Strasbūrā, 2008. gada 18. aprīlī

Godātais Dr. M. kungs!

Jūs 2007. gada 24. septembrī iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam par to, ka Eiropas Komisija, iespējams, nav pieņēmusi lēmumu par Jūsu atkārtoto pieteikumu par piekļuvi dokumentam Regulā 1049/2001 (1) noteiktajā termiņā.

2007. gada 4. oktobrī es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam. 2007. gada 15. decembra e-pasta vēstulē Jūs man vaicājāt, vai Komisijas atzinums varētu būt gaidāms vēl 2007. gadā. Diemžēl 2007. gadā nebija iespējams atbildēt uz Jūsu e-pastu. 2008. gada 10. janvārī es pārsūtīju Jums Komisijas atzinuma oriģinālu angļu valodā, ko Komisija man bija nosūtījusi 2008. gada 8. janvārī. 2008. gada 14. janvāra vēstulē Jūs norādījāt, ka, spriežot pēc tās atzinuma, Komisija nepiešķirs piekļuvi pieprasītajam dokumentam. Tajā pašā vēstulē Jūs uzdevāt divus papildu jautājumus, uz kuriem Jūs gribējāt, lai uz tiem atbild Komisija. 2008. gada 31. janvārī es pārsūtīju Jums Komisijas atzinuma tulkojumu vācu valodā, aicinot izteikt apsvērumus. Es Jūs informēju arī par to, ka, pamatojoties uz Jūsu apsvērumiem, es izlemšu, kā rīkoties ar abiem jautājumiem, kurus Jūs man uzdevāt, un norādīšu, ka Jūs varētu arī apsvērt iespēju tieši vērsties pie Komisijas šajā jautājumā. Jūs 2008. gada 5. februārī nosūtījāt apsvērumus par Komisijas atzinumu.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs, Vācijas pilsonis, 2007. gada 28. maijā iesniedza pieteikumu par piekļuvi dokumentam C(2007)581/1. Šis dokuments sastāv no i) paziņojuma Komisijai, ko sagatavojis tās Juridiskais dienests, un ii) lēmuma projekta, kas jāpieņem saskaņā ar Regulas 1/2003 15. panta 3. punktu (2), ar kuru Juridiskais dienests būtu pilnvarots iesniegt rakstiskus un ar tiesas atļauju mutiskus apsvērumus Gerechtshof te Amsterdam, Nīderlandes tiesai, lietā par to, vai Komisijas uzlikto naudas sodu par pret konkurenci vērstu rīcību var izsecināt no nodokļa (Lieta 06/00252).

Ar 2007. gada 15. jūnija vēstuli Komisija pagarināja sūdzības iesniedzēja pieteikuma izskatīšanas termiņu par 15 darba dienām, paskaidrojot, ka tas bija saistīts ar salīdzinoši lielo to personu skaitu, ar kurām bija jāapspriežas, sagatavojot oficiālo atbildi.

2007. gada 2. jūlijā tika piešķirta daļēja piekļuve pieprasītajam dokumentam. Kā norādīja Komisija, uz noteiktām attiecīgā dokumenta daļām attiecas Regulas 1049/2001 (3) 4. panta 2. punktā paredzētais izņēmums, saskaņā ar kuru publiskošana ir jāatsaka, ja tā varētu kaitēt tiesvedības un juridisku konsultāciju aizsardzībai, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm. Uzskatot, ka noteiktu dokumenta daļu publiskošana varētu apdraudēt neatkarīgus juridiskus atzinumus, un ņemot vērā, ka attiecīgās valsts tiesvedības joprojām turpinās, Komisija norādīja, ka nekas neliecina par sevišķu sabiedrības interešu pastāvēšanu saistībā ar publiskošanu. Tāpēc pieprasītā dokumenta konfidenciālās daļas bija aizklātas.

Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 3. jūlija elektroniskā pasta vēstulē izskaidroja savu profesionālo interesi par dokumentiem, ņemot vērā, ka viņš bija iesniedzis piekļuves pieteikumu kā Vācijas pašvaldības finanšu iestādes vadītājs. Viņa e-pasts acīmredzot tika uzskatīts par atkārtotu pieteikumu visaptverošai piekļuvei attiecīgajam dokumentam.

Komisija 2007. gada 24. jūlijā pagarināja sūdzības iesniedzēja atkārtotā pieteikuma izskatīšanas termiņu par 15 darba dienām. Tā kā pagarinātais termiņš tuvojās beigām 2007. gada 14. augustā, Komisija 2007. gada 10. augusta vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā nevar ievērot termiņu attiecībā uz savu lēmumu. Tajā pašā vēstulē Komisija informēja sūdzības iesniedzēju par viņam pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tostarp par iespēju iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam.

Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 24. septembrī iesniedza sūdzību ombudam (sūdzība Nr. 2420/2007/BEH). Savā sūdzībā viņš apgalvoja, ka Komisija nav pieņēmusi lēmumu par viņa atkārtoto pieteikumu Regulā 1049/2001 noteiktajos termiņos. Viņš apgalvoja, ka Komisijai būtu jālemj par viņa atkārtoto pieteikumu un jāpiešķir viņam piekļuve pieprasītajam dokumentam.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija atzina, ka nav pieņēmusi galīgo lēmumu par sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu, un atvainojās par kavēšanos. Tajā pašā laikā tā norādīja, ka sūdzības iesniedzēja tiesības nav aizskartas, ņemot vērā to, ka Regulas 1049/2001 8. panta 3. punktā iestādes atbildes nesniegšana tiek uzskatīta par noraidošu atbildi.

Attiecībā uz būtību Komisija norādīja, ka pieprasītais dokuments ir paziņojums Komisijai, ko sagatavojis Komisijas Juridiskais dienests un kam ir divas daļas, proti, i) lēmuma projekts par iestāšanos lietā, kas tiek izskatīta Amsterdamas Apelācijas tiesā, un ii) norādījumu projekts Juridiskajam dienestam izpildīt šo lēmumu. Tādējādi dokuments bija izstrādāts iekšējai lietošanai un bija daļa no Komisijas iekšējā lēmumu pieņemšanas procesa pirms Komisijas iesniegumu sagatavošanas konkrētā tiesvedībā. Komisija arī paskaidroja, ka Amsterdamas Apelācijas tiesa ir iesniegusi Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālu jautājumu par Regulas 1/2003 15. panta 3. punkta interpretāciju. Šis jautājums attiecās uz Komisijas kompetenci pēc savas iniciatīvas iesniegt rakstveida apsvērumus tiesvedībā par naudas soda, kas uzlikts par Kopienu tiesību pārkāpumu, atskaitīšanu no ar nodokli apliekamās peļņas. Komisija norādīja, ka tā ir arī lietas dalībniece šajā tiesvedībā un iesniegs savus apsvērumus Tiesai, lai gan tai nebija garantijas, ka tā varēs iesniegt apsvērumus Amsterdamas Apelācijas tiesā. Tādējādi visa pieprasītā dokumenta satura izpaušana, pat anonimizētā veidā, apdraudētu Komisijas kā lietas dalībnieces tiesības šajā tiesvedībā, publiskojot sagatavošanas dokumentu, kura saturs varētu būt daļa no tās iesniegumiem vēlākā posmā. Šo iemeslu dēļ Regulas 1049/2001 4. panta 2. punktā paredzētais izņēmums neļāva pilnībā izpaust informāciju. Turklāt informācijas izpaušanas nelabvēlīgo ietekmi neatsvera sabiedrības intereses pilnībā izpaust informāciju.

