FOR PREVIEWING & TESTING PURPOSES ONLY.
This notification will disappear once the page will be published.
This link is available for less than 30 minutes.
  • Viegli lasāms
  • Teksta lielums

Vai vēlaties iesniegt sūdzību par ES iestādi vai struktūru?

Pašreizējā valoda: 
  • Latviešu valoda
Avotvaloda: 
Pieejamās valodas : 
Šīs lapa ir mašīntulkota.
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.

Eiropas Ombuda lēmums izbeigt izmeklēšanu par sūdzību 841/2008/BEH pret Eiropas Komisiju

Sūdzības pamatojums

1. Sūdzības iesniedzējs ražo alkoholisko dzērienu maisījumu, kas sastāv no kaņepēm un alus. Dzērienu pārdod pudelēs, uz kuru etiķetēm ir stilizēta Cannabacea lapa [1]. Dzērienu likumīgi tirgo Vācijā un dažās citās ES dalībvalstīs. Kad sūdzības iesniedzējs iesniedza pieteikumu tirdzniecības atļaujas saņemšanai Slovēnijā, viņa pieteikums tika noraidīts.

2. Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 7. jūnijā vērsās pie Komisijas, proti, Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta (Uzņēmējdarbības ĢD). Viņš sūdzējās, ka, atsakoties piešķirt tirdzniecības atļauju viņa ražotajam dzērienam, Slovēnija ir pārkāpusi preču brīvas aprites principu Kopienā.

3. Pēc izmeklēšanas, kas ietvēra saziņu ar Slovēnijas iestādēm, Uzņēmējdarbības ĢD 2006. gada 24. augusta vēstulē ("vēstule par slēgšanu") informēja sūdzības iesniedzēju par savu nodomu ierosināt Komisijai slēgt pārkāpuma lietu. Tā norādīja, ka kaņepju (Cannabis sativa L.) un tetrahidrokanabinola (THC) ražošana un tirdzniecība ir aizliegta saskaņā ar Slovēnijas" Likumu par nelegālo narkotiku lietošanas novēršanu " , kurā abas kategorijas klasificētas kā ļoti bīstamas. Uzņēmējdarbības ģenerāldirektorāts uzskata, ka nav pamata uzskatīt, ka būtu pārkāpts brīvas preču aprites princips, kas noteikts EK līguma 28. un 30. pantā. Lai gan aizliegums Slovēnijā pretēji EK līguma 28. pantam varētu radīt šķēršļus Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar produktiem, kas importēti no citām dalībvalstīm, tas ietilpa valsts narkotiku apkarošanas kampaņā un bija pamatots ar EK līguma 30. pantu.

4. Sūdzības iesniedzēju 2006. gada 19. oktobrī informēja, ka komisāru kolēģija ir nolēmusi lietu slēgt 2006. gada 12. oktobrī. Turpmākajā sarakstē ar Komisiju gan pirms, gan pēc savas lietas slēgšanas sūdzības iesniedzējs iesniedza dažādus argumentus, pamatojoties uz kuriem viņš lūdza Komisiju pārskatīt savu lietas novērtējumu. Vairākās vēstulēs Komisija apstiprināja savu sākotnējo lēmumu izbeigt lietu un sniedza viņam papildu informāciju par to.

5. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 28. novembrī vērsās pie ombuda (sūdzība 3074/2007/BEH), apgalvojot, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi viņa sūdzību par pārkāpumu. Ombuds 2008. gada 3. janvāra vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka nav pietiekama pamata sākt izmeklēšanu, jo Komisijas nostāja šķiet pamatota. Ombuds norādīja, ka sūdzības iesniedzējs nav norādījis nevienu aspektu, kas liecinātu par to, ka Komisija nepareizi piemēro Kopienas tiesību aktus. Sūdzības iesniedzējs 2008. gada 4. martā vēlreiz sazinājās ar ombudu, izvirzot jaunus jautājumus par Kopienas tiesību aktiem. Viņa vēstule tika reģistrēta kā jauna sūdzība (sūdzība 841/2008/BEH).

