Noslēguma vēstule

1. Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā EPSO/AD/47/06, kas tika organizēts, lai izveidotu rezerves sarakstu ar administratoriem (AD5), kuriem ir Bulgārijas un Rumānijas pilsonība Eiropas publiskās pārvaldes, tiesību, ekonomikas un revīzijas jomā. Viņš sekmīgi kārtoja priekšatlases un rakstiskos pārbaudījumus un tāpēc tika uzaicināts uz noslēguma interviju.

2. Pirms intervijas 2006. gada jūlijā un augustā sūdzības iesniedzējs piedalījās apmaksātā mācību kursā par ES iestādēm, ko organizēja privāta organizācija Briselē. Kurss, kurā piedalījās augsta ranga ES ierēdņu lekcijas, galvenokārt bija paredzēts kandidātiem, kuri bija pielaisti intervijām EPSO konkursos. Vienā no kursa sesijām sūdzības iesniedzējs apšaubīja instruktora-amatpersonas sniegto atbilžu precizitāti. Pēc viņa domām, ierēdnis uzskatīja, ka viņa iejaukšanās ir "augstprātīga" un paziņoja, ka othis dalībnieku priekšā, ka viņš "neizturēs konkursu, ja viņš veiks interviju ar viņu. "[1]

3. Gadu vēlāk, 2007. gada 11. jūlijā, sūdzības iesniedzējs piedalījās EPSO intervijā, kuru viņš pēc tam neizturēja. Iepriekš minētais augsta ranga ierēdnis bija atlases komisijas loceklis, kas novērtēja sūdzības iesniedzēja sniegumu. Viņš uzskatīja, ka viņa neveiksme bija saistīta ar to, ka minētais ierēdnis bija atlases komisijā.

4. Viņš lūdza EPSO pārskatīt viņa pieteikumu šā iemesla dēļ, bet viņa pieprasījums tika noraidīts. Savā atbildē EPSO norādīja, ka attiecīgais ierēdnis ir piekritis piedalīties sūdzības iesniedzēja pieteikuma izvērtēšanā, “ņemot vērā, ka viņš viņu neatceras”. Tā piebilda, ka visi septiņi atlases komisijas locekļi izvērtēja sūdzības iesniedzēja sniegumu intervijas laikā.

5. Sūdzības iesniedzējs 2008. gada 7. martā vērsās pie ombuda.

Pieprasījuma priekšmets

6. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka:

1. ņemot vērā viņa argumentu par atlases komisijas sastāvu un tās locekļu objektivitātes trūkumu, EPSO nav pietiekami detalizēti paskaidrojis, kāpēc viņa kandidatūra tika noraidīta.

Viņš arī apgalvoja, ka:

1. EPSO būtu sīki jāpaskaidro, kāpēc viņa kandidatūra tika noraidīta; un
2. EPSO būtu jāorganizē vēl viena intervija, lai viņu novērtētu atlases komisija ar atšķirīgu sastāvu un pārskatītu viņa kandidatūru.

Pieprasījums

7. Ombuds 2008. gada 10. aprīlī sāka izmeklēšanu. EPSO nosūtīja savu atzinumu 2008. gada 8. jūlijā. Šis atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam, aicinot iesniegt apsvērumus. No viņa netika saņemti nekādi apsvērumi.

OMBUDSMAN analīze un secinājumi

A. Tiek apgalvots, ka nav pietiekami paskaidrots, kāpēc sūdzības iesniedzēja pieteikums tika noraidīts, ņemot vērā viņa argumentu par atlases komisijas objektivitātes trūkumu. Sūdzības iesniedzēja apgalvojumi

Ombudam iesniegtie argumenti

8. Pamatojot iepriekš minēto apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pastāv interešu konflikts, ņemot vērā to, ka viens atlases komisijas loceklis bija pasniedzējs maksas apmācības kursā, ko organizēja privāta organizācija, lai sagatavotu kandidātus intervijām EPSO konkursos. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju šis loceklis apmācības laikā paziņoja, ka sūdzības iesniedzējs "neizturēs konkursu, ja viņš piedalīsies intervijā ar viņu".

9. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO būtu i) sīki jāpaskaidro, kāpēc viņa pieteikums tika noraidīts, un ii) jāorganizē vēl viena intervija, lai viņu novērtētu atlases komisija ar atšķirīgu sastāvu, un jāpārskata viņa pieteikums.

10. Savā atzinumā EPSO izskaidroja savu kandidātu novērtēšanas procedūru. Tā cita starpā norādīja, ka intervijās atlases komisija savā novērtējumā neaprobežojas tikai ar to, vai “kandidāti ir snieguši labas vai nepareizas atbildes”. Atlases komisija novērtē, piemēram, “kandidāta spēju strādāt daudzkultūru vidē”.

