Noslēguma vēstule

1. Sūdzības iesniedzējs ražo jauktu alkoholisko dzērienu, kas sastāv no kaņepēm un alus. Dzērienu pārdod pudelēs, uz kuru etiķetēm ir stilizētas Cannabacea lapas [1]. Dzērienu likumīgi tirgo Vācijā un dažās citās ES dalībvalstīs. Kad sūdzības iesniedzējs iesniedza pieteikumu tirdzniecības apstiprinājuma saņemšanai Slovēnijā, viņa pieteikums tika noraidīts.

2. Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 7. jūnijā vērsās pie Komisijas, proti, tās Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta (Uzņēmējdarbības ĢD). Viņš sūdzējās, ka, atsakoties piešķirt tirdzniecības atļauju viņa ražotajam dzērienam, Slovēnija ir pārkāpusi preču brīvas aprites principu Kopienā.

3. Pēc izmeklēšanas, kas ietvēra saziņu ar Slovēnijas iestādēm, Uzņēmējdarbības ģenerāldirektorāts 2006. gada 24. augusta vēstulē ("vēstule par lietas izbeigšanu") informēja sūdzības iesniedzēju par savu nodomu ierosināt Komisijai izbeigt pārkāpuma lietu. Tā norādīja, ka kaņepju (Cannabis sativa L.) un tetrahidrokanabinola (THC) ražošana un tirdzniecība ir aizliegta saskaņā ar Slovēnijas "Likumu par nelikumīgu narkotisko vielu lietošanas novēršanu " , kurā abas kategorijas klasificētas kā ļoti bīstamas. Saskaņā ar Uzņēmējdarbības ģenerāldirektorāta sniegto informāciju nebija pamata uzskatīt, ka būtu pārkāpts preču brīvas aprites princips, kas noteikts EK līguma 28. un 30. pantā. Lai gan aizliegums Slovēnijā pretēji EK līguma 28. pantam varētu radīt šķēršļus Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar produktiem, kas importēti no citām dalībvalstīm, tas attiecās uz valsts narkotiku apkarošanas kampaņu un bija pamatots ar EK līguma 30. pantu.

4. Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 19. oktobrī tika informēts, ka komisāru kolēģija 2006. gada 12. oktobrī ir nolēmusi lietu slēgt. Turpmākā sarakstē ar Komisiju gan pirms, gan pēc viņa lietas slēgšanas sūdzības iesniedzējs iesniedza dažādus argumentus, pamatojoties uz kuriem viņš lūdza Komisiju pārskatīt lietas novērtējumu. Vairākās vēstulēs Komisija apstiprināja savu sākotnējo lēmumu izbeigt lietu un sniedza viņam papildu informāciju par to.

5. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 28. novembrī vērsās pie ombuda (sūdzība Nr. 3074/2007/BEH), apgalvojot, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi viņa sūdzību par pārkāpumu. Ombuds 2008. gada 3. janvāra vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka nav pietiekama pamata sākt izmeklēšanu, jo Komisijas nostāja šķiet pamatota. Ombuds norādīja, ka sūdzības iesniedzējs nav izvirzījis nekādus aspektus, kas liecinātu par to, ka Komisija nepareizi piemēro Kopienas tiesību aktus. Sūdzības iesniedzējs 2008. gada 4. martā vēlreiz sazinājās ar ombudu, izvirzot jaunus jautājumus par Kopienas tiesību aktiem. Viņa vēstule tika reģistrēta kā jauna sūdzība (sūdzība Nr. 841/2008/BEH).

