Noslēguma vēstule

1. Sūdzības iesniedzējs, Vācijas pilsonis, piedalījās atklātajā konkursā EPSO/AD/26/05 administratoriem tiesību jomā. 2006. gada 7. decembrī Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) viņu informēja, ka viņa tiek pielaista konkursa pēdējam posmam, proti, mutiskajiem pārbaudījumiem, kas notiks, sākot ar 2007. gada 23. janvāri. Tajā pašā dienā sūdzības iesniedzēja informēja EPSO, ka 2007. gada 11. martā viņa ir grūtniecības stāvoklī un viņai paredzēts dzemdēt. Tādēļ viņa lūdza, lai viņas eksāmens tiktu ieplānots pēc iespējas agrāk un ne vēlāk kā 2007. gada 9. februārī. Savā 2006. gada 14. decembra atbildē EPSO norādīja, ka kandidāti, kuru pirmā valoda ir vācu valoda, iespējams, tiks intervēti vai nu laikā no 2007. gada 1. līdz 8. martam, vai arī laikā no 2007. gada 29. marta līdz 2. maijam un ka interviju nav iespējams rīkot pirms 2007. gada 9. februāra.

2. Sūdzības iesniedzēja 2006. gada 20. decembrī saņēma uzaicinājumu 2007. gada 16. aprīlī kārtot mutisko eksāmenu. 2006. gada 23. decembrī viņa rakstīja EPSO, lūdzot to pārcelt interviju uz datumu pirms 2007. gada 9. februāra vai "hilfsweise" pēc 2007. gada 30. aprīļa, ja tas nav iespējams. 2007. gada 18. janvārī viņa nosūtīja atgādinājumu. 2007. gada 19. janvārī EPSO viņu informēja, ka vienīgais alternatīvais datums, ko tas viņai var piedāvāt, ir 2007. gada 3. maijs, jo interviju grafiks ir ļoti saspringts. Sūdzības iesniedzējs piekrita šim piedāvājumam.

3. 2007. gada 3. maijā, astoņas nedēļas pēc dzemdībām (viņas bērns piedzima 2007. gada 7. martā), sūdzības iesniedzēja nokārtoja mutisko eksāmenu. 2007. gada 10. maijā viņa tika informēta, ka viņas vārds netiks iekļauts konkursa rezerves sarakstā, jo viņa nebija ieguvusi nepieciešamo minimālo punktu skaitu (25 no 50) mutiskajam eksāmenam, bet tikai 24 punktus.

Pieprasījuma priekšmets

4. Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā ombudam izteica šādus apgalvojumus:

(1) EPSO kļūdaini noraidīja viņas lūgumu mutisko eksāmenu ieplānot pirms 2007. gada 9. februāra.

Lai pamatotu šo apgalvojumu, viņa izvirzīja šādus argumentus.

a) EPSO bija atbildīgs par grūtībām saistībā ar grafiku, ņemot vērā to, ka konkurss aizkavējās.

b) Fakts, ka viņai bija jāpieņem datums pēc bērna piedzimšanas, bija diskriminējošs, jo viņa nevarēja pienācīgi sagatavoties eksāmenam un eksāmena dienā viņai bija jāsaskaras ar grūtībām, ar kurām neviens kandidāts vīrietis nebūtu saskāries.

c) EPSO nevajadzēja ieplānot viņas eksāmenu datumā, kas atbilst Civildienesta noteikumu 58. pantā noteiktajam 14 nedēļu maternitātes aizsardzības periodam. Viņa uzskata, ka šis aizsardzības periods EPSO konkursu kandidātiem būtu jāpiemēro tāpat kā ierēdņiem.

d) EPSO bija jāsasauc visi žūrijas locekļi un tulki tikai viņas vietā, ņemot vērā, ka viņas eksāmens 2007. gada 3. maijā izrādījās pēdējais un vienīgais šajā datumā, līdz ar to tas nebūtu radījis EPSO papildu organizatoriskus centienus ieplānot viņas eksāmenu pirms 2007. gada 9. februāra.

(2) EPSO pienācīgi nenodarbojās ar viņas saraksti šajā jautājumā.

Pamatojot šo apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka:

savā pirmajā 2006. gada 14. decembra e-pasta vēstulē un uzaicinājumā, ko viņa saņēma 2006. gada 20. decembrī, EPSO nav ņēmis vērā viņas īpašo situāciju;

b) EPSO atbildēja novēloti uz viņas 2006. gada 23. decembra vēstuli un tikai pēc atgādinājuma; un

c) piedāvājot viņai alternatīvu datumu, EPSO neesot ņēmis vērā viņas argumentus par pārbaudes datumu pirms viņas bērna dzimšanas datuma.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka:

1. EPSO būtu jāatzīst, ka tas ir nepareizi izskatījis viņas īpašo situāciju, un jāatvainojas viņai par trūkumiem, ar kuriem viņai nācās saskarties;
2. EPSO būtu jāsedz viņas, viņas mazuļa un aukles ceļa izdevumi;
3. EPSO būtu jāpieņem oficiāla politika attiecībā uz kandidātēm, kuras ir grūtnieces vai nesen dzemdējušas;
4. EPSO būtu jāpieņem iekšējie noteikumi, ar ko nosaka termiņu, kurā ir jāatbild uz kandidātu pieprasījumiem. Turklāt šajos noteikumos būtu jānorāda kontaktpersona, kurai kandidāti var iesniegt sūdzību, ja EPSO atbilde ir novēlota;
5. Ja EPSO noraida pieprasījumu, tam ne tikai jānosūta standarta atbildes, bet arī jāpauž nostāja par kandidāta argumentiem; un
6. EPSO sarakstei jābūt ne tikai parakstītai “Jūsu EPSO komandai”, bet tajā jānorāda tā ierēdņa vārds, kurš sagatavojis atbildi, un viņa tālruņa numurs.

Pieprasījums

5. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja otro apgalvojumu ombuds norādīja, ka EPSO vēl nav bijis pietiekami daudz laika, lai noteiktu savu nostāju. Tāpēc saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 2. panta 4. punktu šis prasījums nav pieņemams.

6. Sūdzības iesniedzēja apgalvojumi (4) līdz (6) attiecās uz to, kā EPSO apstrādā kandidātu pieprasījumus kopumā. Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzēja, šķiet, nav izvirzījusi šos jautājumus savā iepriekšējā saziņā ar EPSO, ombude uzskatīja, ka viņas ceturtā prasība ir nepieņemama arī saskaņā ar viņa statūtu 2. panta 4. punktu. Tomēr viņas piektais un sestais apgalvojums, šķiet, ir cieši saistīts ar sūdzības iesniedzējas īpašo pieredzi. Tāpēc ombude uzskatīja, ka no viņas nevajadzētu prasīt, lai viņa šajā ziņā iepriekš veiktu papildu administratīvas darbības ar EPSO.

7. Tādēļ ombude lūdza EPSO sniegt atzinumu par sūdzības iesniedzējas apgalvojumiem un 1., 3., 5. un 6. prasību.

8. Savos apsvērumos par EPSO viedokli sūdzības iesniedzēja atsaucās uz savu otro prasību par ceļa izdevumu atlīdzināšanu. Ņemot vērā to, ka EPSO pa to laiku bija atmaksājis sūdzības iesniedzēja ceļa izdevumus, bet atteicās to darīt attiecībā uz pavadošās personas ceļa izdevumiem, ombuds savā izmeklēšanā iekļāva šādu apgalvojumu un šādu prasību:

(3) EPSO nepamatoti atteicās atlīdzināt ceļa izdevumus pavadošajai personai, kura mutiskā eksāmena laikā apmeklēja sūdzības iesniedzēja bērnu.

Pamatojot šo apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka a) pavadošās personas klātbūtne ir obligāta un b) viņas situācija ir salīdzināma ar tādas invalīda kandidātes situāciju, kurai ir vajadzīga pavadošā persona, lai varētu piedalīties eksāmenā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka būtu jāatlīdzina pavadošās personas ceļa izdevumi 78 EUR apmērā.

9. Veicot turpmāku izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja papildu apgalvojumu un prasību, ombuds arī lūdza EPSO sniegt papildu informāciju par četriem faktiskajiem jautājumiem, kuri, viņaprāt, bija jāprecizē.

10. EPSO atbilde uz šo pieprasījumu tika nosūtīta sūdzības iesniedzējam, kurš par to izteica apsvērumus.

11. Ombuds 2008. gada 16. oktobrī ar sūdzības iesniedzēja iepriekšēju piekrišanu iesniedza priekšlikumu par mierizlīgumu. EPSO atbildēja uz šo priekšlikumu 2008. gada 3. decembrī. EPSO atbilde tika nosūtīta sūdzības iesniedzējai apsvērumu sniegšanai, kurus viņa iesniedza 2009. gada 9. februārī.

