Strasbūrā, 2008. gada 8. aprīlī

Cienītā M. kundze!

2007. gada 23. aprīlī Jūs Eiropas ombudam iesniedzāt sūdzību pret Eiropas Komisiju par Jūsu pieteikumu pagaidu darbam Komisijā. 2007. gada 25. jūnijā un 11. oktobrī Jūs mani informējāt par savām jaunajām pasta un e-pasta adresēm.

2006. gada 4. jūlijā es informēju Komisijas priekšsēdētāju par Jūsu sūdzību un lūdzu viņu līdz 2007. gada 30. septembrim iesniegt atzinumu par to. Komisija 2007. gada 15. oktobrī nosūtīja savu atzinumu franču valodā. 2007. gada 29. oktobrī tā nosūtīja savu atzinumu angļu valodā. 2007. gada 17. novembrī Jūs pieprasījāt informāciju par Jūsu sūdzības izskatīšanu. Es 2007. gada 28. novembrī pārsūtīju Jums Komisijas atzinumu ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ja Jūs to vēlētos.

2007. gada 5. decembrī Jūs man nosūtījāt savus apsvērumus par Komisijas atzinumu.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka lietas fakti kopumā ir šādi:

Sūdzības iesniedzējs ir vides eksperts ar plašu darba pieredzi kā ierēdnis Apvienotās Karalistes valdībā. 2005. gadā viņa pārcēlās uz Beļģiju, lai pievienotos savam laulātajam. 2006. gada janvārī viņa pieteicās pagaidu amatam Eiropas Komisijā, izmantojot elektronisku pieteikumu, tā saukto "EU CV Online" sistēmu.

2006. gada 26. janvārī viņa papildināja savu pieteikumu. Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 30. janvārī saņēma īsu Komisijas atbildi, kurā tā norādīja, ka jaunā tiešsaistes sistēma nedarbojas pilnībā, bet ka tai jābūt pieejamai 2006. gada februāra vidū. Šīs situācijas dēļ viņas pieteikums netika izskatīts, un vēlāk viņa tika aicināta pieteikties vēlreiz. 2006. gada februāra vidū un pēc tam ik pēc dažām nedēļām sūdzības iesniedzējs iepazinās ar jauno tiešsaistes sistēmu un saprata, ka tā, šķiet, nedarbojas un ka tās izveide tiek pastāvīgi atlikta.

Jaunā sistēma sāka darboties tikai 2006. gada 9. jūnijā.

Tā kā papildu informācijas nebija, sūdzības iesniedzēja 2007. gada 17. janvārī nosūtīja Komisijai jautājumu par viņas pieteikuma statusu. Tajā pašā dienā viņa saņēma standarta atbildi ar vispārīgu informāciju par atlases procesu. Viņa uzskatīja, ka standarta atbilde ir neatbilstoša.

Sūdzības iesniedzēja 2007. gada 5. februārī iesniedza Komisijai oficiālu sūdzību, kurā pauda vilšanos par to, ka, neraugoties uz viņas prasmēm un pieredzi jomās, kas attiecas uz ES, viņa vairāk nekā gadu nav saņēmusi nekādu paziņojumu par viņas darba pieteikumu. Viņa arī pauda bažas par to, ka, neraugoties uz Direktīvas 2000/78/EK par vienlīdzīgu attieksmi pret nodarbinātību (1) ("Direktīva 2000/78") noteikumiem, vecums, šķiet, ir kandidātu atlases kritērijs. Viņa jo īpaši norādīja, ka viens no pirmajiem jautājumiem, kas ietverts standarta ES CV Online sistēmā, attiecas uz pieteikuma iesniedzēju vecumu. Tādēļ viņa lūdza pārliecību par šo jautājumu. Sūdzības iesniedzējs arī pieprasīja informāciju par vairākiem jautājumiem, proti, par to pastāvīgo ES darbinieku procentuālo daļu, kuri ir vecāki par 50 gadiem; pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu, ka ES ievēro piemērojamos Eiropas tiesību aktus par diskrimināciju vecuma dēļ; un pasākumi, ko ES veic attiecībā uz to cilvēku "iekļaušanu", kuri ir vecāki par 50 gadiem.

Komisija 2007. gada 22. martā atbildēja uz sūdzības iesniedzēja jautājumiem. Tā atzina sūdzības iesniedzējas neapmierinātību ar standarta atbildes saņemšanu uz viņas izmeklēšanu un sniedza pieprasīto informāciju. Komisija uzsvēra, ka tā ir apņēmusies izvairīties no jebkāda veida diskriminācijas, un veica visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu Civildienesta noteikumu 1. panta d) punktā ietvertās diskriminācijas novēršanas klauzulas pareizu piemērošanu. Iestāde paskaidroja, ka tā būtu vēlējusies piedāvāt sūdzības iesniedzējam pozitīvāku perspektīvu attiecībā uz darba iespējām. Tomēr tā norādīja, ka bija vairāk kandidātu nekā pieejamo amata vietu. Līdz ar to Komisija norādīja, ka ir nepieciešama taisnīga un pārredzama atlases procedūra, kas parasti izpaužas kā atlases testi, kurus organizē EPSO, kura tīmekļa vietni sūdzības iesniedzējs tika uzaicināts apmeklēt.

