Noslēguma vēstule

1. Sūdzības iesniedzējs ir līgumdarbinieks, kas strādā Parlamentā. 2005. gada 4. oktobrī viņa iesniedza lūgumu piešķirt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu no 2005. gada 5. decembra līdz 2006. gada 21. aprīlim. Viņas lūgums bija saskaņā ar Civildienesta noteikumiem [1], kuros noteikts, ka grūtniecēm ir tiesības uz divdesmit nedēļu atvaļinājumu.

2. No 2005. gada 16. novembra līdz 2005. gada 2. decembrim sūdzības iesniedzējs bija slimības atvaļinājumā. 2006. gada 5. janvārī viņa dzemdēja vienpadsmit dienas pirms plānotā piegādes datuma. Drīz pēc tam viņa no Parlamenta saņēma sava grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma pieprasījuma kopiju. Parlaments vienpusēji grozīja viņas lūgumu, norādot, ka viņas grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ilgs no 2005. gada 24. novembra līdz 2006. gada 12. aprīlim. Tāpēc sūdzības iesniedzējam bija jāizmanto ikgadējais atvaļinājums līdz 2006. gada 21. aprīlim.

3. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada novembrī uzzināja par Pirmās instances tiesas 2007. gada 10. maija spriedumu lietā T-255/04 Negenman pret Komisiju [2]. Tiesa nosprieda, ka Komisija ir kļūdaini ņēmusi vērā faktisko dzimšanas datumu, lai aprēķinātu pieprasītā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma sākumu, nevis plānoto dzimšanas datumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 58. un 59. pantu. Tādēļ tā pārkāpa šos pantus, pārvēršot slimības atvaļinājuma dienas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dienās [3]. Šis nolēmums apstiprināja viņas viedokli, ka Parlaments nepareizi pārrēķināja viņas tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu tā, kā tas tika darīts.

4. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 13. novembrī iesniedza Parlamentam pieprasījumu saskaņā ar 90. panta 1. punktu, un Parlaments atbildēja 2007. gada 18. decembrī, apstiprinot savu nostāju. Pēc tam viņa iesniedza sūdzību saskaņā ar 90. panta 2. punktu, ko Parlaments noraidīja 2008. gada 13. jūnijā. Pēc tam, kad viņa bija izsmēlusi visus Parlamenta iekšējos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, viņa iesniedza sūdzību ombudam.

Pieprasījuma priekšmets

5. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka Parlamenta 2007. gada 18. decembra lēmums par viņas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma datumiem ir pretrunā Civildienesta noteikumu 58. pantam. Pamatojot savu apgalvojumu, viņa apgalvoja, ka lietā T-255/04 Negenman pret Komisiju [4] Tiesa uzskatīja, ka līdzīga Komisijas prakse ir nelikumīga.

6. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka Parlamenta lēmums būtu jāatceļ un ka ikgadējā atvaļinājuma dienas, kas viņai bija jāizmanto grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma datumu maiņas dēļ, viņai būtu jāatdod atpakaļ.

Pieprasījums

7. Sūdzības iesniedzēja 2008. gada 28. jūlijā vērsās pie ombuda ar savām bažām. Ombuds 2008. gada 23. septembrī sāka izmeklēšanu un nosūtīja sūdzību Parlamentam, kas 2009. gada 3. februārī nosūtīja ombudam savu atzinumu. Atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam ar aicinājumu izteikt apsvērumus. Sūdzības iesniedzēja savus apsvērumus iesniedza 2009. gada 27. martā.

