamatotu valsts resursu izšķērdēšanu, kas ir pretrunā pareizas finanšu pārvaldības principam”. Tas sniedza piemērus par lidojumiem turp un atpakaļ no Briseles uz vairākiem galamērķiem Eiropā, salīdzinot sūdzības iesniedzēja un citu mazāk labvēlīgo apgabalu zemās cenas ar “tradicionālo aviosabiedrību” cenām. Tā arī norādīja, ka ceļojumu aģentūrām nav stimula samazināt Komisijas izmaksas, rezervējot mazāk labvēlīgo apgabalu lidojumus, un ka tās “turpinās boikotēt lidojumus ar mazāk labvēlīgajiem apgabaliem, kamēr vien tām būs atļauts tos atcelt, lai aizsargātu un maksimāli palielinātu savus ieņēmumus”. Sūdzības iesniedzējs paziņoja, ka tas pret Komisiju cels zaudējumu atlīdzināšanas prasību, ja vien līdz 2012. gada 6. aprīlim nesaņems saistības, ka Komisija izpildīs šādus trīs pieprasījumus ("trīs pieprasījumi"):
i) grozīt savu ceļojumu politiku, novēršot jebkādu diskrimināciju starp mazāk labvēlīgiem apgabaliem un citām aviokompānijām;
ii) ieviest noteikumu savā ceļa izdevumu politikā, saskaņā ar kuru mazāk labvēlīgie apgabali kļuva par standarta ceļošanas iespēju, pamatojoties uz to, ka šāds noteikums ir "rentabls" un "efektīvs", un
iii) ziedot vienu miljonu EUR labdarības organizācijai pēc Ryanair izvēles kā simbolisku kompensāciju par kaitējumu patērētājiem un konkurencei, ko radījusi Komisijas diskriminējošā ceļojumu politika.
4. [...] direktors 2012. gada 30. martā, atbildot uz iepriekš minēto vēstuli, noraidīja sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Komisijas darbinieku ceļojumu politika ir diskriminējoša attiecībā uz mazāk labvēlīgiem apgabaliem un tādēļ ir jāgroza, atkārtojot, ka saskaņā ar Komisijas "Norādījumiem par misijām" ierēdņi var brīvi izmantot Komisijas apstiprinātās ceļojumu aģentūras vai jebkuras citas aģentūras pakalpojumus. Tā arī uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja prasība, lai Komisija dod priekšroku mazāk labvēlīgiem apgabaliem salīdzinājumā ar tradicionālajām aviokompānijām, ir iespējams tā paša nediskriminācijas principa pārkāpums, kuru sūdzības iesniedzējs pārmeta Komisijai, ka tā ir pārkāpusi. Tādējādi viņš secināja, ka lūgums piešķirt simbolisku kompensāciju EUR 1 miljona apmērā ir "pilnībā nepamatots". Ar citu tās pašas dienas vēstuli Komisija arī iesniedza sūdzības iesniedzējam "Misiju rokasgrāmatas" kopiju un piešķīra tam daļēju piekļuvi savam līgumam ar tās apstiprināto ceļojumu aģentūru.
5. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 30. aprīlī nosūtīja Komisijai vēstuli, atkārtojot savu apgalvojumu, ka Komisijas ceļojumu politika ir diskriminējoša attiecībā uz mazāk labvēlīgiem apgabaliem, un lūdzot Komisiju līdz 2012. gada 11. maijam apstiprināt, ka tā izpildīs šos trīs pieprasījumus. 2012. gada 23. maijā [...] direktors nosūtīja sūdzības iesniedzējam 2012. gada 10. maija vēstules kopiju, atbildot uz sūdzības iesniedzēja 2012. gada 30. aprīļa vēstuli, kuru tas, iespējams, vēl nav saņēmis. Minētajā vēstulē [...] direktors atsaucās uz savām iepriekšējām atbildēm un paskaidrojumiem un atkārtoja savu secinājumu, ka Komisijas darbinieku komandējumu politika nediskriminē mazāk labvēlīgos apgabalus.
6. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 1. jūnijā rakstiski vērsās pie Komisijas, norādot, ka tā nav risinājusi jautājumus, kas izvirzīti visā iepriekšējā sarakstē. Tā lūdza trīs iepriekš minētos lūgumus iesniegt izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai komisāru kolēģijā.
7. [...] direktors 2012. gada 12. jūnijā atbildēja uz iepriekš minēto sūdzības iesniedzēja vēstuli, paužot nožēlu, ka sūdzības iesniedzējs nav atradis nevienu no saviem iepriekšējiem paskaidrojumiem "pietiekami skaidru". Attiecībā uz trim pieprasījumiem [...] direktors vēlreiz atkārtoja, ka: i) tā kā Komisijas darbinieki var pilnīgi brīvi izmantot mazāk labvēlīgos apgabalus, “likvidēšana nav diskriminējoša”; ii) ja mazāk labvēlīgo apgabalu biļetes nevar tieši rezervēt Komisijas ceļojumu aģentūra, jo sūdzības iesniedzējs bija izvēlējies neiesaistīties nevienā no globālajām rezervēšanas sistēmām, un iii) nebija “nekā, ko Komisija [nebija] neko kompensējusi”. Ņemot vērā šos apsvērumus, [...] direktors secināja, ka viņš "nevar piekrist [Ryanair] lūgumam iesniegt šos [trīs] punktus komisāru kolēģijai, jo faktiskā situācija jau ir skaidra".
8. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 6. jūlijā oficiāli pieprasīja [...] direktoram iesniegt savus trīs pieprasījumus komisāru kolēģijai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai.
9. Komisijas [...].2. nodaļas vadītājs 2012. gada 16. jūlijā atbildēja uz sūdzības iesniedzēja iepriekš minēto vēstuli, norādot, ka, "ņemot vērā to, ka Jūsu [2012. gada 6. jūlija] vēstulē ir atkārtoti Jūsu iepriekšējā sarakstē izteiktie punkti, nepievienojot nekādus jaunus elementus, man nav ko piebilst tam, ko [[...] direktors] jau norādīja savā 2012. gada 12. jūnija vēstulē".
10. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 15. augustā nosūtīja vēstuli finanšu plānošanas un budžeta komisāram, atsaucoties uz savu iepriekšējo saraksti ar [...] direktoru un viņa iespējamo atteikumu kliedēt bažas par Komisijas personāla komandējumu politiku. Minētajā vēstulē sūdzības iesniedzējs vēlreiz lūdza komisāru kolēģiju izskatīt tās trīs pieprasījumus un lemt par tiem.
11. 2012. gada 11. septembrī [...] direktors komisāra vārdā atbildēja sūdzības iesniedzējam. Savā vēstulē [...] direktors norādīja, ka viņš jau vairākkārt ir atbildējis uz visiem sūdzības iesniedzēja izvirzītajiem jautājumiem un ka, tā kā nav jaunu elementu, viņam nav nekā, ko pievienot viņa iepriekšējām vēstulēm.
12. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 5. novembrī vērsās pie ombuda.
Izmeklēšanas priekšmets
13. Ombuds sāka izmeklēšanu par šādu apgalvojumu:
Apgalvojums:
Komisija pienācīgi neizskatīja Ryanair sūdzību par tās diskriminējošo personāla ceļošanas politiku attiecībā pret "zemo cenu aviokompānijām".
Pamatojot savu apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka:
Komisijas [...] direktors bez pienācīga pamatojuma atteicās sūdzības iesniedzēja izvirzītos jautājumus nodot izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai komisāru kolēģijā; un
ii) kad sūdzības iesniedzējs pēc tam rakstīja finanšu plānošanas un budžeta komisāram, pieprasot, lai viņš iesniedz jautājumu komisāru kolēģijai, komisāram būtu bijis jālūdz jauns neatkarīgs pieprasījuma novērtējums, nevis jānodod jautājums atpakaļ [...] direktoram.
Apgalvojums:
Ryanair sūdzība ir jāiesniedz izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai komisāru kolēģijā, un nevienai citai Komisijas personai vai amatpersonai tā nav jāizskata.
Izmeklēšana
14. Ombuds 2012. gada 7. decembrī lūdza Komisiju sniegt atzinumu par sūdzību. Komisija 2013. gada 25. februārī nosūtīja savu atzinumu, kas pēc tam tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai. Sūdzības iesniedzējs 2013. gada 28. martā iesniedza savus apsvērumus.
Ombuda analīze un secinājumi
A. Apgalvojums par to, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi sūdzības iesniedzēja sūdzību par tās, iespējams, diskriminējošo darbinieku ceļošanas politiku
Ombudam iesniegtie argumenti
15. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka komisārs, kurš nopietni uztver savus pienākumus pret Eiropas nodokļu maksātājiem, nenosūtīs viņam adresētu lūgumu, jo viņa darbinieks ar to nav nodarbojies, atpakaļ šai pašai personai turpmākai izskatīšanai. Tomēr, šādi rīkojoties, Komisijas dienesti un jo īpaši [...] birojs ir apdraudējuši Eiropas pilsoņu tiesības uz to, lai Komisija pienācīgi ņemtu vērā viņu bažas. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šāda rīcība ir aizskaroša un pārkāpj Pamattiesību hartas 41. pantu, kas garantē tiesības uz labu pārvaldību. Tā apgalvoja, ka šajā lietā Komisija ir izrādījusi nevērību pret Savienības pilsoņiem un patiesuma trūkumu attiecībā uz pārredzamu lēmumu pieņemšanu un pārskatatbildību iestādē.
16. Savā atzinumā Komisija uzsvēra, ka tā ir atbildējusi uz visām sūdzības iesniedzēja nosūtītajām vēstulēm termiņā, kas noteikts "ES darbinieku labas administratīvās prakses kodeksā attiecībās ar sabiedrību"[1], lai gan šīm vēstulēm bija tāds pats saturs. Tā atkārtoti uzsvēra, ka tās Norādījumi par misijām dod ierēdņiem iespēju rezervēt lidojumus ar mazāk labvēlīgiem apgabaliem, savukārt Komisijas ceļojumu aģentūrai ir pienākums nodrošināt zemāko rezervēšanas brīdī pieejamo likmi saskaņā ar "izmaksu ziņā efektīvu transportlīdzekļu principu", kas izklāstīts Norādījumos par misijām. Tāpēc nebija nepieciešams grozīt Komisijas politiku šajā jautājumā, un Komisijas darba kārtībā nebija nekā tāda, ko varētu iekļaut vai ko būtu vajadzējis iekļaut.
17. Attiecībā uz sūdzības izskatīšanu Komisija atsaucās uz savu Reglamentu [2] un jo īpaši uz 21. pantu, kurā noteikts, ka "Komisija izveido vairākus ģenerāldirektorātus un līdzvērtīgus dienestus, kas veido vienotu administratīvo dienestu, lai palīdzētu tai sagatavot un veikt tās uzdevumus, kā arī īstenot tās prioritātes un priekšsēdētāja noteiktās politiskās pamatnostādnes." Tādējādi būtu pilnīgi normāli, ja Komisijas dienesti komisāru vārdā atbildētu uz saraksti un pieprasījumiem no ārējām struktūrām.
18. Komisija uzsvēra, ka tas, ka katrā vēstulē bija tādas frāzes kā " man ir nodota atbildei" vai "uz kuru man ir lūgts atbildēt", skaidri norādīja, ka vēstules saņēmējs uzskatīja par lietderīgu apstrādāt saraksti šādā veidā. Tā secināja, ka šāda pienākumu deleģēšana nebūt nav saistīta ar administratīvām kļūmēm, bet gan ar tās tiesībām atbilstošā līmenī deleģēt sarakstes apstrādi (šajā gadījumā – attiecīgā dienesta vadītājam), kā arī labas un efektīvas pārvaldības pazīmi, vēl jo vairāk tāpēc, ka katra vēstule saņēma atbildi noteiktajā termiņā.
