Strasbūrā, 2007. gada 25. aprīlī

Godātais I. kungs!

Jūs 2007. gada 3. janvārī iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par Eiropas Komisijas delegāciju Tunisā (Tunisijā).

Sūdzības iesniegšanas laikā jūs nedzīvojāt Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, un izrādījās, ka neesat Eiropas Savienības pilsonis. Tādējādi izrādījās, ka jums nebija tiesību iesniegt sūdzību ombudam. Tomēr es uzskatīju, ka Jūsu sūdzībā izvirzītie jautājumi man būtu jārisina izmeklēšanā pēc savas iniciatīvas.

2007. gada 22. janvārī es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam.

2007. gada 27. janvārī jūs mani informējāt, ka esat Francijas pilsonis. Šādos apstākļos es nolēmu jūsu lietu turpmāk izskatīt kā sūdzību, nevis kā izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas.

2007. gada 7. februārī Jūs man nosūtījāt vēstuli par Jūsu sūdzību. Jūs arī norādījāt, ka šeit paskaidroto iemeslu dēļ Jūs vēlējāties, lai ombuds neturpinātu Jūsu sūdzības izmeklēšanu.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgie fakti ir šādi:

Eiropas Komisijas delegācija Tunisā (Tunisijā) 2004. gada 5. februārī nosūtīja faksu sūdzības iesniedzēja mazajam uzņēmumam Tunisā, kurā tā ierosināja cenu par ievērojama plakātu, reklāmas materiālu un bukletu daudzuma iespiešanu konkrētam pasākumam, proti, Eiropas Kino dienām Tunisijā.

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 8. martā iesniedza savu piedāvājumu delegācijai.

2004. gada 3. maijā sūdzības iesniedzējs nosūtīja delegācijai rēķinu, ko delegācija saņēma 2004. gada 5. maijā.

Tomēr sūdzības iesniedzējam netika maksāts par iepriekš minēto preču ražošanu.

Pēc tam sūdzības iesniedzējs vērsās pie delegācijas, pieprasot maksājumu.

2004. gada 24. septembrī delegācija atbildēja, ka šis maksājums tika veikts citai sabiedrībai Challenge Tunisie, ar kuru delegācijai bija līgums par pasākuma organizēšanu. Delegācija arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka tad, kad tā uzzināja par maksājuma kavējumu par sūdzības iesniedzēja iepriekš minēto preču piegādi, tā sazinājās ar Challenge Tunisie un pieprasīja tai samaksāt sūdzības iesniedzējam. Delegācija arī norādīja, ka tā ir nodevusi sūdzības iesniedzēja lietu delegācijas juristam Tunisijā.

Pēc delegācijas 2004. gada 24. septembra atbildes saņemšanas sūdzības iesniedzējs vairākkārt sazinājās ar delegāciju. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ir sazinājies ar delegāciju tikai attiecībā uz drukāto materiālu piegādi. Pamatojoties uz to, sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka viņa uzņēmumam ir spēkā esošs līgums ar delegāciju un ka tas būtu jāapmaksā delegācijai, nevis kādam citam.

Līdz dienai, kad sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam, viņam netika samaksāts. Tikmēr delegācijas darbinieki bija mainījušies, un sūdzības iesniedzēja lieta tika slēgta.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka, ņemot vērā saraksti ar delegāciju 2004. gada 5. februārī, 2004. gada 8. martā un 2004. gada 3. maijā, starp viņa uzņēmumu un delegāciju bija spēkā esošs līgums par materiālu piegādi.

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka delegācija nav samaksājusi par iespiedmateriālu ražošanu un piegādi, ko tā bija pasūtījusi saskaņā ar līgumu.

Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka delegācija viņu ir izslēgusi no turpmākas pakalpojumu/darbu sniegšanas delegācijai, jo viņš vairākkārt ir pieprasījis samaksu par delegācijai piegādātajām precēm.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka delegācijai būtu viņam jāmaksā par precēm, ko viņš piegādājis delegācijai.

Pieprasījums

Sūdzības iesniedzēja 2007. gada 7. februāra vēstule

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka delegācija ar viņu ir sazinājusies, lai rastu strīda risinājumu. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šāda pieeja sniegtu pozitīvu rezultātu un ļautu abām pusēm "legalizēt situāciju".

Tādēļ sūdzības iesniedzējs lūdza ombudu neturpināt sūdzības izmeklēšanu. Sūdzības iesniedzējs arī pateicās ombudam par rūpību viņa sūdzības izskatīšanā.

Lēmums

Sūdzības iesniedzēja apgalvojumi un prasības

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, ņemot vērā saraksti ar Eiropas Komisijas delegāciju Tunisā ("delegācija") 2004. gada 5. februārī, 2004. gada 8. martā un 2004. gada 3. maijā, starp viņu un delegāciju bija spēkā esošs līgums par materiālu piegādi.

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka delegācija nav samaksājusi par iespiedmateriālu ražošanu un piegādi, ko tā bija pasūtījusi saskaņā ar līgumu.

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka delegācija ir izslēgusi viņa uzņēmumu no turpmākas pakalpojumu/darbu sniegšanas delegācijai, jo viņš vairākkārt ir pieprasījis samaksu par delegācijai piegādātajām precēm.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka delegācijai būtu viņam jāmaksā par precēm, ko viņš piegādājis delegācijai.

1.2 Pēc tam, kad Eiropas ombuds bija uzsācis izmeklēšanu un lūdzis Komisiju sniegt komentārus par sūdzību, sūdzības iesniedzējs informēja ombudu, ka delegācija ar viņu ir sazinājusies, lai rastu strīda risinājumu. Tā kā sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka tiks rasts pozitīvs risinājums, viņš lūdza ombudu neturpināt viņa sūdzības izmeklēšanu.

Secinājums

No sūdzības iesniedzēja 2007. gada 7. februāra vēstules izriet, ka Komisija ir veikusi pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu, un tādējādi ir apmierinājusi sūdzības iesniedzēju. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Lai novērstu šaubas, ombuds norāda, ka šis lēmums neliedz sūdzības iesniedzējam turpmāk iesniegt ombudam vēl vienu sūdzību, ja viņš uzskata, ka, neraugoties uz Komisijas veiktajiem pasākumiem, joprojām varētu pastāvēt administratīva kļūme.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS