Strasbūrā, 2008. gada 24. aprīlī

Godātais X kungs!

Jūs 2007. gada 16. martā iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam par Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) saistībā ar Jūsu dalību atklātā konkursā.

2007. gada 6. jūnijā es pārsūtīju sūdzību EPSO direktoram. EPSO 2007. gada 21. septembrī nosūtīja atzinumu, kuru es jums nosūtīju kopā ar uzaicinājumu sniegt apsvērumus. Savus apsvērumus Jūs iesniedzāt 2007. gada 28. novembrī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka faktus var apkopot šādi:

Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā, kura mērķis bija izveidot asistentu rezervi.

2006. gada 28. jūnijā Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) viņu informēja, ka mutiskajā pārbaudījumā viņš nav guvis pietiekamus rezultātus un ka līdz ar to viņa vārds nav iekļauts rezerves sarakstā.

Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 10. jūlijā rakstīja EPSO, lūdzot atkārtoti izskatīt viņa mutisko pārbaudījumu. Viņš apgalvoja, ka viņa atzīme neatbilst viņa sniegumam pārbaudījuma laikā, un norādīja, ka uz 80 % jautājumu ir atbildējis draudzīgi un mierīgi. Viņš lūdza, lai viņu informē par mutiskajā pārbaudījumā izmantotajiem vērtēšanas kritērijiem, kā arī par atlases komisijas novērtējumiem.

EPSO 2006. gada 20. jūlijā atbildēja sūdzības iesniedzējam. Tā norādīja, ka atlases komisija ir atkārtoti pārbaudījusi viņa atzīmes mutiskajā pārbaudījumā un ka kļūdu nav. Tā piebilda, ka mutiskā pārbaudījuma laikā sūdzības iesniedzējs nebija pierādījis pietiekamas zināšanas par sekretariāta uzdevumiem un nebija pārliecinājis padomi, ka viņš var pildīt paziņojumā par konkursu aprakstītos uzdevumus (A sadaļas I daļa). EPSO uzskata, ka, ņemot vērā kolēģijas darba slepenību, piekļuvi vērtēšanas kritērijiem un citiem sūdzības iesniedzēja pieprasītajiem dokumentiem nevarēja piešķirt. EPSO vērsa sūdzības iesniedzēja uzmanību uz ombuda lēmumu par sūdzību Nr. 324/2003/MF.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā norādīja, ka ir pareizi atbildējis uz uzdotajiem jautājumiem. Attiecībā uz kandidātu salīdzinošo novērtējumu viņš piebilda, ka, tā kā viņš bija viens no pirmajiem kandidātiem, kas piedalījās mutiskajā pārbaudījumā, viņš šaubījās, vai atlases komisija atceras viņa sniegumu, un uzskatīja, ka vai nu viņa pārbaudījuma punkti tika piešķirti nekavējoties, vai arī viņš tika izslēgts pirms salīdzinošā novērtējuma veikšanas. Viņš nepiekrīt EPSO apgalvojumam, ka viņa zināšanas par sekretariāta uzdevumiem ir nepietiekamas. Viņš uzskatīja, ka padome viņu izslēdza, pamatojoties uz viņa snieguma subjektīvu novērtējumu, nevis uz objektīviem vērtēšanas kritērijiem. Ņemot vērā viņa atbildes, nebija iespējams iegūt izslēdzošu atzīmi. Viņš piebilst, ka pārbaudes vērtēšanas kritēriji un padomes vērtējumi viņam netika piešķirti.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka atlases komisija nav pienācīgi novērtējusi viņa sniegumu mutiskajā pārbaudījumā un ka viņa snieguma novērtējums nav balstīts uz objektīviem vērtēšanas kritērijiem. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka EPSO viņam nav devis piekļuvi mutiskā pārbaudījuma vērtēšanas kritērijiem un padomes novērtējumiem. Viņš apgalvoja, ka viņa sniegums būtu jānovērtē no jauna. Viņš arī apgalvoja, ka viņa vārds būtu jāiekļauj rezerves sarakstā vai ka atklātais konkurss būtu jāatceļ taisnīgas attieksmes pret kandidātiem trūkuma un valdes objektivitātes trūkuma dēļ. Visbeidzot, viņš apgalvoja, ka viņam būtu jānodrošina piekļuve mutiskā pārbaudījuma vērtēšanas kritērijiem un padomes novērtējumiem.