11. Sūdzības iesniedzēja sniegumu intervijā novērtēja septiņi atlases komisijas locekļi, tostarp attiecīgais ierēdnis. Viņi visi uzdeva sūdzības iesniedzējam jautājumus un novērtēja viņa atbildes. Atlases komisijas locekļi vienprātīgi noteica galīgo vērtējumu, kas tika paziņots sūdzības iesniedzējam. Saskaņā ar Kopienas judikatūru tas ir pietiekams atlases komisijas lēmuma pamatojums.

12. EPSO atsaucās arī uz Civildienesta noteikumu 11.a pantu par iespējamu interešu konfliktu un objektivitātes principu, kas liek atlases komisijas locekļiem informēt EPSO par jebkādām iespējamām attiecībām ar kandidātiem. Tās var būt ģimenes, finanšu vai profesionālās saites. Šajā lietā starp sūdzības iesniedzēju un attiecīgo ierēdni šādas saiknes nebija. Izskatot sūdzības iesniedzēja lūgumu pārskatīt viņa pieteikumu iepriekš minētajā konkursā, attiecīgo ierēdni intervēja EPSO. Viņš norādīja, ka "viņš neatcerējās sūdzības iesniedzēju"[2].

13. Visbeidzot, šajā kontekstā EPSO paskaidroja, ka 2007. gadā tam tika darīta zināma "šai sūdzībai līdzīga lieta" . EPSO valde secināja, ka ierēdņa darbs atlases komisijas locekļa un pasniedzēja amatā EPSO konkursu kandidātu apmācības kursos ir jānošķir. Minētā konkursa atlases komisijā var piedalīties tikai tie ierēdņi, kuri divpadsmit mēnešu laikā pirms konkursa nav strādājuši par lektoriem šādos kursos un kuri to nedarīs nākamajā gadā pēc minētā konkursa pabeigšanas.

14. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu (ii) EPSO norādīja, ka vienlīdzīgas attieksmes princips paredz, ka viena un tā pati atlases komisija novērtē visus EPSO konkursa kandidātus. Ad hoc atlases komisijas izvirzīšana vienam kandidātam būtu pretrunā konkursa procedūru konsekvences pamatprincipam.

Ombuda novērtējums

15. Attiecībā uz i) sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka EPSO nav paskaidrojis iemeslus, kāpēc viņš tika noraidīts pēc mutiskā eksāmena, un ii) ar to saistīto apgalvojumu, EPSO savā sākotnējā atbildē uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu pārskatīt viņa rezultātus tikai norādīja, ka viņa sniegumu novērtēja visi septiņi atlases komisijas locekļi un ka attiecīgais ierēdnis piedalījās šajā novērtējumā, ņemot vērā, ka viņš viņu neatcerējās. Tomēr savā atzinumā EPSO rūpīgi atbildēja uz visām sūdzības iesniedzēju bažām šajā sakarā. Tā kā šis atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam, ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana attiecībā uz EPSO atbildes pilnīgumu nav pamatota.

16. Tomēr ombuds ir nobažījies par EPSO nostāju attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentiem par interešu konflikta jautājumu.

17. Pirmkārt, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka interešu konflikts pastāv viņa paša gadījumā, kad ierēdnim, kurš ir atlases komisijas loceklis, maksā arī kandidāti, lai mācītu viņiem, kā gūt panākumus EPSO konkursu intervijās. Sūdzības iesniedzēja argumentācija ir tāda, ka, tā kā kandidāti maksāja par kursu, ir pamatoti uzskatīt, ka pasniedzēji saņēma samaksu par savu darbu un nestrādāja brīvprātīgi.

18. Otrkārt, viņš norādīja, ka viņam bija strīds ar šo ierēdni mācību kursa laikā. Viņu strīds lika viņam uzskatīt, ka viņš nav objektīvs un ir personīgi ieinteresēts, lai viņš neizturētu interviju. EPSO savā atzinumā neapstrīdēja to, ka attiecīgais ierēdnis mācību kursa laikā bija paziņojis, ka “viņš [sūdzības iesniedzējs] neizturēs konkursu, ja viņš piedalīsies intervijā ar viņu”.

19. Kā savā atzinumā pareizi norādījis EPSO, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 11.a pantu ierēdnim, pildot savus pienākumus, ir jāatturas no tādu jautājumu izskatīšanas, kuros viņam ir tiešas vai netiešas personiskas intereses, kas var apdraudēt viņa neatkarību, it īpaši ģimenes vai finanšu intereses [3].

