Pašiniciatīvas pieprasījumam piesaistītais atbalsts

1. Viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem ir tiesiskums. ES tiesību akti piešķir tiesības un pienākumus katras dalībvalsts iestādēm, kā arī privātpersonām un uzņēmumiem. Katras dalībvalsts iestādes ir atbildīgas par ES tiesību aktu īstenošanu un izpildi, un tām ir arī jāgarantē ES tiesību aktos piešķirtās tiesības.

2. Saskaņā ar EK līgumu Komisija ir atbildīga par to, lai dalībvalstis pareizi piemērotu ES tiesību aktus. Šajā lomā to dažreiz sauc par "Līguma sargu". Ikviens var iesniegt Komisijai sūdzību par pārkāpumu, ko uzskata par dalībvalsts izdarītu. Komisija var rīkoties arī pēc savas iniciatīvas. Jebkurā gadījumā pirmais oficiālais solis ir tāds, ka Komisija nosūta dalībvalstij "oficiāla paziņojuma vēstuli" . Oficiālā paziņojuma vēstulē ir precizēts, ko dalībvalsts, iespējams, ir izdarījusi nepareizi (euro-Jargonā: "pārkāpums") un aicina izteikt savus apsvērumus. Nākamais oficiālais solis ir “argumentētais atzinums”. Tajā ir iekļauta Komisijas analīze par pārkāpumu un noteikts termiņš, kurā dalībvalstij tas ir jāizbeidz. Ja dalībvalsts noteiktajā termiņā neizpilda prasības, Komisija var vērsties Tiesā.

3. Iedzīvotājiem, kuri vēlas saprast un uzraudzīt, kā Komisija pilda savus Līguma sargātājas pienākumus un/vai kā dalībvalstis pilda savus pienākumus īstenot un izpildīt ES tiesību aktus, sarakste starp Komisiju un dalībvalstīm saistībā ar pārkāpumiem ir pašsaprotams interešu jautājums. Lai iegūtu piekļuvi šādai sarakstei, pilsoņi var vērsties vai nu Komisijā, vai attiecīgās dalībvalsts iestādēs, vai abās.

4. Ja pieteikumu iesniedz Komisijai, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem [1] ("regula"). Attiecīgā dalībvalsts var iebilst pret izpaušanu bez tās iepriekšējas piekrišanas. Tomēr Komisija nevar atteikt piekļuvi, ja vien iebildums nav formulēts kā viens vai vairāki regulā paredzētie izņēmumi [2].

5. Ja pieteikumu iesniedz dalībvalsts iestādēm, piemēro valsts tiesību aktus. Tomēr dalībvalstij jāapspriežas ar Komisiju, "ja vien nav skaidrs, vai dokuments ir vai nav izpaužams"[3].

6. Eiropas Ombuds šajā izmeklēšanā pēc savas iniciatīvas vēlas risināt divus jautājumus. Pirmais mērķis ir nodrošināt, lai pilsoņi zinātu, kā iegūt piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar pārkāpumiem. Otrais mērķis ir nodrošināt, ka gadījumā, ja piekļuve tiek atteikta, pilsoņi var uzzināt, vai par atteikumu ir atbildīga Komisija vai dalībvalsts un vai atteikums ir pamatots ar valsts tiesību aktiem vai ES tiesību aktiem.

7. Ombuds uzskata, ka skaidrības trūkums šajā jomā varētu likt iedzīvotājiem uzskatīt, ka Eiropas integrācija ir process, kas viņus izslēdz un atņem viņiem pilnvaras.

Sūdzība 2330/2008/MHZ

8. EO 2008. gada 5. augustā saņēma sūdzību no Polijas NVO pret Komisiju (sūdzība 2330/2008/MHZ). Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir netaisnīgi atteikusi piekļuvi argumentētajam atzinumam, ko tā bija adresējusi Polijai saskaņā ar EKL 226. pantā paredzēto procedūru. Komisija savu atteikumu pamatoja ar regulas 4. panta 2. punkta trešo ievilkumu, kurā noteikts, ka iestādes atsaka piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt "pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu" aizsardzībai, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. Komisija norādīja, ka izmeklēšana turpinās un līdz ar to argumentētā atzinuma izpaušana varētu apdraudēt tā mērķa aizsardzību. Lai pamatotu savu atteikumu, Komisija atsaucās uz attiecīgo Petrie judikatūru [4].

9. Ņemot vērā iepriekš minēto judikatūru, ombuds nekonstatēja pietiekamu pamatu sākt izmeklēšanu par iepriekš minēto sūdzību. Tomēr 2008. gada 14. septembra vēstulē viņš ierosināja Komisijai, ka, izskatot iespējamus līdzīgus gadījumus nākotnē, tā varētu informēt pieteikuma iesniedzējus, ka piekļuves atteikums saskaņā ar regulu nav šķērslis iespējamai dokumenta izpaušanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tāpēc, ja šādi pieteikuma iesniedzēji to vēl nav izdarījuši, viņi varētu apsvērt iespēju šajā sakarā vērsties pie savas valsts iestādēm. Ombuds uzskatīja, ka regula neliedz valsts iestādēm izpaust argumentētu atzinumu, ja tās to vēlas vai ja valsts tiesību aktos tām ir noteikts pienākums to darīt.

10. Komisija atbildēja ombudam 2009. gada 29. janvārī. Tā norādīja, ka "šajā gadījumā" nešķiet lietderīgi ieteikt pieteikuma iesniedzējam apsvērt iespēju vērsties valsts iestādēs. Tā arī paskaidroja, ka "ja [Polijas iestādes] saņems pieprasījumu par piekļuvi šim dokumentam, tās, visticamāk, apspriedīsies ar Komisiju, kas sniegs negatīvu atzinumu. Tāpēc pieteikuma iesniedzēja uzaicināšana iesniegt pieprasījumu valsts iestādēm būtu maldinoša."

11. Ombuds 2009. gada 16. februārī lūdza Komisiju precizēt, vai iepriekš minētais paziņojums atspoguļo vispārējo politiku sniegt negatīvu atzinumu, kad valsts iestādes ar to apspriežas attiecībā uz pieprasījumiem par piekļuvi argumentētiem atzinumiem un/vai oficiālām paziņojuma vēstulēm saskaņā ar Regulas [5] 5. pantu, vai arī tā pamatā ir konkrētā argumentētā atzinuma konkrētais saturs šajā lietā.

12. Komisija atbildēja 2009. gada 18. martā. No vienas puses, tā norādīja, ka tās paziņojumā ir atsauce uz argumentēto atzinumu šajā lietā un ka Komisija “parasti” neatsaka piekļuvi argumentētajiem atzinumiem un brīdinājuma vēstulēm, bet izskata katru pieprasījumu atsevišķi, kā noteikts regulā. Tā piebilda, ka šī pieeja attiecas uz gadījumiem, kad dalībvalsts apspriežas ar Komisiju par šai dalībvalstij nosūtīto dokumentu izpaušanu. No otras puses, tā tomēr norādīja, ka "... ja Komisija ir atteikusi piekļuvi dokumentam, ko tā ir nosūtījusi dalībvalstij, būtu nekonsekventi nesniegt negatīvu atzinumu par publiskošanu pēc apspriešanās ar šo dalībvalsti " .

Izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas iemesli

13. Paturot prātā savas bažas, kas aprakstītas iepriekš 6. un 7. punktā, ombuds uzskatīja, ka nostāja, ko Komisija pieņēma sarakstē ar ombudu attiecībā uz sūdzību 2230/2008/MHZ, ir jāprecizē.

14. Izrādījās, ka, ja Komisija a) atsakās ieteikt pilsoņiem vērsties valsts iestādēs, lai saņemtu piekļuvi, un b) principā sniedz dalībvalstīm negatīvu atzinumu, tā var ievērojami samazināt Eiropas pilsoņu iespējas piekļūt dokumentiem, ar kuriem viņi vēlas iepazīties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja valsts tiesību aktos šāda iespēja ir paredzēta. Turklāt ombuds neuzskatīja par pārliecinošu Komisijas paskaidrojumu par to, kāpēc tā nevarēja sniegt iepriekš minēto ieteikumu.

15. Ombuds arī lūdza Komisiju paskaidrot juridisko pamatu, uz kuru tā paļaujas, lai sniegtu dalībvalstīm negatīvu atzinumu.

16. Visbeidzot, ombuds ņēma vērā turpmāk minēto. Petrie judikatūra, uz kuru Komisija balstīja savu negatīvo lēmumu uz tai iesniegto individuālo pieprasījumu (lieta 2330/2008/MHZ), balstās uz ideju, ka ir pamatoti, ka dalībvalsts sagaida, ka Komisija saglabās konfidencialitāti attiecībā uz pārkāpuma dokumentiem. Tomēr nešķiet saprātīgi, ka Komisija atsaucas uz šādu paļāvību kā iemeslu negatīva atzinuma sniegšanai, ja dalībvalsts pati apspriežas ar Komisiju.

17. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 195. pants pilnvaro Eiropas ombudu pēc savas iniciatīvas veikt izmeklēšanu par iespējamām administratīvām kļūmēm Kopienas iestāžu un struktūru darbībā. Tādējādi ombuds nolēma sākt šo izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, lai dotu Komisijai iespēju sniegt labāku skaidrojumu par savu politiku, atbildot uz apspriešanos ar dalībvalstīm attiecībā uz piekļuvi pamatotiem atzinumiem un/vai oficiāla paziņojuma vēstulēm. Viņš arī nolēma informēt dalībvalstis par pašreizējo izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas.

Pieprasījuma priekšmets

18. Ombuds uzdeva Komisijai šādus jautājumus:

• Cik reizes kopš regulas stāšanās spēkā dalībvalstis ir apspriedušās ar Komisiju par individuāliem pieprasījumiem, kas tām iesniegti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai piekļūtu tās argumentētajiem atzinumiem un/vai oficiālā paziņojuma vēstulēm? Kā Komisija atbildēja uz šādām apspriedēm? Ja kāda no Komisijas atbildēm bija negatīva, kādu pamatojumu tā sniedza?
• Kāds, pēc Komisijas domām, ir šādu negatīvu atzinumu juridiskais pamats?
• Cik no šīm apspriedēm notika pirms Komisijas atteikuma piešķirt piekļuvi tam pašam dokumentam, kas bija atbilde uz personas tiešu pieprasījumu?
• Vai Komisija apspriežas ar attiecīgo dalībvalsti pirms lēmuma pieņemšanas par to, vai publiskot tās argumentētos atzinumus un/vai oficiāla paziņojuma vēstules?

19. Papildus iepriekš minētajiem Komisijai uzdotajiem jautājumiem ombuds informēja dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības par pašreizējo izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas un aicināja tās iesniegt komentārus, ja tās to vēlētos.

Pieprasījums

20. Atbildot uz ombuda izmeklēšanu, Komisija 2009. gada 30. jūlijā iesniedza atzinumu (īsa apraksta un detalizētākas tabulas veidā). Portugāle un Čehijas Republika savas attiecīgās iemaksas nosūtīja 2009. gada 23. jūnijā; Slovākijas Republika – 2009. gada 21. jūlijā; Polija – 2009. gada 24. jūlijā; Lietuvā 2009. gada 30. jūlijā un Ungārijā 2009. gada 4. augustā. Somija 2009. gada 2. jūlijā informēja ombudu, ka tai nav piezīmju.

OMBUDSMAN analīze un secinājumi

Argumenti, ko Komisija izvirzījusi savā atzinumā

21. Komisija norādīja, ka dalībvalstu iestādes "reizēm" ir apspriedušās ar Komisiju par tās izdoto dokumentu publiskošanu.

22. Komisijas dokumentos nav nekādu ziņu par apspriedēm pirms 2005. gada.

23. Laikposmā no 2005. gada janvāra līdz 2009. gada jūnijam Komisija reģistrēja vairākas apspriešanās, kas veiktas, pamatojoties uz regulas 5. pantu, un apkopoja tabulu, kurā sīki izklāstītas šīs apspriešanās [6]. Komisija paskaidroja, ka tabula varētu nebūt pilnībā visaptveroša, jo dažas apspriešanās tika tieši adresētas Komisijas dienestiem un centrālā līmenī netika veikta sistēmiska uzskaite.

24. Komisija arī norādīja, ka "šķiet", ka lielākā daļa apspriežu attiecās uz tādu dokumentu publiskošanu, kas saistīti ar pārkāpuma procedūru, vai rakstisku iesniegumu iesniegšanu Eiropas Kopienu Tiesā.

25. Attiecībā uz negatīvo atzinumu juridisko pamatu Komisija norādīja, ka, informējot dalībvalsti, ka tā nepiekrīt informācijas izpaušanai, tā sniedz pamatojumu, atsaucoties uz regulas 4. pantā noteiktajiem izņēmumiem, saskaņā ar kuriem tā būtu atteikusi piekļuvi, ja pieprasījums būtu nosūtīts Komisijai.

26. Bija tikai viens gadījums, kad dalībvalsts apspriedās ar Komisiju par tāda Komisijas dokumenta publiskošanu, kuram Komisija iepriekš bija atteikusi piekļuvi. Attiecīgais dokuments sastāvēja no Apvienotās Karalistes procesuālajiem rakstiem EKT lietā C-88/03, ciktāl tie atspoguļoja Komisijas iesniegumu saturu šajā lietā. Komisija sniedza negatīvu atzinumu, pamatojoties uz Regulas 4. panta 2. punkta otro ievilkumu [7].

27. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka saskaņā ar regulas 4. panta 4. un 5. punktu [8] Komisija neapspriežas ar dalībvalstīm par savu dokumentu publiskošanu. Tomēr, ja Komisijas dokumentos ir pārņemts vai pilnībā atspoguļots dalībvalsts izdota dokumenta saturs, Komisija apspriežas ar valsts iestādēm par to attiecīgo dokumentu iespējamo publiskošanu.