19. Komisija piebilda, ka [..] direktora atbilžu kopijas uz vēstulēm, kuras sūdzības iesniedzējs bija nosūtījis vai nokopējis komisāriem, vienmēr tika nosūtītas attiecīgajiem komisāriem, kuri tādējādi bija pilnībā informēti par saraksti.
20. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja īpašo prasību, lai tā bažas tiktu iekļautas komisāru kolēģijas darba kārtībā apspriešanai, Komisija uzsvēra, ka, lai gan tai kā administrācijai ir pienākums pēc būtības atbildēt uz saņemtajām sūdzībām, tai nav pienākuma izpildīt sūdzības iesniedzēja prasību attiecībā uz metodi, ar kuru tā uz to atbild.
21. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzsvēra, ka neapstrīd to, ka ir normāli, ka Komisijas dienesti atbild uz saraksti komisāru vārdā. Tomēr tā norādīja, ka nevienā administrācijā nav normāli, ka sūdzība par to, ka persona nav risinājusi konkrētu jautājumu, tiek nosūtīta atpakaļ šai pašai personai, lai tā to izskatītu un atbildētu uz to. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju gan finanšu plānošanas un budžeta komisārs, gan [...] direktors slepeni slēdza savu sūdzību, nesaņemot no Komisijas pienācīgu izskatīšanu.
22. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisijas apgalvojums, ka attiecīgie komisāri tika nokopēti sarakstē starp sūdzības iesniedzēju un [...] direktoru, tikai saasināja administratīvo kļūmi, par kuru tas sūdzējās.
Ombuda novērtējums
23. Vispirms ombuds norāda, ka viņam iesniegtās sūdzības būtība nav jautājums, kas sākotnēji tika izvirzīts sūdzības iesniedzēja sarakstē ar Komisiju, t. i., Komisijas iespējami diskriminējošā darbinieku ceļošanas politika attiecībā uz mazāk labvēlīgiem apgabaliem. Šī sūdzība drīzāk attiecas uz šķietami neatbilstošo veidu, kādā Komisija izskatīja sūdzības iesniedzēja prasību, lai tā sākotnējā sūdzībā izvirzītie jautājumi tiktu nodoti tālākai izskatīšanai komisāru kolēģijā un, visbeidzot, lēmuma pieņemšanai. Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs kritizēja to, ka finanšu plānošanas un budžeta komisārs nosūtīja Ryanair korespondenci atpakaļ [...] direktoram, kurš, pēc Ryanair domām, jau bija atteicies bez jebkāda pamatota iemesla pienācīgi risināt tā izvirzītos jautājumus. Tādējādi ombuda izmeklēšanā galvenā uzmanība tiek pievērsta i) tam, vai [...] direktora atteikums nodrošināt, ka trīs Ryanair iesniegtie pieprasījumi tiek iekļauti Komisijas iknedēļas sanāksmju darba kārtībā, bija administratīva kļūme, un ii) tam, vai [...] direktoram deleģētais uzdevums atbildēt uz sūdzības iesniedzēja saraksti atbilda labas pārvaldības principiem.
24. Attiecībā uz [...] direktora atteikumu nodrošināt, lai sūdzības iesniedzēja trīs pieprasījumi tiktu iekļauti Komisijas iknedēļas sanāksmju darba kārtībā, ombuds norāda, ka tā izmeklēšana parādīja, ka, izmantojot diezgan garo saraksti, ar kuru sūdzības iesniedzējs apmainījās ar [...] direktoru, pēdējais, šķiet, ne tikai vienmēr ir sniedzis sūdzības iesniedzējam savlaicīgu atbildi, bet arī pienācīgus paskaidrojumus par to, kāpēc i) sūdzības iesniedzēja apgalvojumi, ka Komisijas darbinieku ceļojumu politika ir diskriminējoša, bija nepamatoti un kāpēc tā rezultātā ii) viņš nevarēja piekrist tam, ka viņa trīs saistītie pieprasījumi tiek iesniegti komisāru kolēģijai turpmākai izskatīšanai un galu galā lēmuma pieņemšanai.