Sūdzības iesniedzēja uzskatīja, ka viņas pieteikuma izskatīšana un ar to saistītā sarakste ar Komisiju bija nepietiekama un ka Komisijas atbildes saturs uz viņas sūdzību bija nepietiekams. Viņai bija aizdomas, ka vecums tika izmantots kā atlases kritērijs un ka viņa tika diskriminēta vecuma dēļ. Tādēļ viņa iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam.

Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā ombudam kopsavilkuma veidā izteica šādus apgalvojumus un apgalvojumus:

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka:

(1) Komisijas sistēma pagaidu darbinieku/līgumdarbinieku atlasei var radīt diskrimināciju vecuma dēļ, jo informācija par vecumu ir obligāta ES CV tiešsaistes sistēmā;

(2) viņas pieteikums darbam Komisijā vecuma dēļ ir izskatīts mazāk labvēlīgi nekā citi;

(3) Komisija pienācīgi neizskatīja viņas sākotnējo pieteikumu un tam sekojošo saraksti, jo tā nepaskaidroja vai neatvainojās par atkārtotiem kavējumiem ES CV Online sistēmas darbības nodrošināšanā.

Sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka viņai no Komisijas būtu jāsaņem i) apliecinājums, ka viņas pieteikums netiks izskatīts mazāk labvēlīgi vecuma dēļ, un ii) paskaidrojums par atkārtotiem kavējumiem ES CV Online sistēmas darbības nodrošināšanā.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija vispirms izskaidroja lietas priekšvēsturi un pēc tam pievērsās katram sūdzības iesniedzēja apgalvojumam.

(1) Vecuma kā kritērija izmantošana pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atlases procedūrā

Komisija paskaidroja, ka objektīvais iemesls, kāpēc lietotājiem tika jautāts viņu dzimšanas datums, attiecās uz tehniskiem, operatīviem un juridiskiem jautājumiem. Tā norādīja, ka no tehniskā viedokļa dzimšanas datums ir viens no galvenajiem kritērijiem, ko datubāzes izmanto, lai pārbaudītu ierakstu dublēšanos, identificētu personas utt. Turklāt Komisija apgalvoja, ka vecums ir noderīga informācija, analizējot pieteikuma iesniedzēja CV, jo, lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja uzticamību, tā var to salīdzināt ar diploma iegūšanas datumu vai profesionālās pieredzes gadu skaitu. Tāpēc dzimšanas datums ir būtisks instruments, kas vajadzīgs, lai novērtētu tūkstošiem nepasūtītu darba pieteikumu un atbilžu uz uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību, ko Komisija regulāri saņem.

No juridiskā viedokļa Komisijai ir jāpārbauda prasītāja vecums pirms stāšanās darbā, jo neviens nevar tikt pieņemts darbā līdz noteiktam vecumam un Civildienesta noteikumos ir precizēts, ka pēc noteikta vecuma sasniegšanas darbinieki var pensionēties vai pat viņiem ir jāpensionējas.

(2) Sūdzības iesniedzēja pieteikuma izskatīšana vecuma dēļ

Komisija uzsvēra, ka jaunie darbinieki tika iecelti amatā, pamatojoties tikai uz pieejamajiem līdzekļiem un ņemot vērā dienesta intereses. Attiecīgi katra kandidāta profils tika izvērtēts, ņemot vērā amata prasības. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija apgalvoja, ka iespēja, ka ar sūdzības iesniedzēju nesazinās viņas vecuma dēļ, ir pilnīgi nepamatota un spekulatīva.

Komisija norādīja, ka tā pieņēma darbā visu vecumu personas visu veidu nodarbinātībai. Kopš 2004. gada 1. maija darbā ir pieņemti vai pieņemti aptuveni 800 cilvēki vecumā no 50 gadiem, no kuriem 320 bija 55 gadus veci vai vecāki. Tas veidoja 5 % no kopējā jauno darbinieku skaita. Statistika par sadalījumu pēc vecuma liecina, ka 2007. gada janvārī 31 % ierēdņu un pagaidu darbinieku bija 50 gadus veci vai vecāki. No otras puses, 10 % līgumdarbinieku bija 50 gadus veci vai vecāki. Šie skaitļi apstiprināja, ka Komisijas nodarbinātības politikā vai darbā pieņemšanas praksē nebija diskriminācijas vecuma dēļ.

Komisija arī paskaidroja, ka tā saņem lielu skaitu nepieprasītu darba pieteikumu no visas Eiropas. Pretendentus var nodarbināt kā:

(1) Ierēdņi: Lai kļūtu par oficiālu kandidātu, tas jāieceļ pēc konkursa sekmīgas nokārtošanas. Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējs nav izturējis šādu konkursu.

(2) Līgumdarbinieki: Kandidātiem jābūt sekmīgiem tā dēvētajā CAST atlasē, kuru sūdzības iesniedzējs nav izturējis.

(3) Pagaidu darbinieki, kas ietver:

a) Pagaidu darbinieki, kurus nodarbina uz laiku saskaņā ar Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (PDNK) 2. panta a) punktu. PDNK 2. panta a) punktā ir noteikts, ka kandidāts ir izturējis ad hoc atlasi, kas publicēta EPSO tīmekļa vietnē. Tomēr sūdzības iesniedzēja vārds un uzvārds nav iekļauts to kandidātu sarakstā, kuri ir izturējuši šādu ad hoc atlasi.

b) Pagaidu darbiniekus pieņem darbā uz laiku saskaņā ar PDNK 2. panta b) vai d) punktu. Komisijā i) ja nodarbinātības periods pārsniedz trīs gadus, piemēro tādus pašus nosacījumus kā pagaidu darbiniekiem, kas nodarbināti saskaņā ar PDNK 2. panta a) punktu. Sūdzības iesniedzēja tika izslēgta, jo viņas vārds nebija iekļauts sarakstā; ii) ja nodarbinātības periods ir mazāks par trim gadiem, oficiāla atlases procedūra nav nepieciešama. Tomēr šajā gadījumā to darbinieku skaits, kurus var nodarbināt, ir ierobežots un pakļauts konkrētiem nosacījumiem, kas paredzēti Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Lēmuma C(2004)l 597/5 3. pantā. Turklāt kopš 2005. gada Komisijai ir juridisks pienākums piešķirt prioritāti pilsoņiem no valstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. un 2007. gadā . Komisija norādīja, ka šai vispārējai politikai nav paredzēti nekādi izņēmumi, ja vien nav vajadzīgs ļoti specializēts profils.

Ņemot vērā šos kritērijus, Komisija apgalvoja, ka nav pārsteidzoši, ka ar sūdzības iesniedzēju nav sazinājusies par iespējamo nodarbinātību Komisijā.

(3) Sūdzības iesniedzēja pirmā pieteikuma izskatīšana un kavēšanās ar ES CV Online sistēmas izveidi

Komisija apgalvo, ka sūdzības iesniedzējas bažas izrietēja no tā, ka viņa bija iesniegusi savu pirmo pieteikumu pārejas posmā starp veco darba pieteikumu apstrādes sistēmu un jauno ES CV Online sistēmu, kas galu galā tika izveidota vēlāk, nekā sākotnēji paredzēts.

Komisija paskaidroja, ka EU CV Online sistēma tika izstrādāta, lai vāktu un apstrādātu to ārējo kandidātu personas datus, kuri ir ieinteresēti ieņemt amatu Komisijā vai jebkurā citā Eiropas vai starptautiskā organizācijā, kas piedalās sistēmā. Tā norādīja, ka sistēmu ir iesniedzis un apstiprinājis Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, kura 2006. gada 14. septembra atzinums ir pievienots tās atzinumam. Datu apstrādes mērķis, izmantojot EU CV Online sistēmu, bija elektroniskā un meklējamā formā apkopot visus nepieprasītos un/vai ārējos pieteikumus, kā arī atbildes uz uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību. Kandidātiem bija jāaizpilda un jānosūta CV un pieteikums internetā. ES CV Online sistēma aizstāja nepieprasītu pieteikumu manuālu vai daļēji manuālu apstrādi ar saskaņotu sistēmu. Tikai Komisijas uzskaitē bija aptuveni 30 000 šāda veida pieteikumu, no kuriem daudzi dublē. Jaunā datubāze tika izstrādāta, lai risinātu šo problēmu un vienkāršotu visu atlases un darbā pieņemšanas procesu.

Attiecībā uz kavēšanos jaunās sistēmas izveidē Komisija norādīja, ka šāda sarežģīta pieteikuma izstrādes un izveides termiņš bija atkarīgs no vairākiem dažādiem faktoriem, tostarp budžeta pieejamības, noteiktajām prioritātēm un pieteikuma pieņemšanas no projekta funkcionālā īpašnieka puses. Komisija norādīja, ka lielais apstrādājamo pieteikumu skaits nozīmē, ka tās dienestiem nebija līdzekļu, lai katram kandidātam sniegtu individuālu atbildi.