Dalībvalstu ieguldījums [9]

28. Attiecībā uz piekļuvi argumentētiem atzinumiem un/vai oficiāla paziņojuma vēstulēm dalībvalstis, kas iesniedza piezīmes, būtībā piekrita Komisijas nostājai, kas pausta tās sarakstē ar sūdzības iesniedzēju lietā 2330/2008/MHZ un ombudu pirms šīs pašiniciatīvas izmeklēšanas sākšanas. Piemēram, ja Portugāle, kas ir saņēmusi nelielu skaitu pieprasījumu par piekļuvi argumentētiem atzinumiem un/vai oficiālām paziņojuma vēstulēm, šādu piekļuvi atsaka, tā to dara, pamatojoties uz valsts un Kopienas noteikumiem. Ja Lietuva saņemtu šādus pieprasījumus, tā tos izskatītu saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas paredz, ka tiesības uz publisku piekļuvi dokumentiem rodas tikai tad, kad ir pabeigta jebkāda saistīta tiesvedība un tiesa ir pieņēmusi lēmumu. Lietuva uzskatīja, ka sabiedrībai vajadzētu būt iespējai iepazīties ar atvērto sarakstu ar situācijām, kurās dokumentiem vajadzētu būt publiski pieejamiem, un būtu jāsniedz skaidri kritēriji par to, kā šādi novērtējumi tiek veikti. Polija uzskatīja, ka piekļuve pārkāpuma dokumentiem būtu jāpiešķir tikai pēc pārkāpuma procedūras pabeigšanas. Visos pārējos gadījumos ir nepieciešama apspriešanās saskaņā ar regulas 5. pantu, un būtu jāievēro iestādes atzinums saskaņā ar lojālas sadarbības principu. Šo iemeslu dēļ ombuda ieteiktais padoms pilsoņiem (minēts 9. punktā) nav pamatots. Ungārija uzskatīja, ka gadījumā, ja Komisija atsaka piekļuvi dokumentam un pieteikuma iesniedzējs pēc tam lūdz dalībvalstij piekļuvi tam pašam dokumentam, kas arī ir šīs dalībvalsts rīcībā, tad dalībvalsts apspriežas ar Komisiju saskaņā ar regulas 5. pantu.

Ombuda novērtējums

29. Pirmkārt, ombuds norāda, ka saskaņā ar tabulu Komisija sniedza pozitīvu atzinumu sešās no 16 apspriedēm par pamatotiem atzinumiem un/vai oficiālā paziņojuma vēstulēm. Turklāt tā neizteica iebildumus pret 10 individuāliem pieprasījumiem vienā Apvienotās Karalistes apspriešanā, kas ietvēra 32 individuālus pieprasījumus, kuri attiecās tikai uz vienu pārkāpuma procedūru.

30. Tabulā arī redzams, ka trīs no sešām apspriedēm, uz kurām Komisija atbildēja pozitīvi, attiecās uz pārkāpuma procedūrām, kas jau bija slēgtas. Tomēr attiecībā uz trim atlikušajām pozitīvajām atbildēm iemesli netika norādīti. Līdzīgi Apvienotās Karalistes gadījumā, kas attiecās uz 32 individuāliem pieprasījumiem, nebija norādīts pamatojums Komisijas pozitīvajiem vai negatīvajiem atzinumiem.

31. Tāpēc Komisija sniedza pozitīvu atbildi sešās apspriedēs no 16 un desmit no 32 individuālajiem pieprasījumiem iepriekš minētajā apspriešanā Apvienotajā Karalistē attiecībā uz vienu pārkāpumu. Tas liecinātu par to, ka Komisija konsekventi nesniedz negatīvu atbildi uz dalībvalstu apspriedēm par individuāliem pieprasījumiem piekļūt argumentētiem atzinumiem un/vai oficiālām paziņojuma vēstulēm, kas iesniegti valstu iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

32. Attiecībā uz iemesliem, kuru dēļ Komisija sniedza negatīvus atzinumus, tā norādīja, ka tie ir balstīti uz regulas 4. pantā noteiktajiem izņēmumiem, saskaņā ar kuriem tā būtu atteikusi piekļuvi arī tad, ja pieprasījums būtu nosūtīts tieši Komisijai. Komisijas atzinumam pievienotajā tabulā redzams, ka 10 negatīvu atzinumu pamatā bija regulas 4. panta 2. punkta trešais ievilkums (tiesvedība un juridiskas konsultācijas) un divos gadījumos regulas 4. panta 2. punkta otrais ievilkums (pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķis). Tomēr Komisija šajā kontekstā nesniedza komentārus par Petrie judikatūru.

33. Ombuds norāda, ka Petrie lieta, kas attiecībā uz šo punktu balstās uz Tiesas spriedumu WWF lietā, izslēdz sabiedrības tiesības saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem piekļūt oficiālām paziņojuma vēstulēm un argumentētiem atzinumiem laikposmā pirms lietas iesniegšanas Tiesā, jo "dalībvalstīm ir tiesības sagaidīt, ka Komisija garantēs konfidencialitāti izmeklēšanās, kuru rezultātā varētu tikt uzsākta pārkāpuma procedūra"[10]. Ombuds nesaskata, kā šo argumentāciju, iespējams, varētu izmantot, lai apgalvotu, ka Kopienas tiesību akti rada tiesības uz konfidencialitāti dalībvalstīm, kas ar Regulas 1049/2001 5. pantu ir svarīgākas par iespējamām attiecīgo valsts tiesību aktu prasībām šajā sakarā. Gluži pretēji, ja valsts tiesību akti atļauj vai uzliek par pienākumu dalībvalsts iestādēm izpaust saviem pilsoņiem oficiāla paziņojuma vēstules vai argumentētus atzinumus, kas nosūtīti šai dalībvalstij, iestādēm saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem nav jāatturas no valsts tiesību aktu piemērošanas.

34. Ombuds šo viedokli pamato ar savu izpratni, ka Kopienas tiesību aktu mērķis attiecībā uz pamattiesībām piekļūt dokumentiem ir uzlabot ES pilsoņu tiesības. Tā mērķis nav atņemt ES pilsoņiem tiesības uzraudzīt, kā viņu ievēlētās iestādes īsteno un izpilda ES tiesību aktus.

35. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka, pildot savus pienākumus saistībā ar pārkāpumiem un publisku piekļuvi dokumentiem, Komisijai būtu jāveic saprātīgi pasākumi, lai pilsoņi varētu saprast, ka gadījumā, ja dalībvalsts atsaka piekļuvi oficiāla paziņojuma vēstulēm vai argumentētiem atzinumiem, ko tai nosūtījusi Komisija, dalībvalsts ir atbildīga par šo atteikumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

36. Turklāt ombuds konsekventi uzskata, ka labas pārvaldības principi prasa, lai iestādes būtu pēc iespējas izpalīdzīgākas un orientētas uz pakalpojumiem. Tām būtu vienlīdz jāizpēta visas juridiskās iespējas panākt apmierinošu iznākumu pilsoņu administratīvajām darbībām neatkarīgi no tā, vai šīs darbības reglamentē Kopienas vai valsts tiesību akti. Ja tiek iesniegts pieprasījums par piekļuvi publiskiem dokumentiem, iepriekš minētās labas pārvaldības prasības pastiprina regulas mērķis, kas ir garantēt pēc iespējas lielāku publisku piekļuvi iestāžu dokumentiem. Kā Pirmās instances tiesa nosprieda spriedumā lietā Franchet un Byk, galīgais, kopīgais mērķis ir dot pilsoņiem iespēju efektīvāk kontrolēt valsts varas īstenošanas likumību [11].

37. Ombuds uzskata, ka iemesli, kurus Komisija norādījusi sarakstē ar ombudu, bet kuri nav izklāstīti tās atzinumā, attiecībā uz to, kāpēc tā nevar sniegt padomus pilsoņiem, būtu jāskata un jāizvērtē, ņemot vērā iepriekš minēto.