Pieprasījuma priekšmets

6. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā izteica šādu apgalvojumu:

Komisija neesot pienācīgi izskatījusi viņa sūdzību par pārkāpumu gan pēc būtības, gan procedūras. Jo īpaši:

komisāru kolēģija lietu slēdza, kamēr vēl nebija atrisināti jautājumi par juridisko pamatu Slovēnijas atteikumam piešķirt tirdzniecības atļauju viņa tirgotajam dzērienam;

ii) neraugoties uz to, ka vairāki jautājumi joprojām nav atrisināti, Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD nodaļas vadītājs G. vienpusēji nolēma slēgt diskusijas ar sūdzības iesniedzēju vai arī nepareizi informēja komisāru kolēģiju;

iii) Komisija nav ņēmusi vērā, ka Vācijas iestādes ir izdevušas "saistošu izziņu par tarifu" ("SIT") attiecībā uz viņa tirgoto dzērienu, kas tādējādi varētu būt apritē visās ES dalībvalstīs, tostarp Slovēnijā;

iv) Komisijas nostāja attiecībā uz Slovēnijas pieeju bija pretrunā preču brīvas aprites principiem; un

v) Komisija nav ņēmusi vērā Regulas 178/2002/EK noteikumus, kurus Slovēnija nebija piemērojusi.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņš būtu jāinformē par iemesliem, kāpēc Slovēnija aizliedza viņa ražojuma brīvu apriti un kāpēc G. vienpusēji pārtrauca diskusijas uzreiz pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs bija uzdevis papildu jautājumus.

Pieprasījums

7. Sūdzība tika nosūtīta Komisijai atzinuma sniegšanai. Komisija 2008. gada 1. augustā nosūtīja savu atzinumu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un prasību. Atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam ar aicinājumu sniegt apsvērumus, ko viņš nosūtīja 2008. gada 31. oktobrī.

8. Savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs izvirzīja dažus jautājumus, kas, lai gan tika apspriesti viņa sarakstē ar Komisiju, nebija daļa no viņa sūdzības ombudam. Viņš norādīja, ka ir reģistrējis Kopienas preču zīmi savam dzērienam un ka Slovēnija nekad nav iebildusi pret reģistrāciju. Turklāt, pēc viņa domām, Komisijas nostāja nebija saderīga ar ES politiku piešķirt subsīdijas kaņepju audzēšanai. Visbeidzot, viņš uzskatīja, ka Slovēnijas tiesību aktos ir paredzēta licencēšanas sistēma konkrētu kaņepju šķirņu audzēšanai valstī un atļauta to izmantošana konkrētos produktos. Tomēr Komisija piekrita, ka viņa produkts ir pielīdzināms zālēm.

9. Pievēršoties jautājumam par Kopienas preču zīmi, ko sūdzības iesniedzējs ir reģistrējis attiecībā uz savu dzērienu, ombuds norāda, ka Regulas 40/94/EK [2] 42. pants piešķir noteiktiem preču zīmju īpašniekiem tiesības iebilst pret preču zīmes reģistrāciju. Tomēr, pamatojoties uz Regulu 40/94/EK, nešķiet, ka dalībvalstīm būtu tiesības iebilst. Pat ja dalībvalstīm būtu šādas tiesības, tas, ka dalībvalsts nav iebildusi pret preču zīmes reģistrāciju, nevar tikt saprasts tādējādi, ka tā ir atteikusies atsaukties uz izņēmumu no preču brīvas aprites saskaņā ar EK līguma 30. pantu. Tādēļ ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja arguments šajā sakarā nav pārliecinošs.

10. Attiecībā uz jautājumu par ES subsīdijām kaņepju ražošanai Komisija 2006. gada 29. septembra vēstulē paskaidroja, ka tas, ka ES piešķīra subsīdijas, nenozīmē, ka uzņēmumiem ir tiesības brīvi pārdot kaņepju produktus visās ES dalībvalstīs. Turklāt Komisija norādīja, ka nevar uzskatīt, ka noteikumi par ES subsīdijām kaņepēm prevalē pār valstu narkotiku apkarošanas politiku. Tā arī uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja arguments nav īpaši būtisks viņa lietā, jo viņa produkts nav tīras kaņepes. Ņemot vērā to, ka Komisijas nostāja šķiet pamatota, ombuds neuzskata sūdzības iesniedzēja attiecīgo argumentu par pārliecinošu.

11. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja viedokli, ka Slovēnijas tiesību akti paredz licencēšanas sistēmu konkrētu kaņepju šķirņu audzēšanai Slovēnijā un ļauj tās izmantot konkrētos produktos, šis aspekts sūdzībā ombudam nav izvirzīts. Tomēr ombuds norāda, ka sarakstē ar Komisiju sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Slovēnijas tiesību akti atļauj kaņepju ražošanu valstī. Ņemot vērā iepriekš minēto, viņš uzdeva jautājumu, kāpēc kaņepes nevar izmantot pārtikas produktos. Lemjot par to, vai turpināt izskatīt sūdzību par pārkāpumu, Komisijai ir jāņem vērā informācija, kas tai bija pieejama lēmuma pieņemšanas brīdī. Pamatojoties uz viņam iesniegto saraksti, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs, šķiet, nav pamatojis savu viedokli par Slovēnijas tiesību aktiem ar apstiprinošiem pierādījumiem. Turklāt viņš nepaskaidroja, kāpēc viņš uzskata, ka Slovēnijas tiesību akti neatbilst Kopienu tiesībām. Tādēļ ombuds uzskata, ka Komisijai iesniegtais sūdzības iesniedzēja arguments šķiet pārāk neskaidrs, lai apšaubītu Komisijas nostāju. Ņemot to vērā un saskaņā ar EK līguma 195. pantu, ombuds uzskata, ka nav pietiekama pamata, lai šo aspektu iekļautu savā izmeklēšanā. Tomēr sūdzības iesniedzējs var atkārtoti sazināties ar Komisiju par šo jautājumu, lai pamatotu savu viedokli, ka Komisijai būtu jāuzskata, ka Slovēnijas tiesību akti neatbilst Kopienas tiesību aktiem.

OMBUDSMAN analīze un secinājumi

Ievadpiezīmes

12. Lai novērstu šaubas, jāatgādina, ka EK līguma 195. pants pilnvaro Eiropas ombudu pieņemt sūdzības par Kopienas iestāžu un struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Tiesa un Pirmās instances tiesa. Tādēļ ombudam nav pilnvaru izskatīt sūdzības par citām iestādēm vai struktūrām. Tādējādi šis lēmums attiecas tikai uz sūdzību pret Komisiju.

A. Par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu

Ombudam iesniegtie argumenti

13. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi viņa sūdzību par pārkāpumu gan pēc būtības, gan procedūras. Jo īpaši i) komisāru kolēģija lietu slēdza, kamēr vēl nebija atrisināti jautājumi par juridisko pamatu Slovēnijas atteikumam piešķirt tirdzniecības atļauju viņa tirgotajam dzērienam; ii) neraugoties uz to, ka vairāki jautājumi joprojām nav atrisināti, Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD nodaļas vadītājs G. vienpusēji nolēma slēgt diskusijas ar sūdzības iesniedzēju vai arī nepareizi informēja komisāru kolēģiju; iii) Komisija nav ņēmusi vērā, ka Vācijas iestādes ir izsniegušas SIT attiecībā uz viņa tirgoto dzērienu, kas tādējādi varētu būt apritē visās ES dalībvalstīs, tostarp Slovēnijā; iv) Komisijas nostāja attiecībā uz Slovēnijas pieeju bija pretrunā preču brīvas aprites principiem; un v) Komisija nav ņēmusi vērā Regulas 178/2002/EK [3] noteikumus, kurus Slovēnija nav piemērojusi.

14. Sava apgalvojuma pirmā aspekta pamatojumam sūdzības iesniedzējs būtībā apgalvoja, ka pēc viņa lūguma Komisija viņam ir iesniegusi to Slovēnijas tiesību aktu sarakstu, kurus uzskata par piemērojamiem. Tomēr, pēc viņa domām, viens no Slovēnijas Oficiālā Vēstneša izdevumiem, uz kuru atsaucas Komisija, nepastāvēja. Turklāt Slovēnijas tiesībās nebija nekā tāda, ko varētu izmantot pret dzēriena tirdzniecību.