Komisija secināja, ka sūdzības iesniedzējas apgalvojums, ka ar viņu nesazinājās viņas vecuma dēļ, nav pamatots.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos par Komisijas viedokli atkārtoja sūdzībā izteiktos apgalvojumus.

Sūdzības iesniedzēja nepiekrita dažām Komisijas piezīmēm un norādīja, ka viņa nav nosūtījusi vairākus pieteikumus, bet tikai vienu, lai gan šis pieteikums tika dzēsts sistēmas nomaiņas dēļ. Kad 2006. gada jūnijā sistēma sāka darboties, viņai bija jāaizpilda vēl viena tiešsaistes veidlapa, taču faktiski tā bija tā pati lietotne.

Sūdzības iesniedzēja uzsvēra, ka viņas mērķis, iesniedzot sūdzību ombudam, principā ir nodrošināt labu praksi attiecībā uz pieņemšanu darbā un nediskrimināciju vecuma dēļ. Viņa paskaidroja, ka neiebilst pret dzimšanas datuma norādīšanu, bet gan pret tā pamanāmu norādīšanu ES CV Online sistēmas pirmajā lapā. Viņa uzskata, ka dzimšanas datumi būtu jāglabā citur un jāizmanto tikai daudzveidības uzraudzībai vai ierēdņiem, kuri veic sākotnējās drošības/ticamības vai juridiskās pārbaudes. Viņa uzskatīja, ka Komisijas atlases procedūras laikā attieksme pret viņu bija mazāk labvēlīga viņas vecuma dēļ, un tāpēc viņa tika diskriminēta, jo nevajadzīga uzmanība tika pievērsta viņas vecumam/dzimšanas datumam. Viņasprāt, šī prakse esot pretrunā Direktīvai 2000/78, jo Komisija esot piemērojusi tiesību normu, kritēriju vai praksi, proti, prasību, lai viņas dzimšanas datums būtu skaidri norādīts EU CV Online sistēmas pirmajā lapā, kas viņu nostāda neizdevīgākā situācijā.

Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka, viņasprāt, Komisija nav kliedējusi viņas bažas par to, kā iestāde ir izskatījusi viņas pieteikumu. Lai gan viņa piekrita, ka dažkārt var rasties nenovēršami kavējumi, viņa uzskatīja, ka Komisija ir nepareizi izskatījusi viņas pieteikumu un ar to saistīto saraksti.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ES CV tiešsaistes sistēmas koncepcija ir laba, un tā būtu jāvērtē atzinīgi. Tomēr viņa uzskata, ka CV iesniegšanas procesa struktūra un saturs būtu rūpīgi jāpārskata, lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzējiem pieprasītie dati un veids, kādā tie tiek sniegti, netiek pakļauti neobjektivitātei vai iespējamai diskriminācijai.

Lēmums

1 Vecuma izmantošana darbā pieņemšanas nolūkos Komisijā

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Eiropas Komisijas pagaidu darbinieku/līgumdarbinieku atlases sistēma var radīt diskrimināciju vecuma dēļ, jo sistēmā "EU CV Online" ir noteikts, ka pieteikuma iesniedzējiem ir jāsniedz informācija par vecumu.

Sūdzības iesniedzējs pauž bažas par to, ka vecums, šķiet, ir kandidātu atlases kritērijs, neraugoties uz Direktīvas 2000/78/EK par vienlīdzīgu attieksmi pret nodarbinātību (2) ("Direktīva 2000/78") noteikumiem. Viņa norāda, ka informācija par vecumu/dzimšanas datumu tika parādīta kā viens no pirmajiem jautājumiem ES CV tiešsaistes sistēmā.

1.2 Komisija apgalvo, ka objektīvie iemesli, kādēļ lietotājiem tiek jautāts viņu dzimšanas datums, attiecas uz tehniskiem, darbības un juridiskiem apsvērumiem. Tā norāda, ka no tehniskā viedokļa dzimšanas datums ir viens no galvenajiem kritērijiem, ko datubāzes izmanto, lai pārbaudītu ierakstu dublēšanos, identificētu personas utt. Raugoties no darbības viedokļa, Komisija apgalvo, ka vecums ir instruments, lai novērtētu pieteikuma iesniedzēja uzticamību ,, jo šo informāciju var izmantot, lai analizētu pieteikuma iesniedzēja CV, salīdzinot to ar absolvēšanas datumu vai profesionālās pieredzes gadu skaitu. No juridiskā viedokļa Komisija norāda, ka tai ir jāpārbauda prasītāja vecums pirms stāšanās darbā, jo neviens nevar tikt pieņemts darbā līdz noteiktam vecumam un Civildienesta noteikumos ir precizēts, ka pēc noteikta vecuma sasniegšanas darbinieki var doties pensijā vai pat viņiem ir jādodas pensijā.