38. Komisija apgalvoja, ka būtu nekonsekventi sniegt šā sprieduma 9. punktā minēto atzinumu, jo, ja tā jau ir atteikusi individuālu piekļuvi argumentētajam atzinumam, tā nevar sniegt vēlāku pozitīvu atzinumu, ja dalībvalsts ar to ir apspriedusies par to, ka tā ir izpaudusi šo pašu dokumentu.

39. Konsekvences princips nozīmē, ka iestādēm būtu jāievēro savas parastās administratīvās procedūras un tās būtu jāuzskata par uzticamām. Komisija uzskata, ka tādējādi tā rīkotos vienādi, saglabājot savu viedokli par noteikta argumentēta atzinuma un/vai brīdinājuma vēstules slepenību gan administratīvajās attiecībās ar pilsoņiem, gan administratīvajās attiecībās ar dalībvalsti.

40. Tomēr, kā Komisija atzina savā atzinumā un parādīja tabulā, līdz šim ir bijusi tikai viena situācija, uz kuru faktiski varētu attiekties iepriekš minētais arguments par nekonsekvenci. Tikai vienreiz dalībvalsts apspriedās ar Komisiju par piekļuvi dokumentam, kuru Komisija jau bija atteikusies publiskot. Turklāt pieprasījums neattiecās uz piekļuvi argumentētam atzinumam un oficiāla paziņojuma vēstulei. Tas patiešām varētu liecināt par to, ka šādas situācijas rodas reti.

41. Komisijas tabula arī liecina, ka no 62 apspriešanām 16 attiecās uz pieprasījumiem par piekļuvi argumentētiem atzinumiem un/vai oficiāla paziņojuma vēstulēm. Šīs 16 apspriedes pieprasīja Apvienotā Karaliste, Dānija, Holande un Spānija [12]. Vienā no Apvienotās Karalistes apspriedēm tika minēti 32 individuāli pieprasījumi par piekļuvi vieniem un tiem pašiem pārkāpuma dokumentiem.

42. Iepriekš minēto konsultāciju skaits saistībā ar argumentētiem atzinumiem un/vai oficiālām paziņojuma vēstulēm faktiski attiecas uz 16 dažādām pārkāpuma procedūrām. Šis ir diezgan mazs apspriežu skaits četrarpus gadu laikposmā, uz kuru attiecas tabula. Tas, iespējams, varētu liecināt par to, ka dalībvalstis ne vienmēr apspriežas ar Komisiju. Tāpat nevar izslēgt, ka vismaz dažos gadījumos dalībvalstis ir piešķīrušas piekļuvi argumentētajiem atzinumiem un/vai oficiālā paziņojuma vēstulēm. Iespējams, ka pat tad, ja pieprasījums attiecās uz dokumentu, kura publiskošanu Komisija jau bija noraidījusi, dalībvalsts veiktais turpmākais novērtējums saskaņā ar valsts tiesību aktiem lika pēdējai minētajai secināt, ka piekļuve būtu jāpiešķir.

43. Tomēr tās dalībvalstis, kuras, atbildot uz ombuda lūgumu, iesniedza savu ieguldījumu šajā izmeklēšanā pēc savas iniciatīvas , ir informējušas ombudu, ka tās saskaņā ar valsts tiesību aktiem parasti nenodrošina piekļuvi argumentētiem atzinumiem un/vai oficiālām paziņojuma vēstulēm, ja vien attiecīgā pārkāpuma procedūra nav beigusies.

44. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secina, ka, ja Komisija visos gadījumos un neatkarīgi no tā, uz kuru valsti tas attiecas, pieņemtu principu, saskaņā ar kuru tā nesekmīgajiem pieteikumu iesniedzējiem iesaka, ka viņi var vērsties valsts iestādēs, tā patiešām varētu dot viņiem nepamatotas cerības. Tādēļ ombuds pabeidz izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, nekonstatējot Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi.

45. Tomēr viņš uzskata, ka pilsoņiem būtu noderīgi, ja Komisija, kas apzinās, ka prakse attiecībā uz publisku piekļuvi pārkāpuma dokumentiem visās dalībvalstīs nav vienāda, varētu informēt pilsoņus, ka viņi var pieteikties uz piekļuvi dokumentiem pārkāpuma procedūrās, vai nu vēršoties Komisijā, vai attiecīgās dalībvalsts iestādēs, vai abās. Turklāt tās varētu arī informēt, ka tad, ja tās dalībvalsts iestādēm iesniedz pieteikumu par piekļuvi šādiem dokumentiem, piemēro valsts tiesību aktus. Komisija šādu informāciju par pārkāpumiem varētu iekļaut savā lieliskajā un iedzīvotājiem draudzīgajā tīmekļa vietnē [13]. Ombuds būtu gatavs palīdzēt Komisijai sagatavot šo informāciju un turpmāk šajā sakarā izteiks vēl vienu piezīmi.

46. Ombuds vēlas pateikties dalībvalstīm, kuras piedalījās šajā izmeklēšanā pēc savas iniciatīvas. Jo īpaši viņš norāda uz Lietuvas nostāju, kurā tiek atbalstīti minimālie standarti attiecībā uz publisku piekļuvi ar ES saistītiem dokumentiem un informācijai, kas ir dalībvalstu iestāžu rīcībā. Šis viedoklis atbalsta ombuda konsekvento nostāju, ka šādi kopīgi standarti atvieglotu iedzīvotājiem ES darbības uzraudzību.

Secinājumi

Pamatojoties uz savu izmeklēšanu par šo izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Ombuds nekonstatē administratīvu kļūmi.

Ombuds šim lēmumam pievieno divus pielikumus: i) „Dalībvalstu ieguldījums izmeklēšanā OI/2/2009/MHZ pēc savas iniciatīvas” un ii) „Dalībvalstu apspriedes saskaņā ar Regulas 1049/2001 5. pantu, kas saņemtas no 2005. gada janvāra līdz 2009. gada jūnijam”.

Komisijas priekšsēdētājs un dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības tiks informētas par šo lēmumu.

NĀKAMAIS REMARK

Ombuds uzskata, ka tas palīdzētu pilsoņiem, ja Komisija, kas apzinās, ka publiska piekļuve pārkāpuma procedūras dokumentiem visās dalībvalstīs nav vienāda, varētu informēt pilsoņus, ka viņi var piekļūt šādiem dokumentiem, iesniedzot pieteikumu vai nu Komisijai, vai attiecīgās dalībvalsts iestādēm, vai abām. Turklāt tās varētu informēt, ka tad, ja tās dalībvalstu iestādēm iesniedz pieteikumu par piekļuvi šādiem dokumentiem, piemēro valsts tiesību aktus.

Komisija šādu informāciju par pārkāpumiem varētu iekļaut savā lieliskajā un iedzīvotājiem draudzīgajā tīmekļa vietnē [14]. Ombuds būtu gatavs palīdzēt Komisijai sagatavot šo informāciju.

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

Strasbūrā, 2009. gada 12. novembrī

---

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

[2] Spriedums lietā C-64/05 Zviedrija (IFAW)/Komisija, 2007, I-11389. lpp., 76. punkts.

[3] Regulas Nr. 1049/2001 5. pants ir formulēts šādi:

"Ja dalībvalsts saņem lūgumu par tās rīcībā esošu dokumentu, ko izdevusi kāda iestāde, ja vien nav skaidrs, ka dokumentu publisko vai nepublisko ,, dalībvalsts apspriežas ar attiecīgo iestādi, lai pieņemtu lēmumu, kas neapdraud šīs regulas mērķu sasniegšanu.