OMBUDSMAN analīze un secinājumi

Ievadpiezīmes

12. Turpmākajos punktos vispirms tiks izklāstīta ombuda veiktā sūdzības analīze, kuras rezultātā tika ierosināts mierizlīgums (A). Šī analīze sāksies ar sūdzības iesniedzējas apgalvojumiem, ka EPSO ir kļūdaini noraidījis viņas lūgumu ieplānot eksāmenu pirms viņas bērna piedzimšanas un ka tas nav pienācīgi apstrādājis viņas korespondenci. Pēc tam tā izskatīs izrietošo prasību par atzīšanu un atvainošanos. Prasības saistībā ar ceļa izdevumu atlīdzināšanu un oficiālas politikas izstrādi attiecībā uz grūtniecēm vai sievietēm, kas tikko dzemdējušas, tiks izskatītas atsevišķi.

13. Pēc tam ombuds izklāstīs priekšlikumu par mierizlīgumu (B), kā arī EPSO atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus par šo priekšlikumu (C). Pēc tam ombuds iepazīstinās ar savu novērtējumu par norisēm šajā lietā, kas notikušas pēc mierizlīguma priekšlikuma (D), un visbeidzot nonāks pie saviem secinājumiem (E).

A. Ombuda analīze, kuras rezultātā tika izstrādāts mierizlīguma priekšlikums

(1) Nepareizs atteikums noturēt eksāmenu pirms kandidāta bērna piedzimšanas

14. Pirmkārt, sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka EPSO bija atbildīgs par grūtībām viņas intervijas plānošanā, jo konkurss bija aizkavējies. Viņa informēja ombudi, ka viņa ir plānojusi grūtniecību tādā veidā, kas, viņasprāt, ļaus viņai kārtot mutisko eksāmenu pirms bērna piedzimšanas. To darot, viņa ievēroja konkursam sākotnēji paredzēto grafiku, kurā bija paredzēts, ka mutiskie eksāmeni notiks, sākot ar 2006. gada septembri. Tomēr faktiski tās notika tikai no 2007. gada janvāra.

15. Savā atzinumā EPSO nesniedza komentārus par kavēšanos. Atbildot uz ombuda pieprasījumu sniegt papildu informāciju par kavēšanās apmēru un iemesliem, EPSO uzsvēra, ka attiecīgā konkursa organizēšana bija īpaši sarežģīta, jo i) bija grūti atrast eksaminētājus ļoti specializētajiem jautājumiem, kas tika uzdoti rakstiskajos pārbaudījumos 11 valodās, kuras paredzētas paziņojumā par konkursu, un ii) bija jāpārbauda liela pieteikumu skaita (kopā 544) pieņemamība. EPSO apgalvoja, ka konkursa ilgums ir šīs sarežģītības loģiskas sekas. Tā piebilda, ka sūdzības iesniedzēja arguments, ka būtiska kavēšanās nebija pamatota, nav pamatots. Atbildot uz ombuda jautājumu par to, vai EPSO ir veicis pasākumus, lai kompensētu kavēšanās iespējamās negatīvās sekas, EPSO norādīja, ka tas nesaskata, kā procedūras ilgums būtu varējis radīt nelabvēlīgu situāciju kandidātiem. Tāpēc kompensācijas pasākumi nebija vajadzīgi.

16. Savos apsvērumos sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka, ja nebūtu kavēšanās, viņa būtu varējusi veikt mutisko pārbaudi bez jebkādām problēmām un bez nesen dzemdējuša bērna hormonālajām sekām. Tāpēc kavēšanās viņai nepārprotami radīja neizdevīgu stāvokli.

17. Ombuds norādīja, ka attiecīgajā paziņojumā par konkursu [1] EPSO sniedza šādu "aptuvenu grafiku": "Atkarībā no kandidātu skaita konkurss ilgs aptuveni deviņus mēnešus, sākot no dienas, kad apstiprināta uzņemšana. Sīkāka informācija būs pieejama EPSO tīmekļa vietnē." Ņemot vērā, ka pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 2005. gada 29. septembris un ka sūdzības iesniedzēja 2007. gada 10. maijā tika informēta par mutiskā eksāmena rezultātiem, nav šaubu, ka konkurss būtiski aizkavējās.

18. Turklāt EPSO norādītie iemesli procedūras ilgumam nebija balstīti uz ārkārtējiem vai negaidītiem apstākļiem, bet gan uz diviem faktiem, kas EPSO bija jāzina pirms procedūras sākuma. Paziņojumā par konkursu bija noteikts gan to valodu skaits, kurās var kārtot rakstiskos pārbaudījumus, gan to pieteikumu skaits, kuru pieņemamība ir jāpārbauda. Tādējādi, ja kavēšanās būtu notikusi tikai divu EPSO minēto iemeslu dēļ, tas būtu varējis paziņot citu, aptuvenu grafiku.

19. Ombuds atzina, ka paziņojumā par konkursu ietvertais grafiks ir tikai orientējošs un ka atklātos konkursos, kuros piedalās tik daudz kandidātu un tik daudz valodu kā attiecīgajā konkursā, ir grūti izvairīties no kavēšanās. Tomēr pretēji EPSO viedoklim ir skaidrs, ka negaidītais procedūras ilgums varēja negatīvi ietekmēt dalībniekus. Ikviens dalībnieks, kurš bija sagatavojis plānus, kas bija līdzīgi sūdzības iesniedzēja plāniem, kuru pamatā bija EPSO paziņotais aptuvenais grafiks, būtu varējis saskarties ar grūtībām, ja grafiks tiktu pārsniegts.

20. Tāpēc ombuds uzskatīja, ka būtiskas kavēšanās gadījumā, kāda tiek aplūkota šajā lietā, EPSO būtu jāpievērš īpaša uzmanība iespējamām problēmām, kas izriet no kavēšanās un uz kurām kandidāti vērš tā uzmanību. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds pārbaudīja, kā EPSO risina sūdzības iesniedzēja problēmu.

21. Otrkārt, sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka fakts, ka viņai bija jāpieņem intervijas datums, kas bija pēc viņas bērna piedzimšanas, bija diskriminējošs, jo viņa nespēja pienācīgi sagatavoties eksāmenam, un eksāmena dienā viņai bija jārisina grūtības, ar kurām neviens kandidāts vīrietis nebūtu saskāries. Jo īpaši viņa atsaucās uz miega trūkumu pēc bērna piedzimšanas, stresu un organizatoriskām problēmām, kas saistītas ar ceļošanu ar jaundzimušo bērnu, un parādību, ko sauc par "Stilldemenz", kas, pēc dažu zinātnieku domām, izraisa atmiņas zudumu un nespēju koncentrēties, un to varētu izraisīt miega trūkums.

22. Savā atzinumā EPSO atgādināja, ka diskriminācija rodas, ja pret personu izturas mazāk labvēlīgi nekā pret citu personu, lai gan tā atrodas salīdzināmā situācijā. Tā uzskatīja, ka attieksme pret sūdzības iesniedzēju ir bijusi tieši tāda pati kā pret visiem pārējiem kandidātiem, jo viņai, tāpat kā jebkuram citam kandidātam, tika dota iespēja mainīt mutiskā eksāmena datumu, ja izrādījās, ka viņai nav iespējams kārtot pārbaudījumu plānotajā datumā. EPSO viņu informēja, ka viņas eksāmenu nebija iespējams ieplānot pirms 2007. gada 9. februāra.

23. Mutiskajiem eksāmeniem kandidāti tika sagrupēti pēc valodām, lai nodrošinātu mutisko tulkošanu viņu attiecīgajās valodās. Mutiskās tulkošanas pieprasījumi bija jāiesniedz vairākas nedēļas pirms kandidātu uzaicināšanas. Laikposmā līdz 2007. gada 9. februārim intervēja franču, angļu, dāņu un zviedru valodā runājošos kandidātus. Ņemot vērā, ka katru dienu varēja tikt intervēti astoņi kandidāti, bija absolūti neiespējami grafikā iekļaut papildu interviju, kas turklāt būtu jāveic citā valodā. Tāpēc pēc sūdzības iesniedzējas 2006. gada 23. decembra pieprasījuma EPSO piedāvāja viņai alternatīvu datumu – 2007. gada 3. maiju, kas atbilst viņas otrajam ierosinājumam. Sūdzības iesniedzējs piekrita šim alternatīvajam datumam. Līdz ar to EPSO uzskatīja, ka tas ir pilnībā ievērojis nediskriminācijas principu, ņemot vērā organizatoriskos ierobežojumus, ko tam uzliek liels daudzvalodu konkurss.

24. Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos uzsvēra, ka viņa nav sniegusi divus alternatīvus datumu ieteikumus. Viņa atsaucās tikai uz laikposmu pēc 2007. gada 30. aprīļa, lai norādītu uz brīdi, pirms kura viņai būtu bijis pilnīgi neiedomājami kārtot eksāmenu. Tas tika darīts, lai novērstu jebkādus turpmākus neatbilstošus EPSO ierosinājumus par datumiem, kuriem vajadzēja būt skaidriem, ņemot vērā to, ka viņa lieto vārdu "hilfsweise" . Savā pirmajā paziņojumā, ko viņa nosūtīja pirms intervijas datuma, viņa jau bija ļoti skaidri informējusi EPSO par savu situāciju. Tomēr EPSO nenorādīja nevienu konkrētu iemeslu, kāpēc tas nevarētu apmierināt viņas lūgumu. Attiecībā uz EPSO argumentu, ka viņa ir pieņēmusi tā otro priekšlikumu, sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka šajā posmā viņai nebija citas izvēles kā vien to pieņemt.

25. Atbildot uz ombuda pieprasījumu sniegt sīkāku informāciju, EPSO viņu informēja, ka, ņemot vērā mutiskās tulkošanas prasības citos vienlaikus rīkotos konkursos, mutiskās tulkošanas pieprasījumi ir jāiesniedz vismaz sešas nedēļas pirms interviju sākuma. Šajā lietā EPSO oficiāli pieprasīja mutisko tulkošanu 2006. gada 14. decembrī pēc tam, kad bija pabeidzis interviju plānošanu pa valodām.

26. Atbildot uz ombuda jautājumu par to, kāpēc līdz 2007. gada 9. februārim nebija iespējams rīkot intervijas vairāk nekā vienā valodā dienā, EPSO norādīja, ka, lai racionalizētu mutiskās tulkošanas pakalpojumu izmantošanu, tas sagrupēja kandidātus pa valodām. Parastā prakse bija sākt ar tiem kandidātiem, kuriem nebija nepieciešama mutiskā tulkošana, šajā gadījumā – ar kandidātiem, kuri runā angļu un franču valodā. Vienīgā iespēja EPSO bija uzaicināt sūdzības iesniedzēju uz interviju 2007. gada 3. maijā, t. i., nākamajā dienā pēc pēdējiem regulārajiem mutiskajiem eksāmeniem. Šajā dienā tika intervēti arī pieci citi kandidāti, kuri plānotajā datumā nevarēja piedalīties eksāmenā.

27. Atbildot uz ombuda jautājumu par to, kāpēc, ņemot vērā sūdzības iesniedzēja lietas īpašos apstākļus, EPSO nevarēja atkāpties no noteikuma, ka katru dienu tiek intervēti astoņi kandidāti, EPSO norādīja, ka tas nebūtu bijis iespējams, ņemot vērā konvenciju par tulku darba laiku. Saskaņā ar šo konvenciju tulki var strādāt četras stundas no rīta un vēl četras stundas pēcpusdienā ar obligātu pusotru stundu ilgu pārtraukumu. Attiecīgo mutisko eksāmenu grafikā bija paredzēts, ka pirmais kandidāts tiks uzaicināts plkst. 9.00 un pēdējais – plkst. 17.30. Kopumā atlases komisija intervijas pabeidza aptuveni plkst. 18.30.

28. Savos apsvērumos sūdzības iesniedzēja atgādināja, ka 2006. gada 7. decembrī viņa bija informējusi EPSO par savu situāciju, kas tai būtu ļāvis pirms mutiskās tulkošanas pieprasījuma iesniegšanas 2006. gada 14. decembrī izskatīt iespēju intervēt viņu vai nu kā pirmo kandidātu no rīta, vai kā pēdējo kandidātu vakarā pirms 2007. gada 9. februāra.

29. Ombude uzskatīja, ka jautājums par to, vai attieksme pret sūdzības iesniedzēju atšķiras no attieksmes pret citiem kandidātiem, ir atkarīgs nevis no iespējas mainīt viņas intervijas datumu, uz kuru EPSO balstīja savu argumentāciju, bet gan no datuma, kuru EPSO beidzot viņai piedāvāja. Attiecībā uz šo datumu bija acīmredzams, ka sūdzības iesniedzēja saskārās ar grūtībām, kādas citiem kandidātiem nebūtu bijušas, proti, organizatoriskām un psiholoģiskām sekām, kas izriet no tā, ka viņai bija jāsagatavojas eksāmenam neilgi pēc bērna piedzimšanas un jāceļo kopā ar zīdaini. Tāpēc bija skaidrs, ka attieksme pret sūdzības iesniedzēju atšķiras no attieksmes pret citiem kandidātiem.

30. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas iedibināto judikatūru atšķirīga attieksme ir diskriminējoša, ja to neattaisno objektīvi faktori [2]. Sūdzības iesniedzējas gadījumā atšķirīga attieksme būtu novērsta, ja viņas intervija saskaņā ar viņas vēlmēm būtu ieplānota pirms 2007. gada 9. februāra. Tāpēc ombudam bija jāpārbauda, vai EPSO varēja ieplānot sūdzības iesniedzēja pārbaudi šādā datumā.

31. Šajā sakarā ir jāņem vērā, ka mutisko eksāmenu organizēšana pieļauj daudz lielāku elastību nekā rakstisko eksāmenu organizēšana. Visiem kandidātiem rakstiskajiem eksāmeniem jānotiek vienlaicīgi, kas nozīmē, ka reti būs iespējams izpildīt atsevišķus pieprasījumus par izmaiņām grafikā. Tomēr mutiskās pārbaudes parasti notiek ilgākā laikposmā, kas, kā tas ir šajā lietā, var ietvert vairākus mēnešus. Tāpēc, kā norādīja pats EPSO, ir iespējamas dažas izmaiņas grafikā, lai mēģinātu izpildīt kandidātu pamatotos pieprasījumus.

32. Ombuds nebija pārliecināts par EPSO nostāju, ka tam nebija iespējams organizēt sūdzības iesniedzēja interviju pirms 2007. gada 9. februāra. Pirmkārt, sūdzības iesniedzēja informēja EPSO par savu situāciju 2006. gada 7. decembrī, nedēļu pirms EPSO iesniedza mutiskās tulkošanas pieprasījumu. Viņas arguments, ka EPSO tādējādi būtu varējis pielāgot savu plānošanu, nešķiet nepamatots. Turklāt, pat ja pieņemtu, ka EPSO mutisko eksāmenu iekšējā plānošana šajā posmā bija tik tālu pavirzījusies uz priekšu, ka to nevarēja mainīt pirms mutiskās tulkošanas pieprasījumu iesniegšanas, ombuds apšaubīja, vai nebūtu bijis iespējams iekļaut sūdzības iesniedzēja interviju citā valodā rīkoto interviju blokā. Ņemot vērā, ka EPSO spēja organizēt mutisko tulkošanu sūdzības iesniedzēja 2007. gada 3. maija intervijai, kas notika ārpus interviju bloka vācu valodā, ombuds nebija pārliecināts, ka nebūtu bijis iespējams organizēt šādu mutisko tulkošanu pirms 2007. gada 9. februāra. Attiecībā uz iespēju atkāpties no noteikuma par astoņu kandidātu intervēšanu dienā ombuds arī nebija pārliecināts par EPSO nostāju. Jo īpaši tulku ierobežotais darba laiks nebūtu ietekmējis šo iespēju, ņemot vērā to, ka šķiet, ka intervijās angļu un franču valodā mutiskā tulkošana netika izmantota un ka sūdzības iesniedzēja intervijā būtu bijis nepieciešams cits tulks, nevis tas, kas bija klāt Dānijas un Zviedrijas intervijās.

33. Attiecībā uz to, ka pati sūdzības iesniedzēja 2006. gada 23. decembra vēstulē vērsa EPSO uzmanību uz to, ka 2007. gada 30. aprīlis ir "agrākais iespējamais intervijas datums" pēc bērna piedzimšanas, ombuds uzskatīja, ka EPSO ir jābūt skaidram, ka sūdzības iesniedzēja neatsaucās uz šo datumu kā uz tikpat derīgu alternatīvu intervijai pirms 2007. gada 9. februāra. Savā 2006. gada 23. decembra vēstulē viņa aprakstīja "gandrīz nepārvaramas grūtības" , kas, viņasprāt, bija pretrunā vēlākajam datumam. Viņa arī izmantoja vārdu "hilfsweise", kas, pēc ombuda domām, skaidri norādīja, ka viņa ierosina vēlāku datumu tikai tad, ja nav iespējams veikt interviju pirms bērna piedzimšanas.