20. Kā norādījušas Eiropas Kopienu tiesas, šī noteikuma mērķis ir garantēt ierēdņu neatkarību un objektivitāti, pildot savus pienākumus. Tādējādi šo noteikumu uzskata par Kopienas vienlīdzīgas attieksmes principa izpausmi [4]. Šis noteikums arī nodrošina Eiropas administrācijas pārredzamību.

21. Ierēdnim, kurš kļūst par EPSO konkursa atlases komisijas locekli, ir jāievēro noteikumi, kas reglamentē šīs atlases komisijas darbu. Saskaņā ar iedibināto judikatūru viens no šiem noteikumiem ir atlases komisijas objektivitāte konkursā. Kopienu tiesas ir nolēmušas, ka objektivitātes princips attiecas uz visiem apstākļiem, kurus sabiedrība varētu saprast kā tādus, kas ir ietekmējuši ierēdņa neatkarību, pildot savus pienākumus [5]. Šajā ziņā attiecīgajam ierēdnim vajadzētu būt saprātīgi informētam par šo faktu.

22. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pirmo argumentu ombuds norāda, ka EPSO neieņēma nostāju attiecībā uz sūdzības iesniedzēja kritiku par to, ka augsta ranga ierēdņiem, kuri bija arī atlases komisijas locekļi, tika maksāts par lekcijām kandidātu apmācības kursos. Tomēr par šo jautājumu ir atbildīgas tās iestādes, kurās strādā ierēdņi, un tas nepārprotami ir ārpus EPSO kontroles. Ņemot vērā Civildienesta noteikumu 12.b pantu, kā arī iespējamos iekšējos noteikumus šajā jomā, katrai iestādei patiešām ir pienākums atļaut vai liegt saviem ierēdņiem veikt ārējas neapmaksātas vai apmaksātas darbības, piemēram, attiecīgo mācību kursu. Tādēļ ombuds šajā lēmumā to neizskatīs.

23. Tomēr EPSO atzina, ka ir labi informēts par šāda veida iespējamām problēmām. Tā valde secināja, ka ierēdņa darbs atlases komisijas locekļa un pasniedzēja amatā EPSO konkursu kandidātu apmācības kursos ir jānošķir. EPSO atsaucās arī uz saviem jaunajiem iekšējiem noteikumiem, kas liedz ierēdņiem piedalīties atlases komisijās, ja viņi ir strādājuši par lektoriem šādos kursos 12 mēnešu laikā pirms konkursa vai to darītu gadā pēc konkursa pabeigšanas. EPSO apgalvoja, ka šajā lietā mācību kurss notika vienu gadu pirms intervijas.

24. Ombuds saprot, ka jaunie noteikumi, uz kuriem atsaucās EPSO, tika izstrādāti, lai garantētu atlases komisiju locekļu objektivitāti. Šie noteikumi tika pieņemti, lai nodrošinātu atlases procedūru precizitāti un taisnīgumu, kā arī lai nodrošinātu potenciālo kandidātu uzticēšanos un paļāvību, piedaloties minētajās procedūrās.

25. Tomēr ir apšaubāms, vai šādi noteikumi ir pietiekami, lai sasniegtu šos mērķus tādos gadījumos kā šis. Viena gada laikposms, kas atdala mācību kursu no kandidāta intervijas, nesniedz pietiekamas garantijas, ka interešu konflikts neradīsies.

26. Pēc definīcijas intervijās nav anonimitātes, jo kandidāti un atlases komisijas locekļi sazinās tieši. Ir iespējams, ka ierēdnis, kurš ir mācījis kandidātu gadu pirms intervijas, nevar viņu atcerēties. Tomēr ir arī iespējams, ka ierēdnis atceras šādu kandidātu. Šajā lietā ir jākonstatē, ka kandidāts skaidri atcerējās valdes locekli, kurš viņu bija mācījis mācību kursa laikā. Sūdzības iesniedzējs jo īpaši apgalvoja, ka augsta ranga amatpersona ar viņu ir apstrīdējusi to, ka viņš ir zaudējis savu temperamentu, un iepriekš prognozēja, ka viņš neizturēs iespējamo interviju ar viņu (sūdzības iesniedzēja otrais arguments).

27. Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, ombuds uzskata, ka EPSO varētu attiecīgi rīkoties, lai mainītu iepriekš minētos noteikumus. EPSO varētu informēt iestādes par to, ka ierēdņi, kurus tās ierosina iecelt par atlases komisijas locekļiem, nebūtu jāiesaista kandidātu apmācībā par to, kā gūt panākumus intervijās, kas saistītas ar EPSO konkursiem. Šajā sakarā ombuds turpmāk izteiks vēl vienu piezīmi.

28. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka EPSO būtu jāorganizē vēl viena intervija, lai viņu novērtētu cita atlases komisija, un jāpārskata viņa pieteikums, pamatojoties uz viņa pirmo un otro argumentu, kas ietverts 22.–23. punktā, ombuds norāda uz turpmāk minēto.

29. Pirmkārt, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja iesniegtajiem pierādījumiem, viņam nav nekāda iemesla apšaubīt, ka attiecīgais ierēdnis kā padomes loceklis ir rīkojies taisnīgi un objektīvi. Otrkārt, sūdzības iesniedzējs nepierādīja, ka tas, ka attiecīgais ierēdnis viņu apmācīja un ka viņam bija strīds ar viņu, negatīvi ietekmēja viņa rezultātus un/vai ietekmēja viņa sniegumu intervijas laikā.

30. Turklāt ombuds norāda, ka saskaņā ar EPSO sniegto informāciju sūdzības iesniedzēja sniegumu intervijas laikā novērtēja ne tikai attiecīgais ierēdnis, bet arī seši citi locekļi, kuri visi uzdeva viņam jautājumus un uzklausīja un novērtēja viņa atbildes. EPSO atlases komisijas ir koleģiālas struktūras, un, kā savā atzinumā apgalvo EPSO, viena locekļa individuālais viedoklis nav izšķirošs; jāpanāk visu locekļu vienprātība. Turklāt vērtēšanas kritēriji ir noteikti iepriekš, un atlases komisijai tie ir jāievēro.

31. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja prasību nevar atbalstīt.

C. Secinājumi

Ņemot vērā to, ka, pēc EPSO domām, tas rūpīgi atbildēja uz sūdzības iesniedzēja bažām un tādējādi papildināja savu sākotnējo atbildi, turpmāka izmeklēšana attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka EPSO atbilde nebija pietiekami detalizēta, nav pamatota. Līdz ar to viņa prasība, lai EPSO sniegtu šādu atbildi, ir apmierināta.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja prasību, ka EPSO būtu jāorganizē vēl viena intervija, lai viņu novērtētu cita atlases komisija un pārskatītu viņa pieteikumu, ombuds uzskata, ka to nevar atbalstīt iepriekš 29. un 30. punktā paskaidroto iemeslu dēļ.

Sūdzības iesniedzējs un EPSO direktors tiks informēti par šo lēmumu.

Papildu piezīme

Ombuds uzskata, ka EPSO varētu apsvērt iespēju pārskatīt savus noteikumus, lai novērstu atlases komisijas locekļu interešu konfliktus. EPSO varētu informēt iestādes par to, ka ierēdņiem, kurus tas ierosina iecelt par atlases komisijas locekļiem, nevajadzētu būt iesaistītiem kandidātu apmācībā par to, kā gūt panākumus EPSO konkursu intervijās.

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

Strasbūrā, 2008. gada 22. decembrī

[1] Franču valodā "(...) si jamais je [passait] l'examen oral avec lui, je rate[rais] le concours."

[2] Franču valodā "Le membre du jury a déclaré ne pas se suvenir de la candidate en tant que participante à une action de formation à laquelle il avait participé précédemment."

[3] Civildienesta noteikumu 11.a pants ir formulēts šādi: "1. Ierēdnis, pildot savus pienākumus, ja vien turpmāk nav paredzēts citādi, neizskata jautājumus, kuros viņam ir tieša vai netieša personiska ieinteresētība, kas varētu mazināt viņa neatkarību, un jo īpaši ģimenes un finansiālās intereses.

2. Ierēdnis, kuram, pildot savus pienākumus, ir jāizskata kāds no iepriekš minētajiem jautājumiem, nekavējoties par to informē iecēlējinstitūciju. Iecēlējinstitūcija veic visus vajadzīgos pasākumus un jo īpaši var atbrīvot ierēdni no atbildības šajā jautājumā (...)" .

[4] Lieta F-16/07, Dragoman pret Komisiju, 2008. gada 30. aprīļa spriedums, Krājumā vēl nav publicēts, 41. punkts, un lieta F-44/05, Strack pret Komisiju, 2008. gada 25. septembra spriedums, Krājumā vēl nav publicēts, 132. punkts.

[5] Spriedums lietā T-89/01 Willeme/Komisija (Recueil 2002, I-A-153. un II-803. lpp., 47. punkts) un spriedums lietā T-157/04 De Bry/Komisija (Krājums 2005, I-A-199. un II-901. lpp., 33. punkts).