Noslēguma vēstule

1. Sūdzības iesniedzēji sūdzas savas četrpadsmit gadus vecās meitas vārdā, kura ir uzņemta Briseles-1 (Ukles) Eiropas skolā. Viņa ir 4EnA klasē, un viņai ir grūtības sekot līdzi ģeogrāfijas un vēstures nodarbībām, kas tiek mācītas franču valodā - valodā, kuru viņa sāka mācīties tikai 2007. gadā. Skola ir atteikusies pieņemt maltiešu valodu, kas ir ES oficiālā valoda, kā viņas dzimto valodu. Kopumā maltiešu valoda Eiropas skolās netiek pieņemta kā dzimtā valoda.

2. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Eiropas skolu valdei nevajadzēja pieņemt toreizējās Maltas delegācijas 2005. gada lūgumu iekļaut maltiešu skolēnus angļu valodas nodaļā un par dzimto valodu izvēlēties angļu valodu, nevis maltiešu valodu. Šis lēmums tika pieņemts Padomes sanāksmē 2006. gada 31. janvārī un 1. februārī un bija saistošs visiem Maltas skolēniem, kuri Eiropas skolās iestājās vēlāk, neatkarīgi no viņu vēlmēm.

3. Sūdzības iesniedzēji 2008. gada 8. janvārī nosūtīja e-pastu Briseles I Eiropas skolas ceturtā gada koordinatoram, pieprasot, lai viņu meita tiktu uzņemta kā SWALS (students bez valodas nodaļas) skolniece, kurai maltiešu valoda ir I valoda (dzimtā valoda) un angļu valoda – II valoda (darba valoda). Koordinators atbildēja 2008. gada 10. janvārī, paskaidrojot, ka tas nav iespējams, jo maltiešu valodu nevar apgūt kā I valodu Eiropas skolās. Tomēr maltiešu studenti var mācīties maltiešu valodu kā III vai IV valodu vai kā papildkursu.

4. Sūdzības iesniedzēji 2008. gada 11. janvārī komisāra Orbana kabinetam nosūtīja e-pasta vēstuli, kurā viņi izskaidroja savas meitas situāciju. Viņi norādīja, ka skolas iestādes nevēlas mainīt savas meitas grafiku, un noraidīja viņu lūgumu viņu reģistrēt kā SWALS.

5. 2008. gada 23. janvārī sūdzības iesniedzēji nosūtīja vēstuli Briseles I Eiropas skolas direktoram K. Viņi izklāstīja savu viedokli, ka Eiropas skolas diskriminē Maltas skolēnus, jo viņiem nav iespējams mācīties maltiešu valodu kā I valodu. Sūdzības iesniedzēji norādīja, ka vēlas informēt viņu par savu viedokli un nodomiem, pirms sazināties ar Eiropas skolu ģenerālsekretāru.

6. 2008. gada 25. janvārī K. atbildēja, paskaidrojot, ka pēc Maltas valdības lūguma Eiropas skolu valde 2006. gada 31. janvāra un 1. februāra sanāksmē apstiprināja priekšlikumu piemērot īpašu kārtību īru valodas mācīšanai arī maltiešu valodas mācīšanai Eiropas skolās. Turklāt direktors paskaidroja, ka skola nevar mainīt valdes līmenī pieņemtos lēmumus un ka tajā laikā lielākā daļa Maltas vecāku atbalstīja šo lēmumu.

7. Sūdzības iesniedzēji 2008. gada 29. janvārī nosūtīja vēstuli Eiropas skolu ģenerālsekretārei C. Savā vēstulē viņi izskaidroja savas meitas sarežģīto situāciju, kurai, tāpat kā visiem pārējiem Eiropas skolu skolēniem, sākot no vidusskolas trešā gada, ir jāapgūst noteikti II valodas kursi (viņas gadījumā franču valodā). Viņi norādīja, ka viņu diskriminē tikai tāpēc, ka viņa ir maltiete. Viņi arī apgalvoja, ka maltiešu valodas situācija ir pretrunā noteiktiem Eiropas skolu mērķiem un principiem. Viņi lūdza ģenerālsekretāru, neiedziļinoties valdes pieņemtā lēmuma par maltiešu valodu nopelnos, vēlreiz apspriest šo jautājumu ar valdi.

8. 2008. gada 8. februārī Eiropas skolu ģenerālsekretāra vietnieks F. atbildēja, paskaidrojot, ka klases padomei (kas atbild par studenta paaugstināšanu amatā) ir iespēja paaugstināt skolēnu amatā pat tad, ja daži rezultāti, piemēram, II valodā mācītie kursi, izrādās neapmierinoši. Viņš arī norādīja, ka ģenerālsekretāram nav jālūdz valdei grozīt lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts, šajā gadījumā Maltas, priekšlikumu.