25. Turklāt Komisija uzskata, ka, lai gan tai ir pienākums atbildēt pēc būtības uz saņemtajām sūdzībām, tai nav pienākuma izpildīt sūdzības iesniedzēja lūgumu attiecībā uz veidu, kādā tā atbild uz šādu sūdzību. Ombuds uzskata, ka Komisijas nostāja ir pamatota. It īpaši attiecībā uz komisāru kolēģijas iknedēļas sanāksmju darba kārtību no attiecīgajiem noteikumiem izriet, ka par to galvenokārt lemj Komisijas priekšsēdētājs, savukārt komisāriem ir iespēja ierosināt tajā iekļaut konkrētus jautājumus. Tāpēc plašas sabiedrības locekļiem nav tiesību pieprasīt, lai Komisijas iknedēļas sanāksmju darba kārtībā tiktu iekļauts konkrēts punkts. Attiecīgi nevar piekrist sūdzības iesniedzēja argumentam, ka [...] direktors bez pienācīga pamatojuma atteicās nodrošināt, lai viņa sūdzībā izvirzītie jautājumi tiktu iesniegti komisāru kolēģijai.
26. Tālāk, attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka labas pārvaldības principi prasa jaunu neatkarīgu novērtējumu, pirms atbildēt uz sūdzības iesniedzēja saraksti, nevis deleģēšanu [...] direktoram, ombuds norāda, ka saskaņā ar Komisijas reglamenta 14. pantu "Komisija, ja tiek pilnībā ievērots kolektīvās atbildības princips, var deleģēt vadības vai administratīvo pasākumu pieņemšanu ģenerāldirektoriem un dienestu vadītājiem, kas rīkojas tās vārdā, ievērojot tās noteiktos ierobežojumus un nosacījumus". Turklāt saskaņā ar minēto noteikumu 19. pantu Komisijas dienesti palīdz Komisijai veikt tās uzdevumus.
27. Ombuds norāda, ka savos apsvērumos par Komisijas atzinumu sūdzības iesniedzējs neapšaubīja principu par Komisijas pilnvaru deleģēšanu tās dienestiem, ciktāl tas attiecas uz pārvaldības un administratīvo pasākumu pieņemšanu. Kā atzina pats sūdzības iesniedzējs, tā patiešām ir laba un efektīva administratīvā prakse, ka dažus jautājumus un jo īpaši sarakstes ar komisāriem apstrādi var deleģēt Komisijas kompetentajiem departamentiem un tos var izskatīt Komisijas kompetentie departamenti.
28. Tomēr sūdzības iesniedzējs pauda neapmierinātību ar to, ka komisārs nolēma atbildēt uz savu vēstuli, deleģējot šo uzdevumu pašai personai, proti, [...] direktoram, kurš jau bija noraidījis viņa lūgumu iesniegt sūdzību komisāru kolēģijai apspriešanai.
29. Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējam nosūtītā atbilde nebūtu jālasa un jāsaprot kā [...] direktora, bet gan komisāra un galu galā pašas Komisijas atbilde. Kā paskaidrots iepriekš, Komisijas ģenerāldirektorātu dienestu vadītāji rīkojas Komisijas vārdā un saskaņā ar tās saņemtajiem norādījumiem. Sūdzības iesniedzējs nav apgalvojis, kā arī no šīs izmeklēšanas neizriet, ka tad, kad [...] direktors uz to atbildēja, izmantojot formulējumu "Es atsaucos uz Jūsu 2012. gada 15. augusta vēstuli komisāram Lewandowski, uz kuru man tika lūgts atbildēt", viņam faktiski netika lūgts to darīt vai viņš rīkojās, neievērojot saņemtos norādījumus.