2007. gada 6. jūnijā ombuds uzsāka izmeklēšanu par šādu apgalvojumu un prasību:

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO viņam nav devis piekļuvi mutiskā pārbaudījuma vērtēšanas kritērijiem un atlases komisijas novērtējumiem. Viņš apgalvoja, ka viņam būtu jānodrošina piekļuve šiem kritērijiem un novērtējumiem.

Ombuds uzskatīja, ka nav pietiekama pamata sākt izmeklēšanu par apgalvojumu un apgalvojumu par sūdzības iesniedzēja snieguma novērtējumu, jo sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis konkrētus argumentus par atlases komisijas lēmuma pamatojuma pamatotību. Turklāt netika izpildīti pieņemamības nosacījumi attiecībā uz apgalvojumu, ka novērtējums nebija balstīts uz objektīviem vērtēšanas kritērijiem, un apgalvojumu, ka viņa vārds būtu jāiekļauj rezerves sarakstā vai ka atklātais konkurss būtu jāatceļ, jo sūdzības iesniedzējs attiecībā uz šiem jautājumiem iepriekš nebija izmantojis piemērotas administratīvas pieejas.

Pieprasījums

EPSO atzinums

EPSO atzinumu var apkopot šādi.

EPSO atgādināja, ka mutiskais pārbaudījums sastāv no intervijas ar atlases komisiju, kuras mērķis ir novērtēt kandidātu prasmes veikt pienākumus, kas aprakstīti paziņojumā par konkursu (A sadaļas I daļa). EPSO paskaidroja, ka, lai novērtētu kandidātu prasmes mutiskā pārbaudījuma laikā, padome pirms minētā pārbaudījuma veikšanas sagatavoja novērtējuma lapu, kurā izklāstīti vērtēšanas kritēriji. Šie kritēriji atbilda paziņojuma par konkursu noteikumiem. Šīs prasmes cita starpā attiecas uz sekretariāta uzdevumiem, kas saistīti ar sanāksmju organizēšanu, komandējumu sagatavošanu utt.; kā arī virkne citu standarta sekretariāta uzdevumu: i) dokumentu un korespondences iesniegšana, korespondences uzraudzība, dienasgrāmatu pārvaldība utt.; teksta apstrāde kandidāta galvenajā valodā un, iespējams, citā ES oficiālajā valodā; iii) elektronisko dokumentu formatēšanu; un iv) dažādi administratīvi uzdevumi, kas saistīti ar datņu pārvaldību, izmantojot biroja programmatūras pakotnes. Intervijas laikā kolēģija novērtēja arī kandidātu speciālās zināšanas attiecīgajā jomā, viņu zināšanas par ES un tās iestādēm un viņu spēju pielāgoties darbam kā Eiropas civildienesta ierēdnim daudzkultūru vidē.

Atlases komisija šos kritērijus izmantoja vienoti un konsekventi, lai novērtētu visus kandidātus, tādējādi ievērojot objektivitātes un vienlīdzības prasības. Pēc diskusijām starp padomes locekļiem tā vienprātīgi noteica katra kandidāta galīgo atzīmi.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu uz kandidātu salīdzinošo novērtējumu attiecās aizklātība, kas attiecas uz atlases komisijas procedūrām (1). Turklāt padomes sēžu aizklātība nozīmēja, ka nebija iespējams paziņot atsevišķu padomes locekļu nostājas un novērtējuma lapas detalizētu saturu, proti, personiskus vai salīdzinošus novērtējumus (2). Tāpēc piekļuvi šai lapai nevarēja piešķirt.