Komisija pievienoja Amsterdamas Apelācijas tiesas attiecīgā sprieduma kopiju, ar kuru minētais prejudiciālais jautājums tika uzdots Tiesai.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņš varētu saprast iemeslus, kāpēc Komisija šajā posmā neizpauž pieprasīto dokumentu. Viņš arī norādīja, ka ir vīlies par ilgo laiku, kas Komisijai bija vajadzīgs, lai veiktu savu darbu. Tomēr viņš arī norādīja, ka kopumā viņš uzskata, ka jautājums ir atrisināts, un pateicās ombudam par viņa iejaukšanos.

Lēmums

1 Apgalvojums, ka Komisija nav pieņēmusi lēmumu par atkārtoto pieteikumu noteiktajā termiņā, un ar to saistītais prasījums

1.1 Šis iebildums attiecas uz to, ka Eiropas Komisija, iespējams, nav pieņēmusi lēmumu par sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu par piekļuvi dokumentam C(2007)581/1 Regulā 1049/2001 noteiktajā termiņā (4). Šis dokuments sastāv no i) paziņojuma Komisijai, ko sagatavojis tās Juridiskais dienests, un ii) lēmuma projekta, kas jāpieņem saskaņā ar Regulas 1/2003 15. panta 3. punktu (5), ar kuru Juridiskais dienests būtu pilnvarots iesniegt apsvērumus Gerechtshof te Amsterdam, Nīderlandes tiesā, lietā par to, vai Komisijas uzlikto naudas sodu par pretkonkurences rīcību var izsecināt no nodokļa (Lieta 06/00252). Pēc sūdzības iesniedzēja sākotnējā pieteikuma par piekļuvi pieprasītajam dokumentam tika piešķirta tikai daļēja piekļuve. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jālemj par viņa atkārtoto pieteikumu un jāpiešķir (visaptveroša) piekļuve pieprasītajam dokumentam.

1.2 Savā atzinumā Komisija atzina, ka nav pieņēmusi galīgo lēmumu par sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu, un atvainojās par kavēšanos. Tā arī uzskatīja, ka, ņemot vērā Regulas 1049/2001 8. panta 3. punktu, kurā noteikts, ka savlaicīga atbildes nesniegšana ir noraidoša atbilde, atbildes nesniegšana neietekmē sūdzības iesniedzēja tiesības. Attiecībā uz lietas būtību Komisija norādīja, ka uz pieprasīto dokumentu attiecas Regulas 1049/2001 4. panta 2. punktā paredzētais izņēmums, jo pilnīga izpaušana kaitētu tiesvedības un juridisko atzinumu aizsardzībai. Kā norādīja Komisija, pieprasītais dokuments attiecās uz notiekošu tiesvedību gan valsts tiesā, gan Eiropas Savienības Tiesā, tāpēc pilnīga izpaušana, pat anonimizētā veidā, apdraudētu Komisijas kā puses tiesības šādā tiesvedībā. Visbeidzot, sabiedrības intereses informācijas izpaušanā neatsver informācijas izpaušanas negatīvo ietekmi uz interesēm, kas aizsargātas ar Regulas 1049/2001 4. panta 2. punktu.

1.3 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos paskaidroja, ka saprot iemeslus, kāpēc Komisija neizpauž pieprasīto dokumentu. Viņš arī pauda vilšanos par to, cik ilgs laiks Komisijai ir vajadzīgs, lai veiktu savu darbu. Tomēr viņš norādīja, ka kopumā uzskata, ka jautājums ir atrisināts, un pateicās Eiropas ombudam par viņa iejaukšanos.

1.4 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs ir paudis vilšanos par to, cik ilgs laiks Komisijai bija vajadzīgs, lai veiktu savu darbu, bet ir apsvēris jautājumu atrisināšanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka nav nepieciešama turpmāka izmeklēšana attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un ar to saistīto apgalvojumu.

Secinājums

Iepriekš 1.4. punktā minētā iemesla dēļ ombuds uzskata, ka nav nepieciešama turpmāka sūdzības izmeklēšana. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

(2) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).

(3) Skatīt 1. piezīmi.

(4) Skatīt 1. piezīmi.

(5) Skatīt 2. piezīmi.