Tā vietā dalībvalsts var nosūtīt pieprasījumu iestādei."

[4] Spriedums lietā T-191/99 Petrie un citi pret Komisiju, 1999, II-3677. lpp., 68. punkts.

[5] Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

[6] Tabula ir šā lēmuma otrais pielikums.

[7] 4. panta 2. punkta otrais ievilkums ir šāds:

"Iestādes atsaka piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt ... tiesvedības un juridisku konsultāciju aizsardzībai" .

[8] 4. panta 4. punkts ir formulēts šādi:

"Attiecībā uz trešo personu dokumentiem iestāde apspriežas ar trešo personu, lai izvērtētu, vai ir piemērojams 1. vai 2. punktā minētais izņēmums, ja vien nav skaidrs, vai dokuments ir vai nav izpaužams."

Regulas 4. panta 5. punkts ir formulēts šādi:

"Dalībvalsts var lūgt iestādei neizpaust dokumentu, kas izdots šajā dalībvalstī, bez tās iepriekšējas piekrišanas" .

[9] Detalizēts iemaksu kopsavilkums ir šā lēmuma pirmais pielikums.

[10] Lieta T-191/99 Petrie un citi pret Komisiju, 1999, II-3677. lpp., 68. punkts.

[11] Apvienotās lietas T-391/03 un T-70/04 Franchet un Byk pret Komisiju [2006] II-2023, 112. punkts.

[12] Iesniegusi Apvienotā Karaliste 29 reizes, Dānija 17 reizes, Spānija un Polija trīs reizes, Nīderlande 6 reizes un vienreiz Somija, Zviedrija, Īrija un Beļģija.

[13] http://ec.europa.eu/community_law/your_rights/your_rights_en.htm

[14] http://ec.europa.eu/community_law/your_rights/your_rights_en.htm

PIELIKUMS LĒMUMAM PAR OI/2/2009/MHZ

Dalībvalstu iemaksas [15]

Portugāle

1. Portugāles iestādēm ir iesniegti daži pieprasījumi par piekļuvi argumentētiem atzinumiem un/vai oficiāla paziņojuma vēstulēm. Šīs iestādes piekrīt Komisijas nostājai šajā jautājumā. Izdarot šo secinājumu, tās ņēma vērā trešo personu interešu aizsardzību un atrunas attiecībā uz citiem konfidencialitātes aspektiem konkrētā procedūras posmā.

2. Piekļuve attiecīgajiem dokumentiem tika atteikta kā izņēmums no vispārējā noteikuma, jo pastāvēja konfidencialitātes risks un varēja tikt apdraudētas trešo personu intereses. Tas tika darīts, pamatojoties uz īstenotajām Kopienu tiesību normām un valstu tiesību sistēmām, proti, Regulas 4. pantu un 2007. gada 24. augusta Dekrētlikuma Nr. 46/2007 6. pantu, kas reglamentē piekļuvi administratīvajiem dokumentiem un to atkalizmantošanu un ar ko valsts tiesību sistēmā tiek transponēta Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/98/EK.

Čehijas Republika

3. Čehijas Republika atsaucās uz nesenu Pirmās instances tiesas spriedumu [16] un norādīja, ka šajā spriedumā Tiesa atsaucās uz pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu "kā uz vienu no plašāka taisnīgas tiesas jēdziena elementiem." Ņemot vērā šo judikatūru, Čehijas Republika uzskatīja, ka tad, ja Komisija atsaka piekļuvi dokumentiem, kas attiecas uz uzsāktu pārkāpuma procedūru, novēršot to, ka puses ir pakļautas jebkādai ārējai ietekmei, jo īpaši no sabiedrības locekļu puses, tai būtu arī automātiski jāsniedz negatīvs atzinums, ja dalībvalsts apspriežas ar to par piekļuvi tiem pašiem dokumentiem, kas ir tās rīcībā.

4. Čehijas Republika uzskata, ka pretēja pieeja būtu pretrunā Komisijas atteikuma mērķim. Tas mazinātu Komisijas tiesības aizstāvēt savas intereses no jebkādas ārējas ietekmes, kā noteikts regulā un apstiprināts iepriekš minētajā judikatūrā.

Polija

5. Polija saprot, ka ombuda izmeklēšana attiecas uz saikni starp Komisijas tiesībām atteikt informācijas izpaušanu, pamatojoties uz regulas 4. panta 2. punktu, un Komisijas nostāju, atbildot uz apspriešanos, ko dalībvalstis pieprasījušas, pamatojoties uz regulas 5. pantu.

6. Polija piekrīt ombuda bažām par pilsoņu tiesību aizsardzību un pārredzamības principu saistībā ar Savienības darbībām. Tomēr tā atbalsta Komisijas viedokli, ka būtu nekonsekventi, ja Komisija pieteikuma iesniedzējiem, kuriem tā ir atteikusi piekļuvi dokumentiem, norādītu, ka viņi var vērsties valsts iestādēs, lai piekļūtu tiem pašiem dokumentiem. Šajā sakarā Polija uzskatīja, ka valsts noteikumi par piekļuvi dokumentiem ir saistīti ar attiecīgajiem Kopienas noteikumiem regulas 5. panta pirmajā ievilkumā. Saskaņā ar šo pantu, ja dalībvalsts saņem pieprasījumu piekļūt tās rīcībā esošam dokumentam, ko izdevusi kāda iestāde, tā apspriežas ar attiecīgo iestādi, lai pieņemtu nostāju, kas neapdraud regulas mērķus. Polijai tas nozīmē, ka tai būtu jāatkārto sākotnējais informācijas izpaušanas atteikums, ja dalībvalsts pie tās vēršas, lai apspriestos, pamatojoties uz regulas 5. pantu.

7. Pat ja tas tieši neizriet no Regulas 5. panta pirmā ievilkuma formulējuma, Polija uzskata, ka Komisijas negatīvais atzinums būtu jāuzskata par saistošu, pamatojoties uz lojālas sadarbības principu, kas izklāstīts EK līguma 10. pantā un minēts Regulas preambulas piecpadsmitajā punktā [17]. Turklāt 226. panta strīda starp Komisiju un dalībvalsti iespējamais labvēlīgais iznākums būtu vēl viens arguments par labu tam, ka valsts iestādēm ir jāievēro Komisijas nostāja.

8. Tāpēc Polija uzskata, ka, ja Komisija pieteikuma iesniedzējiem, kuriem piekļuve tika atteikta saskaņā ar regulu, ieteiktu vērsties valsts iestādēs, lai pieprasītu piekļuvi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tas radītu "nepatiesu iespaidu" par to, ka valsts iestādes var publiskot dokumentus, pamatojoties tikai uz valsts tiesību aktiem, neņemot vērā Komisijas nostāju.

9. Attiecībā uz apspriešanos, kas veikta, pamatojoties uz regulas 5. panta pirmo ievilkumu, Polija piekrīt ombuda viedoklim, ka Komisijas negatīvais atzinums, atbildot uz dalībvalsts apspriešanos, nevar būt automātisks un nevar tikt pieņemts, pamatojoties uz kāda veida dokumentu tas attiecas. Šajā sakarā Polija atsaucās uz iedibināto judikatūru, ka iestādei katrs dokuments ir jāpārbauda atsevišķi, lai noskaidrotu, vai to var publiskot. Ar to vien, ka uz dokumentu attiecas viens no Regulas 4. pantā paredzētajiem izņēmumiem, nepietiek, lai pamatotu atteikumu izpaust informāciju.