EPSO atgādināja, ka savā Lēmumā 481/2002/IP ombuds apsvēra: "Komisijas viedoklis, ka novērtējuma lapa, kurā izklāstīts atlases komisiju vispārējais novērtējums un apsvērumi, būtu jāuzskata par pamatotu, ja uz to attiecas pienākums saglabāt atlases komisijas darba konfidencialitāti, kā noteikts Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā. "

EPSO arī atgādināja, ka mutiskā pārbaudījuma laikā atlases komisija ne tikai novērtēja, vai kandidāts ir sniedzis pareizu vai nepareizu atbildi, bet arī novērtēja kandidātu prasmes veikt paziņojumā par konkursu aprakstītos pienākumus. Padome savu kandidātu novērtējumu balstīja uz sniegtajām atbildēm, kā arī uz loģiskās domāšanas spējām un loģisko pieeju, kas bija šo atbilžu pamatā, kā arī uz to spēju pielāgoties darba videi un strādāt daudzkultūru vidē. Tā kā konkursa mērķis bija atlasīt labākos kandidātus veicamajiem pienākumiem, bija neizbēgami, ka komisija pārbaudīja kandidātu attiecīgos nopelnus un veica testus, lai tiktu atlasīti tikai labākie kandidāti. Tādējādi, kā tas ir apstiprināts Kopienu tiesu judikatūrā, kolēģijas uzdevums nebija automātisks, bet gan novērtējums, kas paredz rīcības brīvību.

Saskaņā ar pienākumu norādīt pamatojumu EPSO informēja sūdzības iesniedzēju par savu vērtējumu. Turklāt savā 2006. gada 20. jūlija vēstulē EPSO viņu informēja par viņa pieteikuma atkārtotas izskatīšanas rezultātiem un sniedza paskaidrojumus par iemesliem, kuru dēļ atlases komisija bija nolēmusi viņam piešķirt punktu skaitu, kas ir zemāks par minimālo punktu skaitu. Tā uzskatīja, ka kandidāts nav pierādījis labas speciālās zināšanas sekretariāta uzdevumu veikšanā un nav pārliecinājis to par savu spēju pildīt pienākumus.

Kā norādīts Kopienas tiesu judikatūrā, "ņemot vērā to, ka dažādos konkursa pārbaudījumos iegūto punktu paziņošana ir pietiekams atlases komisijas lēmumu pamatojums, atlases komisijai nav pienākuma precizēt, kuras no kandidāta atbildēm bija nepietiekamas, vai paskaidrot, kāpēc tās tika uzskatītas par nepietiekamām"(3).

Visbeidzot, attiecībā uz vērtēšanas kritērijiem EPSO norādīja, ka šie kritēriji ir izklāstīti paziņojumā par konkursu un ka atlases komisija informēja kandidātu, ka mutiskā pārbaudījuma laikā viņš nav izpildījis dažus no šiem kritērijiem. Attiecībā uz padomes novērtējumiem sūdzības iesniedzējs tika informēts par padomes lēmumu un pēc tam atkal, kad viņš tika informēts par savām atzīmēm un kad viņam tika sniegti detalizēti paskaidrojumi. Kolēģijas darba slepenība, kas paredzēta tiesību aktos, aizliedz darīt zināmus atsevišķu Kolēģijas locekļu amatus un jebkādus kandidātu personiskus vai salīdzinošus novērtējumus.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzēja apsvērumus var apkopot šādi:

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju viņš tika izslēgts no atklātā konkursa citu iemeslu dēļ, kas nebija viņa atbildes mutiskā pārbaudījuma laikā. Viņš uzskatīja, ka EPSO atteica viņam piekļuvi novērtējumiem, un tikai atgādināja paziņojuma par konkursu noteikumus. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ombudam var būt piekļuve atlases komisijas procedūrām.