34. Turklāt, kā norādīja sūdzības iesniedzēja, viņas piekrišanu vēlākam datumam nevar pārmest viņai, jo viņai šajā posmā nebija citas izvēles, bet gan pieņemt to.

35. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskatīja, ka EPSO nav pierādījis, ka tam nav iespējams ieplānot sūdzības iesniedzēja pārbaudi pirms 2007. gada 9. februāra. Tāpēc EPSO atteikums ieplānot eksāmenu šādā datumā varētu būt diskriminējošs un tādējādi varētu būt administratīva kļūme.

36. Treškārt, sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka EPSO nevajadzēja ieplānot viņas eksāmenu datumā, kas atbilst Civildienesta noteikumu 58. pantā paredzētajam 14 nedēļu maternitātes aizsardzības periodam. Viņa uzskata, ka šis aizsardzības periods EPSO konkursu kandidātiem būtu jāpiemēro tāpat kā ierēdņiem.

37. Savā atzinumā EPSO uzsvēra, ka noteikums, uz kuru atsaucas sūdzības iesniedzējs, attiecas uz Kopienu ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem. Tomēr attiecīgajos konkursu noteikumos nebija paredzēts, ka kandidātus neatkarīgi no tā, vai viņi ir ierēdņi/citi darbinieki vai nav, nevar uzaicināt piedalīties eksāmenā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā. Turklāt attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu personas, kas veic profesionālo darbību, situācija nebija salīdzināma ar konkursa kandidātes situāciju.

38. Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos pauda viedokli, ka, ja konkursa noteikumos nav līdzvērtīga noteikuma, tas liecina, ka šajos noteikumos ir nepilnības. Šādos gadījumos parastā juridiskā prakse bija pēc analoģijas apsvērt tādu noteikumu piemērošanu, kas reglamentē līdzīgu situāciju. Viņas kā jaundzimušā bērna mātes situācija bija līdzīga tāda ierēdņa situācijai, kurš tikko bija dzemdējis, jo faktiskie apstākļi, kādos bija jārūpējas par bērnu, bija tādi paši. Viņa uzskatīja, ka ir pat lietderīgi piemērot a fortiori loģiku. Ja ierēdnis būtu jāatbrīvo no darba, lai varētu rūpēties par savu bērnu, šī aizsardzība a fortiori būtu jāpiemēro konkursa kandidātam, kurš vēlas iegūt ierēdņa juridisko statusu.

39. Ombude piekrita sūdzības iesniedzējas viedoklim, ka ir jābūt noteikumam, lai aizsargātu kandidātus viņas situācijā. Viņaprāt, sievietēm šajā situācijā nepārprotami bija vajadzīga aizsardzība. Tomēr viņš arī uzskatīja, ka viņam nav jāpārbauda, vai sūdzības iesniedzēja arguments, ka Civildienesta noteikumu 58. pantu var un vajag piemērot pēc analoģijas, ir pamatots. Tas bija tāpēc, ka viņš jau bija konstatējis iespējamu administratīvu kļūmi saistībā ar iepriekš minēto iespējamo diskrimināciju.

40. Tāpēc ombuds uzskatīja, ka viņam nav jāturpina sūdzības iesniedzēja izvirzītais arguments.

41. Ceturtkārt, sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka EPSO bija jāsasauc visi atlases komisijas locekļi un tulki tikai viņas vietā, ņemot vērā, ka viņas eksāmens 2007. gada 3. maijā izrādījās pēdējais konkursa eksāmens un vienīgais šajā datumā, tāpēc tas nebūtu licis EPSO vairāk organizatorisku centienu ieplānot viņas eksāmenu pirms 2007. gada 9. februāra.

42. Savā atzinumā EPSO atkārtoja, ka mutiskie eksāmeni bija jāplāno vairākas nedēļas iepriekš, galvenokārt mutiskās tulkošanas pakalpojumu rezervēšanas dēļ, un ka nebija iespējams ieplānot sūdzības iesniedzēja interviju pirms 2007. gada 9. februāra. EPSO uzsvēra, ka 2007. gada 3. maijā atlases komisija bija intervējusi ne tikai sūdzības iesniedzēju, bet arī piecus citus kandidātus, kuri nevarēja ierasties uz interviju plānotajā datumā.

43. Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos atzina, ka intervijas plānošana pirms 2007. gada 9. februāra, iespējams, prasīja papildu organizatoriskus un finansiālus pūliņus. Tomēr, viņasprāt, tas bija jāpieņem, lai izvairītos no viņas diskriminēšanas.

44. No sūdzības iesniedzējas apsvērumiem izrietēja, ka viņa nav saglabājusi argumentāciju, kas bija ceturtā argumenta pamatā. Tādēļ un ņemot vērā ombuda konstatējumus attiecībā uz sūdzības iesniedzēja otro argumentu, viņš uzskatīja, ka viņam nav jāturpina šā argumenta izskatīšana.

(2) Apgalvojums, ka korespondence nav pienācīgi izskatīta, un saistītie prasījumi

45. Pamatojot savu apgalvojumu, ka EPSO pienācīgi nenodarbojās ar viņas saraksti, sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka EPSO i) savā pirmajā 2006. gada 14. decembra e-pasta vēstulē un uzaicinājumā, ko viņa saņēma 2006. gada 20. decembrī, nav ņēmis vērā viņas īpašo situāciju; atbildēja novēloti uz viņas 2006. gada 23. decembra vēstuli un tikai pēc atgādinājuma; un iii) piedāvājot viņai alternatīvu datumu, nav ņēmusi vērā viņas argumentus par pārbaudes datumu pirms viņas bērna dzimšanas datuma. Šajā kontekstā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka gadījumā, ja EPSO noraida pieprasījumu, tam būtu ne tikai jānosūta standarta atbildes, bet arī jāpauž nostāja par kandidāta argumentiem. Turklāt viņa uzskatīja, ka ir ironiski, ka EPSO ir beidzis savu vēstījumu noraidīt viņas pieprasījumu ar vārdiem "Paldies par sapratni". Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka EPSO sarakstei jābūt ne tikai parakstītai “Jūsu EPSO komandai”, bet tajā jānorāda tā ierēdņa vārds, kurš sagatavojis atbildi, un viņa tālruņa numurs.

46. Savā atzinumā EPSO apliecināja sūdzības iesniedzējai, ka ir zinājis par viņas situāciju. Tieši šī iemesla dēļ tā mēģināja atrast viņas mutiskā eksāmena datumu, kas viņai bija pēc iespējas ērtāks. Savā 2006. gada 14. decembra atbildē EPSO informēja sūdzības iesniedzēju, ka interviju nav iespējams rīkot pirms 2007. gada 9. februāra. Tā viņu arī informēja par laikposmiem, kuros notiks intervijas ar vāciski runājošiem kandidātiem. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja 2006. gada 23. decembra vēstuli, ņemot vērā biroja slēgšanu Ziemassvētku brīvdienu laikā, šī vēstule tika reģistrēta tikai 2007. gada 3. janvārī. Saskaņā ar Labas administratīvās prakses kodeksu tai bija 15 darba dienas, sākot no reģistrācijas dienas, lai atbildētu uz iepriekš minēto vēstuli. Savā 2007. gada 19. janvāra atbildē EPSO pilnībā ievēroja savu pienākumu šajā sakarā. EPSO piebilda, ka savā 2006. gada 23. decembra vēstulē sūdzības iesniedzēja lūdza mainīt intervijas datumu vai nu uz laiku pirms 2007. gada 9. februāra, ko EPSO jau bija norādījis kā neiespējamu, vai arī uz laiku pēc 2007. gada 30. aprīļa. Tādēļ tās ierosinājums rīkot interviju 2007. gada 3. maijā liecināja, ka tā ir ņēmusi vērā viņas lūgumu.