INJŪRAS PRIEKŠMETS

6. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā izteica šādu apgalvojumu:

Komisija pienācīgi neizskatīja viņa sūdzību par pārkāpumu gan pēc būtības, gan procedūras ziņā. Jo īpaši:

i) komisāru kolēģija izbeidza lietu, bet jautājumi par juridisko pamatu tam, ka Slovēnija noraidīja viņa tirgotā dzēriena tirdzniecības atļauju, joprojām nebija atrisināti;

ii) neraugoties uz to, ka vairāki jautājumi joprojām nav atrisināti, Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD nodaļas vadītājs G. vienpusēji nolēma izbeigt sarunas ar sūdzības iesniedzēju vai arī maldināja komisāru kolēģiju;

iii) Komisija nav ņēmusi vērā, ka Vācijas iestādes ir izsniegušas "saistošu izziņu par tarifu" ("SIT") attiecībā uz viņa tirgoto dzērienu, kas tādējādi varētu būt apritē visās ES dalībvalstīs, tostarp Slovēnijā;

iv) Komisijas nostāja attiecībā uz Slovēnijas pieeju bija pretrunā preču brīvas aprites principiem; un

v) Komisija nebija ņēmusi vērā Regulas 178/2002/EK noteikumus, kurus Slovēnija nebija piemērojusi.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņš būtu jāinformē par iemesliem, kāpēc Slovēnija aizliedza viņa ražojuma brīvu apriti un kāpēc G. vienpusēji pārtrauca diskusijas tūlīt pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs bija uzdevis papildu jautājumus.

INQUIRY

7. Sūdzību nosūtīja Komisijai atzinuma sniegšanai. Komisija 2008. gada 1. augustā nosūtīja atzinumu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un prasību. Atzinumu nosūtīja sūdzības iesniedzējam ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko viņš nosūtīja 2008. gada 31. oktobrī.

8. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos izvirzīja dažus jautājumus, kas, lai gan tika apspriesti viņa sarakstē ar Komisiju, nebija daļa no viņa sūdzības ombudam. Viņš norādīja, ka viņš ir reģistrējis Kopienas preču zīmi savam dzērienam un ka Slovēnija nekad nav iebildusi pret reģistrāciju. Turklāt, pēc viņa domām, Komisijas nostāja nebija saderīga ar ES politiku par subsīdiju piešķiršanu kaņepju audzēšanai. Visbeidzot, viņš uzskatīja, ka Slovēnijas tiesību aktos ir paredzēta licencēšanas sistēma noteiktu kaņepju šķirņu audzēšanai valstī un ir atļauta to izmantošana noteiktos produktos. Tomēr Komisija piekrita, ka viņa paša produkts ir jāpielīdzina narkotikām.

9. Attiecībā uz jautājumu par Kopienas preču zīmi, ko sūdzības iesniedzējs ir reģistrējis savam dzērienam, ombuds atzīmē, ka Regulas Nr. 40/94/EK [2] 42. pants piešķir dažiem preču zīmju īpašniekiem tiesības iebilst pret preču zīmes reģistrāciju. Tomēr, pamatojoties uz Regulu Nr. 40/94/EK, nešķiet, ka dalībvalstīm būtu tiesības iebilst. Pat ja dalībvalstīm būtu šādas tiesības, tas, ka dalībvalsts nav iebildusi pret preču zīmes reģistrāciju, nevar nozīmēt, ka tā ir atteikusies atsaukties uz izņēmumu no preču brīvas aprites saskaņā ar EK līguma 30. pantu. Tāpēc ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja arguments šajā ziņā nav pārliecinošs.

10. Attiecībā uz jautājumu par ES subsīdijām kaņepju ražošanai Komisija 2006. gada 29. septembra vēstulē paskaidroja, ka tas, ka ES piešķīra subsīdijas, nenozīmē, ka uzņēmumiem ir tiesības brīvi pārdot kaņepju produktus visās ES dalībvalstīs. Turklāt Komisija norādīja, ka nevar uzskatīt, ka noteikumi par ES subsīdijām kaņepēm ir svarīgāki par valstu narkotiku apkarošanas politiku. Tā arī uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja arguments nav īpaši būtisks viņa lietā, jo viņa produkts nav tīras kaņepes. Ņemot vērā to, ka Komisijas nostāja šķiet pamatota, ombuds neuzskata sūdzības iesniedzēja attiecīgo argumentu par pārliecinošu.

11. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja viedokli, ka Slovēnijas tiesību aktos ir paredzēta licencēšanas sistēma konkrētu kaņepju šķirņu audzēšanai Slovēnijā un ir atļauta to izmantošana konkrētos produktos, šis aspekts ombudam iesniegtajā sūdzībā nav minēts. Tomēr ombuds norāda, ka sarakstē ar Komisiju sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Slovēnijas tiesību akti atļauj kaņepju ražošanu valstī. Ņemot vērā iepriekš minēto, viņš izvirzīja jautājumu, kāpēc kaņepes nevar izmantot pārtikas produktos. Lemjot par to, vai iesniegt sūdzību par pārkāpumu, Komisijai ir jāņem vērā informācija, kas bija tās rīcībā lēmuma pieņemšanas brīdī. Pamatojoties uz viņam iesniegto korespondenci, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs, šķiet, nav pamatojis savu viedokli par Slovēnijas tiesību aktiem ar apliecinošiem pierādījumiem. Turklāt viņš nepaskaidroja, kāpēc viņš uzskatīja, ka Slovēnijas tiesību akti neatbilst Kopienu tiesībām. Tāpēc ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja arguments, kas iesniegts Komisijai, šķiet pārāk neskaidrs, lai apšaubītu Komisijas nostāju. Ņemot to vērā un saskaņā ar EK līguma 195. pantu ombuds uzskata, ka nav pietiekama pamata šo aspektu iekļaut savā izmeklēšanā. Tomēr sūdzības iesniedzējs var atkārtoti sazināties ar Komisiju par šo jautājumu, lai pamatotu savu viedokli, ka Komisijai būtu jāuzskata, ka Slovēnijas tiesību akti neatbilst Kopienas tiesību aktiem.

OMBUDSMANA ANALĪZE UN SECINĀJUMI

Ievada piezīmes

12. Lai novērstu šaubas, jāatgādina, ka EK līguma 195. pants pilnvaro Eiropas ombudu pieņemt sūdzības par Kopienas iestāžu un struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Tiesa un Pirmās instances tiesa. Tāpēc ombudam nav pilnvaru izskatīt sūdzības par citām iestādēm vai struktūrām. Tādējādi šis lēmums attiecas tikai uz sūdzību pret Komisiju.

A. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu

Ombudam iesniegtie argumenti

13. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi viņa sūdzību par pārkāpumu gan pēc būtības, gan procedūras ziņā. Jo īpaši i) komisāru kolēģija slēdza lietu, bet joprojām nebija atrisināti jautājumi par juridisko pamatu tam, ka Slovēnija noraidīja viņa tirgotā dzēriena tirdzniecības atļauju; ii) neraugoties uz to, ka vairāki jautājumi joprojām nav atrisināti, Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD nodaļas vadītājs G. vienpusēji nolēma izbeigt sarunas ar sūdzības iesniedzēju vai arī maldināja komisāru kolēģiju; iii) Komisija nav ņēmusi vērā, ka Vācijas iestādes ir izsniegušas izziņu par viņa tirgoto dzērienu, kas tādējādi varētu būt apritē visās ES dalībvalstīs, tostarp Slovēnijā; iv) Komisijas nostāja attiecībā uz Slovēnijas pieeju bija pretrunā preču brīvas aprites principiem; un v) Komisija nebija ņēmusi vērā Regulas 178/2002/EK [3] noteikumus, kurus Slovēnija nepiemēroja.

14. Sūdzības iesniedzējs sava apgalvojuma pirmā aspekta pamatojumam būtībā apgalvoja, ka pēc viņa lūguma Komisija viņam ir iesniegusi Slovēnijas tiesību aktu sarakstu, kurus uzskata par piemērojamiem. Tomēr, viņaprāt, viens Slovēnijas Oficiālā Vēstneša izdevums, uz kuru atsaucas Komisija, nepastāvēja. Turklāt Slovēnijas tiesību aktos nebija nekā tāda, ko varētu izmantot pret dzēriena tirdzniecību.