Komisija paskaidro, ka sistēma ir iesniegta Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam (EDAU) un tas to ir apstiprinājis.

1.3 Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos norāda, ka viņa nav iebildusi pret dzimšanas datuma norādīšanu, bet tikai pret tā parādīšanu redzamā vietā ES CV Online sistēmas pirmajā lapā. Viņa uzskata, ka dzimšanas datumi būtu jāglabā citur un jāizmanto tikai daudzveidības uzraudzībai vai ierēdņiem, kuri veic sākotnējās drošības/ticamības vai juridiskās pārbaudes.

1.4 Ombuds atgādina, ka saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas viedokli nediskriminācijas vecuma dēļ princips ir vispārējs Kopienas tiesību princips (3). Princips par nediskrimināciju vecuma dēļ ir ietverts arī Pamattiesību hartas 21. pantā (4). Saskaņā ar šo principu attieksme pret personām nedrīkst būt atšķirīga vecuma dēļ, ja vien šāda atšķirīga attieksme nav objektīvi pamatota (5), piemēram, ar nepieciešamību sasniegt likumīgu mērķi. Ombuds arī norāda, ka Eiropas Kopienu Tiesa ir arī noteikusi, ka līdzekļiem, ko izmanto šāda leģitīma mērķa sasniegšanai, ir jābūt "piemērotiem un vajadzīgiem"(6).

1.5 Nediskriminācijas vecuma dēļ princips ir ietverts arī Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punktā (7).

1.6 Ombuds arī atzīmē, ka Kopienas līmenī tiesiskais regulējums cīņai pret diskrimināciju, tostarp vecuma dēļ, ir noteikts Direktīvā 2000/78. Direktīva aizliedz jebkādu tiešu vai netiešu diskrimināciju, kas izriet no vecuma apsvērumu izmantošanas.

1.7 Pamatojoties uz pieejamo informāciju, šķiet, ka darba meklētājiem, kuri meklē darbu Komisijā, ir jāaizpilda tā sauktā ES CV Online sistēma un elektroniskās veidlapas pirmajā lappusē jānorāda viņu vecums/dzimšanas datums.

1.8 Ombuds vispirms norāda, ka nepieciešamība norādīt vecumu ES CV tiešsaistes sistēmā vienādi attiecas uz visiem kandidātiem. Tomēr šis apstāklis vien pilnībā neizslēdz iespēju, ka šāda informācija varētu tikt izmantota atšķirīgai attieksmei pret noteiktiem kandidātiem. Saskaņā ar Direktīvas 2000/78 2. panta 1. punkta 2. apakšpunktu netieša diskriminācija ir tad, ja:

"Acīmredzami neitrāla noteikuma, kritērija vai prakses dēļ personas, kurām ir (...) konkrēts vecums (...), būtu īpaši nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar citām personām, ja vien: šis noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi attaisnota ar likumīgu mērķi, un šā mērķa sasniegšanas līdzekļi ir atbilstīgi un vajadzīgi." ;

Tāpēc ir lietderīgi pārbaudīt, vai šādas informācijas iekļaušana EU CV Online sistēmā palīdz sasniegt leģitīmu mērķi un vai līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir piemēroti un vajadzīgi.

1.9 Ombuds norāda, ka Komisija objektīvu tehnisku, operatīvu un juridisku iemeslu dēļ ir pamatojusi vecuma iekļaušanu ES CV Online sistēmā. Šķiet, ka dzimšanas datumu Komisija izmanto kā tehnisku līdzekli, lai izvairītos no dubultiem ierakstiem vai identificētu personas; kā operatīvu instrumentu pieteikuma iesniedzēja ticamības novērtēšanai, salīdzinot to ar attiecīgo informāciju; un kā juridisks mehānisms, lai nodrošinātu atbilstību Civildienesta noteikumiem.

Tāpēc vecuma iekļaušana ES CV Online sistēmā palīdz sasniegt leģitīmus mērķus . Turklāt līdzekļi šo likumīgo mērķu sasniegšanai šķiet piemēroti vai nepieciešami.

1.10. Ombuds ņem vērā arī to, ka saskaņā ar 27. panta 2. punktu Regulā 45/2001 par personas datu apstrādi ("Regula 45/2001")(8) ES CV Online sistēma pirms tās izveides tika iesniegta Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam (EDAU), lai nodrošinātu, ka gan šajā sistēmā iekļaujamie dati, gan tās apstrāde atbilst minētās regulas noteikumiem. Ombuds norāda, ka saskaņā ar regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu datus var vākt tikai „konkrētiem, skaidriem un likumīgiem mērķiem”.