47. Attiecībā uz standarta vēstuļu izmantošanu EPSO atzina, ka uzaicinājumiem uz mutiskajiem eksāmeniem bija standarta raksturs. Tomēr tas neattiecās uz vēstulēm, ar kurām apmainījās ar kandidātiem, kuri bija iesnieguši īpašu pieprasījumu. Sūdzības iesniedzējas gadījumā EPSO dienesti ņēma vērā iemeslus, kuru dēļ sūdzības iesniedzēja pieprasīja mainīt intervijas datumu, un informēja viņu par iespējām veikt šādas izmaiņas. Pretēji sūdzības iesniedzējas viedoklim, ka EPSO neieņēma nostāju par viņas argumentiem, tieši pamatojoties uz viņas argumentiem, tika mainīts viņas intervijas datums.

48. Attiecībā uz parakstu “Jūsu EPSO komanda” EPSO paskaidroja, ka kandidātiem atklātajos konkursos bija iespēja ar to sazināties, izmantojot īpašu pastkastīti. Vienas pastkastītes esība katrā konkursā nodrošināja, ka ar visu elektronisko pastu nodarbojās par konkursu atbildīgā komanda.

49. Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos apgalvoja, ka EPSO viņai ir atbildējis ar dažiem īsiem teikumiem un nav paudis nostāju par viņas argumentiem. Turklāt bija pilnīgi skaidrs, ka EPSO nebija informēts par viņas situāciju, jo tā pirmais piedāvājums par intervijas datumu bija 2007. gada 16. aprīlis, tikai piecas nedēļas pēc bērna paredzamā dzimšanas datuma. Atkarībā no faktiskā dzimšanas datuma šis datums varēja būt tikai trīs nedēļas pēc dzimšanas. Pat pēc viņas 2006. gada 23. decembra vēstules EPSO neieņēma nostāju par viņas argumentiem un atbildēja viņai vienā īsā teikumā. Šajā kontekstā sūdzības iesniedzēja uzsvēra, ka būtisks ir ne tikai saturs, bet arī veids, kādā EPSO atbildēja uz tādiem pieprasījumiem kā viņa. Ja EPSO būtu bijis pilnīgi neiespējami izpildīt viņas lūgumu, viņa būtu jutusi, ka viņu uztver nopietnāk, ja EPSO būtu izskaidrojis organizatoriskās problēmas saistībā ar viņas konkrēto gadījumu, nevis atsaucies uz parastajiem faktiem, piemēram, saspringto konkursu grafiku. Ja EPSO to būtu izdarījis, viņai, iespējams, vispār nebūtu vajadzējis iesniegt sūdzību ombudam. Attiecībā uz EPSO atbildi uz viņas 2006. gada 23. decembra vēstuli sūdzības iesniedzēja piebilda, ka, pat ja tā tiktu nosūtīta Labas administratīvās prakses kodeksā paredzētajā termiņā, šādā steidzamā gadījumā būtu piemērota ātrāka atbilde, ņemot vērā, ka viņas lūgums attiecās uz datumu ļoti tuvā nākotnē.

50. Savā vēstulē, kurā ombuds lūdza EPSO sniegt papildu informāciju, viņš norādīja, ka vēl pilnībā nesaprot, kā īpašas pastkastītes izveide sarakstes apstrādei konkrētam konkursam varētu liegt EPSO darbiniekiem savās atbildēs kandidātiem norādīt savu vārdu un tālruņa numuru. Viņš atgādināja, ka labas pārvaldības principi, kas noteikti Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksā, paredz, ka ierēdņiem jābūt pieejamiem attiecībās ar sabiedrību (12. pants) un ka, strādājot ar pilsoņu saraksti, iestādes norāda tā ierēdņa vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru, kurš nodarbojas ar šo jautājumu (14. un 15. pants). Viņš lūdza EPSO paskaidrot savu nostāju šajā jautājumā.

51. Savā atbildē EPSO norādīja, ka Komisijas Labas administratīvās prakses kodeksā, ko tas piemēro, ir paredzēts, ka ar elektronisko pastu ir jārīkojas saskaņā ar pamatnostādnēm, kas aprakstītas sadaļā par saziņu pa tālruni. Šajā sadaļā bija paredzēts, ka "darbinieki, atbildot uz tālruņa zvaniem, identificē sevi vai savu nodaļu" . EPSO atbildē no pastkastītes, uz kuru sūdzības iesniedzējs bija rakstījis, faktiski bija norādīts par atbildi atbildīgais dienests, kā paredzēts Kodeksā. Tas nemazināja kandidāta iespēju vēlreiz sazināties ar EPSO dienestiem. Gluži pretēji, grupas izveide garantēja, ka viena tās locekļa iespējamā prombūtne netraucēja savlaicīgi atbildēt uz šādu saraksti. Tomēr EPSO piebilda, ka tas pilnībā apzinās, cik svarīgi ir sniegt labus pakalpojumus kandidātiem. Šajā ziņā par šo jautājumu atbildīgās personas vārda norādīšana kandidātiem nosūtītajā atbildē atbilda labai praksei. Tādēļ un saistībā ar topošā EPSO kontaktcentra izveidi, kura mērķis būtu vēl vairāk uzlabot EPSO sniegto pakalpojumu kvalitāti, tā plānoja "vidējā termiņā" mainīt procedūras, lai sistemātiski norādītu atbildīgās personas vārdu. Tomēr, lai optimizētu korespondences apstrādi, kandidātiem joprojām būtu jāsūta sarakste uz īpašām pastkastēm, kas saistītas ar kontaktcentru.

52. Attiecībā uz šo pēdējo minēto aspektu ombuds atgādināja, ka attiecībā uz e-pasta korespondenci EPSO citētais Komisijas kodekss arī paredz, ka "ja e-pasta ziņojums pēc savas būtības ir līdzvērtīgs vēstulei, to apstrādā saskaņā ar korespondences apstrādes pamatnostādnēm un uz to attiecas tie paši termiņi" . Šajās pamatnostādnēs ir paredzēts, ka “atbildē jānorāda persona, kas ir atbildīga par attiecīgo jautājumu, un jānorāda, kā ar viņu var sazināties”. Attiecīgais sūdzības iesniedzēja e-pasts, kas tika nosūtīts 2006. gada 7. decembrī, bija uzrakstīts oficiālas vēstules veidā un tajā bija norādīta sūdzības iesniedzēja pilna adrese un tālruņa numurs. Tāpēc ombuds uzskatīja, ka, ja EPSO piemēroja Komisijas kodeksu, tam būtu vajadzējis uzskatīt sūdzības iesniedzēja e-pastu par līdzvērtīgu vēstulei.

53. Tomēr ombuds uzskatīja, ka viņam nav jāturpina šā jautājuma izskatīšana, jo EPSO paziņoja, ka mainīs savu praksi šajā jomā. Viņš ar gandarījumu atzīmē, ka EPSO atzīst, ka tās personas vārda norādīšana, kura izskatīja kandidātu saraksti, varētu uzlabot tā pakalpojumu kvalitāti, un atzinīgi vērtē EPSO nodomu sistemātiski sniegt šo norādi. Ņemot vērā EPSO atkārtoto atsauci uz prasību sūtīt korespondenci uz konkrētu pastkastīti, šķita lietderīgi piebilst, ka, pēc ombuda domām, šai prasībai nebija negatīvu seku. Gluži pretēji, EPSO arguments, ka pastkastītes sistēma nodrošina savlaicīgas atbildes kandidātiem pat darbinieku prombūtnes gadījumā, šķita pilnīgi saprātīgs.

54. Tomēr bija grūti saprast, kāpēc izmaiņas praksē varēja notikt tikai saistībā ar tā sauktā EPSO kontaktcentra izveidi un tādējādi tikai vidējā termiņā. Ciktāl ombuds varēja redzēt, viss, kas bija nepieciešams, lai īstenotu izmaiņas, būtu vienkāršs norādījums visiem EPSO darbiniekiem. Tādējādi kandidāti pašreizējos EPSO konkursos varētu nekavējoties sākt gūt labumu no šā nepārprotamā administratīvo standartu uzlabojuma.

55. Attiecībā uz savlaicīgu EPSO atbildi uz sūdzības iesniedzēja 2006. gada 23. decembra vēstuli jānorāda, ka saskaņā ar Komisijas Labas administratīvās prakses kodeksu atbilde uz vēstuli jānosūta piecpadsmit darba dienu laikā no vēstules saņemšanas dienas. Ombuds nezināja, kad sūdzības iesniedzēja vēstule tika nosūtīta EPSO un no kura datuma bija jāaprēķina 15 dienu termiņš. Katrā ziņā viņš uzskatīja, ka tas, ka EPSO biroji bija slēgti Ziemassvētku brīvdienu laikā, diez vai varētu pamatot atbildes sniegšanas termiņa pagarināšanu. Turklāt, pat ja EPSO ievēroja termiņu, kas noteikts Komisijas Labas administratīvās prakses kodeksā, šo termiņu nevajadzētu piemērot mehāniski. Nosakot savas prioritātes, atbildot uz tām, iestādei drīzāk būtu jāņem vērā sarakstes relatīvā steidzamība. Šajā gadījumā bija skaidrs, ka sūdzības iesniedzēja steidzami gaidīja atbildi, ņemot vērā, ka viņa bija lūgusi pārcelt savu interviju uz datumu ļoti tuvā nākotnē. Ja šis lūgums tiktu apmierināts, viņai būtu bijis tikai ļoti ierobežots laiks, lai sagatavotos pārbaudei.