30. Turklāt ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzēja 2012. gada 15. augusta vēstulē komisāram nebija izklāstītas nekādas sūdzības pret [...] direktora rīcību, bet tās mērķis bija tikai panākt, lai komisārs pats pārskatītu viņa lūgumu. Tomēr tas, ka komisārs nolēma lūgt [...] direktoru atbildēt uz šo vēstuli, liecina, ka komisārs piekrita viņa iepriekš pieņemtajai nostājai, t. i., ka sūdzības iesniedzēja izvirzītais jautājums nebija jāiesniedz komisāru kolēģijai.
31. Acīmredzot būtu bijis jāizmanto cita pieeja, ja sūdzības iesniedzējs būtu vēlējies sūdzēties komisāram par [...] direktora rīcību. Jo īpaši, ja sūdzības iesniedzējs uzskatītu, ka šajā konkrētajā gadījumā [...] direktors atrodas iespējama interešu konflikta situācijā vai nav pilnīgi objektīvs vai neatkarīgs, visi šādi apgalvojumi būtu jāizskata kādai citai personai, nevis personai, par kuru iesniegta sūdzība. Tomēr sūdzības iesniedzējs nav izteicis šādus apgalvojumus attiecībā uz [...] direktoru. Tas vien, ka [...] direktors, pildot savas funkcijas, jau bija noraidījis sūdzības iesniedzēja iepriekšējo pieprasījumu, nenozīmē, ka, kad viņa hierarhiskais vadītājs lūdza atbildēt viņa vārdā uz to pašu pieprasījumu, viņš nonāca faktiskā vai pat iespējamā interešu konflikta situācijā. Pretējā gadījumā pilsonis katru reizi, kad ierēdnis noraida viņa lūgumu, var vērsties pie šā ierēdņa hierarhiskā vadītāja un vienkārši lūgt, lai to pašu jautājumu izskata cits ierēdnis.
32. Tādēļ ombuds nesaskata iemeslu, kāpēc komisāram būtu bijis jālūdz jauns un neatkarīgs sūdzības iesniedzēja pieprasījuma novērtējums, nevis vienkārši jālūdz [...] direktoram atbildēt viņa vārdā.
33. Turklāt ombuds uzskata par lietderīgu arī norādīt, ka iepriekš minētā [...] direktora atbilde tika nokopēta ne tikai komisāram Lewandowski, bet arī priekšsēdētāja vietniekam Šefčovič, priekšsēdētāja vietniekam Kallas un Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājam. Tādējādi šķiet, ka [...] direktors ir veicis atbilstošus pasākumus, lai pārredzamā un atklātā veidā nodrošinātu, ka sūdzības iesniedzēja sarakste ar Komisiju tiek darīta zināma vēl diviem komisāriem, kā arī Revīzijas palātas priekšsēdētājam, t. i., struktūrai, kurai ir uzticēts pārbaudīt, kā Komisija pārvalda ES budžetu (tostarp līdzekļu izlietojumu Komisijas personāla ceļa izdevumiem).
34. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ombuds uzskata, ka apgalvojums, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi tās saraksti, nav pamatots. Tāpat nevar piekrist arī saistītajam apgalvojumam, ka tās sūdzība ir jāiesniedz komisāru kolēģijai.
B. Secinājumi
Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:
Saistībā ar šo sūdzību nav pieļautas administratīvas kļūmes.
Sūdzības iesniedzējs un Eiropas Komisija tiks informēti par šo lēmumu.
P. Nikiforos Diamandouros
Strasbūrā, 2013. gada 23. septembrī
* Vajadzības gadījumā šis lēmums ir rediģēts datu aizsardzības noteikumu nolūkā.
[1] http://ec.europa.eu/transparency/civil_society/code/_docs/code_en.pdf
[2] OV L 308, 26. lpp.