Strasbūrā, 2007. gada 21. septembrī

Godātais X kungs!

2006. gada 2. augustā Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam par Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) saistībā ar Jūsu dalību atklātajā konkursā EPSO/A/16/04.

2006. gada 26. septembrī es pārsūtīju sūdzību EPSO direktoram. EPSO nosūtīja savu atzinumu 2007. gada 17. janvārī. Es to nosūtīju Jums kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2007. gada 30. martā.

2006. gada 25. oktobrī Jūs pieprasījāt informāciju par Jūsu sūdzības izskatīšanas gaitu.

Informāciju par Jūsu sūdzības izskatīšanu nosūtīju 2007. gada 27. februārī un 2007. gada 4. aprīlī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzēja norādītos faktus var apkopot šādi:

Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā EPSO/A/16/04 (Administratori informācijas tehnoloģiju jomā)(1). 2005. gada 9. novembrī EPSO viņu informēja, ka, lai gan rakstiskajos un mutiskajos pārbaudījumos viņš ir ieguvis nepieciešamo punktu minimumu, viņa punktu skaits nav starp 200 labākajiem punktiem un viņa vārds nav iekļauts rezerves sarakstā.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 21. novembrī nosūtīja EPSO e-pasta vēstuli, lūdzot apstiprināt, vai atklātajā konkursā EPSO/A/16/04 izmantotais jautājums iepriekš ir izmantots citam konkursam. Viņš arī pieprasīja atklātā konkursā EUR/A/127 (2) izmantotā rakstiskā pārbaudījuma kopiju, lai viņš varētu formulēt viedokli par atklātā konkursa EPSO/A/16/04 negodīgo raksturu.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 27. novembrī lūdza atkārtoti izskatīt viņa pieteikumu. Viņš apgalvoja, ka 25 % atzīmju atklātajā konkursā EPSO/A/16/04 bija balstītas uz jautājumu (rakstiskajā pārbaudījumā d)), kas tika izmantots iepriekšējā atklātajā konkursā. Šis jautājums tika nodots to kandidātu rīcībā, kuri a) piedalījās iepriekšējā konkursā; b) piedalījās atklātā konkursa EPSO/A/16/04 apmācības sesijās; un c) strādāja Eiropas iestādēs vai zināja cilvēkus, kas strādā Eiropas iestādēs. Zināšanas par šo jautājumu deva šiem kandidātiem priekšrocību, jo viņiem bija iespēja sagatavoties šim jautājumam pirms atklātā konkursa EPSO/A/16/04 norises.

Sūdzības iesniedzējs uzzināja par šo jautājumu, 2005. gada aprīlī publicējot informāciju internetā. Savā pārskatīšanas pieprasījumā viņš norādīja, ka labas IT projektu plānošanas principi šodien ir tādi paši kā pirms sešiem gadiem. Viņš piebilda, ka abu testu mērķi ir līdzīgi. Visbeidzot, pat ja atklātā konkursa EUR/A/127 pārbaudījuma beigās tiktu savākti pārbaudījuma dokumenti, kandidāti varētu šo jautājumu “rekonstruēt”. Ja viņš būtu zinājis par jautājumu pirms pārbaudījuma, viņš apgalvoja, ka būtu ieguvis labāku vērtējumu rakstiskajā pārbaudījumā (d). Viņš arī apgalvoja, ka nevienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem būtu bijis iespējams novērst, ja EPSO būtu publicējis testa dokumentus. Viņš lūdza, lai viņa rakstiskais pārbaudījums tiktu atzīmēts un lai viņa mutiskais pārbaudījums tiktu atkārtoti izskatīts.

EPSO 2005. gada 30. novembrī atbildēja uz sūdzības iesniedzēja 2005. gada 21. novembra e-pasta vēstuli. Tā norādīja, ka, ja jautājums šķiet līdzīgs jautājumam atklātajā konkursā EUR/A/127, šis jautājums ir pielāgots konkrētajām pašreizējām vajadzībām, testa mērķi ir atšķirīgi un arī uzdotie jautājumi ir atšķirīgi. Tehnoloģiskā un metodoloģiskā attīstība šajā jomā pēdējos gados ir bijusi tik plaša, ka identiska jautājuma gadījumā atbildes var būt ļoti atšķirīgas. EPSO secināja, ka atlases komisija neuzskatīja par vajadzīgu apšaubīt jautājuma pamatotību. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par atklātā konkursa EUR/A/127 jautājuma kopiju EPSO pauda nožēlu par to, ka tas nevarēja kandidātiem darīt pieejamas iepriekšējo pārbaudījumu dokumentu kopijas.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 1. decembrī atbildēja uz EPSO 2005. gada 30. novembra e-pasta vēstuli, nepiekrītot EPSO paskaidrojumiem. Pirmkārt, testu formulējums bija gandrīz identisks, un izmantotie skaitļi abos testa dokumentos bija identiski. Viņš norādīja, ka divi no trim jautājumiem abos testa dokumentos ir identiski. Viņš piebilst, ka pēdējos gados šajā jomā nav panākts būtisks progress un ka 1999. gadā spēkā esošs migrācijas stratēģijas plāns joprojām būs spēkā 2005. gadā.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 5. decembrī nosūtīja EPSO vēstuli, kurā izklāstīja savas sūdzības.

EPSO 2005. gada 21. decembrī atbildēja uz sūdzības iesniedzēja saraksti, jo īpaši viņa lūgumu pārskatīt viņa rezultātus. Tā sniedza sūdzības iesniedzējam informāciju par to, kā atlases komisija laboja rakstisko pārbaudījumu. Katra kandidāta rakstiskais pārbaudījums tika koriģēts ar vismaz diviem marķieriem, pamatojoties uz korekcijas skalu. Vērtēšanas kritērijus atlases komisija noteica pirms vērtēšanas procedūras. Atlases komisija pārbaudīja, vai vērtēšanas kritēriji ir pareizi piemēroti kandidātu pārbaudījumiem, ņēma vērā vērtētāju komentārus/apsvērumus un pēc tam noteica piešķiramo punktu skaitu. EPSO informēja sūdzības iesniedzēju, ka atlases komisija ir rīkojusi otru apspriedi par viņa sniegumu mutiskā eksāmena laikā un ir apstiprinājusi sākotnējo atzīmi. EPSO viņu arī informēja, ka vispārējie vērtēšanas kritēriji mutiskās daļas laikā tika noteikti pirms interviju sākuma un ka katrs kandidāts tika vērtēts, pamatojoties uz viņa individuālo sniegumu, un ka kandidāti netika salīdzināti. Tā piebilda, ka EPSO neorganizēja mācību kursus atklātajiem konkursiem un nesniedza materiālus šādai apmācībai. EPSO atsaucās uz Civildienesta noteikumu III pielikumu par atlases komisijas darba konfidencialitāti. Tā arī norādīja, ka apstiprina savu viedokli par rakstiskā pārbaudījuma jautājuma pamatotību.

Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 3. februārī saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniedza sūdzību par EPSO lēmumu neiekļaut viņa vārdu rezerves sarakstā. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā saskaņā ar 90. panta 2. punktu apgalvoja, ka EPSO ir bijis neuzmanīgs, izskatot viņa pārskatīšanas pieprasījumu. EPSO atteicās pārskatīt viņa rakstiskā pārbaudījuma novērtējumu, lai atbildētu uz viņa uzdotajiem jautājumiem par jautājumu, kas tika atkārtots rakstiskajā pārbaudījumā, un sagrozīja sūdzības iesniedzēja apgalvojumus. EPSO nepārskatīja viņa pieteikumu un nesniedza pamatotu atbildi. Viņš atkārtoja savu viedokli, ka iepriekš uzdotā jautājuma atkārtota izmantošana dažiem kandidātiem radīja ievērojamas priekšrocības.

Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 5. martā nosūtīja EPSO papildu informāciju par savu sūdzību saskaņā ar 90. panta 2. punktu. Viņš norādīja, ka ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem princips, ja attieksme pret divām personu kategorijām, kas atrodas vienādā situācijā, ir atšķirīga vai ja attieksme pret divām dažādām personu kategorijām ir vienāda. Šajā konkursā EPSO nav ņēmis vērā faktu, ka konkurss bija daudz vieglāks vienai kandidātu kategorijai, proti, tiem, kuri ieguva jautājumu pirms pārbaudījuma norises, nekā citai kategorijai, proti, tiem, kuri neieguva jautājumu pirms pārbaudījuma norises.