56. Tomēr, ņemot vērā to, ka šis procesuālais jautājums bija cieši saistīts ar sūdzības materiālo aspektu, par kuru tiks ierosināts mierizlīgums, ombuds uzskatīja, ka viņam nav jāveic turpmāki pasākumi attiecībā uz šo lietas aspektu.

57. Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas nostāju, ka EPSO nav ņēmis vērā viņas īpašo situāciju un argumentus, ombude uzskatīja, ka ir lietderīgi atkārtot EPSO atbilžu saturu. Tās 2006. gada 14. decembra pirmā atbilde bija formulēta šādi:

"Cienījamā kandidāte, paldies par jūsu e-pastu. Vēstule, kurā norādīts mutiskā pārbaudījuma datums, principā tiks publicēta 18. decembra nedēļā. Vienīgā norāde, ko varam jums sniegt, ir tāda, ka kandidāti, kuru pirmā valoda ir vācu valoda, visticamāk, kārtos mutisko pārbaudījumu vai nu no 2007. gada 1. augusta līdz 2007. gada 29. martam, vai no 2007. gada 29. marta līdz 2. maijam. Diemžēl tas nebūs iespējams līdz 2007. gada 9. februārim. Paldies par sapratni. Ar cieņu, jūsu EPSO komanda”.

Tās 2007. gada 19. janvāra atbildē bija norādīts:

"Cienītā... kundze! Paldies par Jūsu vēstuli. Izskatījuši iespēju mainīt intervijas datumu, mēs varam Jums piedāvāt tikai 3. maiju, plkst. 9.00, jo mūsu grafiks ir ļoti saspringts. Lūdzu, apstipriniet pa e-pastu, ka varat piedalīties intervijā ierosinātajā datumā. Pēc dažām dienām savā EPSO profilā atradīsit jaunu uzaicinājuma vēstuli. Ar cieņu, jūsu EPSO komanda"[3].

58. Ombuds uzskata, ka šīs atbildes nebija standarta atbildes, ņemot vērā, ka tās bija balstītas uz sūdzības iesniedzējas sniegto informāciju un ietvēra atbildi uz viņas konkrēto pieprasījumu. Tāpēc sūdzības iesniedzēja apgalvojumam, ka EPSO nevajadzētu nosūtīt standarta atbildes kandidātiem tādā situācijā kā viņa, trūka pietiekama faktiskā pamata.

59. Tomēr ombuds uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējam sniegto EPSO atbilžu saturs ir ļoti neapmierinošs. Pēc viņa domām, EPSO, apzinoties konkursa ievērojamo aizkavēšanos un viņas 2006. gada 7. decembra e-pasta vēstuli, būtu bijusi laba administratīvā prakse atzīt sūdzības iesniedzējas grūtības un ātri apspriesties ar viņu, lai atrastu viņai pieņemamu un iespējamu intervijas datumu, ņemot vērā konkursa sarežģīto organizāciju. EPSO vajadzēja būt skaidram, ka tā diezgan briesmīgā un bezpersoniskā atbilde neapmierinātu sūdzības iesniedzēju un ka jo īpaši tā paziņojumu "Paldies par sapratni" sūdzības iesniedzēja situācijā persona pat varētu uztvert kā ironisku. Turklāt pat pēc tam, kad sūdzības iesniedzēja bija sīkāk paskaidrojusi savu situāciju sīki izstrādātā vēstulē, kas nosūtīta 2006. gada 23. decembrī, EPSO joprojām nepieņēma personiskāku pieeju, atsaucoties uz konkrētiem iemesliem, kāpēc tas nevarēja izpildīt sūdzības iesniedzējas pieprasījumu, bet tikai atsaucās uz konkursa diezgan acīmredzamo "saspringto grafiku".

60. Tāpēc ombude secināja, ka, neatbildot uz viņas konkrētajiem argumentiem par iespējām pārplānot viņas mutisko eksāmenu, EPSO pienācīgi neizskatīja sūdzības iesniedzējas saraksti. Tas varētu būt vēl viens administratīvas kļūmes gadījums.

61. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskatīja, ka viņam nav jāizskata sūdzības iesniedzējas arguments, ka viņas uzaicinājums uz interviju 2007. gada 14. aprīlī skaidri parādīja, ka EPSO nav sapratis viņas situāciju.

(3) Par prasību par atzīšanu un atvainošanos

62. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka EPSO būtu jāatzīst, ka tas ir nepareizi izskatījis viņas īpašo situāciju, un jāatvainojas viņai par neērtībām, ar kurām viņai nācās saskarties.

63. Savā atzinumā EPSO norādīja, ka nepiekrīt sūdzības iesniedzēja viedoklim, ka tas pret viņu izturas nepareizi. Faktiski EPSO centās apmierināt viņas lūgumu tik labi, cik varēja, ņemot vērā viņas lietas īpašos apstākļus un ievērojamās organizatoriskās problēmas, kas saistītas ar 283 interviju plānošanu.

64. Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos saglabāja savu viedokli.

65. Ombuds konstatēja iespējamas administratīvas kļūmes attiecībā uz EPSO atteikumu ieplānot sūdzības izskatīšanu pirms 2007. gada 9. februāra un attiecībā uz sūdzības iesniedzēja sarakstes izskatīšanu.

66. Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, sūdzības iesniedzējas apgalvojums, ka EPSO būtu jāatzīst, ka tas nepareizi risina viņas īpašo situāciju, šķita pamatots. Tas tika aplūkots priekšlikumā par mierizlīgumu (sk. turpmāk).

67. Sūdzības iesniedzēja prasība par atvainošanos arī šķita pamatota no pirmā acu uzmetiena. Tomēr, iesniedzot priekšlikumu par mierizlīgumu, ombuds uzskatīja, ka viņam nebūtu sīkāk jāizvērtē šis apgalvojums, ja EPSO piekristu turpmāk izklāstītajam mierizlīguma priekšlikumam un tādējādi apmierinātu sūdzības iesniedzēju.

(4) Apgalvojums par nepareizu atteikumu atlīdzināt ceļa izdevumus un saistītais pieprasījums

68. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka EPSO nepamatoti atteicās atlīdzināt ceļa izdevumus pavadošajai personai, kura mutiskā eksāmena laikā apmeklēja viņas mazuli. Pamatojot šo apgalvojumu, viņa apgalvoja, ka i) šīs personas klātbūtne ir nepieciešama un ka ii) viņas situācija ir salīdzināma ar tāda kandidāta ar invaliditāti situāciju, kuram ir vajadzīga pavadoša persona, lai varētu piedalīties eksāmenā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka būtu jāatlīdzina pavadošās personas ceļa izdevumi 78 EUR apmērā.

69. Savā atzinumā EPSO norādīja, ka attiecīgajos noteikumos, proti, noteikumos par palīdzību saistībā ar kandidātu ceļa un uzturēšanās izdevumiem, kas paredzēti Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) rīkoto konkursu rakstiskajiem pārbaudījumiem, kompetenču pārbaudījumiem vai citām atlases procedūrām, ir paredzēts tikai ieguldījums uzaicināto kandidātu ceļa izdevumu segšanā. Tas tika apstiprināts ar administrācijas vadītāju 2008. gada 15. februāra lēmumu. Kandidātiem informācijai EPSO uzaicinājumam uz mutiskajiem eksāmeniem bija pievienojis noteikumu kopiju. Turklāt EPSO 2007. gada 23. janvāra e-pasta vēstulē, atbildot uz viņas īpašo pieprasījumu, informēja sūdzības iesniedzēju, ka pavadošās personas ceļa izdevumus nevar atlīdzināt. EPSO piebilda, ka, tā kā ceļa izdevumus var atlīdzināt tikai mutisko pārbaudījumu dalībniekiem, personai, kas pavada kandidātu ar invaliditāti, arī nebūtu tiesību uz atlīdzinājumu.