10. Tomēr tas, ka Komisija daudzos gadījumos iebilst pret argumentēto atzinumu un/vai brīdinājuma vēstuļu izpaušanu, neļauj secināt, ka Komisija to dara automātiski, neņemot vērā katras lietas īpašos apstākļus. Līdz šim atzinumi, ko Komisija ir nosūtījusi Polijai saskaņā ar regulas 5. panta pirmo ievilkumu, šķiet, nav sagatavoti automātiski. Katrs no tiem bija pamatots un atsaucās uz attiecīgajām tiesību normām un atbilstošo judikatūru.

11. Tomēr pilsoņiem nav “pilnībā liegta piekļuve attiecīgajiem dokumentiem”. Izņēmumi, uz kuriem attiecas regulas 4. panta 2. punkts, nav absolūti. Iespēja atteikt piekļuvi saskaņā ar spriedumu lietā Petrie principā ir pamatota līdz tiesvedības pabeigšanai katrā atsevišķā lietā.

12. Polija regulas 5. pantu interpretēja, pamatojoties uz divām situācijām: i) ja dalībvalsts uzskata, ka ir skaidrs, ka dokuments būtu jāpublisko; un ii) ja dalībvalsts uzskata, ka ir skaidrs, ka dokuments nebūtu jāizpauž. Kad 226. panta procedūra ir pabeigta, Polija izpauž dokumentus, neapspriežoties ar Komisiju. Ja Polija uzskata, ka piekļuve būtu jāatsaka, tai vienmēr būtu jāapspriežas ar attiecīgo iestādi. Tā uzskata, ka tikai tās Eiropas iestādes, kuras pārzina lietas detaļas un kurām ir pieredze regulas piemērošanā attiecībā uz piekļuves pieprasījumiem, var novērtēt situāciju un pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu.

Slovākijas Republika

13. Slovākijas Republika piekrīt, ka pārkāpuma procedūras gaitā izdoto dokumentu izpaušana varētu negatīvi ietekmēt notiekošo procedūru. Slovākijas Republika uzskata, ka brīdinājuma vēstules un argumentēti atzinumi, kā arī visa saziņa starp Komisiju un dalībvalsti procedūras sakarā ar pienākumu neizpildi ietvaros ietilpst Regulas 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzētā izņēmuma saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību piemērošanas jomā.

14. Slovākijas Republika atzinīgi vērtē iespēju apspriesties ar Komisiju, kā paredzēts regulas 5. pantā, un uzskata, ka Komisijas prakse šajā sakarā ir atbilstīga, ja vien tā sniedz pienācīgus paskaidrojumus par atteikumu piekļūt dokumentiem.

15. Visbeidzot, Slovākijas Republika vērsa īpašu uzmanību uz iespēju dalībvalstij lūgt iestādei nesniegt piekļuvi dokumentam, kas izdots šajā dalībvalstī, bez tās iepriekšējas piekrišanas saskaņā ar Regulas 4. panta 5. punktu.

Ungārija

16. Ungārija norādīja, ka saskaņā ar regulu pieteikuma iesniedzēji, kuri vēlas piekļūt dokumentiem, var tieši vērsties pie Komisijas vai pie dalībvalsts. Pēdējā minētajā gadījumā, ņemot vērā regulas 5. pantu, dalībvalsts var vai nu:

i) nosūta pieprasījumu tieši iestādei; vai

ii) pēc apspriešanās ar iestādi pieņem lēmumu par pašu pieprasījumu, ja vien nav skaidrs, vai dokuments ir vai nav izpaužams.

17. Ungārija arī norādīja uz Komisijas reglamenta [18] 5. panta 7. punktu, kurā noteikts, ka:

"Ja dalībvalsts saņem pieteikumu par piekļuvi Komisijas izdotam dokumentam, tā konsultāciju nolūkos var sazināties ar Ģenerālsekretariātu, kas atbild par tā ģenerāldirektorāta vai dienesta noteikšanu, kurš Komisijā ir atbildīgs par attiecīgo dokumentu. Izdevējs ģenerāldirektorāts vai dienests [atbildīgs par] dokumentu atbild uz pieteikumu pēc apspriešanās ar Ģenerālsekretariātu."

18. Ungārija uzskata, ka, ja Komisija jau ir atteikusi piekļuvi dokumentam, nav konsekventi piešķirt piekļuvi tam pašam dokumentam, ja dalībvalsts šajā sakarā apspriežas ar Komisiju. Regulas 5. pantā ir noteikts, ka tad, ja Komisija atsaka piekļuvi dokumentam un pieteikuma iesniedzējs lūdz dalībvalstij piekļuvi tam pašam dokumentam, kas arī ir šīs dalībvalsts rīcībā, attiecīgā dalībvalsts apspriežas ar Komisiju. Tādējādi Komisijai nav iemesla mainīt savu iepriekšējo atzinumu, jo tā pilnībā apzinās lietas apstākļus. Pieņemot lēmumu par sākotnējo piekļuves pieprasījumu, Komisija tos rūpīgi izskatīja.

19. Tomēr, ja Komisija nolemj atteikt piekļuvi dokumentam, pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar regulas 8. pantu var izmantot pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, proti, iesniedzot atkārtotu pieteikumu, uzsākot tiesvedību vai iesniedzot sūdzību ombudam.

20. Saskaņā ar Ungārijas iestāžu sniegto informāciju uz dokumentiem, kas sagatavoti notiekošās pārkāpuma procedūrās, attiecas regulas 4. panta 2. punkta trešais ievilkums (pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķis). Tās uzskata, ka šādu dokumentu izpaušana apspriešanās procedūras laikā starp Komisiju un dalībvalstīm vai iespējamas tiesvedības laikā varētu apdraudēt visu pārkāpuma procedūru un nenodrošina, ka dalībvalsts pilda savas līgumsaistības vai pienācīgi atbalsta savu praksi.

Lietuva

21. Pirmkārt, Lietuva norādīja, ka tā nav saņēmusi nekādus pilsoņu pieprasījumus sniegt informāciju par dokumentiem, kas saistīti ar pārkāpuma procedūrām.

22. Lietuva piekrīt Ombudam, ka pārredzamības princips, ar ko ievieš skaidri definētas procedūras publiskai piekļuvei ES iestāžu dokumentiem, ir viens no svarīgākajiem ES demokrātiskajiem sasniegumiem. Tomēr dokumenti, kas attiecas uz pārkāpuma procedūrām, ir unikāli ne tikai no Kopienas viedokļa, bet arī no valstu tiesību sistēmu viedokļa. Šo dokumentu mērķis ir noteikt, vai dalībvalsts ir pārkāpusi ES tiesību aktus. Šādus dokumentus varētu pielīdzināt dokumentiem pirmstiesas vai tiesas procesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

23. Lietuvas Konstitūcijas 117. pantā ir noteikts, ka visas tiesas lietas ir publiskas, izņemot dažas lietas, kas saistītas ar ģimenes vai privāto dzīvi, un komercnoslēpumu, profesionālo noslēpumu vai valsts noslēpumu aizsardzību. Tomēr sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem rodas tikai pēc tiesvedības pabeigšanas un pēc tiesas lēmuma pieņemšanas.