Ombuds ir rūpīgi pārskatījis EDAU 2006. gada 14. septembra ziņojuma saturu, ko Komisija pievienoja savam atzinumam. Ombuds norāda, ka EDAU īpaši ņēma vērā to, ka kandidātu dzimšanas datums ir informācijas elements, kas jāiekļauj ES CV tiešsaistes sistēmā (9). Ombuds arī norāda, ka, izanalizējis attiecīgo datu veidu un to paredzēto apstrādi, EDAU secināja, ka ES CV Online sistēma, šķiet, nepārkāpj Regulas 45/2001 noteikumus. EDAU arī ierosināja, ka Komisijai vajadzētu būt īpaši modrai attiecībā uz dažiem aspektiem, kas saistīti ar minēto datu apstrādi (10). Tādējādi EDAU uzskati par šo jautājumu, šķiet, sakrīt ar ombuda uzskatiem.

1.11 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ombuds ir secinājis, ka tas vien, ka ES CV Online sistēmā ir iekļauta informācija par vecumu/dzimšanas datumu, ne vienmēr rada diskrimināciju vecuma dēļ. Tāpēc šķiet, ka attiecībā uz šo lietas aspektu nav pieļautas administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzēja diskriminācija vecuma dēļ

2.1 Sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka attieksme pret viņas pieteikumu darbam Komisijā vecuma dēļ bija mazāk labvēlīga nekā pret citiem. Sūdzības iesniedzējai ir aizdomas, ka dati par pieteikuma iesniedzēju vecumu tika izmantoti kā atlases kritērijs un ka viņa tika diskriminēta vecuma dēļ.

Tāpēc sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Komisijai būtu jāsniedz viņai garantija, ka viņas pieteikums netiks izskatīts mazāk labvēlīgi vecuma dēļ.

2.2 Komisija apgalvo, ka jaunie darbinieki tiek iecelti amatā, pamatojoties tikai uz pieejamajiem līdzekļiem un ņemot vērā dienesta intereses. Attiecīgi katra kandidāta profils tiek aplūkots, ņemot vērā dienesta prasības . Ņemot vērā iepriekš minēto, viedoklis, ka ar sūdzības iesniedzēju nesazinājās viņas vecuma dēļ, bija nepamatots un spekulatīvs.

Komisija arī paskaidro, ka tā pieņem darbā visu vecumu personas visu veidu nodarbinātībai. Tajā sniegta statistika par tādu cilvēku pieņemšanu darbā, kas vecāki par 50 gadiem. Iestāde uzskata, ka šie statistikas dati liecina, ka Komisijas nodarbinātības politikā vai darbā pieņemšanas praksē nav diskriminācijas vecuma dēļ.

Komisija arī norāda, ka kandidātus darbam var nodarbināt kā ierēdņus, kā arī līgumdarbiniekus un pagaidu darbiniekus, un apraksta kritērijus un prasības, kurām kandidātiem uz katru no šiem amatu veidiem jāatbilst, lai viņus varētu atlasīt. Komisija apgalvo, ka ar sūdzības iesniedzēju nesazinājās par iespējamo nodarbinātību šajā iestādē, jo viņa neatbilda nevienam no šiem kritērijiem.

Tāpēc Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzējas apgalvojums, ka ar viņu nesazinājās viņas vecuma dēļ, nav pamatots.

2.3 Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos apgalvo, ka Komisijas atlases procedūras laikā attieksme pret viņu bija mazāk labvēlīga, jo informācija par viņas vecumu bija skaidri redzama ES CV Online sistēmas pirmajā lapā.

2.4 Ombuds atzīmē, ka vispārējais jautājums par to, vai Komisijas vispārējā prakse iekļaut informāciju par vecumu/dzimšanas datumu ES CV Online sistēmā pati par sevi var būt diskriminējoša, jau ir izskatīts iepriekš 1. punktā.

2.5 Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas pieteikuma individuālo novērtējumu ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzēja ir pamatojusi savu lietu ar "aizdomām", ka viņa ir tikusi diskriminēta vecuma dēļ. Tomēr viņa nav norādījusi nekādus faktus, lai pamatotu savu lietu.

Tā kā nav faktu, kas varētu liecināt par tiešu vai netiešu diskrimināciju pret sūdzības iesniedzēju vecuma dēļ, ombuds secina, ka nav pamata turpināt izmeklēšanu attiecībā uz šo lietas aspektu.

2.6 Saistībā ar viņas pieteikuma izskatīšanu ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzēja ir pieprasījusi, lai Komisija viņai apliecinātu, ka viņas pieteikums netiks izskatīts mazāk labvēlīgi vecuma dēļ. Ombude arī norāda, ka Komisija kā nepamatotu un spekulatīvu ir noraidījusi iespēju, ka ar sūdzības iesniedzēju nav notikusi sazināšanās viņas vecuma dēļ, un tāpēc viņas pieteikums tika izskatīts mazāk labvēlīgi vecuma dēļ.