2006. gada 19. maijā EPSO uz 90. panta 2. punkta sūdzību atbildēja šādi:

Vienlīdzīgas iespējas

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. pantu atlases komisija ir atbildīga par rezerves sarakstā iekļaujamo kandidātu atlasi. Lai izpildītu uzdevumu izveidot to kandidātu sarakstu, kuri atbilst paziņojumā par konkursu izklāstītajām prasībām, atlases komisija nosaka jautājumus, kas jāuzdod kandidātiem saskaņā ar Kopienas tiesu iedibināto judikatūru (3). EPSO paskaidroja, ka atlases komisija izvēlas jautājumus pēc saviem ieskatiem, kas tai ļautu izvēlēties labākos kandidātus iekļaušanai rezerves sarakstā (4). Tāpēc atlases komisijai ir jāizlemj, kurus jautājumus uzdot kandidātiem. Tas, ka līdzīgs jautājums konkursam tika uzdots pirms dažiem gadiem, neliedz atlases komisijai to izmantot citā konkursā. EPSO testi ir aizsargāts Eiropas Kopienu intelektuālais īpašums, un tos var atkārtot bez jebkādiem ierobežojumiem, izņemot paziņojuma par konkursu darbības jomu.

Atlases komisija ievēroja vienlīdzīgas attieksmes principu, jo pārbaudījumi visiem kandidātiem bija vienādi. Tam, ka dažiem kandidātiem var būt zināmi iepriekšējo konkursu jautājumi, nav nozīmes, jo ir atļauts piedalīties vairākos konkursos. Fakts, ka daži kandidāti ir informēti par iepriekšējo konkursu jautājumiem, pats par sevi nevar tikt uztverts kā šķērslis jautājumu atkārtotai izmantošanai.

Pat ja iepriekšējo testu pieejamība internetā būtu diskriminējoša, tā nedotu priekšroku Komisijas darbiniekiem un neietekmētu sūdzības iesniedzēja iespējas. Saskaņā ar EPSO teikto “viņš neapgalvo, nemaz nerunājot par pierādījumiem, ka iepriekšējo pārbaudījumu viņš ir ieguvis tikai pēc d) pārbaudījuma nokārtošanas”.

Neuzmanīga iepriekšējās sarakstes apstrāde

Attiecībā uz apgalvojumu, ka EPSO ignorēja kandidāta pārskatīšanas pieprasījumu un ka tā atbildē bija kļūdas, EPSO uzsvēra, ka atlases komisija pievērsa pienācīgu uzmanību sūdzības iesniedzēja pieprasījumam. Tā izvērtēja faktus un apstiprināja savu lēmumu neiekļaut sūdzības iesniedzēja vārdu rezerves sarakstā. Kandidāts tika pienācīgi informēts par šo lēmumu un tā pamatojumu. Sūdzības iesniedzējam nosūtītajā atbildē nav kļūdu pēc būtības, un tā nevar būt atbilstošs pamats, lai atkārtoti izvērtētu viņa lūgumu pārskatīt viņa pieteikumu. EPSO atgādināja, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu atlases komisijas darbs ir slepens (5). Tāpēc atlases komisijas procedūras nevar izpaust.

Iespēja atzīmēt sūdzības iesniedzēja rakstiskos pārbaudījumus

EPSO atsaucās uz Kopienas tiesu judikatūru par to, kā tiesas pārbauda atlases komisijas pieņemtos spriedumus par vērtību (6). Sūdzības iesniedzējs neapgalvoja, ka atlases komisijas lēmumā būtu pieļauta acīmredzama kļūda vai ka atlases komisija būtu pārkāpusi noteikumus, kas reglamentē tās procedūru, vai acīmredzami pārsniegusi savas rīcības brīvības robežas. Tāpēc nav iespējams atzīmēt viņa rakstiskos pārbaudījumus.

Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 2. augustā iesniedza sūdzību Eiropas ombudam par viņa izslēgšanu no rezerves saraksta un par to, kā EPSO izskatīja viņa informācijas pieprasījumu, lūgumu pārskatīt viņa pieteikumu un 90. panta sūdzību. Pēc sūdzības izskatīšanas ombuds nolēma sākt izmeklēšanu par šādiem apgalvojumiem un apgalvojumiem.

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka:

(1) EPSO ir pārkāpis vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principu, jo atklātā konkursa EPSO/A/16/04 rakstiskajā pārbaudījumā bija ietverts jautājums, kas bija ļoti līdzīgs jautājumam, kurš tika uzdots atklātā konkursa EUR/A/127 kandidātiem.

Jautājums, kas veido 50 % no rakstiskā pārbaudījuma atzīmes, tika izmantots arī pēdējā iepriekšējā atklātajā konkursā par to pašu amatu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka kandidāti, kuri bija ieguvuši jautājumu pirms testa, vidēji ieguva papildu piecus punktus un ka viņš būtu ieguvis papildu deviņus punktus, ja viņš būtu ieguvis jautājumu pirms testa. Piekļuve iepriekšējiem pārbaudījumu dokumentiem nebija vienlīdz pieejama visiem kandidātiem, jo ES iestādes nepublicēja iepriekšējos dokumentus. Tādējādi konkurss bija vieglāks kandidātiem, kuri bija piedalījušies iepriekšējos konkursos, un kandidātiem, kuriem bija neoficiālas saites ar ES ierēdņiem, kuri viņiem iesniedza dokumentus. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tāpēc attieksme pret kandidātiem bija atšķirīga.

Sūdzības iesniedzējs jo īpaši apgalvoja, ka:

(A) EPSO ir sniedzis nepatiesas ziņas par abu testa dokumentu līdzības pakāpi;

B) Atlases komisija pienācīgi neizvērtēja un nesniedza pamatotu atbildi uz argumentiem, ko sūdzības iesniedzējs bija izvirzījis savā pārskatīšanas pieprasījumā attiecībā uz līdzīgu jautājumu;

(C) EPSO ir nepatiesi norādījis, ka sūdzības iesniedzējs neapgalvo un nepierāda, ka iepriekšējo pārbaudījumu viņš ir ieguvis tikai pēc rakstiskā pārbaudījuma nokārtošanas.

(2) EPSO rakstiski nepatiesi norādīja, ka pārbaudījuma darbs ir savākts atklātā konkursa EUR/A/127 rakstiskā eksāmena beigās.

Pretēji tam, ko EPSO norādīja vēstulē citam kandidātam, pārbaudījumu dokumenti netika savākti iepriekšējā konkursa beigās, kā to 2006. gada 30. jūnija vēstulē sūdzības iesniedzējam paziņoja Eiropas Parlaments. Parlaments savā vēstulē piebilda, ka iemesls, kāpēc kandidātiem tika atļauts kārtot pārbaudījumus, bija “lai viņi pēc tam varētu pārliecināties, vai viņi ir pareizi atbildējuši uz jautājumiem”. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šīs pārbaudes jautājumu atkārtota izmantošana bija rupja nolaidība.

(3) Atlases komisija pienācīgi neizskatīja sūdzības iesniedzēja lūgumu veikt pārskatīšanu, jo tā konkrēti neizskatīja viņa lūgumu atkārtoti novērtēt viņa sniegumu rakstiskajā pārbaudījumā.

(4) Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņa pārskatīšanas pieprasījums būtu atkārtoti jāizvērtē, būtu jāveic viņa atzīmes korekcija rakstiskajam pārbaudījumam un viņa vārds būtu jāiekļauj rezerves sarakstā.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam iesniedza papildu apgalvojumus un prasības. Tomēr ombuds nolēma nesākt izmeklēšanu par šiem citiem apgalvojumiem un apgalvojumiem vai nu tāpēc, ka iepriekšēja administratīva pieeja, šķiet, nav veikta, vai arī tāpēc, ka nebija pietiekama pamata sākt izmeklēšanu.