24. Regulā noteikts, ka iestādes neatļauj piekļuvi dokumentiem, ja šāda piekļuve varētu kaitēt tiesvedības aizsardzībai (regulas 4. panta 2. punkta otrais ievilkums) vai revīziju vai pārbaužu mērķiem (regulas 4. panta 2. punkta trešais ievilkums). Publiska piekļuve var tikt liegta arī tad, ja tā kaitētu lēmumu pieņemšanas procesam, ja vien nepastāv lielāka interese par publiskošanu. Tāpēc Lietuva piekrīt regulas noteikumiem. Piekļuve dokumentiem būtu jākontrolē gadījumos, kad attiecīgos dokumentus paredzēts izmantot pirmstiesas pārkāpuma procedūrā.

25. Tomēr katrs pieteikums par piekļuvi dokumentiem būtu jāizvērtē atsevišķi, un būtu jānorāda piemērojamie izņēmumi attiecībā uz piekļuvi. Pilsoņiem vajadzētu būt piekļuvei atvērtam to situāciju sarakstam, kurās dokumenti ir publiski pieejami, kā arī skaidriem kritērijiem par to, kā tiek izvērtētas sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem.

---

[15] Šīs iemaksas ir norādītas hronoloģiskā secībā atkarībā no datuma, kad tās iesniegtas ombudam.

[16] Spriedums lietā T-36/04 Association de la presse internationale/Komisija (Krājums 2007, II-3201. lpp., 63., 79. un 80. punkts).

[17] "Pat ja šīs regulas mērķis vai sekas nav grozīt valstu tiesību aktus par piekļuvi dokumentiem, tomēr ir skaidrs, ka saskaņā ar lojālas sadarbības principu, kas reglamentē iestāžu un dalībvalstu attiecības, dalībvalstīm būtu jārūpējas, lai nekavētu šīs regulas pareizu piemērošanu, un būtu jāievēro iestāžu drošības noteikumi. "

[18] 2001/937/EK, EOTK, Euratom: Komisijas 2001. gada 5. decembra Lēmums, ar ko groza tās reglamentu (izziņots ar dokumenta numuru C(2001) 3714), OV L 345, 94. lpp.

Dalībvalstu apspriedes saskaņā ar 5. pantu Regulā (EK) Nr. 1049/2001, kas saņemtas no 2005. gada līdz 2009. gada jūnijam

Datums	Dalībvalsts	Pieprasītie dokumenti	Komisijas nostāja	Procedūras pants
21-01-2005	UK	Apvienotajai Karalistei nosūtīts argumentēts atzinums pārkāpuma lietā 2004/2036	Negatīvs 4. panta 2. punkta trešais ievilkums
11-02-2005	UK	Komisijas sarakste pārkāpuma lietā 2004/4389	Negatīvs 4. panta 2. punkta trešais ievilkums
28-02-2005	UK	Informācijas apmaiņa starp Komisiju un Apvienotās Karalistes iestādēm pārkāpuma lietā 2000/4976	Iebildumu nav
08-03-2005	UK	Informācijas apmaiņa starp Komisiju un Apvienotās Karalistes iestādēm pārkāpumu lietās: 1995/4853 1997/4562 1998/4017 1999/2119	Nav iebildumu attiecībā uz lietu 1998/4017 Negatīvs attiecībā uz citām lietām 4. panta 2. punkta trešais ievilkums
13-04-2005	UK	Komisijas sarakste pārkāpuma lietā 2001/4027	Negatīvs 4. panta 2. punkta trešais ievilkums
26-04-2005	UK	Pārkāpuma lieta 2001/4466 Radioaktīvais piesārņojums Earley, Reading	Negatīvs 4. panta 2. punkta trešais ievilkums
29-04-2005	UK	Oficiāla paziņojuma vēstules, argumentēti atzinumi un lietas nodošana Tiesai pārkāpumu lietās, kurās iesaistīta Skotijas izpildinstitūcija (32 lietas)	Nav iebildumu attiecībā uz 10 lietām Negatīvs attiecībā uz citām lietām 4. panta 2. punkta 3. apakšpunkts
24-06-2005	UK	Apvienotās Karalistes valdības atbilde Komisijai pārkāpuma lietā 2004/4881, ciktāl tā atspoguļo Komisijas vēstules saturu	Negatīvs 4. panta 2. punkta trešais ievilkums
25-07-2005	UK	Oficiāla paziņojuma vēstule pārkāpuma lietā 2005/2225	Negatīvs 4. panta 2. punkta trešais ievilkums

Datums	Dalībvalsts	Pieprasītie dokumenti	Komisijas nostāja	Procedūras pants
02-02-2006	UK	Komisijas 226. panta 13. decembra vēstule saistībā ar EK sūdzību Nr. 2003/4272	Negatīvs 4. panta 2. punkta trešais ievilkums
06-03-2006	UK	Komisijas 2006. gada 10. janvāra atbilde par sasmalcinātu riepu izmantošanu par atkritumu poligonu inženiertehnisko materiālu saistībā ar Atkritumu poligonu direktīvu un Atkritumu pamatdirektīvu	Iebildumu nav
07-03-2006	UK	Apvienotās Karalistes pastāvīgās pārstāvniecības vēstule nodarbinātības ģenerāldirektoram, kurā plaši citēta ģenerāldirektora vēstule.	Iebildumu nav
16-03-2006	UK	Četras vēstules, kas nosūtītas Apvienotajai Karalistei saistībā ar valsts kvotu sadales plānu	Iebildumu nav
19-06-2006	UK	argumentēts atzinums, kas nosūtīts Apvienotajai Karalistei pārkāpuma procedūrā 1999/5132	Negatīvs 4. panta 2. punkta trešais ievilkums
26-07-2006	UK	Argumentēts atzinums pārkāpuma lietā 1995/2047	Iebildumu nav
17-08-2006	NL	Oficiāla paziņojuma vēstule – pārkāpuma lieta 2004/2313	Iebildumu nav (lieta slēgta)
04-10-2006	UK	Apvienotās Karalistes procesuālie raksti Tiesas lietā C-88/03, ciktāl tie atspoguļo Komisijas iesniegumu saturu šajā lietā.	Negatīvs 4. panta 2. punkta otrais ievilkums	EKL 230. pants
03-11-2006	DK	Komisijas argumenti lietā C-464/02	Iebildumu nav
13-11-2006	E	Oficiāla paziņojuma vēstule + slēgšanas dokuments - pārkāpuma lieta 2005/2079	Iebildumu nav (lieta slēgta)
13-11-2006	E	Oficiāla paziņojuma vēstule + slēgšanas dokuments - pārkāpuma lieta 2005/2296	Iebildumu nav (lieta slēgta)
13-11/2006	E	Oficiāla paziņojuma vēstule – pārkāpuma lieta 2005/2074	Negatīvs 4. panta 2. punkta trešais ievilkums
05-12-2006	UK	2006. gada 18. oktobra oficiāla paziņojuma vēstule	Negatīvs 4. panta 2. punkta otrais ievilkums
29-12-2006	DK	Oficiāla paziņojuma vēstule un argumentēts atzinums (2006/2240)	Negatīvs 4. panta 2. punkta otrais ievilkums