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus un Komisijas paziņojumu, ombuds uzskata, ka attiecībā uz šo lietas aspektu turpmāka izmeklēšana nav nepieciešama.

Sūdzības iesniedzēja pieteikuma izskatīšana Komisijā

3.1 Sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Komisija nav pienācīgi izskatījusi ne viņas sākotnējo pieteikumu, ne ar to saistīto saraksti, jo tā nav paskaidrojusi vai atvainojusies par atkārtotiem kavējumiem ES CV Online sistēmas darbības nodrošināšanā.

Sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Komisijai būtu viņai jāsniedz paskaidrojums par atkārtotiem kavējumiem ES CV Online sistēmas darbības nodrošināšanā.

3.2 Komisija apgalvo, ka sūdzības iesniedzējai bija grūtības, jo viņa bija iesniegusi savu pirmo pieteikumu pārejas posmā no vecās darba pieteikumu apstrādes sistēmas uz jauno ES CV Online sistēmu, kas galu galā tika izveidota vēlāk, nekā sākotnēji bija paredzēts.

Komisija paskaidro, ka, lai paātrinātu aptuveni 30 000 saņemto darba pieteikumu izskatīšanu, tā ir izstrādājusi tā saukto EU CV Online sistēmu, kuras mērķis ir vākt un apstrādāt ārējo kandidātu, kas meklē darbu, personas datus. Aizstājot nepieprasītu pieteikumu manuālu vai daļēji manuālu apstrādi ar saskaņotu sistēmu, jaunā datubāze vienkāršo visu atlases un darbā pieņemšanas procesu.

Attiecībā uz kavēšanos jaunās sistēmas izveidē Komisija apgalvo, ka šādas sarežģītas lietotnes izstrādes un izveides termiņš bija atkarīgs no vairākiem dažādiem faktoriem, tostarp budžeta pieejamības, noteiktajām prioritātēm un pieteikuma pieņemšanas no projekta funkcionālā īpašnieka puses. Komisija norādīja, ka lielais apstrādājamo pieteikumu skaits nozīmē, ka tās dienesti nevarēja sniegt individuālu atbildi katram kandidātam.

3.3 Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos norāda, ka viņa piekrīt, ka dažkārt var rasties nenovēršami kavējumi, lai gan viņas gadījumā viņa uzskata, ka Komisija ir nepareizi izskatījusi viņas pieteikumu un ar to saistīto saraksti.

3.4 Ombuds ir rūpīgi izskatījis sūdzības iesniedzēja un Komisijas saraksti, kuras kopija ir pievienota sūdzībai.

Pamatojoties uz šo informāciju, šķiet, ka 2006. gada 26. janvārī sūdzības iesniedzējs rakstīja Komisijai un jautāja par iespēju tikt nodarbinātam šajā iestādē. Komisija atbildēja 2006. gada 30. janvārī un aicināja sūdzības iesniedzēju pārbaudīt par personālu un administrāciju atbildīgo dienestu tīmekļa vietni, lai pārbaudītu, kad jaunā tiešsaistes pieteikšanās sistēma sāks darboties.

Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 6. jūnijā rakstīja Komisijai, lai iesniegtu sūdzību par kavēšanos jaunās tiešsaistes pieteikumu sistēmas darbības nodrošināšanā. Viņa lūdza precizēt datumu, kurā sistēma darbosies. Komisija 2006. gada 9. jūnijā apstiprināja sūdzības iesniedzējas pieteikuma saņemšanu un paskaidroja, ka ar viņu sazināsies tikai tad, ja viņu izvēlēsies intervijai.

Sūdzības iesniedzēja 2007. gada 17. janvārī nosūtīja Komisijai e-pasta vēstuli, kurā pauda vilšanos par to, ka līdz tam laikam ar viņu nesazinājās par nodarbinātību. Sūdzības iesniedzējs pieprasīja vairākus statistikas datus par to ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku procentuālo daļu, kuri ir vecāki par 50 gadiem un kurus pieņēmusi darbā Komisija; pasākumi, ko iestāde veikusi, lai izpildītu Direktīvas 2000/78 prasības; un pasākumus, kas veikti attiecībā uz to cilvēku iekļaušanu Komisijā, kuri ir vecāki par 50 gadiem. Komisija 2007. gada 17. janvārī nosūtīja sūdzības iesniedzējai standarta atbildi franču, angļu un vācu valodā, aicinot viņu pārbaudīt par personālu un administrāciju atbildīgo Komisijas dienestu tīmekļa vietni un iesniegt pieteikumu, izmantojot EU CV Online sistēmu.