Pieprasījums

EPSO atzinums

EPSO atzinumu var apkopot šādi:

1. Fakti

Sūdzības iesniedzējs pieteicās atklātajam konkursam EPSO/A/16/04 . 2004. gada 29. oktobrī viņš kārtoja priekšatlases pārbaudījumus (a), b) un c) pārbaudījumus) un rakstisko pārbaudījumu (d) pārbaudījumu). Rakstiskajā pārbaudījumā bija iekļauts esejas tipa darbs, kura mērķis bija pārbaudīt kandidātu zināšanas jomā, kurā notika konkurss. Kandidātiem bija jāraksta par diviem no ierosinātajiem jautājumiem, kas saistīti ar veicamajiem pienākumiem. Katrs jautājums tika novērtēts skalā no 0 līdz 30 un ar minimālo atzīmi 15.

Ņemot vērā priekšatlases pārbaudījumos iegūtos punktus, sūdzības iesniedzējs tika aicināts iesniegt pilnu pieteikumu, lai, iespējams, varētu piedalīties konkursā. Izskatījusi viņa pieteikumu, atlases komisija konstatēja, ka sūdzības iesniedzējs atbilst visām pielaišanas prasībām, un pēc tam laboja savu rakstisko pārbaudījumu.

Ņemot vērā sūdzības iesniedzēja rezultātus, viņš tika uzaicināts uz mutisko testu, t. i., e) testu. Mutiskā pārbaudījuma mērķis bija novērtēt kandidātu piemērotību paziņojumā par konkursu aprakstīto pienākumu veikšanai. Intervijā galvenā uzmanība tika pievērsta speciālām zināšanām attiecīgajā jomā un zināšanām par Eiropas integrācijas un Kopienas politikas galvenajām norisēm. Tika pārbaudītas arī otrās valodas zināšanas. Intervija bija arī paredzēta, lai novērtētu kandidātu spēju pielāgoties darbam par Eiropas civildienesta ierēdni daudzkultūru vidē. Šis pārbaudījums tika vērtēts skalā no 0 līdz 60, un tā minimālais punktu skaits bija 30. Lai kandidātus iekļautu rezerves sarakstā, viņiem bija jāiegūst nepieciešamais punktu minimums gan d), gan e) pārbaudījumā un jābūt starp 200 kandidātiem, kas šajos pārbaudījumos kopumā ieguvuši augstāko punktu skaitu.

Sūdzības iesniedzēja atzīme par mutisko pārbaudījumu pārsniedza prasīto minimumu. Tomēr kopējais punktu skaits, ko viņš ieguva, nebija pietiekams, lai viņu ierindotu starp 200 labākajiem kandidātiem. Sūdzības iesniedzējs par to tika informēts 2005. gada 9. novembra vēstulē. Vēstulē viņš tika informēts arī par dažādajos testos iegūtajiem rezultātiem.

Pēc tam notika vēstuļu apmaiņa starp kandidātu un EPSO par d) rakstisko pārbaudījumu un jo īpaši par vienu no šā pārbaudījuma jautājumiem, kas, kā viņš apgalvoja, bija līdzīgs jautājumam iepriekšējā atklātajā konkursā (EUR/A/127).

Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 3. februāra vēstulē saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniedza sūdzību par atlases komisijas lēmumu neiekļaut viņa vārdu atklātā konkursa EPSO/A/16/04 rezerves sarakstā.

Sūdzības iesniedzējam 2006. gada 22. maijā tika paziņots, ka viņa sūdzība ir atzīta par nepamatotu.

2. Piezīmes
Par jautājumu iespējamo līdzību

Attiecībā uz atklāto konkursu EUR/A/127 EPSO norādīja, ka tas ir vispārējs konkurss, kura mērķis ir izveidot administratoru rezerves sarakstu informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā. Konkursu 1998. gadā organizēja Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija. Abas pārējās iestādes bija uzticējušas Parlamentam pārvaldīt procedūru. Viens no konkursa pārbaudījumiem bija eseja par tematu, ko kandidāti izvēlējās no vairākiem jautājumiem jomās, uz kurām attiecas paziņojums par konkursu. Tā tika izstrādāta, lai novērtētu kandidātu zināšanu līmeni, rakstīšanas spējas un loģiskās analīzes spējas (rakstiskais pārbaudījums c)).

Atklātā konkursa EPSO/A/16/04 mērķis bija izveidot rezervi administratoru pieņemšanai darbā informācijas tehnoloģiju jomā. Tajā bija iekļauts rakstiskais pārbaudījums (d), kas bija rakstisks pārbaudījums, kura mērķis bija novērtēt kandidātu zināšanas jomā, kurā notika konkurss. Kandidātiem bija jāatbild uz diviem jautājumiem, kas atlasīti no vairākiem darba aprakstā ietvertajiem jautājumiem. Sūdzības iesniedzējs atbildēja uz 1. jautājumu (operētājsistēmas projekta migrācija) un 3. jautājumu (piedāvājumu novērtēšana).

Vispārīgi attiecībā uz pārbaudījumu saturu EPSO norādīja, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru:

"Atlases komisijām jāpiešķir plašas izvērtēšanas pilnvaras attiecībā uz konkursa pārbaudījumu kārtību un detalizētu saturu. Tiesa nevar pārbaudīt atlases komisijas pieņemto pārbaudījuma norises kārtību, izņemot tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un atlases komisijas izdarītās izvēles objektivitāti. Tāpat Tiesai nav jākritizē pārbaudījuma detalizētais saturs, ja vien šis saturs nav ierobežots paziņojumā par konkursu noteiktajās robežās vai neatbilst pārbaudījuma vai konkursa mērķiem."(7)

Atklātā konkursa EPSO/A/16/04 atlases komisija sagatavoja šā konkursa d) rakstiskā pārbaudījuma dažādo jautājumu tekstus, tostarp 1. jautājumu, ko apstrīd sūdzības iesniedzējs. Rakstiskā pārbaudījuma pirmā jautājuma nosaukums bija "Operētājsistēmas projekta migrācija". Pēc salīdzinājuma starp šo pārbaudījumu un iepriekšējo konkursu, ko iesniedza pats sūdzības iesniedzējs, EPSO norādīja, ka, lai gan jautājuma formulējums patiešām šķiet līdzīgs, pārbaudījuma noteikumi tika pielāgoti un atjaunināti, lai ņemtu vērā konkursa īpašās vajadzības, un uzdotie jautājumi ne vienmēr bija identiski, jo īpaši attiecībā uz riska novērtējuma pētījumu.

Fakts, ka viens no konkursa jautājumiem bija līdzīgs jautājumam, kas bija ietverts iepriekšējā konkursā, kurš notika pirms sešiem gadiem, nav uzskatāms par vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principa pārkāpumu, kā to apgalvoja sūdzības iesniedzējs, jo paši apstākļi bija ļoti atšķirīgi.

EPSO norādīja, ka, ņemot vērā īpaši būtisko tehnoloģisko attīstību informācijas tehnoloģiju jomā pēdējos gados, identiska jautājuma gadījumā atbildes varētu būt ļoti atšķirīgas. Turklāt EPSO norāda, ka atbildi, kas tiek uzskatīta par pilnībā atbilstošu 1998. gadā izsludinātam konkursam, ļoti iespējams, nevar uzskatīt par atbilstošu vēlāk izsludinātam konkursam.

Tāpēc nevar apgalvot, ka atlases komisija nav nodrošinājusi vienlīdzīgu attieksmi tikai tāpēc, ka viens no rakstiskā pārbaudījuma jautājumiem zināmā mērā bija līdzīgs jautājumam, kas kandidātiem tika iesniegts citā laikā.

Atklātā konkursa EUR/A/127 rakstveida pārbaudījums

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka EPSO ir sniedzis nepatiesas ziņas, paskaidrojot, ka atklātā konkursa pārbaudījumu dokumenti EUR/A/127 tika savākti rakstiskā pārbaudījuma beigās.