70. Sūdzības iesniedzējs nesniedza nekādus apsvērumus par šo EPSO atzinuma aspektu.

71. Ombuds norādīja, ka noteikumos, kuru kopiju EPSO pievienoja savam atzinumam, patiešām nebija paredzēta ceļa izdevumu atlīdzināšana trešām personām. Turklāt viņš atgādināja, ka ES iestāžu un struktūru pienākums ir nodrošināt, lai Kopienas līdzekļi tiktu izlietoti ekonomiski.

72. Tomēr, cik ombuds varēja redzēt, nebija noteikumu, kas aizliegtu papildu samaksu izņēmuma gadījumos, piemēram, sūdzības iesniedzēja gadījumā. Viņš atgādināja, ka sūdzības iesniedzēja grūtības izraisīja konkursa aizkavēšanās un tas, ka EPSO neplānoja sūdzības iesniedzēja pārbaudi līdz 2007. gada 9. februārim. Šajos apstākļos un ņemot vērā sūdzības iesniedzējas pieprasīto ļoti nelielo summu (78 EUR), ombuds uzskatīja, ka laba administratīvā prakse būtu tad, ja EPSO atmaksātu viņai šo summu ex gratia.

(5) Par prasību par oficiālu politiku attiecībā uz grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti

73. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka EPSO būtu jāpieņem oficiāla politika attiecībā uz kandidātēm, kuras ir grūtnieces vai nesen dzemdējušas.

74. Savā atzinumā EPSO norādīja, ka attiecībā uz pārbaudījumiem un rakstiskajiem eksāmeniem tas jau ir pieņēmis īpašus pasākumus attiecībā uz grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā. Kandidātiem, kuru paredzamais dzemdību datums bija tuvu rakstisko pārbaudījumu datumam, tā nodrošināja atsevišķas telpas, kurās viņi varēja kārtot pārbaudījumus, lai nodrošinātu viņu drošību, piemēram, priekšlaicīgu dzemdību vai telpu evakuācijas gadījumā. Tā arī nodrošināja papildu telpu, lai kandidāti, kas nesen dzemdējuši bērnu, varētu barot bērnu ar krūti. Tāpēc EPSO uzskatīja, ka tas jau veic piemērotus un saprātīgus pasākumus, tādējādi ievērojot proporcionalitātes un labas pārvaldības principus.

75. Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos norādīja, ka viņai ir interesanti uzzināt, ka šādi īpaši pasākumi jau tiek veikti. Tomēr viņa jautāja, kur šie pasākumi tika noteikti un kāpēc viņa netika informēta par tiem, kad viņa paziņoja EPSO par savu grūtniecību. Atsevišķa telpa barošanai ar krūti viņai būtu īpaši interesanta. Tomēr viņa pieņēma, ka EPSO šos pasākumus veica ad hoc kārtībā. Ja tas nozīmētu, ka attiecīgie kandidāti nav informēti par pasākumiem, kas varētu tikt veikti, viņa vēlētos apstiprināt savu prasību, ka EPSO būtu jāpieņem oficiāla politika, kurai vajadzētu būt pieejamai visiem kandidātiem.

76. Atbildot uz ombuda pieprasījumu sniegt papildu informāciju par attiecīgo pasākumu darbības jomu un to piemērošanu, EPSO norādīja, ka pēc skaidriem kandidātu pieprasījumiem katrā konkursa posmā (datortestos, rakstiskajos eksāmenos, mutiskajos eksāmenos) saprātīgā mērā var pieņemt īpašus pasākumus. EPSO arī atgādināja, ka tas piekritīs mainīt mutisko eksāmenu datumus iespējamo ierobežojumu robežās. Tā norādīja, ka pasākumi tika veikti atbilstoši vajadzībām, ko uztvēra paši kandidāti.

77. Atbildot uz ombuda jautājumu par to, kā tas informēja kandidātus par šiem pasākumiem, EPSO norādīja, ka paziņojumā par konkursu ir paredzēts, ka kandidātiem, kuriem ir invaliditāte, ir jāinformē ombuds par pasākumiem, ko tie uzskata par nepieciešamiem, lai atvieglotu viņu dalību eksāmenos. Turklāt pieteikuma veidlapās kandidāti, atzīmējot lodziņu, varēja norādīt invaliditāti, kuras novēršanai bija vajadzīgi īpaši pasākumi. EPSO politika attiecībā uz kandidātiem ar invaliditāti pēc analoģijas tika piemērota visiem kandidātiem, kuri uzskatīja, ka ir jāveic īpaši pasākumi, lai ļautu viņiem piedalīties konkursā. Kandidātu ziņā tika atstāts jautājums, vai viņi uzskata par lietderīgu vai nepieciešamu lūgt veikt šādus pasākumus.

78. Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos norādīja, ka viņa nav jutusies “invalīda” grūtniecības dēļ un tāpēc nav atzīmējusi pieteikuma veidlapas lodziņu.

79. Vienlīdzīgas attieksmes princips paredz, ka kandidātēm grūtniecēm un sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, ir jādod iespēja piedalīties EPSO atklātajos konkursos ar nosacījumiem, kas ir pēc iespējas tuvāki citu kandidātu nosacījumiem. Ombuds ar gandarījumu atzīmēja, ka EPSO jau ir veicis dažus īpašus pasākumus, lai sasniegtu šo mērķi. Konkrētie pasākumi, uz kuriem atsaucās EPSO, šķita saprātīgi un piemēroti.

80. Tomēr šie pasākumi nevarētu būt pilnībā efektīvi, ja attiecīgie kandidāti netiktu informēti par to pieejamību. Tāpēc ombuds uzskatīja, ka pasākumi būtu jāapspriež ne tikai pēc kandidāta īpaša pieprasījuma, bet ka kandidāti būtu sistemātiski jāinformē par to pieejamību. Turklāt nevar gaidīt, ka kandidātes grūtnieces sapratīs pieteikuma veidlapas daļu, kas attiecas uz kandidātiem ar invaliditāti, kā tādu, kas pēc analoģijas attiecas uz viņu situāciju. Nebija lietderīgi ierosināt, lai gan tas, iespējams, tika darīts netīši, ka grūtniecība būtu jāuzskata par līdzvērtīgu vai līdzīgu invaliditātei.

81. Tādējādi ombuds uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja prasība pēc oficiālas politikas attiecībā uz grūtniecēm vai tikko dzemdējušām sievietēm ir pilnībā pamatota.

82. Šajā sakarā bija lietderīgi norādīt, ka Eiropas Parlaments, atbildot uz ombuda papildu piezīmi par līdzīgu sūdzību saistībā ar iekšējo konkursu [4], informēja ombudu par vairākām iniciatīvām, ko tas ir uzņēmies, lai pārskatītu nosacījumus ar krūti barojošu sieviešu dalībai konkursos:

"Pirmkārt, visos paziņojumos par konkursiem, ko tieši organizē Parlaments, ir iekļauts īss punkts, lai pievērstu kandidātu uzmanību konkrētā situācijā (piemēram, grūtniecība, barošana ar krūti) nepieciešamībai rūpīgi aizpildīt attiecīgo pieteikuma veidlapas daļu, lai Parlaments varētu veikt visus vajadzīgos pasākumus. Otrkārt, Parlaments ir grozījis ielūguma vēstules, lai atgādinātu kandidātiem, cik svarīgi ir mūs informēt par jebkādiem īpašiem apstākļiem, kas varētu pastāvēt. Treškārt, Konkursu un atlases procedūru nodaļa īpašos gadījumos var pielāgot pārbaudījumu datumus. Visbeidzot, Parlaments ir lūdzis EPSO izskatīt iespēju pieņemt vienu un to pašu praksi attiecībā uz visiem EPSO atklātajiem konkursiem."

Ombuds saprata, ka starp Parlamentu un EPSO notiek diskusijas par šo priekšlikumu.

83. Ombuds atzinīgi novērtēja Parlamenta iniciatīvu vērsties pie EPSO ar šo priekšlikumu, kas, viņaprāt, bija labs piemērs paraugprakses apmaiņai starp ES iestādēm un struktūrām. Tāpēc viņš atbalstīja Parlamenta pieeju un paļāvās, ka EPSO rūpīgi izskatīs priekšlikumu, kas arī varētu kalpot par pamatu tā atbildei uz viņa priekšlikumu par mierizlīgumu šajā gadījumā.