Lēmums

1 Iespējamā piekļuves nesniegšana mutiskā pārbaudījuma vērtēšanas kritērijiem un atlases komisijas novērtējumiem, kā arī ar tiem saistītais prasījums

1.1 Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātā konkursā un ieguva nepietiekamus mutiskā pārbaudījuma rezultātus, lai viņa vārdu iekļautu rezerves sarakstā. Viņš apgalvoja, ka Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) viņam nav nodrošinājis piekļuvi mutiskā pārbaudījuma vērtēšanas kritērijiem un atlases komisijas novērtējumiem. Viņš apgalvoja, ka viņam būtu jānodrošina piekļuve šiem kritērijiem un novērtējumiem.

1.2 Savā atzinumā EPSO atgādināja, ka ,, lai novērtētu kandidātu prasmes mutiskā pārbaudījuma laikā, atlases komisija pirms mutiskā pārbaudījuma sagatavoja novērtējuma lapu, kurā bija izklāstīti kritēriji, ko tā izmantos, veicot novērtējumu, un kas atbilda paziņojuma par konkursu noteikumiem:

• sekretariāta uzdevumi, kas saistīti ar sanāksmju organizēšanu, komandējumu sagatavošanu utt.; virkne citu standarta sekretariāta uzdevumu: dokumentu un korespondences iesniegšana, korespondences uzraudzība, dienasgrāmatu pārvaldība utt.; teksta apstrāde kandidāta galvenajā valodā un, iespējams, citā ES oficiālajā valodā, formatējot elektroniskos dokumentus; dažādi administratīvi uzdevumi, kas saistīti ar datņu pārvaldību, izmantojot biroja programmatūras pakotnes;
• kandidātu speciālās zināšanas attiecīgajā jomā;
• zināšanas par ES un tās iestādēm;
• spēja pielāgoties darbam kā Eiropas civildienesta ierēdnim daudzkultūru vidē.

Atlases komisija šos kritērijus izmantoja vienoti un konsekventi, lai novērtētu visus kandidātus, tādējādi ievērojot objektivitātes un vienlīdzības prasības. Pēc diskusijām starp padomes locekļiem tā vienprātīgi noteica katra kandidāta galīgo atzīmi.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu uz kandidātu salīdzinošo novērtējumu attiecās atlases komisijas sēžu aizklātība (4). Turklāt padomes sēžu aizklātība nozīmēja, ka nebija iespējams paziņot atsevišķu padomes locekļu nostājas un novērtējuma lapas detalizētu saturu, proti, personiskus vai salīdzinošus novērtējumus (5). Tāpēc piekļuvi šai lapai nevarēja piešķirt.

1.3 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs 2006. gada 10. jūlija vēstulē EPSO pieprasīja piekļuvi vērtēšanas kritērijiem un atlases komisijas novērtējumiem. Atbildē EPSO atsaucās uz pienākumiem, kas aprakstīti paziņojuma par konkursu A sadaļas I punktā, un uz padomes sēžu slepenību.

Ombuds arī norāda, ka, pēc tā domām, EPSO, izskatot jautājumu par vērtēšanas kritērijiem, vēlreiz atsaucās uz paziņojuma par konkursu A sadaļas I punktu un sniedza šo kritēriju sarakstu. Attiecībā uz atlases komisijas novērtējumiem EPSO paskaidroja, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Kopienu tiesu judikatūru uz atsevišķu komisijas locekļu nostājām un novērtējuma lapas detalizētu saturu, proti, personīgiem un salīdzinošiem novērtējumiem, attiecas komisijas sēžu slepenība.

1.4 Jautājums par piekļuvi atlases komisijas izmantotajiem atlases kritērijiem ir izvirzīts citās ombudam adresētās sūdzībās, proti, lēmumos par sūdzībām 2097/2003/(ADB)PB, 2028/2003/(MF)PB un 413/2004/(MF)PB. Iepriekš minēto sūdzību izmeklēšanu slēdza 2005. gada septembrī.

Iepriekš minētajās lietās ombuds sagatavoja trīs atsevišķus ieteikumu projektus, saskaņā ar kuriem Komisijai un EPSO būtu jāpārskata savi atteikumi piešķirt piekļuvi attiecīgi vērtēšanas kritērijiem, atlases komisijas noteiktajiem atlases kritērijiem un detalizētas vērtēšanas lapas kopijai.