Šajā saistībā EPSO norādīja, ka sūdzības iesniedzēja sūdzībai pievienoto vēstuli tas ir sagatavojis, ņemot vērā informāciju, ko sniedzis atklātā konkursa EPSO/A/16/04 atlases komisijas loceklis, kurš bija arī atklātā konkursa EUR/A/127 atlases komisijas loceklis. Šis atlases komisijas loceklis uzskata, ka atklātā konkursa EUR/A/127 uzraugu grupas pēc katra pārbaudījuma savāca pārbaudījumā izmantoto jautājumu bukletu, atbildēm izmantoto papīru, kā arī sagatavošanas darbiem paredzēto papīru. EPSO nesniedza nepatiesas ziņas par atklātā konkursa EUR/A/127 organizēšanu, jo atbildes sagatavošanas laikā pieejamo informāciju sniedza persona, kas faktiski piedalījās konkursa organizēšanā un pārbaudījumu dienā bija klāt kādā no eksaminācijas centriem. Tomēr pēc šīs sūdzības saņemšanas EPSO apspriedās ar Parlamentu, un šķiet, ka atklātā konkursa EUR/A/127 laikā prakse dažādos eksaminācijas centros dažkārt atšķīrās. EPSO varēja tikai paust nožēlu par šo pārpratumu, kas tomēr neietekmēja šīs lietas izskatīšanu.

Kandidāta lūgums par pārskatīšanu

Atlases komisija rūpīgi izskatīja kandidāta pārskatīšanas pieprasījumu un visu saraksti, ko kandidāts piešķīris EPSO. Pēc tam, kad atlases komisija bija izskatījusi visus sūdzības iesniedzēja iesniegtos punktus, tā pieņēma lēmumu. Tā uzskatīja, ka iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ nav šaubu par rakstiskā pārbaudījuma d) pirmā jautājuma pamatotību. Atlases komisija konstatēja, ka nav pamata atkārtoti izvērtēt sūdzības iesniedzēja testu, kurā, atgādinot, viņš ir ieguvis punktu skaitu, kas pārsniedz prasīto minimumu, tādējādi ļaujot viņam piedalīties mutiskajā pārbaudījumā.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzēja apsvērumus var apkopot šādi:

(1) Apgalvojums, ka EPSO ir pārkāpis vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principu, jo atklātā konkursa EPSO/A/16/04 rakstiskajā pārbaudījumā bija ietverts jautājums, kas bija ļoti līdzīgs atklātā konkursa EUR/A/127 kandidātiem uzdotajam jautājumam

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu visiem kandidātiem, kā norādīts paziņojumā par konkursu, būtu bijis ļoti viegli panākt, publicējot iepriekšējos pārbaudījumu dokumentus un/vai izvairoties no jautājuma atkārtošanas.

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka iespēju vienlīdzības princips pirmo reizi tika pārkāpts, kad EPSO neorganizēja būtībā vienādas grūtības pakāpes konkursu visiem kandidātiem (8). Nevienā no EPSO minētajām Tiesas lietām šis pienākums nav atcelts. It īpaši atlases komisijai piešķirtā plašā rīcības brīvība un novērtēšanas pilnvaras neatbrīvo to no pienākuma ievērot vienlīdzības principu.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka vienlīdzības princips tika pārkāpts otrreiz, kad atlases komisija atteicās pārskatīt viņa rakstiskā pārbaudījuma novērtējumu, lai gan tas tika vērtēts pēc tādiem pašiem standartiem kā kandidātiem, kuriem bija iepriekšēja piekļuve jautājumam. Saskaņā ar Savienības tiesībām vienāda attieksme pret dažādām situācijām ir iespēju vienlīdzības pārkāpums.

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka pieļautais pārkāpums, proti, vienādas grūtības pakāpes pārbaudījuma nenodrošināšana visiem kandidātiem, ir būtisks un var izkropļot konkursa rezultātus. Viņš vērsa ombuda uzmanību uz lietas T-371/03 Le Voici /Padome (9) 79. punktu, kurā noteikts, ka, ja pārkāpums ir būtisks un var izkropļot pārbaužu rezultātus, atbildētājai iestādei ir jāpierāda, ka pārkāpums nav ietekmējis pārbaužu rezultātus. Tomēr EPSO nav sniedzis pierādījumus, ka atkārtotais jautājums neietekmēja konkursa rezultātus.

EPSO arī pārfrāzēja sūdzības iesniedzēja argumentus par to, ka dažiem kandidātiem šis jautājums būtu bijis vieglāk risināms. Tā neesot minējusi, ka, pēc sūdzības iesniedzēja domām, pārbaudījums būtu vieglāks tiem kandidātiem, kuri agrāko pārbaudījuma dokumentu ir ieguvuši neoficiālā veidā, izmantojot kontaktus, tostarp tiem, kuri to ir ieguvuši mācību kursā. Šī jautājuma iepriekšēja izskatīšana un no tās izrietošā spēja to apgūt pirms pārbaudījuma ļautu dažiem kandidātiem ietaupīt laiku, izvēloties, ar kuru jautājumu sākt, ļautu viņiem ātrāk atbildēt uz šo jautājumu un dotu viņiem papildu laiku otrā pārbaudījuma jautājuma izskatīšanai. Tādējādi tās arī uzlaboja savu sniegumu saistībā ar otro jautājumu.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka EPSO abos testa dokumentos nav ņēmis vērā apgalvojumu, ka jautājuma formulējums ir gandrīz identisks un ka izmantotie skaitļi ir identiski. Viņš lūdza ombudu izskatīt abus jautājumus un formulēt savu objektīvo viedokli par līdzības pakāpi.

Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka formulējums, ko EPSO izmantoja sarakstē ar sūdzības iesniedzēju, neatspoguļo formulējumu, ko viņš pats izmantoja sarakstē ar EPSO. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tas nozīmē, ka EPSO bieži sagrozīja viņa viedokli sarakstē un pienācīgi neizvērtēja viņa argumentus un nesniedza pamatotu atbildi uz tiem. Iespējams, ka EPSO ir sagrozījis arī atlases komisijas viedokli. Sūdzības iesniedzējs nevar zināt, vai EPSO teiktais patiešām atspoguļo atlases komisijas viedokli. Šajā ziņā slepenības un diskrētuma noteikumi, uz kuriem bieži atsaucas EPSO, ļoti apgrūtina kandidāta iespējas uzzināt, vai EPSO teiktais atspoguļo atlases komisijas viedokli. Protams, nevienam kandidātam nebūtu piemēroti vērsties pie atlases komisijas. Ombuds varēs pats izlemt, vai viņam būtu lietderīgi atrast veidu, kā vērsties pie atlases komisijas, neizmantojot EPSO, lai noskaidrotu, vai tā faktiski ir izskatījusi abus pārbaudījumu dokumentus un vai tā faktiski uzskata, ka tie ir "tikai šķietami līdzīgi" . Tas ne vienmēr būtu slepenības vai rīcības brīvības pārkāpums, bet gan veids, kā noskaidrot, vai EPSO ir sagrozījis savu viedokli.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka vienīgais pamatotais arguments, ko sūdzības iesniedzējs saņēma no atlases komisijas par līdzīgu jautājumu, bija “standarta” atbilde. Pamatojot šo apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs norāda, ka EPSO nosūtīja tos pašus paziņojumus kā atbildi citam kandidātam septiņus mēnešus (2005. gada aprīlī) pirms sūdzības iesniedzēja pieprasījuma.

Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka EPSO pārfrāzēja to, ko ombuds rakstīja EPSO, tā, lai viņa apgalvojums šķistu nepareizs un nepatiess, aizstājot "nepatiess apgalvojums" ar "nepatiesi apgalvojumi"(10). Ar šīm izmaiņām EPSO izvirzītais apgalvojums tika pārfrāzēts tā, ka tas ir neloģisks un nepatiess.

(2) Sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka EPSO ir rakstiski sniedzis nepatiesu paziņojumu par to, ka pārbaudes darbs ir savākts atklātā konkursa rakstiskā eksāmena EUR/A/127 beigās

Saskaroties ar Parlamenta vēstuli, kas, cik sūdzības iesniedzējam zināms, bija kategoriski pretrunā atlases komisijas un EPSO pirmajam paziņojumam par atkārtoto jautājumu, EPSO savā atzinumā ombudam norādīja, ka pastāv pārpratums, un pauda nožēlu par tā rašanos.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka tas, kas notika, bija kļūda, nevis pārpratums. Viņš nepiekrita, ka šī kļūda neattiecas uz viņa lietu. Lēmums par jautājuma atkārtotu izskatīšanu bija pārsteidzošs. Ne EPSO, ne atlases komisija nav norādījuši, ka šī kļūda vai pārpratums neietekmēja to lēmumu to izmantot atkārtoti. Ir skaidrs, ka EPSO tagad ir pienākums atzīt, ka šis EPSO un atlases komisijas apgalvojums nebija pareizs. Viņi ir atzinuši, ka ir pieļauta kļūda saistībā ar atkārtoto jautājumu un atklāto konkursu EPSO/A/16/04, un saskaņā ar EPSO sniegto informāciju šī kļūda bija piedēvējama attiecīgajai atlases komisijai.