9. Komisijas Personāla un administrācijas ģenerāldirektorāta (ĢD ADMIN) ģenerāldirektors C. 2008. gada 22. februārī atbildēja uz sūdzības iesniedzēja 2008. gada 11. janvāra e-pasta vēstuli, kas nosūtīta komisāra Orban kabinetam. Viņš norādīja, ka īru un maltiešu valodām Eiropas skolās ir īpašs statuss. Konkrētāk, maltiešu valodu var apgūt kā papildu valodu, kā II valodu noteiktos apstākļos un arī kā III valodu. Viņš arī norādīja, ka skola sniedz nepieciešamo mācību atbalstu skolēniem, kuriem ir valodas grūtības noteiktos priekšmetos. Viņš piebilst, ka valdes 2006. gada 31. janvārī un 1. februārī pieņemtais lēmums par maltiešu valodas statusu pilnībā atbilst Maltas delegācijas priekšlikumam valdei.

10. 2008. gada 26. februārī sūdzības iesniedzēji rakstīja B., ADMIN ĢD dienesta, kas nodarbojas ar Eiropas skolām, nodaļas vadītājai. Vēstulē viņi sūdzējās par maltiešu valodas statusu Eiropas skolās un jautāja, vai valde varēja grozīt 2006. gadā pieņemto lēmumu.

11. 2008. gada 29. februārī B. kundze atbildēja sūdzības iesniedzējiem, ierosinot, ka, ja viņi vēlas, lai šis lēmums tiktu pārskatīts, viņiem ir jāsazinās ar Eiropas skolu ģenerālsekretāru, kurš ir atbildīgs par valdes sanāksmju darba kārtības sagatavošanu sadarbībā ar Eiropas skolu prezidentūru.

Pieprasījuma priekšmets

12. Sūdzībā ombudam sūdzības iesniedzēji izteica šādu apgalvojumu un prasību:

1. Tas, ka maltiešu valoda netiek pieņemta kā dzimtā valoda Eiropas skolās kopumā un it īpaši Briseles-1 Eiropas skolā, ir diskriminācija.
2. Komisijai būtu jāpieliek pūles valdē, lai to mainītu.

Pieprasījums

13. Sūdzība tika nosūtīta Komisijai atzinuma sniegšanai. Komisija 2008. gada 1. septembrī nosūtīja savu atzinumu, un sūdzības iesniedzēji 2008. gada 14. septembrī nosūtīja savus apsvērumus.

OMBUDSMAN analīze un secinājumi

14. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka, nepieņemot maltiešu valodu kā dzimto valodu Eiropas skolās kopumā un jo īpaši Briseles-1 Eiropas skolā, Eiropas skolas diskriminē Maltas skolēnus. Tās apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmanto sava nostāja Valdē, lai to mainītu. Turklāt viņi norādīja, ka maltiešu valoda ir oficiāli atzīta ES valoda un tā būtu jāpieņem kā dzimtā valoda tāpat kā visas pārējās ES valodas. Turklāt viņi uzsvēra, ka citi studenti, kuriem nav valodas nodaļas (piemēram, slovēņi, lietuvieši un latvieši), tiek ievietoti izvēlētajā valodas nodaļā, bet joprojām saglabā savu dzimto valodu un mācās citus priekšmetus izvēlētās nodaļas valodā.

15. Komisija uzskata, ka maltiešu valoda netiek diskriminēta šādu iemeslu dēļ:

1. Eiropas skolu sistēmas pamatā ir Konvencija, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus. Gan Malta, gan Komisija parakstīja šo starpvaldību nolīgumu. Eiropas skolu sistēmas valde ir augstākā institūcija, kas pieņem lēmumus. Visas dalībvalstis, tostarp Maltu un Komisiju, pārstāv to attiecīgā delegācija, un tām ir vienāds balsu skaits;
2. Visi Maltas skolēni var piedalīties ārpusskolas maltiešu dzimtās valodas kursos visos izglītības līmeņos Eiropas skolās. Briseles I Eiropas skola nav izņēmums no šā noteikuma; un
3. Ja dalībvalstī ir vairāk nekā viena oficiālā ES valoda, tā var iesniegt priekšlikumu Eiropas skolu valdei par to, kā būtu jāņem vērā šīs dalībvalsts oficiālās valodas. Tā tas bija jau 1980. un 1983. gadā, kad Valde apstiprināja Īrijas priekšlikumu, norādot, ka "īru valodai vajadzētu būt pieejamai kā III valodai tiem skolēniem, kuri to vēlētos, un ka tiem īru skolēniem, kuri izvēlas citu III valodu, īru valodai arī turpmāk vajadzētu būt pieejamai kā ārpusskolas mācību priekšmetam papildus parastajam grafikam. Tomēr šīm divām skolēnu kategorijām tiks izveidots tikai viens kurss. Šis kurss būs turpinājums īru valodas apmācībai bērnudārza nodaļā, primārajā nodaļā un otrās nodaļas pirmajā gadā."