B. Priekšlikums par mierizlīgumu

84. Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto analīzi, ombuds ierosināja, ka EPSO varētu apsvērt:

1. atzīstot, ka tā nav pienācīgi risinājusi sūdzības iesniedzēja īpašo situāciju;
2. atlīdzināt ex gratia ceļa izdevumus personai, kura pavadīja sūdzības iesniedzēju līdz mutiskajam eksāmenam (78 EUR); un
3. pieņemt oficiālu politiku attiecībā uz nosacījumiem grūtnieču un ar krūti barojošu sieviešu dalībai EPSO atklātajos konkursos. Šai politikai būtu jāatspoguļo vienlīdzīgas attieksmes princips.

C. Argumenti, kas iesniegti ombudam pēc viņa mierizlīguma priekšlikuma

Atzīts, ka EPSO nav pienācīgi risinājis sūdzības iesniedzēja situāciju

85. Pēc rūpīgas izskatīšanas EPSO apgalvoja, ka ir veicis visus atbilstīgos un saprātīgos pasākumus, lai pēc iespējas ņemtu vērā sūdzības iesniedzēja vēlmes. Tā atgādināja, ka mutisko eksāmenu organizēšana ir sarežģīts jautājums un ka tai ir jāņem vērā tulkotāju pieejamība. Tomēr tā apliecināja ombudam, ka parasti cenšas pēc iespējas vairāk ņemt vērā to kandidātu vēlmes un vajadzības, kuriem ir īpašas prasības.

86. Sūdzības iesniedzēja pauda vilšanos par EPSO nostāju. Viņasprāt, ir taisnība, kā to var redzēt biežajā un izvērstajā vēstuļu apmaiņā par šo jautājumu.

Ceļa izdevumu atlīdzināšana pavadošajai personai

87. EPSO atgādināja, ka noteikumos, saskaņā ar kuriem kandidātiem atlīdzina ceļa izdevumus, nebija paredzēta ceļa izdevumu atlīdzināšana personām, kas pavada kandidātus uz mutiskajiem eksāmeniem, un ka sūdzības iesniedzējs, kā arī visi pārējie kandidāti tika par to informēti. Tomēr tā norādīja, ka tā apzinās, cik svarīgi ir atvieglot kandidātu, kuriem ir nepieciešams atbalsts, piekļuvi eksāmeniem. Tāpēc tā paziņoja par savu nodomu pārskatīt pašlaik piemērojamos noteikumus par ceļa izdevumu atlīdzināšanu, jo tie pašlaik nepieļauj šādus izņēmumus. Pamatojoties uz to, EPSO pieņēma šo ombuda mierizlīguma priekšlikuma daļu un atmaksāja sūdzības iesniedzējam EUR 78.

88. Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos apstiprināja, ka nauda ir pārskaitīta uz viņas kontu, un pateicās par EPSO lēmumu šajā sakarā.

Oficiālā politika attiecībā uz grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti

89. Atzinumā par mierizlīguma priekšlikumu EPSO norādīja, ka tas joprojām piešķir lielu nozīmi vienlīdzīgas attieksmes principam, un tāpēc noteica īpašus noteikumus kandidātiem, kuriem tie ir vajadzīgi. EPSO ņēma vērā arī informāciju, ko tam sniedza Eiropas Parlaments un ko ombuds minēja savā mierizlīguma priekšlikumā. Pamatojoties uz to, tā vienojās turpmākajos paziņojumos par konkursiem kandidātiem darīt pieejamu vairāk informācijas.

90. Saskaņā ar jauno elektronisko pieteikšanās sistēmu, kas darbojas kopš 2009. gada marta, kandidātiem ir iespēja atzīmēt rūtiņu, ja ir kādi īpaši apstākļi, kas var radīt grūtības eksāmena laikā. Kandidātiem tiek lūgts arī sniegt informāciju par to, kādi pasākumi, viņuprāt, ir jāveic, lai atvieglotu viņu dalību eksāmenos.

91. Sūdzības iesniedzējs nesniedza piezīmes par šo EPSO atzinuma aspektu.

D. Ombuda novērtējums pēc viņa mierizlīguma priekšlikuma

92. No iepriekš minētā izriet, ka ombuda mierizlīguma priekšlikums nav pieņemts pilnībā. Draudzīga risinājuma priekšlikumu var uzskatīt par sekmīgu tikai tad, ja visus priekšlikumus ir pieņēmis gan sūdzības iesniedzējs, gan iestāde. Tāpēc ombuda ziņā ir novērtēt, vai ir jāveic turpmāki pasākumi saistībā ar sūdzībā aplūkotajiem jautājumiem. Lai to izdarītu, ombuds turpmāk aplūkos katru no šā mierizlīguma priekšlikuma elementiem.

Ceļa izdevumu atlīdzināšana pavadošajai personai

93. Ombuds ar gandarījumu atzīmē, ka EPSO ir atlīdzinājis ceļa izdevumus personai, kas pavada sūdzības iesniedzēju uz viņas mutisko eksāmenu, lai apmeklētu viņas mazuli, kā viņš ierosināja savā priekšlikumā par mierizlīgumu. Viņš arī norāda, ka EPSO ir nolēmis pārskatīt noteikumus, kas, neparedzot izņēmumus konkrētās situācijās, radīja problēmas, ar kurām saskārās šajā gadījumā. Ombuds atzinīgi vērtē to, ka EPSO aktīvi cenšas uzlabot situāciju nākotnē.

94. Attiecīgi ombuds secina, ka nav pamata turpināt izmeklēšanu attiecībā uz iepriekš minēto apgalvojumu un apgalvojumu.

Oficiālā politika attiecībā uz grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti

95. Ombuds atzinīgi vērtē EPSO lēmumu informēt visus kandidātus par iespēju pieteikties īpašiem pasākumiem turpmākajos paziņojumos par konkursu. Viņš arī ar gandarījumu atzīmē, ka, atbildot uz viņa mierizlīguma priekšlikumu, EPSO ir ņēmis vērā Parlamenta iniciatīvu.

96. Var apšaubīt, vai kandidātu informēšana par to, ka pēc pieteikuma iesniegšanas var veikt īpašus pasākumus, faktiski ir oficiāla politika tādā nozīmē, kā apgalvo sūdzības iesniedzējs, un kā ierosināts mierizlīguma priekšlikumā. Tādējādi, tā kā nav oficiāla dokumenta, kurā būtu izklāstīti šie pasākumi, ne visiem kandidātiem var būt skaidrs to apjoms. Tomēr ombuds uzskata, ka EPSO pieņemto risinājumu tomēr var uzskatīt par apmierinošu. Tādēļ viņš neredz iemeslu turpināt izmeklēšanu par šo lietas aspektu.

Apstiprinājums, ka EPSO nav pienācīgi risinājis sūdzības iesniedzēja situāciju

97. Ombuds pauž nožēlu par to, ka EPSO nejutās spējīgs atzīt, ka tas nav pienācīgi risinājis sūdzības iesniedzēja īpašo situāciju. Viņš uzskata, ka šāda atzīšana acīmredzami bija jāveic. Ombuds arī uzskata, ka tas būtu bijis saskaņā ar labas pārvaldības principu, ja EPSO būtu atvainojies arī sūdzības iesniedzējam. Tādēļ viņš uzskata, ka šajā kontekstā konstatētā administratīvā kļūme nav novērsta. Tomēr jāņem vērā tas, ka i) EPSO ir sadarbojies attiecībā uz diviem citiem aspektiem, kas tika izvirzīti mierizlīguma priekšlikumā, un ii) sūdzības iesniedzējs nav uzstājis uz atvainošanos. Tādēļ ombuds uzskata, ka nebūtu lietderīgi risināt šo jautājumu, sagatavojot ieteikuma projektu. Tā vietā viņš izteiks attiecīgu kritisku piezīmi.

E. Secinājumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds slēdz lietu ar šādu aizrādījumu:

EPSO nepamatoti atteicās ieplānot sūdzības iesniedzējas eksāmenu pirms 2007. gada 9. februāra un pienācīgi neizskatīja viņas saraksti, pienācīgi neatbildot uz viņas konkrētajiem argumentiem par viņas mutiskā eksāmena grafika maiņu. Tā ir administratīva kļūme.

Sūdzības iesniedzējs un EPSO tiks informēti par šo lēmumu.

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

Strasbūrā, 2009. gada 6. oktobrī

---

[1] OV 2005, C 178 A, 3. lpp.

[2] 1989. gada 11. jūlija spriedums lietā 171/88 Rinner-Kühn ( Recueil, 2743. lpp.).

[3] Tiesībsarga dienestu tulkojums no vācu valodas oriģināla.

[4] Sūdzība 3278/2004/ELB. Ombuda lēmums šajā lietā ir pieejams viņa tīmekļa vietnē: www.ombudsman.europa.eu/decision/en/043278.htm.