(3) Sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka atlases komisija nav pienācīgi izskatījusi viņa lūgumu par pārskatīšanu, jo tā nav konkrēti atbildējusi uz viņa lūgumu atkārtoti novērtēt viņa sniegumu rakstiskajā pārbaudījumā

Pretēji tam, ko savā atzinumā norāda EPSO, rakstiskā pārbaudījuma vērtējums bija ne tikai pietiekams, lai ļautu sūdzības iesniedzējam tikt pieņemtam mutiskajā pārbaudījumā, bet tas arī pēc mutiskā pārbaudījuma ieskaitīja 50 % punktu galīgajā kandidātu atlasē. Ja viņš rakstiskajā pārbaudījumā būtu ieguvis papildu 1,5 punktus, viņš būtu iekļauts rezerves sarakstā. Tāpēc sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka EPSO apgalvojums, ka nav pamata atkārtoti novērtēt rakstisko pārbaudījumu, kurā viņš ieguva nepieciešamo punktu minimumu, ir maldinošs.

(4) Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka viņa pārskatīšanas pieprasījums būtu atkārtoti jāizvērtē, būtu jāveic viņa atzīmes nepieciešamā korekcija rakstiskajam pārbaudījumam un viņa vārds būtu jāiekļauj rezerves sarakstā.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka EPSO savā atzinumā nav īpaši pievērsies šim jautājumam. Atklātā konkursa EPSO/A/16/04 rezerves saraksts joprojām ir spēkā. Daudzi sarakstā iekļautie cilvēki vēl nav pieņemti darbā, un pieņemšana darbā no šā saraksta var turpināties vairākus gadus, jo ir iespējams, ka rezerves saraksts būs derīgs paredzamā nākotnē. Sūdzības iesniedzējs nesaskata iemeslu, kāpēc atlases komisijai nevajadzētu atkārtoti tikties, lūgt, lai tā ievēro savu juridisko pienākumu nodrošināt katram kandidātam vienlīdzīgas iespējas, un atkārtoti izvērtēt viņa d) pārbaudījumu, ņemot vērā atkārtotā jautājuma ietekmi uz viņa atzīmi un pārējo kandidātu atzīmi.

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka EPSO nesenā pagātnē saistībā ar atklāto konkursu EPSO/A/16/04 ir parādījis savu atteikumu atzīt, ka testā kaut kas ir gājis greizi, lai gan šāda neatbilstība acīmredzami pastāvēja. Sūdzībā 32/2005/ELB ombudam bija jāpauž nožēla par to, ka EPSO ir atteicies atzīt radušos nekonsekvenci, jo tas neveicināja labas attiecības ar pilsoņiem. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka EPSO ļoti zemais integritātes līmenis ir kauns ES iestādēm. Viņa novērojums liecina, ka EPSO atklātajā konkursā EPSO/A/16/04 , jau ir atteicies atzīt, kas patiesībā bija nekonsekvence. Pārkāpums sūdzības iesniedzēja lietā, ko EPSO noliedz, ir daudz nopietnāks.

Sūdzības iesniedzējs atkārtoti pauda nožēlu par to, ka ombuds nepiekrita izmeklēt visus viņa sūdzībā minētos apgalvojumus par EPSO, un vēlreiz lūdza viņu pārskatīt savu lēmumu šajā sakarā. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka, pēc viņa domām, viņš ir atklājis ļoti apšaubāmo EPSO rīcību, pēc iespējas vairāk par to publicējot ombuda tīmekļa vietnē. Tādējādi viņš uzskatīja, ka tas palīdzētu turpmāk likt EPSO teikt patiesību, rīkoties godprātīgi un ievērot ES tiesību aktus, kas reglamentē tā darbību. Viņš nesaprata, kāpēc ES iestādes pieļauj, ka to konkursus organizē struktūra, kas ir pierādījusi šādu integritātes trūkumu.

Lēmums

Ievadpiezīmes

1.1 Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 25. oktobra vēstulē Eiropas ombudam lūdza ombudu pārskatīt savu lēmumu attiecībā uz dažu sūdzībā izteikto apgalvojumu un prasību nepieņemamību. 2007. gada 27. februārī, kad ombuds aicināja sūdzības iesniedzēju sniegt apsvērumus par Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) , atzinumu, viņš informēja sūdzības iesniedzēju, ka saglabā savu iepriekšējo lēmumu attiecībā uz dažu viņa apgalvojumu un prasību nepieņemamību. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos atkārto to pašu pieprasījumu. Ombuds apstiprina, ka nav izvirzīti pārliecinoši argumenti, kas liktu viņam grozīt savu lēmumu par dažu šajā sūdzībā izklāstīto apgalvojumu un apgalvojumu nepieņemamību. Tādējādi ombuds apstiprina, ka šī izmeklēšana attiecas tikai uz šajā lēmumā minētajiem apgalvojumiem un prasību.

1.2 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos arī norādīja, ka ombudam būtu jāizlemj, vai ombudam būtu lietderīgi rast veidu, kā vērsties pie atlases komisijas, neizmantojot EPSO. Ombuds saprot, ka sūdzības iesniedzējs vēlas, lai saistībā ar viņa lietu viņš tieši sazinātos ar atlases komisiju.

Ombuds atgādina, ka EPSO ir uzticēts īpašs uzdevums sazināties starp atlases komisijām un kandidātiem. Tāpēc EPSO ir lietderīgi informēt kandidātu par atlases komisijas atzinumiem.

Turklāt, tā kā šis iebildums ir vērsts pret EPSO, tam ir jāsniedz atbilde ombudam (11).

Šajā sakarā ombuds norāda, ka saskaņā ar ombuda lēmuma par īstenošanas noteikumu pieņemšanu 5. panta 2. punktu ombuds var pieprasīt EPSO nodrošināt viņam piekļuvi sarakstei ar atlases komisiju, lai noteiktu, vai tā sarakstē ar sūdzības iesniedzēju ir pareizi atspoguļojusi atlases komisijas viedokli. Tomēr, ņemot vērā turpmāk izklāstītos būtiskos konstatējumus, ombuds neuzskata par lietderīgu veikt šādu pārbaudi šajā lietā.

Par apgalvoto vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu

2.1 Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā EPSO/A/16/04. Tomēr viņa vārds netika iekļauts rezerves sarakstā, jo viņš nebija starp 200 labākajiem kandidātiem. Viņš apgalvo, ka EPSO ir pārkāpis vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principu, jo atklātā konkursa EPSO/A/16/04 rakstiskajā pārbaudījumā bija iekļauts jautājums, kas bija ļoti līdzīgs jautājumam, kurš tika uzdots atklātā konkursa EUR/A/127 kandidātiem, proti, jaunākajam starpiestāžu atklātajam konkursam, kas tika organizēts tādam pašam profilam. Viņš apgalvoja, ka iepriekšējais pārbaudījumu dokuments nebija vienlīdz pieejams visiem kandidātiem, jo ES iestādes nepublicēja iepriekšējos pārbaudījumu dokumentus. Šī ierobežotā piekļuve atviegloja atklāto konkursu EPSO/A/16/04 kandidātiem, kuri bija piedalījušies iepriekšējos konkursos, un tiem kandidātiem, kuriem bija neoficiālas saites ar ES ierēdņiem un kuri viņiem iesniedza pārbaudes darbu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka kandidātiem, kuri bija ieguvuši šo jautājumu pirms pārbaudījumiem, vidēji tika piešķirti papildu pieci punkti. Viņš arī apgalvoja, ka viņš būtu ieguvis papildu deviņus punktus, ja viņš būtu saņēmis jautājumu iepriekš.