16. 2005. gadā Maltas delegācija ierosināja Eiropas skolu valdei saskaņā ar Maltas vecāku vēlmēm mācīt Maltas skolēniem abas oficiālās valodas, proti, maltiešu un angļu valodu. Šajā priekšlikumā bija skaidri norādīts, ka Maltas vecāki atbalsta savu bērnu uzņemšanu angļu valodas nodaļā, ja vien tiks nodrošināti ārpusskolas maltiešu dzimtās valodas kursi (proti, tāda pati kārtība kā īru valodas kursiem, ko pasniedz īru valodas skolēniem). Viņi arī uzskatīja, ka izglītība, ko jau no paša sākuma māca trīs valodās (angļu, maltiešu un franču vai vācu), nāktu par labu tikai maltiešu skolēniem, kuri tādējādi varētu izteikties divās starptautiskās valodās, kā arī savā dzimtajā valodā – maltiešu valodā.

17. Komisija norādīja, ka visas Maltas delegācijas vēlmes attiecībā uz Maltas skolēnu valodu apmācību ir izpildītas, lai gan tas ir radījis papildu izmaksas Eiropas skolām un netieši arī Komisijas budžetam.

18. Turklāt Komisija uzskata, ka dalībvalsts ir vispiemērotākā valsts oficiālo ES valodu statusa noteikšanai. Tāpēc tā neizteica viedokli par statusu, ko dalībvalsts vēlas piešķirt savām valsts valodām, bet norādīja, ka tā var ņemt vērā tikai dalībvalsts priekšlikumu loģistikas, organizatoriskos un finansiālos aspektus. Šā iemesla dēļ Komisija neizteica nekādas piezīmes, kad Padome 2006. gada 31. janvāra un 1. februāra sanāksmēs apstiprināja priekšlikumu par maltiešu valodas statusu.

19. Turklāt šis Eiropas skolu ģenerālsekretārs sadarbībā ar dalībvalsti, kas ir Eiropas skolu prezidējošā valsts, nolemj sagatavot katras Valdes sanāksmes darba kārtības projektu, ņemot vērā iespējamos dalībvalstu delegāciju priekšlikumus.

20. Komisija secināja, ka tā neierosinās valdei mainīt maltiešu valodas pašreizējo statusu, jo šī kārtība pilnībā atbilst Maltas delegācijas un lielākās daļas maltiešu vecāku vēlmēm. Maltas delegācijai ir jāizlemj, vai iesniegt jaunu priekšlikumu par maltiešu valodas statusu.

21. Sūdzības iesniedzēji savos apsvērumos norādīja, ka papildus tam, ka šis jautājums ir principiāls, Maltas delegācijas tajā laikā ierosinātais lēmums, ko uzspieda daži vecāki, kuriem visiem bija pamatskolas bērni, negatīvi ietekmēja viņu meitas izglītību. Pirmajā mācību gadā Eiropas skolā viņai bija jāmācās vēsture un ģeogrāfija franču valodā, kuru viņa nesaprot. Tomēr tika sagaidīts, ka viņa sekos nodarbībām un nokārtos pārbaudījumus, lai nākamajā gadā tiktu pārcelta uz augstāku klasi. Tā rezultātā viņa šajā gadā faktiski nevarēja uzzināt vēsturi un ģeogrāfiju. Turklāt nav atrasta vieta oficiālajā skolas laika tabulā, lai mācītos maltiešu valodu, kā rezultātā stundas tiek plānotas pusdienu pārtraukumā. Abi jautājumi ir netaisnība, kas būtu jānovērš, pamatojoties uz principiem un to negatīvo ietekmi uz sūdzības iesniedzēja meitas pētījumiem.

22. Sūdzības iesniedzēji arī uzskatīja, ka Maltas delegācijas ierosinātais lēmums ir uzspiests visiem Maltas studentiem neatkarīgi no viņu vecuma. Nekāda uzmanība netika pievērsta topošajiem Maltas skolēniem, kuri varētu tikt uzņemti Eiropas skolās vidusskolas līmenī.

23. Visbeidzot, sūdzības iesniedzēji norādīja, ka viņu pieprasījumam ir ļoti vienkāršs risinājums: Ja Eiropas skolas nevar piedāvāt maltiešu valodu kā dzimto valodu, tad maltiešu vidusskolēni vismaz būtu jāuzskata par SWALS, kā tas ir slovēņu un citu skolēnu gadījumā, kuri ērti seko humanitārajām zinātnēm savā darba valodā (angļu valodā) un kuru dzimtajai valodai oficiāli atvēlētais stundu skaits ir atbilstošs laika grafikam, kā tam vajadzētu būt.

24. Pirms sūdzības izskatīšanas ombuds vispirms vēlas izteikt savu izpratni un līdzjūtību sūdzības iesniedzējiem par grūtībām, ar kurām viņu meita saskaras, studējot ģeogrāfiju un vēsturi valodā, proti, franču valodā, kuru viņa sāka mācīties tikai 2007. gadā. Ombuds cer, ka šīs grūtības drīz būs iespējams pārvarēt.

25. Ombuds atzīmē, ka maltiešu valodas pašreizējā nostāja Eiropas skolās izriet no Maltas delegācijas priekšlikuma valdei un no lēmuma, ko valde attiecīgi pieņēma 2006. gada 31. janvāra un 1. februāra sanāksmē. Konkrētāk, pēc Maltas delegācijas priekšlikuma tika nolemts pieņemt tādu pašu kārtību maltiešu valodai kā īru valodai. Praksē tas nozīmē, ka Maltas skolēni ir Eiropas skolu angļu valodas nodaļā un viņu dzimtā valoda ir angļu valoda, nevis maltiešu valoda. Tāpēc maltiešu valodu nevar apgūt kā I vai II valodu, bet tikai kā III valodu vai kā papildu valodu. Ombuds norāda, ka Maltas delegācijas priekšlikumu valdei, šķiet, atbalstīja lielākā daļa Maltas vecāku.

26. Saskaņā ar Kopienu tiesu pastāvīgo judikatūru nediskriminācijas princips prasa, lai līdzīgas situācijas netiktu aplūkotas atšķirīgi un atšķirīgas situācijas netiktu aplūkotas vienādi, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatota. Šajā gadījumā šķiet, ka tad, ja dalībvalstī ir vairāk nekā viena Savienības oficiālā valoda, šai dalībvalstij ir jāiesniedz priekšlikums Eiropas skolu valdei par to, kā Eiropas skolās būtu jārīkojas ar tās oficiālajām valodām. Šķiet pamatoti pieņemt, ka attiecīgā dalībvalsts ir vispiemērotākā, lai pieņemtu šādu spriedumu. Tas nozīmē, ka diskriminācija varētu pastāvēt tikai tad, ja Maltas delegācijas priekšlikums tiktu izskatīts citādi nekā līdzīgs priekšlikums, ko iesniegusi cita dalībvalsts, kurā arī ir vairāk nekā viena ES oficiālā valoda. Tomēr nekas neliecina, ka tas tā būtu bijis.

27. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, ombuds nekonstatē diskrimināciju attiecībā uz to, ka Eiropas skolās . maltiešu valoda netiek pieņemta kā dzimtā valoda. Tāpēc Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvas kļūmes. Tāpēc arī sūdzības iesniedzēju prasībai noteikti ir jābūt nesekmīgai.

28. Ombuds norāda, ka savos apsvērumos sūdzības iesniedzēji ierosināja alternatīvu risinājumu, proti, ka Maltas vidusskolas līmeņa studentus varētu uzskatīt par SWALS, kā tas ir slovēņu un citu skolēnu gadījumā, kuri ērti seko humanitārajām zinātnēm savā darba valodā (angļu valodā) un kuru dzimtajai valodai oficiāli atvēlētais stundu skaits ir atbilstošs laika grafikam, kā tam vajadzētu būt. Ombuds norāda, ka tas ir jauns apgalvojums, par kuru Komisija vēl nav sniegusi komentārus. Pamatojoties uz ombuda statūtu 2. panta 4. punktu, kurā noteikts, ka iepriekš ir jāveic administratīvas darbības, ombuds neizskatīs šo apgalvojumu.

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un prasību, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Sūdzības iesniedzēji un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

Strasbūrā, 2008. gada 8. oktobrī