15. Savā atzinumā Komisija pēc kārtas sniedza piezīmes par katru no sūdzības iesniedzēja apgalvojumā minētajiem aspektiem.

16. Attiecībā uz pirmo aspektu Komisija uzskatīja, ka nebija neatbildētu jautājumu par juridisko pamatu tam, ka Slovēnija noraidīja tirdzniecības atļauju, kad komisāru kolēģija slēdza lietu. Tā bija iesniegusi sūdzības iesniedzējam detalizētu sarakstu ar to, ko Slovēnijas iestādes uzskata par attiecīgajiem spēkā esošajiem narkotiku apkarošanas tiesību aktiem, tostarp "Regulu par nelegālo narkotiku klasifikāciju ", kurā ir nošķirtas trīs narkotiku grupas. Narkotiku grupu saraksts tika atjaunināts. Slovēnijas iestāžu vēstulē Komisijai un pēc tam Komisijas vēstulē sūdzības iesniedzējam atsauce uz vienu konkrētu Slovēnijas Oficiālā Vēstneša izdevumu bija "820/01". Minētais jautājums atjaunināja iepriekš minēto sarakstu, un tā pareizajai atsaucei vajadzēja būt "8/2001". Komisija pauda nožēlu par šo neuzmanību, kas varēja radīt zināmu neskaidrību. Tomēr, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju, kas tika darīta zināma sūdzības iesniedzējam, bija skaidrs, ka saskaņā ar Slovēnijas tiesību aktiem kaņepes un kaņepes ir klasificētas kā nelikumīgas narkotiskās vielas. Lai gan Komisija darīja visu iespējamo, lai informētu sūdzības iesniedzēju par informāciju, kas saņemta no Slovēnijas iestādēm, tās lēmums izbeigt lietu tika pieņemts, pamatojoties tikai uz Kopienas tiesību aktiem, proti, pamatojoties uz EK līguma 30. pantu un to, cik lielā mērā Slovēnijas tiesību akti atbilst Līguma noteikumiem. Vēstulē par lietas slēgšanu Komisija skaidri un kodolīgi izskaidroja lietas slēgšanas iemeslus. Vēstulē ir norādīts:

"Ciktāl Slovēnijas aizliegums attiecas uz produktiem, kas importēti no citām dalībvalstīm, kā arī uz produktiem, ko ražo un tirgo Slovēnijas ražotāji Slovēnijā, pastāv šķērslis Kopienas iekšējai tirdzniecībai, kas ir pretrunā EK līguma 28. pantam. Tomēr aizliegums attiecas uz valsts narkotiku apkarošanas kampaņu, un to var pamatot ar sabiedrības morāles un sabiedriskās kārtības apsvērumiem EK līguma 30. panta nozīmē."[4]

17. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojuma otro aspektu Komisija norādīja, ka pēc vēstules par slēgšanu sūdzības iesniedzējs izvirzīja papildu argumentus. Viņš apgalvoja, ka Slovēnijas aizliegums ir cilvēktiesību un vārda brīvības pārkāpums, ir pretrunā ES politikai attiecībā uz kaņepju subsīdijām un ir balstīts uz nepareizu pieņēmumu, ka dzēriena marķējumā redzamā lapa ir kaņepju lapa. Lai gan Komisija izskatīja sūdzības iesniedzēja argumentus savās atbildes vēstulēs, viņš turpināja uzstāt, ka lietu nevajadzētu slēgt, ņemot vērā to, ka informācijas joprojām trūka. Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzēja izvirzītie argumenti vai nu atkārtojas, vai ir pārāk neskaidri, lai pārliecinātu to pārskatīt savu lēmumu izbeigt lietu. Pretēji sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem viņa lieta tika rūpīgi izskatīta saskaņā ar standarta procedūrām. Lietas faktus apsprieda vairāku Komisijas departamentu pārstāvji 2006. gada septembra sanāksmē, komisāru biroju vadītāju sanāksmē 2006. gada oktobrī un, visbeidzot, komisāru kolēģijas sanāksmē. Komisija secināja, ka šīs procedūras ievērošana izslēdz iespēju, ka kāds Komisijas dienests varētu pieņemt vienpusēju lēmumu attiecībā uz sūdzību par pārkāpumu. Tas, ka sūdzības iesniedzējs nepiekrita lēmumam, nenozīmēja, ka lieta tika slēgta vienpusēji vai pamatojoties uz nepatiesu informāciju no Komisijas struktūrvienības, kas to izskatīja.