Sūdzības iesniedzējs jo īpaši apgalvoja, ka:

(A) EPSO sniedza nepatiesas ziņas par abu testa dokumentu līdzības pakāpi.

B) Atlases komisija pienācīgi neizvērtēja un nesniedza pamatotu atbildi uz argumentiem, ko sūdzības iesniedzējs bija izvirzījis savā pārskatīšanas pieprasījumā attiecībā uz līdzīgu jautājumu.

(C) EPSO nepatiesi norādīja, ka sūdzības iesniedzējs nav apgalvojis vai pierādījis, ka iepriekšējos pārbaudījumus viņš ir ieguvis tikai pēc rakstiskā pārbaudījuma nokārtošanas.

2.2 Atzinumā EPSO norādīja, ka atklātais konkurss EUR/A/127 ir vispārējs konkurss, ko 1998. gadā organizēja Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija un kura mērķis bija izveidot administratoru rezerves sarakstu informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā. Pārējās divas iestādes uzticēja Parlamentam vadīt konkursa procedūru. Viens no konkursa pārbaudījumiem bija eseja par tematu, ko kandidāti izvēlējās no vairākiem jautājumiem jomās, uz kurām attiecas paziņojums par konkursu, un tā mērķis bija novērtēt kandidātu zināšanu, rakstīšanas spēju un loģiskās analīzes spēju līmeni (rakstiskais pārbaudījums c)).

Atklātā konkursa EPSO/A/16/04 mērķis bija izveidot rezervi administratoru pieņemšanai darbā informācijas tehnoloģiju jomā. Tajā bija iekļauts d) rakstiskais pārbaudījums, kura mērķis bija novērtēt kandidātu zināšanas jomā, kurā notika konkurss. Kandidātiem bija jāatbild uz diviem jautājumiem, kas atlasīti no vairākiem jautājumiem jomās, uz kurām attiecas darba apraksts. Sūdzības iesniedzējs atbildēja uz 1. jautājumu (operētājsistēmas projekta migrācija) un 3. jautājumu (piedāvājumu novērtēšana).

Atklātā konkursa EPSO/A/16/04 atlases komisija sagatavoja šā konkursa d) rakstiskā pārbaudījuma dažādo jautājumu tekstus, tostarp minētā pārbaudījuma 1. jautājumu. Pēc šā pārbaudījuma un atklātā konkursa EUR/A/127 jautājuma salīdzināšanas (atklātā konkursa EUR/A/127 jautājuma kopiju EPSO iesniedza sūdzības iesniedzējs) EPSO norādīja, ka, lai gan jautājumu formulējums patiešām šķiet līdzīgs, atklātā konkursa EPSO/A/16/04 pārbaudījuma noteikumi tika pielāgoti un atjaunināti, lai ņemtu vērā konkursa īpašās vajadzības, un ka uzdotie jautājumi ne vienmēr bija identiski, jo īpaši attiecībā uz riska novērtējuma pētījumu.

Tas, ka viens no konkursa jautājumiem bija līdzīgs iepriekšējam konkursam, kas notika pirms sešiem gadiem, nebija vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principa pārkāpums, kā to apgalvoja sūdzības iesniedzējs, jo paši apstākļi bija ļoti atšķirīgi.

EPSO norādīja, ka, ņemot vērā īpaši būtisko tehnoloģisko attīstību informācijas tehnoloģiju jomā pēdējos gados, identiska jautājuma gadījumā atbildes varētu būt ļoti atšķirīgas. Turklāt EPSO norādīja, ka atbildi, kas uzskatāma par pilnībā atbilstošu 1998. gadā izsludinātam konkursam, ļoti iespējams, nevar uzskatīt par atbilstošu vēlāk izsludinātam konkursam.

EPSO paskaidroja, ka atlases komisija rūpīgi izskatīja kandidāta lūgumu veikt pārskatīšanu un visu saraksti, ko kandidāts bija paziņojis EPSO. Pēc tam, kad atlases komisija bija izskatījusi visus sūdzības iesniedzēja iesniegtos punktus, tā pieņēma lēmumu. Tā uzskatīja, ka nav šaubu par rakstiskā pārbaudījuma (d) pirmā jautājuma pamatotību.

2.3 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzskatīja, ka pieļautā nelikumība, proti, vienādas grūtības pakāpes pārbaudījuma nenodrošināšana visiem kandidātiem, ir būtiska un var izkropļot konkursa rezultātus. Viņš vērsa ombuda uzmanību uz 79. punktu lietā T-371/03 Le Voici / Padome, kurā noteikts, ka, ja pārkāpums ir būtisks un var izkropļot pārbaužu rezultātus, atbildētājai iestādei ir jāpierāda, ka pārkāpums nav ietekmējis pārbaužu rezultātus. Atklātajā konkursā EPSO/A/16/04 pieļautais pārkāpums bija būtisks un varēja izkropļot pārbaudījumu rezultātus, taču EPSO nav sniedzis pierādījumus, ka atkārtotais jautājums neietekmētu konkursa rezultātus.

2.4 Pirmkārt, ombuds atgādina, ka saskaņā ar judikatūru vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem princips konkurences procedūrās tiek uzskatīts par Kopienu tiesību pamatprincipu (12).

Turklāt Kopienu tiesas ir norādījušas, ka vienlīdzīgas attieksmes principam ir ļoti liela nozīme atklātajos konkursos un ka atlases komisijai ir jānodrošina, lai pārbaudījumi būtu vairāk vai mazāk tikpat sarežģīti visiem kandidātiem (13).

2.5 Ombuds arī norāda, ka tikai tas vien, ka iepriekšējos atklātajos konkursos ir izmantoti jautājumi par dažiem primārajiem uzdevumiem konkrētā jomā, pats par sevi nenozīmē, ka jautājumus par tiem pašiem primārajiem uzdevumiem nevar atkārtot turpmākajos atklātajos konkursos šajā jomā. Pretējā gadījumā kandidātus turpmākajos atklātajos konkursos nevarētu novērtēt attiecībā uz viņu kompetenci veikt šos primāros uzdevumus.

2.6 Ombuds norāda, ka attiecīgajam jautājumam (I jautājums) atklātajā konkursā EUR/A/127 un attiecīgajam jautājumam (1. jautājums) atklātajā konkursā EPSO/A/16/04 ir trīs daļas: īss ievads, pašreizējās situācijas apraksts un veicamais uzdevums.

Īsā ievada un esošās situācijas apraksta formulējums abos jautājumos ir būtībā identisks (14).

Abu konkursu uzdevums bija izstrādāt "migrācijas plānu". Šis migrācijas plāns sastāvēja no divām konkursa EUR/A/127 sadaļām, proti, "migrācijas stratēģijas plāna"(15) un informatīvā ziņojuma augstākajai vadībai. Tomēr konkursā EPSO/A/16/04 to veidoja trīs sadaļas, proti, “riska novērtēšanas pētījums”, “migrācijas stratēģijas plāns” un brīfings augstākajai vadībai.

2.7 Vienas no trijām atklātā konkursa EPSO/A/16/04 pirmā jautājuma sadaļām (par migrācijas stratēģijas plānu) formulējums būtībā ir identisks vienas no divām atklātā konkursa EUR/A/127 pirmā jautājuma sadaļām formulējumam.

Ombuds norāda, ka operētājsistēmas migrācija ir galvenais administratoru uzdevums informācijas tehnoloģiju jomā. Tādējādi EPSO pamatoti uzdeva kandidātiem jautājumu par šo tematu.

Neatkarīgi no iepriekš minētā visiem kandidātiem ar pienācīgu rūpību būtu saprātīgi jāparedz, ka atklātajā konkursā EPSO/A/16/04 varētu parādīties jautājums par migrācijas stratēģijas plānu, ņemot vērā to, cik svarīga ir administratoru operētājsistēmas migrācija informācijas tehnoloģiju jomā. Tādējādi tas, ka šāds jautājums tika izmantots atklātajā konkursā EUR/A/127, nevarēja sniegt būtisku priekšrocību noteiktiem atklātā konkursa EPSO/A/16/04 kandidātiem.