Visos trijos gadījumos Komisija un EPSO iesniedza kopīgus atzinumus. Vienā no lietām (2097/2003/(ADB)PB) iepriekš minētās iestādes atbildēja uz ombuda ieteikuma projektu, iesniedzot rakstiskā pārbaudes darba kopiju ar atlases komisijas piezīmēm un labojumiem. Savā atzinumā Komisija un EPSO tomēr uzsvēra, ka labotā testa dokumenta publiskošana ir izņēmums, kas nav precedents.

Saistībā ar sūdzībām 2097/2003/(ABD)PB un 2028/2003/(MF)PB Komisija un EPSO nepiekrita atklāt atlases komisijas noteiktos atlases kritērijus un attiecībā uz sūdzību 413/2004/(MF)PB nepiekrita atklāt detalizētas novērtējuma lapas kopiju. Tomēr Komisija un EPSO norādīja, ka vispārīgākā līmenī tie izskata iespēju nodrošināt kandidātiem detalizētāku novērtējuma lapu, lai viņi varētu labāk saprast padomes veikto novērtējumu.

Ombuds 2005. gada 8. septembrī saistībā ar savu lēmumu par sūdzības 2097/2003/(ADB)PB izmeklēšanas izbeigšanu secināja, ka EPSO nostāja izvirza svarīgus faktu un tiesību jautājumus, kas ir vispārīgāki. Tādu pašu secinājumu viņš izdarīja savos turpmākajos 2005. gada 14. septembra un 22. septembra lēmumos, ar kuriem izbeidza izmeklēšanu attiecīgi par sūdzībām 2028/2003/(MF)PB un 413/2004/(MF)PB. Ņemot vērā iepriekš minēto secinājumu, viņš paziņo, ka uzsāks izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas attiecībā uz piekļuvi vērtēšanas kritērijiem.

Ombuds 2005. gada 10. oktobrī pēc savas iniciatīvas uzsāka izmeklēšanu OI/5/05/PB par kandidātu piekļuvi atlases komisiju noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, kurus piemēroja rakstiskajiem eksāmeniem, kas bija daļa no EPSO organizētajiem konkursiem. Ombuds 2007. gada 3. jūlijā veica papildu izmeklēšanu, lūdzot EPSO komentēt jautājumu par piekļuvi vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti mutiskajiem pārbaudījumiem. Izmeklēšana pēc savas iniciatīvas attiecas arī uz Valdes sēžu slepenību, kas paredzēta Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka, gaidot ombuda pēc savas iniciatīvas veiktās izmeklēšanas rezultātus, nav pamata turpināt izmeklēšanu par šo sūdzību pret EPSO. Informāciju par ombuda pašiniciatīvas izmeklēšanas rezultātiem savlaicīgi publicēs ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, turpmāka izmeklēšana nav nepieciešama. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī EPSO direktors.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) 1972. gada 14. jūlija spriedums lietā 44/71 Marcato ( Recueil, 427. lpp.).

(2) Lieta T-336/02 Christensen/Komisija, Krājums-CDL, I-A-75. un II-341. lpp.

(3) Lieta T-153/95 Kaps pret Tiesu, 1996, ECR-SC I-A-233 un II-663, 81. punkts. Tiesībsarga dienestu tulkojums no franču valodas oriģinālvalodas: "dès lors que la communication des résultats chiffrés obtenus par un candidat aux différentes épreuves d'un concours constitue une motivation suffisante du jugement de valeur porté par le jury, un jury de concours ne saurait être tenu, en vue de motiver sa décision de ne pas inscrire un candidat sur la liste d'aptitude à l'issue d'un concours, de préciser les réponses du candidat qui ont été jugées insuffisantes ou d'expliquer pourquoi celle-ci ont été jugées insuffisantes".

(4) 1972. gada 14. jūlija spriedums lietā 44/71 Marcato ( Recueil, 427. lpp.).

(5) Lieta T-336/02 Christensen/Komisija, Krājums-CDL, I-A-75. un II-341. lpp.