18. Atbildot uz sūdzības iesniedzēja apgalvojuma trešo aspektu, Komisija paskaidroja, ka jau sākotnējā sūdzībā par pārkāpumu sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Vācijas iestādes ir izsniegušas izziņu par dzērienu, ko Komisija ņēma vērā. Tomēr SIT vienkārši atspoguļoja faktu, ka produktu bija atļauts tirgot vienā dalībvalstī; tas nevarētu atspēkot citas dalībvalsts atsaukšanos uz EK līguma 30. pantu. Komisija arī apgalvoja, ka tas, ka pirmsslēgšanas vēstulē nebija skaidras atsauces uz Vācijas izdoto SIT, nenozīmē, ka Komisija nav ņēmusi vērā šo aspektu.

19. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojuma ceturto aspektu Komisija paskaidroja, ka tās nostāja par Slovēnijas pieeju bija saskaņā ar EK līguma 30. pantu, kurā paredzēti izņēmumi no vispārējā preču brīvas aprites principa. Komisija sarakstē ar sūdzības iesniedzēju paskaidroja, kāpēc nav pārkāpti Kopienas tiesību akti. Tas, ka šķērslis preču brīvai apritei bija pamatots, nenozīmēja, ka Komisijas nostāja bija pretrunā preču brīvas aprites principiem.

20. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojuma piekto aspektu Komisija norādīja, ka tā ir rūpīgi izvērtējusi Regulas 178/2002/EK noteikumus, ko sūdzības iesniedzējs tai bija norādījis savā sākotnējā sūdzībā. Tomēr tā neuzskatīja, ka tiem ir īpaša nozīme šajā lietā. Tas galvenokārt bija saistīts ar to, ka galvenais iemesls, kāpēc Slovēnija atteicās atļaut šā dzēriena tirdzniecību, bija Slovēnijas tiesību akti narkotiku apkarošanas jomā, kuros kaņepes ir klasificētas kā nelegālas narkotikas. Lai gan sūdzības iesniedzējs sākotnēji apgalvoja, ka atteikuma pamatā ir bažas par pārtikas nekaitīgumu, uz kurām attiecas Regula 178/2002/EK, tas bija tikai sekundārs aspekts, uz kuru atsaucās Slovēnijas iestādes. Turpinājumā Komisija norādīja:

"Lai gan Regulā (EK) Nr. 178/2002 ir noteiktas prasības, ko izmanto, lai noteiktu, vai pārtika nav nekaitīga, to neuzskatīja par būtisku šajā konkrētajā gadījumā. Vēstulē pirms lietas slēgšanas, kas adresēta [sūdzības iesniedzējam], ir skaidri paskaidrots, ka galvenie noraidījuma iemesli nebija saistīti ar produkta saturu, bet gan ar nevēlamiem vēstījumiem, ko tā nosaukums un/vai marķējums var sniegt sabiedrībai pretrunā valsts narkotiku apkarošanas politikai (EK līguma 30. pants). Šajā kontekstā pirmsslēgšanas vēstulē tika secināts, ka iesniegtie laboratorijas rezultāti, kas pierāda, ka kaņepju un THC līmenis [dzērienā] bija pārāk zems, lai būtu kaitīgs, joprojām neliecina par to, ka Slovēnijas aizliegums būtu pretrunā Kopienu tiesībām. Tāpēc Komisijas departaments uzskata, ka EK līguma 28. un 30. pants bija pareizais juridiskais pamats [sūdzības iesniedzēja] sūdzības izvērtēšanai un nekas [sūdzības iesniedzēja] lietā nepierādīja, ka būtu pārkāpta Regula (EK) Nr. 178/2002."