2.8 Atklātajā konkursā EPSO/A/16/04 uzdotā jautājuma daļa, kas nav ietverta atklātajā konkursā EUR/A/127 uzdotajā jautājumā, attiecas uz "riska novērtējuma pētījumu". Ombuds uzskata, ka "riska novērtējuma pētījums" ir sarežģīts uzdevums informācijas tehnoloģiju jomā. Ombuds arī saprot, ka riska novērtējums attiecībā uz administratoriem informācijas tehnoloģiju jomā pēdējos gados ir kļuvis arvien svarīgāks. Šādas sadaļas iekļaušana nozīmē, ka atklātajā konkursā EPSO/A/16/04 uzdotais jautājums faktiski atšķiras no atklātā konkursā EUR/A/127 uzdotā jautājuma.

2.9 Ombuds arī atzīmē, ka abu jautājumu pēdējā daļā kandidātiem būtībā tiek prasīts informēt augstāko vadību par "problēmu" un "problēmas" risinājumu. Tādējādi atbildei uz šo iedaļu attiecībā uz atklāto konkursu EUR/A/127 noteikti jābūt vērstai uz migrācijas stratēģijas plānu. Savukārt attiecībā uz atklāto konkursu EPSO/A/16/04 atbildē uz šo iedaļu noteikti jākoncentrējas uz migrācijas stratēģijas plānu un riska novērtējumu. Tādējādi, lai gan abu jautājumu pēdējās daļas formulējums būtībā ir identisks, abu jautājumu pēdējās daļas nozīme būtiski atšķiras.

2.10 Ombuds arī norāda, ka abos jautājumos izmantotie dati būtībā ir identiski. Tomēr ombuds uzskata, ka šie dati ir tikai pamatinformācija un ka jebkādas izmaiņas šajos datos nebūtu būtiski mainījušas jautājumu būtību vai sarežģītību.

2.11 Tādēļ ombuds secina, ka atklātajā konkursā EPSO/A/16/04 uzdotais jautājums pēc būtības nav identisks atklātā konkursā EUR/A/127 uzdotajam jautājumam.

2.12 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka nav pierādīts vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums pret atklātā konkursa EPSO/A/16/04 kandidātiem.

Pat ja jautājumi būtu bijuši identiski, ombuds uzskata, ka pārkāpuma kā tāda nebūtu bijis. Gluži pretēji, viņš norāda, ka nav nekas neparasts, ka viens un tas pats jautājums tiek atkārtoti izmantots dažādos konkursos.

2.13 Lai pamatotu savu apgalvojumu par vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principa pārkāpumu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EPSO ir sniedzis nepatiesas ziņas par abu pārbaudes darbu līdzības pakāpi. Ņemot vērā konstatējumu 2.11. punktā, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja argumenta turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

2.14 Lai pamatotu savu apgalvojumu par vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principa pārkāpumu, sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka atlases komisija nav pienācīgi izvērtējusi un sniegusi pamatotu atbildi uz argumentiem, ko viņš bija izvirzījis savā pārskatīšanas pieprasījumā attiecībā uz līdzīgu jautājumu.

Savā 2005. gada 30. novembra elektroniskā pasta vēstulē EPSO norādīja, ka: "(..) arī uzdotie jautājumi atšķīrās, jo īpaši attiecībā uz riska analīzes veikšanu. (..) Ņemot vērā iepriekš minēto, atlases komisija neuzskata par vajadzīgu apšaubīt jautājuma pamatotību." Pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījumu un EPSO atbilžu rūpīgas izskatīšanas un ņemot vērā viņa konstatējumus 2.11. punktā, ombuds uzskata, ka EPSO ir risinājis pārskatīšanas pieprasījuma galveno jautājumu un iesniedzis pārliecinošus argumentus, lai pamatotu savu nostāju. Tādēļ ombuds secina, ka EPSO atbilde sūdzības iesniedzējam bija adekvāta.

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos arī apgalvo, ka vienīgā pamatotā atbilde, ko viņš saņēma no EPSO, bija standarta atbilde, kas jau bija nosūtīta citam kandidātam pirms septiņiem mēnešiem. Ombuds uzskata, ka pat tad, ja EPSO būtu izmantojis tos pašus apgalvojumus, ko tas bija sniedzis atbildē citam kandidātam, tas nemaina EPSO atbildes novērtējumu pēc būtības (proti, ka jautājumi abos eksāmenos nebija identiski).

2.16 Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā atsaucās arī uz to, ka EPSO ir norādījis, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, ka viņš ir ieguvis pārbaudījuma dokumentu no atklātā konkursa EUR/A/127 tikai pēc rakstiskā pārbaudījuma nokārtošanas atklātā konkursā EPSO/A/16/04 (16).

Ombuds norāda, ka EPSO nav sniedzis pierādījumus tam, ka sūdzības iesniedzējs būtu ieguvis pārbaudes darbu atklātajā konkursā EUR/A/127 pirms pārbaudes kārtošanas atklātajā konkursā EPSO/A/16/04. Tāpēc iepriekš minētais apgalvojums ir tikai pieņēmums no EPSO puses. Kā tādu to nevajadzēja izdarīt.

Neraugoties uz EPSO neatbilstošo paziņojumu, ombuds arī norāda, ka jautājums par to, vai EPSO ir sniedzis nepatiesu paziņojumu par datumu, kurā sūdzības iesniedzējs ir nokārtojis iepriekšējos pārbaudījumus, neietekmē to, vai attiecībā uz atklāto konkursu EPSO/A/16/04 ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem princips. Tādēļ viņš uzskata, ka nav jāturpina izskatīt jautājumu par to, vai EPSO ir sniedzis nepatiesas ziņas par datumu, kurā sūdzības iesniedzējs ir ieguvis pārbaudījumu dokumentus.

2.17 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos arī apgalvo, ka EPSO ir mainījis ombuda formulējumu vienam no sūdzības iesniedzēja argumentiem tādā veidā, ka sūdzības iesniedzēja argumenti šķiet neloģiski un nepatiesi (17). Ombuds uzskata, ka, lai gan EPSO nav izmantojis precīzos ombuda izmantotos vārdus, EPSO nav grozījis ombuda uzdotā jautājuma būtību.

2.18 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds nekonstatē nekādu EPSO pieļautu administratīvu kļūmi attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

3 Apgalvojums, ka EPSO ir sniedzis nepatiesas rakstiskas ziņas

3.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka EPSO ir rakstiski sniedzis nepatiesu informāciju par to, ka pārbaudījuma darbs ir savākts atklātā konkursa EUR/A/127 rakstiskā eksāmena beigās.

3.2 Savā atzinumā EPSO norādīja, ka sūdzības iesniedzēja sūdzībai pievienoto vēstuli EPSO sagatavoja, ņemot vērā informāciju, ko sniedza atklātā konkursa EPSO/A/16/04 atlases komisijas loceklis, kurš bija arī atklātā konkursa EUR/A/127 atlases komisijas loceklis. Šis valdes loceklis uzskata, ka atklātā konkursa EUR/A/127 pārbaudījumu dienā uzraugu grupas pēc katra pārbaudījuma savāca pārbaudījumā izmantoto jautājumu bukletu, atbildēm izmantoto papīru, kā arī sagatavošanas darbiem paredzēto papīru. EPSO nesniedza nepatiesas ziņas par atklātā konkursa EUR/A/127 organizēšanu, jo atbildes sagatavošanas laikā pieejamo informāciju sniedza persona, kas faktiski piedalījās konkursa organizēšanā un pārbaudījumu dienā bija klāt kādā no eksaminācijas centriem. Tomēr pēc šīs sūdzības saņemšanas EPSO apspriedās ar Eiropas Parlamentu, un šķiet, ka tolaik prakse dažādos eksaminācijas centros dažkārt atšķīrās. EPSO varēja tikai paust nožēlu par šo pārpratumu, kas tomēr neietekmēja šīs lietas izskatīšanu.

3.3 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos nosauca notikušo par kļūdu, nevis pārpratumu, un nepiekrita, ka šī kļūda neattiecas uz viņa lietu. Ne EPSO, ne atlases komisija nav norādījuši, ka šī kļūda vai pārpratums neietekmēja to lēmumu atkārtoti uzdot jautājumu.