Sūdzības iesniedzēja 2007. gada 5. februārī atkārtoja savu jautājumu. Komisija 2007. gada 6. martā apstiprināja sūdzības iesniedzējas lūguma saņemšanu un informēja viņu, ka viņai jāsaņem atbilde par izvirzītajiem jautājumiem. Komisija 2007. gada 22. martā atbildēja sūdzības iesniedzējam. Savā atbildē Komisija atsaucās uz sūdzības iesniedzējas neapmierinātību ar to, ka tā ir saņēmusi tikai standarta atbildi uz viņas jautājumu, un pauda nožēlu par šīs atbildes nosūtīšanu. Komisija arī sniedza visu sūdzības iesniedzēja pieprasīto statistiku.

3.5 Ombuds norāda, ka, atbildot uz sūdzības iesniedzējas pirmo nodarbinātības pieprasījumu 2006. gada 30. janvārī, Komisija viņu informēja par gaidāmo jauno tiešsaistes pieteikšanās sistēmu - tā saukto EU CV Online sistēmu, kas tolaik nedarbojās. Ombude arī atzīmē, ka 2006. gada jūnijā, tā kā vietne vēl nedarbojās, sūdzības iesniedzēja 2006. gada 6. jūnijā vēlreiz rakstīja Komisijai un atkārtoti iesniedza savu darba pieteikumu.

Ombuds ņem vērā, kā to apgalvo Komisija, ka šādas sarežģītas datorprogrammas izveide varēja izraisīt negaidītu kavēšanos. Tomēr ombude pauž nožēlu par to, ka, ņemot vērā šādu kavēšanos, Komisija nebija apsvērusi iespēju informēt potenciālos pieteikuma iesniedzējus par iespēju, ka līdz brīdim, kad tās tīmekļa vietne sāks darboties, viņiem bija iespēja iesniegt darba pieteikumus, izmantojot citus līdzekļus, piemēram, pastu, faksu vai e-pastu. Tomēr ombuds atzīmē, ka 2006. gada 9. jūnijā pēc sūdzības iesniedzēja jaunā pieteikuma saņemšanas Komisija to reģistrēja un pārskatīja.

3.6 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja sarakstes apstrādi ombuds uzskata, ka Komisijas 2007. gada 17. janvārī nosūtītā standarta atbilde uz sūdzības iesniedzēja 2007. gada 17. janvāra jautājumu nebija atbilstoša atbilde. Tomēr ombuds norāda, ka, atbildot uz sūdzības iesniedzējas jauno 2007. gada 5. februāra jautājumu, Komisija ir atklājusi savu kļūdu un savā jaunajā 2007. gada 22. marta vēstulē tā ir sniegusi pieprasīto informāciju, atzinusi sūdzības iesniedzējas neapmierinātību ar to, ka tā ir saņēmusi tikai standarta atbildi uz viņas jautājumu, un paudusi nožēlu par šīs atbildes nosūtīšanu.

3.7 Ombuds norāda, ka saistībā ar sūdzības iesniedzēja prasību Komisijai sniegt paskaidrojumu par atkārtotiem kavējumiem ES CV Online sistēmas darbības nodrošināšanā iestāde savā atzinumā pievērsās šim jautājumam. Ombuds norāda, ka Komisija ir paskaidrojusi, ka šāda sarežģīta pieteikuma izstrādes un izveides termiņš bija atkarīgs no vairākiem dažādiem faktoriem, tostarp budžeta pieejamības, noteiktajām prioritātēm un pieteikuma pieņemšanas no projekta funkcionālā īpašnieka puses. Ņemot vērā problēmas būtību, ombuds uzskata, ka šī atbilde šķiet pamatota.

3.8 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka attiecībā uz šo lietas aspektu turpmāka izmeklēšana nav nepieciešama.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi attiecībā uz lietas pirmo aspektu. Turklāt ombuds uzskata, ka nav nepieciešama turpmāka izmeklēšana attiecībā uz lietas otro un trešo aspektu.

Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju; OV 2000, L 303, 16. lpp.

(2) Skatīt 1. piezīmi.

(3) Skatīt spriedumu lietā C-144/04 Mangold (Krājums 2005, I-9981. lpp., 75. punkts).

(4) OV 2000, C 364, 1. lpp.

(5) Skatīt lietu C-344/04 International Air Transport and others [2006] ECR I-403, 95. punkts.

(6) Skatīt 2007. gada 16. oktobra spriedumu lietā C-411/05 Palacios de la Villa, Krājumā vēl nav publicēts.

(7) "Piemērojot šos Civildienesta noteikumus, ir aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. " Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 723/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību; OV L 124, 1. lpp.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti; OV L 8, 1. lpp.

(9) EDAU ziņojuma 2.1. punkts (2. lpp.).

(10) Secinājums (9. lpp.).