OMBUDSMAN analīze un secinājumi

A. Apgalvojums, ka Parlamenta lēmums ir pretrunā Civildienesta noteikumu 58. pantam, un ar to saistītā prasība

Ombudam iesniegtie argumenti

8. Sūdzības iesniedzēja, līgumdarbinieke, pieprasīja grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu no 2005. gada 5. decembra līdz 2006. gada 21. aprīlim. Tā kā viņas bērns piedzima 2006. gada 5. janvārī, proti, desmit dienas pirms paredzamā dzimšanas datuma, Parlaments grozīja viņas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma datumus no 2005. gada 24. novembra līdz 2006. gada 12. aprīlim. Tā rezultātā sūdzības iesniedzējs izmantoja atvaļinājumu no 2006. gada 18. aprīļa līdz 21. aprīlim [5]. Sūdzības iesniedzējs vairākkārt apstrīdēja Parlamenta lēmumu. Viņa pamatoja savu argumentāciju ar Pirmās instances tiesas 2007. gada 10. maija spriedumu lietā T-255/04 Negenman pret Komisiju [6]. Savā 2007. gada 18. decembra atbildē, ko Parlaments apstiprināja 2008. gada 13. jūnijā, tas uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja minētais nolēmums attiecas tikai uz prasītāju konkrētajā lietā. Tā arī norādīja, ka pēc šā nolēmuma tā ir mainījusi savu praksi.

9. Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā apgalvoja, ka Parlamenta prakse ir pretrunā Civildienesta noteikumu 58. pantam. Viņa norādīja, ka tā kļūdaini uzskatīja, ka viņas slimības atvaļinājums ir daļa no viņas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, un nepareizi mainīja viņas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma datumus, pamatojoties uz faktisko bērna piedzimšanas datumu. Turklāt viņa norādīja, ka, neraugoties uz to, ka lieta T-255/04 bija pret Komisiju, Parlaments nolēma mainīt savu praksi. Viņa paskaidroja, ka nelūdz viņai piemērot spriedumu lietā T-255/04, bet pamatoja savu argumentāciju ar Tiesas paziņojumu, ka prakse attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu ir nelikumīga. Tāpēc visi lēmumi, kuru pamatā ir šī nelikumīgā prakse, būtu jāatceļ. Visbeidzot, tas, ka Parlaments ir izvēlējies nolēmuma datumu kā datumu, no kura tas pieņem pieprasījumus atcelt šādus nelikumīgus lēmumus, šķiet patvaļīgi.

10. Savā atzinumā Parlaments nolēma apmierināt sūdzību un norādīja, ka sūdzības iesniedzējs drīzumā saņems pārskatītu lēmumu no attiecīgajiem dienestiem.

11. Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos norādīja, ka Parlaments ir labojis savu lēmumu par viņas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma datumiem. Viņa arī norādīja, ka ikgadējā atvaļinājuma dienas, kas viņai bija jāizmanto, ir atceltas, bet viņa nevar tās saņemt atpakaļ. Tāpēc viņa secināja, ka Parlaments neatgrieza viņu situācijā, kādā viņa bija, pirms tika mainīti viņas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma datumi. Saviem novērojumiem viņa pievienoja savu atvaļinājuma statusu par 2005., 2006. un 2007. gadu.

Ombuda novērtējums

12. Ombude atzinīgi vērtē to, ka Parlaments piekrita pārskatīt savu lēmumu attiecībā uz sūdzības iesniedzējas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu.

13. Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos pauda neapmierinātību, jo ikgadējā atvaļinājuma dienas, kas viņai bija jāizmanto, viņai netika atdotas. Ombuds ir rūpīgi izskatījis sūdzības iesniedzēja sniegto atvaļinājuma statusu. Viņš norāda, ka attiecībā uz 2006. gadu atvaļinājums, ko sūdzības iesniedzējs izmantoja laikposmā no 2006. gada 18. aprīļa līdz 2006. gada 21. aprīlim, vispirms tika atskaitīts un pēc tam anulēts. Tāpēc viņš uzskata, ka Parlaments ir nostādījis sūdzības iesniedzēju atpakaļ situācijā, kādā viņa būtu bijusi, ja tas nebūtu mainījis viņas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma datumus.

14. Tādēļ ombuds uzskata, ka Parlaments ir veicis atbilstošus pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu.

B. Secinājumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Šīs izmeklēšanas gaitā Parlaments ir veicis atbilstošus pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu.

Sūdzības iesniedzējs un Parlaments tiks informēti par šo lēmumu.