15. Savā atzinumā Komisija pēc kārtas komentēja katru no aspektiem, kas minēti sūdzības iesniedzēja apgalvojumā.

16. Attiecībā uz pirmo aspektu Komisija uzskatīja, ka nav neatbildētu jautājumu par juridisko pamatu tam, ka Slovēnija noraidīja tirdzniecības apstiprinājumu, kad komisāru kolēģija slēdza lietu. Tā bija iesniegusi sūdzības iesniedzējam detalizētu sarakstu ar to, ko Slovēnijas iestādes uzskata par attiecīgajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem narkotiku apkarošanas jomā, tostarp "Regulu par nelegālu narkotiku klasifikāciju ", kurā ir nošķirtas trīs narkotiku grupas. Narkotiku grupu saraksts tika atjaunināts. Slovēnijas iestāžu vēstulē Komisijai un pēc tam Komisijas vēstulē sūdzības iesniedzējam atsauce uz vienu konkrētu Slovēnijas Oficiālā Vēstneša izdevumu bija "820/01". Minētajā izdevumā tika atjaunināts iepriekš minētais saraksts, un tā pareizajai atsaucei vajadzēja būt "8/2001". Komisija pauda nožēlu par šo neuzmanību, kas varēja radīt zināmu neskaidrību. Tomēr, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju, kas tika darīta zināma sūdzības iesniedzējam, bija skaidrs, ka kaņepes un kaņepes saskaņā ar Slovēnijas tiesību aktiem ir klasificētas kā nelikumīgas narkotiskās vielas. Lai gan Komisija darīja visu iespējamo, lai paziņotu sūdzības iesniedzējam par informāciju, kas saņemta no Slovēnijas iestādēm, tās lēmums slēgt lietu tika pieņemts, pamatojoties tikai uz Kopienas tiesību aktiem, proti, pamatojoties uz EK līguma 30. pantu un to, cik lielā mērā Slovēnijas tiesību akti atbilst Līguma noteikumiem. Vēstulē par lietas izbeigšanu Komisija skaidri un kodolīgi izskaidroja lietas izbeigšanas iemeslus. Vēstulē ir norādīts:

"Ciktāl Slovēnijas aizliegums attiecas uz produktiem, kas importēti no citām dalībvalstīm, kā arī uz produktiem, ko Slovēnijas ražotāji ražo un tirgo Slovēnijā, pastāv šķērslis Kopienas iekšējai tirdzniecībai, kas ir pretrunā EK līguma 28. pantam. Tomēr aizliegums attiecas uz valsts narkotiku apkarošanas kampaņu, un to var pamatot ar sabiedrības morāles un sabiedriskās kārtības apsvērumiem saskaņā ar EK līguma 30. pantu."[4]

17. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojuma otro aspektu Komisija apgalvoja, ka pēc tam, kad tā bija nosūtījusi vēstuli par lietas slēgšanu, sūdzības iesniedzējs izvirzīja papildu argumentus. Viņš apgalvoja, ka Slovēnijas aizliegums ir cilvēktiesību un vārda brīvības pārkāpums, ir pretrunā ES politikai attiecībā uz kaņepju subsīdijām un ir balstīts uz nepareizu pieņēmumu, ka dzēriena marķējumā redzamā lapa ir kaņepju lapa. Lai gan Komisija izskatīja sūdzības iesniedzēja argumentus savās atbildes vēstulēs, viņš turpināja uzstāt, ka lietu nevajadzētu slēgt, ņemot vērā to, ka joprojām trūkst informācijas. Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzēja izvirzītie argumenti vai nu atkārtojas, vai ir pārāk neskaidri, lai pārliecinātu to pārskatīt savu lēmumu izbeigt lietu. Pretēji sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem viņa lieta tika rūpīgi izskatīta saskaņā ar standarta procedūrām. Lietas faktus vairāku Komisijas dienestu pārstāvji apsprieda sanāksmē 2006. gada septembrī, komisāru kabineta vadītāju sanāksmē 2006. gada oktobrī un, visbeidzot, komisāru kolēģijas sanāksmē. Komisija secināja, ka šīs procedūras ievērošana izslēdz iespēju, ka kāds Komisijas dienests varētu pieņemt vienpusēju lēmumu attiecībā uz sūdzību par pārkāpumu. Tas, ka sūdzības iesniedzējs nepiekrita lēmumam, nenozīmēja, ka lieta tika izbeigta vienpusēji vai pamatojoties uz nepatiesu informāciju no Komisijas dienesta, kas nodarbojas ar šo lietu.

18. Atbildot uz sūdzības iesniedzēja apgalvojuma trešo aspektu, Komisija paskaidroja, ka jau savā sākotnējā sūdzībā par pārkāpumu sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Vācijas iestādes ir izsniegušas SIT par dzērienu, ko Komisija ņēma vērā. Tomēr SIT vienkārši atspoguļoja faktu, ka produktu bija atļauts tirgot vienā dalībvalstī; tas nevar padarīt par spēkā neesošu citas dalībvalsts atsaukšanos uz EK līguma 30. pantu. Komisija arī apgalvoja, ka tas, ka vēstulē par pirmsslēgšanas procedūru nebija tiešas atsauces uz Vācijas izdoto SIT, nenozīmē, ka Komisija nav ņēmusi vērā šo aspektu.

19. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojuma ceturto aspektu Komisija paskaidroja, ka tās nostāja par Slovēnijas pieeju bija saskaņā ar EK līguma 30. pantu, kas paredz izņēmumus no preču brīvas aprites vispārējā principa. Sarakstē ar sūdzības iesniedzēju Komisija paskaidroja, kāpēc nav pārkāpti Kopienas tiesību akti. Tas, ka šķērslis preču brīvai apritei bija pamatots, nenozīmēja, ka Komisijas nostāja bija pretrunā preču brīvas aprites principiem.

20. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojuma piekto aspektu Komisija norādīja, ka tā rūpīgi izvērtēja Regulas 178/2002/EK noteikumus, ko sūdzības iesniedzējs bija izvirzījis savā sākotnējā sūdzībā. Tomēr tā neuzskatīja, ka tiem ir īpaša nozīme šajā lietā. Tas galvenokārt bija saistīts ar to, ka galvenais iemesls Slovēnijas atteikumam atļaut dzēriena tirdzniecību bija Slovēnijas tiesību akti narkotiku apkarošanas jomā, kuros kaņepes ir klasificētas kā nelegālas narkotikas. Lai gan sūdzības iesniedzējs sākotnēji apgalvoja, ka atteikuma pamatā ir bažas par pārtikas nekaitīgumu, uz kurām attiecas Regula 178/2002/EK, tas bija tikai sekundārs aspekts, uz ko atsaucās Slovēnijas iestādes. Komisija turpinājumā norādīja:

"Lai gan Regulā (EK) Nr. 178/2002 ir noteiktas prasības, ko izmanto, lai noteiktu, vai pārtika nav nekaitīga, to neuzskatīja par būtisku šajā konkrētajā gadījumā. Vēstulē [sūdzības iesniedzējam] par lietas izbeigšanu ir skaidri paskaidrots, ka galvenie noraidījuma iemesli nebija saistīti ar produkta saturu, bet gan ar nevēlamiem paziņojumiem, ko tā nosaukums un/vai marķējums var nodot sabiedrībai pretrunā valsts narkotiku apkarošanas politikai (EK līguma 30. pants). Šajā kontekstā pirmsslēgšanas vēstulē tika secināts, ka iesniegtie laboratorijas rezultāti, kas pierāda, ka kaņepju un THC līmenis [dzērienā] ir pārāk zems, lai būtu kaitīgs, joprojām neliecina, ka Slovēnijas aizliegums būtu pretrunā Kopienas tiesību aktiem. Tāpēc Komisijas dienests uzskata, ka EK līguma 28. un 30. pants bija pareizais juridiskais pamats [sūdzības iesniedzēja] sūdzības novērtēšanai un nekas [sūdzības iesniedzēja] lietā nepierādīja, ka būtu pārkāpta Regula (EK) Nr. 178/2002."