Tas, ka pirmsslēgšanas vēstulē nebija skaidras atsauces uz Regulu 178/2002/EK, nenozīmēja, ka Komisija to nebija ņēmusi vērā, slēdzot lietu.

21. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos atkārtoti pauda viedokli, ka Komisija lietu slēdza, neraugoties uz to, ka daudzi jautājumi joprojām nav atrisināti. Jo īpaši viņš apgalvoja, ka no Komisijas atzinuma ir skaidrs, ka atsauces numurs, ko tā piešķīrusi attiecībā uz konkrētu Slovēnijas Oficiālā Vēstneša izdevumu, ir nepareizs. Viņš apgalvoja, ka Komisija viņam nekad nav paskaidrojusi, kur atrast pareizo Oficiālā Vēstneša izdevumu; Tā viņam arī nebija izsniegusi kopiju.

Ombuda novērtējums

22. Ombuds vispirms norāda, ka Komisijai saskaņā ar EK līguma 226. pantu ir pilnvaras nodot lietu Tiesai tikai tad, ja tā uzskata, ka ir pārkāpti Kopienas tiesību akti. Ombuds uzskata, ka, viņaprāt, Komisija ir sīki izklāstījusi savu nostāju attiecībā uz visiem sūdzības iesniedzēja apgalvojumā izvirzītajiem jautājumiem. Tā paskaidroja i) kāpēc tā uzskatīja, ka, slēdzot lietu, nebija neatbildētu jautājumu par juridisko pamatu tam, ka Slovēnija noraidīja tirdzniecības atļauju. Tā arī norādīja, ka ii) tās izmantotā procedūra izslēdz iespēju, ka kāds Komisijas dienests varētu ieņemt vienpusēju nostāju. Turklāt iii) SIT atspoguļoja tikai to, ka produktu bija atļauts tirgot vienā dalībvalstī, un iv) aizliegums tirgot dzērienu Slovēnijā bija pamatots ar EK līguma 30. pantu. Visbeidzot, v) Komisija ņēma vērā Regulu 178/2002/EK. Attiecībā uz i)–iii) un v) aspektu ombuds uzskata, ka Komisijas nostāja ir pārliecinoša. Attiecībā uz ceturto aspektu viņš to aplūkos šī sprieduma 24. punktā.

23. Attiecībā uz Komisijas atsauci uz konkrētu Slovēnijas Oficiālā Vēstneša jautājumu ombuds nav informēts par Komisijas vispārējo pienākumu pilnībā informēt sūdzības iesniedzējus par attiecīgajiem valsts tiesību aktiem vai iesniegt tiem to kopijas. Tas ir saistīts ar to, ka Komisijas lēmums izskatīt vai neizskatīt sūdzību par pārkāpumu ir tikai Kopienas tiesību jautājums. Ombuds norāda, ka Komisija pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma sniedza viņam papildu informāciju par Slovēnijas tiesību aktiem. Viņš saprot, ka Komisijas norāde uz nepareizu atsauces numuru attiecībā uz vienu no Slovēnijas Oficiālā Vēstneša jautājumiem, iespējams, ir radījusi zināmu neskaidrību sūdzības iesniedzējam. Tomēr šī kļūda vēlāk tika izlabota, un Komisija ir izteikusi nožēlu par šo kļūdu. Jebkurā gadījumā ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, kāpēc šai uzraudzībai būtu bijis jāietekmē Komisijas nostāja attiecībā uz tās lēmumu neturpināt izskatīt sūdzību par pārkāpumu, kuras pamatā bija Kopienas tiesību akti.

24. Pamatojoties uz izvilkumu no Komisijas atzinuma, kas citēts iepriekš 20. punktā, ombuds saprot, ka galvenie iemesli aizliegumam tirgot sūdzības iesniedzēja dzērienu Slovēnijā nebija saistīti ar tā saturu, bet gan ar nevēlamiem vēstījumiem, ko tā nosaukums un/vai marķējums sniedza sabiedrībai. Saskaņā ar Slovēnijas iestāžu sniegto informāciju šie vēstījumi bija pretrunā valsts narkotiku apkarošanas politikai. Ombude norāda, ka savā atzinumā Komisija paskaidroja, ka tiesību akti un politika attiecībā uz nelegālajām narkotikām galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē, nevis Kopienas tiesību aktu kompetencē. Komisija arī norādīja, ka, tā kā nav pārliecinošu argumentu, kas liecinātu, ka aizliegums ir nesaprātīgs vai diskriminējošs šķērslis preču tirdzniecībai, aizlieguma apstrīdēšana ir kļuvusi nepiemērota. Tas bija tāpēc, ka aizlieguma pamatā bija valsts tiesību akti un politika narkotiku apkarošanas jomā, kas bija saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām tiesībām. Izvērtējot Komisijas lēmumu neizskatīt sūdzības iesniedzēja sūdzību par pārkāpumu, ombudam pienācīgi jāņem vērā tas, ka dalībvalstīm ir rīcības brīvība attiecībā uz EK līguma 30. pantā paredzētajiem izņēmumiem. Ņemot vērā šo rīcības brīvību, kā arī Slovēnijas narkotiku apkarošanas politikas saturu, kā aprakstīts Komisijas atzinumā, ombuds uzskata, ka Komisijas nostāja ir pamatota.

25. Tādēļ ombuds secina, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis savu apgalvojumu par to, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi viņa sūdzību par pārkāpumu. Ņemot vērā šos apstākļus, ombuds nekonstatē Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu.

B. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu

Ombudam iesniegtie argumenti

26. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņš būtu jāinformē par iemesliem, kāpēc Slovēnija aizliedza viņa ražojuma brīvu apriti un kāpēc G. vienpusēji pārtrauca diskusijas tūlīt pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs bija uzdevis papildu jautājumus.

27. Savā atzinumā Komisija norādīja, ka iemesli Slovēnijas atteikumam piešķirt tirdzniecības atļauju sūdzības iesniedzēja ražotajam dzērienam viņam tika paziņoti pirmsslēgšanas vēstulē, kā arī turpmākajā sarakstē [5]. Lieta tika rūpīgi izskatīta saskaņā ar standarta procedūrām, kas nodrošina, ka Komisijas dienests nevar vienpusēji pieņemt lēmumus [6].

Ombuda novērtējums

28. Ņemot vērā, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojumu nevar atbalstīt, arī viņa prasība nevar tikt apmierināta. Tādēļ ombuds nekonstatē administratīvu kļūmi no Komisijas puses, ciktāl tas attiecas uz sūdzības iesniedzēja prasību.

C. Secinājumi

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds secina, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvas kļūmes. Tādēļ Ombuds slēdz lietu.

Sūdzības iesniedzējs un Komisijas priekšsēdētājs tiks informēti par šo lēmumu.

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

Strasbūrā, 2008. gada 22. decembrī


[1] Šķiet, ka Cannabaceae dzimtu cita starpā veido kaņepju, apiņu un kazeņu kategorijas.

[2] Padomes 1993. gada 20. decembra Regula Nr. 40/94/EK par Kopienas preču zīmi ar grozījumiem (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 178/2002/EK (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002, L 31, 1. lpp.).

[4] Lai gan citētajā rindkopā teikts, ka attiecīgais aizliegums "var būt pamatots", kas varētu nozīmēt, ka jautājums par to, vai aizliegums patiešām ir pamatots, ir atstāts atklāts, ombuds no vēstules par slēgšanu konteksta saprot, ka Komisija uzskata, ka aizliegums ir pamatots, pamatojoties uz EK līguma 30. pantu.

[5] Sk. iepriekš 16. un 17. punktu.

[6] Piemērs: Sk. iepriekš 17. punktu.

Ko jūs domājat par šo automātisko tulkojumu? Sniedziet mums savu viedokli!