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

Strasbūrā, 2009. gada 17. jūnijā

[1] Civildienesta noteikumu 58. pantā ir noteikts: "Grūtniecēm papildus 57. pantā paredzētajam atvaļinājumam, uzrādot medicīnisko izziņu, ir tiesības uz divdesmit nedēļu atvaļinājumu. Atvaļinājums sākas ne agrāk kā sešas nedēļas pirms apliecinošajā dokumentā norādītās paredzamās dzemdību dienas un beidzas ne agrāk kā 14 nedēļas pēc dzemdību dienas.”;

[2] Lieta T-255/04 Negenman pret Komisiju [2007], ECR vēl nav publicēts.

[3] "53. Il résulte de ce qui précède que le statut a établi un système de calcul du congé de maternité clair et non ambigu dans le cadre duquel l'AIPN ne dispose d'aucune marge de manœuvre quant à la fixation de la date de début et de fin du congé de maternité. Ainsi, si l'AIPN doit certes tenir compte de la date effective de l'accouchement pour déterminer la date de retour au travail du fonctionnaire, elle ne doit cependant prendre en compte que la seule date probable d'accouchement de celui-ci, telle qu'elle a été établie par un certificat médical, pour déterminer le début de son congé de maternité et ne peut, en aucun cas, le déterminer a posteriori, en fonction de la date effective de l'accouchement.

54. Komisijas prétend néanmoins qu'il y a lieu de déterminer a posteriori le point de départ du congé de maternité en fonction de la date réelle de l'accouchement dans l'hypothèse où la femme enceinte se trouve déjà en congé de maladie pour des raisons liées à sa grossesse et où la date réelle de son accouchement est antérieure à sa date iespējams. Partie du délai de six semaines antérieure à la date réelle de l'accouchement et non prise en considération par application de la date probable d'accouchement se trouverait ainsi convertie en congé de maternité pour un nombre équivalent de jours de congé de maladie. Ainsi, il n'y aurait pas lieu d'augmenter la période de dix semaines postérieure à la date réelle d'accouchement afin de garantir au fonctionnaire le minimum statutaire, soit un congé de maternité d'une durée totale de seize semaines.

55. Force est de constater que cette argumentation ne trouve aucun fondement dans l'article 58 du statut, cette disposition n'opérant aucune distinction selon que la femme enceinte se trouvait ou non précédemment en congé de maladie pour des raisons liées à son état de grossesse.

56. Par ailleurs, aucune disposition statutaire ne saurait être interprétée comme autorisant l'AIPN à convertir, pour quelque motif que ce soit, un congé de maladie, même lorsque celui-ci est lié à l'état de grossesse du fonctionnaire concerné, en congé de maternité.

57. à exercer ses fonctions à la suite d'une maladie ou d'un accident ne doit pas mentionner la nature de la maladie en cause.

58. L'octroi d'un congé de maladie, d'une part, et d'un congé de maternité, d'autre part, poursuivant des objectifs distincts, il ne saurait être question d'assimiler ces deux types de congés de nature différente quand bien même la maladie justifiant l'octroi d'un congé de maladie serait liée à l'état de grossesse du fonctionnaire. Il convient de souligner à cet égard que la grossesse ne saurait être considérée comme constituant une maladie.

59. Il résulte de ce qui précède que c'est à tort que l'AIPN a, d'une part, pris en considération a posteriori, en vue de déterminer le point de départ du congé de maternité de la requérante, la date réelle de son accouchement au lieu de prendre en considération la date probable de celui-ci, conformément aux exigences de l'article 58 du statut et, d'autre part, converti, en infringement des articles 58 et 59 du statut, des jours de congé de maladie en jours de congé de maternité.

[4] Iepriekš minētā lieta T-255/04 Negenman pret Komisiju.

[5] Lieldienu brīvdienās, proti, no 2006. gada 13. aprīļa līdz 17. aprīlim, Parlaments tika slēgts.

[6] Iepriekš minētā lieta T-255/04 Negenman pret Komisiju.