Fakts, ka vēstulē par pirmsslēgšanas procedūru nebija tiešas atsauces uz Regulu 178/2002/EK, nenozīmēja, ka Komisija to nav ņēmusi vērā, slēdzot lietu.

21. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos atkārtoja savu viedokli, ka Komisija slēdza lietu, neraugoties uz to, ka daudzi jautājumi joprojām nebija atrisināti. Jo īpaši viņš apgalvoja, ka no Komisijas atzinuma ir skaidrs, ka tās piešķirtais atsauces numurs attiecībā uz konkrētu Slovēnijas Oficiālā Vēstneša jautājumu ir nepareizs. Viņš apgalvoja, ka Komisija viņam nekad nav paskaidrojusi, kur atrast pareizo oficiālā laikraksta numuru; Tā viņam arī nebija izsniegusi kopiju.

Ombuda novērtējums

22. Ombuds vispirms norāda, ka Komisijai ir pilnvaras iesniegt lietu Eiropas Kopienu Tiesā saskaņā ar EK līguma 226. pantu tikai tad, ja tā uzskata, ka ir pārkāpti Kopienas tiesību akti. Ombuds uzskata, ka savā atzinumā Komisija ir sīki izklāstījusi savu nostāju attiecībā uz visiem jautājumiem, kas izvirzīti sūdzības iesniedzēja apgalvojumā. Tā paskaidroja, i) kāpēc, slēdzot lietu, tā uzskatīja, ka nav atklātu jautājumu par juridisko pamatu Slovēnijas atteikumam piešķirt tirdzniecības apstiprinājumu. Tā arī norādīja, ka ii) tās ievērotā procedūra izslēdz iespēju, ka kāds Komisijas dienests varētu pieņemt vienpusēju nostāju. Turklāt iii) SIT atspoguļoja tikai to, ka produktu bija atļauts tirgot vienā dalībvalstī, un iv) aizliegumu tirgot dzērienu Slovēnijā pamatoja EK līguma 30. pants. Visbeidzot, v) Komisija ņēma vērā Regulu 178/2002/EK. Attiecībā uz i)–iii) un v) aspektu ombuds uzskata, ka Komisijas nostāja ir pārliecinoša. Attiecībā uz ceturto aspektu viņš to aplūkos šī sprieduma 24. punktā.

23. Attiecībā uz Komisijas atsauci uz konkrētu Slovēnijas Oficiālā Vēstneša jautājumu ombuds nav informēts par Komisijas vispārējo pienākumu sīki informēt sūdzības iesniedzējus par attiecīgajiem valsts tiesību aktiem vai iesniegt tiem to kopijas. Tas ir tāpēc, ka Komisijas lēmums izskatīt vai neizskatīt sūdzību par pārkāpumu ir tikai Kopienas tiesību jautājums. Ombuds norāda, ka Komisija pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma sniedza viņam papildu informāciju par Slovēnijas tiesību aktiem. Viņš saprot, ka Komisijas norāde uz nepareizu atsauces numuru attiecībā uz vienu no Slovēnijas Oficiālā Vēstneša jautājumiem, iespējams, ir radījusi zināmu neskaidrību sūdzības iesniedzējam. Tomēr šī kļūda pēc tam tika izlabota, un Komisija ir paudusi nožēlu par šo pārraudzību. Jebkurā gadījumā ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, kāpēc šai pārraudzībai būtu bijis jāietekmē Komisijas nostāja attiecībā uz tās lēmumu neturpināt pārkāpuma sūdzības izskatīšanu, kuras pamatā bija Kopienas tiesību akti.