Datums	Dalībvalsts	Pieprasītie dokumenti	Komisijas nostāja	Procedūras pants
07-05-2007	UK	Apvienotās Karalistes procesuālie raksti Tiesas lietā C-215/04, ciktāl tie atspoguļo Komisijas apsvērumu saturu šajā lietā.	Negatīvs 4. panta 2. punkta otrais ievilkums	EKL 226. pants
11-05-2007	DK	Ģenerāldirektora Verrue 2007. gada 29. marta vēstule vēstniekam Grube saistībā ar Dānijas ierosinātajiem pasākumiem pēc sprieduma lietā C-150/04 (Komisija pret DK)	Negatīvs 4. panta 2. punkta trešais ievilkums	EK līguma 226. pants
31-08-2007	IRL	GforGo 2003. gada sūdzība par Galileo	Negatīvs/daļējs 4. panta 3. punkta otrais ievilkums 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešais ievilkums
05-09-2007	UK	COREU dokumenti par sankcijām un nelikumīgu mežizstrādi Birmā/Mjanmā	Negatīvs 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešais ievilkums
29-10-2007	DK	Pārkāpumi: 2004/0138 -2004/0575 - 2004/0660	Iebildumu nav
19-11-2007	DK	Septiņas oficiāla paziņojuma vēstules, ko Komisija nosūtīja Dānijas iestādēm 2004.–2007. gadā	Iebildumu nav
21-11-2007	UK	Vēstule, kas nosūtīta pārkāpuma procedūras neoficiālā posma ietvaros (diplomu atzīšana klīniskajā psiholoģijā)	Negatīvs 4. panta 2. punkta trešais ievilkums

Datums	Dalībvalsts	Pieprasītie dokumenti	Komisijas nostāja	Procedūras pants
07-01-2008	NL	Komisijas rakstiskie apsvērumi Tiesas lietā C-5 25/06	Negatīvs 4. panta 2. punkta otrais ievilkums	EKL 234. pants
06-03-2008	UK	Tirdzniecības ĢD atzinums	Iebildumu nav
04-04-2008	DK	Dokumenti, kas attiecas uz pārkāpuma procedūru 2008/0268	Negatīvs 4. panta 2. punkta trešais ievilkums
08-04-2008	DK	Pārkāpuma lieta pret Dāniju – lieta Nr. -2008/0265	Iebildumu nav
09-04-2008	DK	Komisijas pārkāpuma lieta pret Dāniju — lieta Nr. 2008/0264 līdz 2008/0270	Iebildumu nav
05-05-2008	UK	Divas vēstules par Direktīvas 1999/5/EK piemērošanu	Iebildumu nav
12-06-2008	NL	Divas Komisijas vēstules par slēgtu pārkāpuma lietu 2002/4578	Iebildumu nav
23-06-2008	PL	Komisijas pieteikums Tiesas lietā C-547/07	Iebildumu nav	EKL 226. pants
03-07-2008	PL	Komisijas rakstiskie apsvērumi Tiesas lietā C-475/07	Negatīvs 4. panta 2. punkta otrais un trešais ievilkums	EKL 226. pants
24-07-2008	DK	Pieprasījums par piekļuvi dokumentiem lietā P/98/4719 (sūdzība – iespējams pārkāpums)	Iebildumu nav
31-07-2008	FI	Komisijas rakstiskie apsvērumi Tiesas lietā C-470/03	Iebildumu nav	EKL 234. pants
26-08-2008	NL	III/F/5430/92 Papildu aizsardzība augu audzēšanas produktiem	Iebildumu nav
05-09-2008	NL	Sarakste saistībā ar Air France-KLM apvienošanos	Negatīvs 4. panta 2. punkta trešais ievilkums
16-09-2008	UK	E-pasta vēstules, ar kurām apmainās pienākumu neizpildes procedūras neformālajā posmā (Direktīvas 2002/58/EK īstenošana)	Negatīvs 4. panta 2. punkta trešais ievilkums
26-09-2008	DK	Komisijas rakstiskie apsvērumi Tiesas lietā C-127/08	Iebildumu nav	EKL 234. pants
02-10-2008	UK	Komisijas rakstiskie apsvērumi Tiesas lietā C-190/06	Iebildumu nav	EKL 234. pants
12-12-2008	UK	Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu ģenerāldirektorāta vēstule, kurā pieprasīta informācija (vēlāk kļuva par pārkāpuma lietu 2009/2114)	Negatīvs 4. panta 2. punkta trešais ievilkums
15-12-2008	SV	Komisijas rakstiskie apsvērumi Tiesas lietā C-419/07	Iebildumu nav	EKL 226. pants
30-12-2008	PL	Komisijas pieteikums Tiesas lietā C-545/08	Negatīvs 4. panta 2. punkta otrais ievilkums 4. panta 2. punkta trešais ievilkums	EKL 226. pants

Datums	Dalībvalsts	Pieprasītie dokumenti	Komisijas nostāja	Procedūras pants
07-01-2009	UK	Oficiāla paziņojuma vēstule pārkāpuma lietā 2007/4156	Negatīva 4. panta 2. punkta trešā daļa
08-01-2009	FI	Sīki izstrādāts atzinums par paziņojumu 2008/425/RO	4. panta 2. punkta trešais ievilkums
02-02-2009	UK	Apvienotās Karalistes procesuālie raksti Tiesas apvienotajās lietās T-211/04 un T-215/04; apvienotajās lietās C-428/06 un C-434/06 un lietā C-88/03, ciktāl tie atspoguļo Komisijas iesniegto dokumentu saturu šajās lietās	Iebildumu nav	EKL 230. pants
16-02-2009	DK	Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta 2004. gada 1.–4.–204. un 4.–10. aprīļa vēstules „Turpmākais režīms naftas un gāzes nozares darbībām, ko Dānijas Pazemes konsorcijs veic Ziemeļjūras Dānijas daļā”	Iebildumu nav
18-02-2009	DK	oficiāla paziņojuma vēstule lietā 2004/2018	Iebildumu nav
18-02-2009	DK	Oficiāla paziņojuma vēstule lietā 2006/2349	Negatīvs 4. panta 2. punkta trešais ievilkums
08-04-2008	DK	Dokumenti Komisijas pārkāpuma lietā pret Dāniju 2008/0266	Negatīvs 4. panta 2. punkta trešais ievilkums
15-04-2009	DK	Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta vēstules pārkāpuma lietās 2005/2219, 2006/2154, 2006/2415 (Direktīvas 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā transponēšana)	Iebildumu nav
16-04-2009	UK	Komisijas rakstiskie apsvērumi Tiesas lietā C-394/07	Iebildumu nav	EKL 234. pants
24-04-2008 (Flāmu kopiena) 29-04-2008 (Franču kopiena)	B	Visi Komisijas izdotie dokumenti administratīvajā lietā, kuras rezultātā tika pieņemts Beļģijas īpaši svarīgu notikumu saraksts saskaņā ar Direktīvas 89/552/EEK 3.a pantu	Negatīvs 4. panta 2. punkta trešais ievilkums
01-05-2009	DK	Komisijas rakstiskie apsvērumi Tiesas lietā C-150/04	Iebildumu nav	EKL 226. pants
08-05-2009	NL	Eiropas Komisijas piezīmes (8.2. pants) par Nīderlandes paziņojumu 2008/0140/NL	Iebildumu nav
16-05-2008	UK	Divas vēstules par Direktīvas 1999/5/EK un GSM Gateway pakalpojumu piemērošanu Apvienotajā Karalistē	Iebildumu nav
19-06-2009	DK	Oficiāla paziņojuma vēstule — pārkāpuma lietas 2008/4171 un 2009/4227	Negatīvs 4. panta 2. punkta trešais ievilkums