24. Pamatojoties uz izvilkumu no Komisijas atzinuma, kas citēts iepriekš 20. punktā, ombuds saprot, ka galvenie iemesli aizliegumam tirgot sūdzības iesniedzēja dzērienu Slovēnijā nebija saistīti ar tā saturu, bet gan ar nevēlamiem vēstījumiem, ko tā nosaukums un/vai marķējums nodeva sabiedrībai. Saskaņā ar Slovēnijas iestāžu sniegto informāciju šie vēstījumi bija pretrunā valsts narkotiku apkarošanas politikai. Ombuds norāda, ka savā atzinumā Komisija paskaidroja, ka tiesību akti un politika nelegālo narkotiku jomā galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē, nevis Kopienas tiesību aktos. Komisija arī norādīja, ka, tā kā nav pārliecinošu argumentu, kas liecinātu, ka aizliegums ir nesaprātīgs vai diskriminējošs šķērslis preču tirdzniecībai, vairs nav lietderīgi apšaubīt aizliegumu. Tas bija tāpēc, ka aizlieguma pamatā bija valsts tiesību akti un politika narkotiku apkarošanas jomā, kas atbilda attiecīgajām starptautiskajām tiesībām. Izvērtējot Komisijas lēmumu neizskatīt sūdzības iesniedzēja sūdzību par pārkāpumu, ombudam ir pienācīgi jāņem vērā tas, ka dalībvalstīm ir rīcības brīvība attiecībā uz EK līguma 30. pantā paredzētajiem izņēmumiem. Ņemot vērā šo rīcības brīvību, kā arī Slovēnijas narkotiku apkarošanas politikas saturu, kā aprakstīts Komisijas atzinumā, ombuds uzskata, ka Komisijas nostāja ir pamatota.

25. Tādēļ ombuds secina, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis savu apgalvojumu par to, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi viņa sūdzību par pārkāpumu. Ņemot vērā šos apstākļus, ombuds nekonstatē Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu.

B. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu

Ombudam iesniegtie argumenti

26. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņš būtu jāinformē par iemesliem, kāpēc Slovēnija aizliedza viņa ražojuma brīvu apriti un kāpēc G. vienpusēji pārtrauca diskusijas uzreiz pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs bija uzdevis papildu jautājumus.

27. Savā atzinumā Komisija norādīja, ka iemesli Slovēnijas atteikumam piešķirt tirdzniecības atļauju sūdzības iesniedzēja ražotajam dzērienam viņam tika paziņoti vēstulē par pirmsslēgšanas procedūru, kā arī turpmākajā sarakstē [5]. Lieta tika rūpīgi izskatīta saskaņā ar standarta procedūrām, kas nodrošina, ka Komisijas dienesti nevar vienpusēji pieņemt lēmumus [6].

Ombuda novērtējums

28. Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojumu nevar pamatot, arī viņa prasība nevar tikt apmierināta. Tādēļ ombuds nekonstatē Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi, ciktāl tas attiecas uz sūdzības iesniedzēja prasību.

C. Secinājumi

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds secina, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Sūdzības iesniedzējs un Komisijas priekšsēdētājs tiks informēti par šo lēmumu.

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

Strasbūrā, 2008. gada 22. decembrī

[1] Šķiet, ka Cannabaceae dzimtu cita starpā veido kaņepju, apiņu un kazeņu kategorijas.

[2] Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi ar grozījumiem (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1. lpp.).

[4] Lai gan citētajā rindkopā ir teikts, ka attiecīgais aizliegums "var būt pamatots" , kas varētu nozīmēt, ka jautājums par to, vai aizliegums patiešām ir pamatots, ir atstāts atklāts, ombuds no pirmsslēgšanas vēstules konteksta saprot, ka Komisija uzskata aizliegumu par pamatotu, pamatojoties uz EK līguma 30. pantu.

[5] Skatīt iepriekš 16. un 17. punktu.

[6] Skat. iepriekš 17. punktu.