3.4 Ombuds vēlreiz atgādina, ka ES iestādēm un struktūrām būtu jāsniedz precīzi paziņojumi un nekavējoties jāizlabo visas iespējamās kļūdas. Vispirms viņš norāda, ka vēstulē, ko EPSO 2005. gada aprīlī nosūtīja citam kandidātam, EPSO paskaidroja, ka ir savākts atklātā konkursa EUR/A/127 testa dokuments. Tomēr ombuds norāda, ka pretēji iepriekš minētajam paziņojumam Parlaments 2006. gada 30. jūnija vēstulē sūdzības iesniedzējam norādīja, ka pārbaudes dokumenti netiek sistemātiski vākti visos pārbaudes centros. Viņš arī norāda, ka savā atzinumā EPSO norādīja, ka ir sazinājies ar Parlamentu, ka ir informēts, ka testu dokumenti netiek sistemātiski vākti, un pauda nožēlu par šo pārpratumu.

Tāpēc ombuds uzskata, ka, tā kā EPSO nekavējoties izlaboja neprecizitāti, tiklīdz uzzināja par to, turpmāka izmeklēšana par šo sūdzības aspektu nav nepieciešama.

Ombuds nenoliedz iespēju, ka Parlaments varētu būt pieļāvis kļūdu, ciktāl atklātā konkursa EUR/A/127 pārbaudījumu dokumenti, pretēji tajā laikā iedibinātajai procedūrai, nevar būt savākti visos pārbaudījumu centros. Tomēr ombuda izmeklēšana par šo sūdzību attiecas tikai uz EPSO un neattiecas uz Parlamentu.

4 Apgalvojums, ka atlases komisija nav pienācīgi izskatījusi sūdzības iesniedzēja pārskatīšanas pieprasījumu

4.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka atlases komisija nav pienācīgi izskatījusi viņa lūgumu par pārskatīšanu, jo tā nav konkrēti atbildējusi uz viņa lūgumu atkārtoti novērtēt viņa sniegumu rakstiskajā pārbaudījumā.

4.2 Savā atzinumā EPSO paskaidroja, ka atlases komisija rūpīgi izskatīja gan kandidāta lūgumu veikt atkārtotu novērtēšanu, gan visu viņa saraksti. Pēc tam, kad atlases komisija bija pārbaudījusi visus sūdzības iesniedzēja norādītos punktus, tā pieņēma lēmumu. Tā uzskatīja, ka nav šaubu par rakstiskā pārbaudījuma (d) pirmā jautājuma pamatotību. Atlases komisija konstatēja, ka nav pamata atkārtoti novērtēt sūdzības iesniedzēja testu, kurā, atgādinot, viņš saņēma atzīmi, kas pārsniedza prasīto minimumu, un šis sasniegums ļāva viņam piedalīties mutiskajā pārbaudījumā.

4.3 Savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka rakstisko pārbaudījumu atzīme bija ne tikai pietiekama, lai viņu pielaistu mutiskajam pārbaudījumam, bet tā arī veidoja 50 % no atzīmes kandidātu galīgajā atlasē pēc mutiskā pārbaudījuma.

4.4 Ombuds atzīmē, ka savā 2005. gada 27. novembra pārskatīšanas lūgumā, ko viņš iesniedza pēc tam, kad tika informēts, ka viņa atzīmes nav pietiekamas, lai viņa vārdu iekļautu rezerves sarakstā, sūdzības iesniedzējs lūdza pārskatīt viņa "pieteikumu"un īpaši atzīmēt viņa rakstisko pārbaudījumu.

4.5 Ombuds arī norāda, ka 2005. gada 21. decembra vēstulē EPSO paskaidroja, ka

“Katra kandidāta rakstiskais pārbaudījums tika koriģēts ar vismaz diviem marķieriem, pamatojoties uz korekcijas skalu. (...) Atlases komisija pārbaudīja, vai vērtēšanas kritēriji ir pareizi piemēroti kandidātu pārbaudījumiem (...), un ņēma vērā vērtētāju komentārus/apsvērumus, un pēc tam noteica piešķiramo punktu skaitu. (...) Atlases komisija arī veica otro apspriedi par [sūdzības iesniedzēja] sniegumu mutiskā eksāmena laikā. Tā uzskata, ka sākotnēji veiktais novērtējums atbilst [sūdzības iesniedzēja] snieguma līmenim, un tāpēc apstiprina sākotnējo novērtējumu."

Visbeidzot, atbildot uz 90. panta sūdzību, EPSO atsaucās uz Kopienas tiesu judikatūru, kas attiecas uz atlases komisijas vērtējumu pārskatīšanu tiesās, un norādīja, ka:

"sūdzības iesniedzējs neapgalvo, nemaz nerunājot par pierādījumiem, ka atlases komisijas lēmumā ir pieļauta acīmredzama kļūda vai ka atlases komisija ir pārkāpusi noteikumus, kas reglamentē tās procedūru, vai acīmredzami pārsniegusi savas rīcības brīvības robežas. Tāpēc nav iespējams atzīmēt viņa rakstiskos pārbaudījumus."

4.6 Ombuds piekrīt sūdzības iesniedzējam, ka rakstiskajā pārbaudījumā iegūtais vērtējums ietekmēja ne tikai viņa pielaišanu mutiskajam pārbaudījumam, bet arī viņa galīgo rezultātu. Tāpēc, lai iegūtu galīgo rezultātu, bija svarīgi nodrošināt, lai rakstiskais pārbaudījums tiktu pareizi novērtēts.

4.7 Ombuds atgādina, ka saskaņā ar Kopienas tiesu praksi atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība, novērtējot pārbaudījumu rezultātus (18). Ombuds norāda, ka EPSO paskaidroja, ka tikai atlases komisija lemj par kandidātam piešķiramo atzīmi pēc tam, kad ir izanalizējusi vismaz divu atzīmju komentārus un to piedāvāto atzīmi. Ombuds norāda, ka atlases komisija šajā kontekstā nolēma nepieminēt sūdzības iesniedzēja rakstisko pārbaudījumu un tādējādi apstiprināja viņam piešķirto punktu skaitu. Ņemot vērā atlases komisijas plašo rīcības brīvību, novērtējot pārbaudījumus, ombuds uzskata, ka procedūra, ko EPSO piemēro, izskatot pārskatīšanas pieprasījumu attiecībā uz rakstiskā pārbaudījuma novērtējumu, ir pamatota, proti, atlases komisijas pienākums ir izlemt, vai ir nepieciešams jauns novērtējums, lai pienācīgi izskatītu pārskatīšanas pieprasījumu.

Šajā gadījumā ombuds uzskata, ka, ņemot vērā viņa konstatējumu 2.11. un 2.12. punktā, atlases komisijai nebija iemesla pārbaudījumu vērtēt ar trešo atzīmi. Ombuds uzskata, ka atlases komisija ir pienācīgi izskatījusi sūdzības iesniedzēja pieprasījumu, un tāpēc nekonstatē administratīvas kļūmes attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

5 Prasījums

5.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņa pārskatīšanas lūgums būtu atkārtoti jāizvērtē, būtu jāveic viņa atzīmes korekcija rakstiskajam pārbaudījumam un viņa vārds būtu jāiekļauj rezerves sarakstā.

5.2 Ņemot vērā ombuda konstatējumus 2.18., 3.4. un 4.7. punktā, sūdzības iesniedzēja prasību nevar atbalstīt.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka EPSO nav pieļāvis administratīvas kļūmes. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī EPSO direktors.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) OV 2004, C 66A.

(2) OV 1998, C 125 A.

(3) Spriedums lietā T-158/89 Van Hecken/CES (Recueil 1991, II-1341. lpp.). Šīs lietas 24. punktā ir noteikts: "(...) sadalījums, kas pastāv starp iecēlējinstitūcijas pilnvarām, no vienas puses, un atlases komisijas pilnvarām, no otras puses, saskaņā ar kuru iecēlējinstitūcijai ir plaša rīcības brīvība, izstrādājot konkursa prasības, savukārt atlases komisijai šīs prasības ir saistošas, veicot savus uzdevumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 30. pantu."

Lieta T-371/03 Le Voci/Padome, Krājums-CDL, I-A-209. un II-57. lpp. Lietas 41. punktā ir noteikts: "attiecībā uz iespējamā paziņojuma par konkursu pārkāpuma novērtējumu saskaņā ar iedibināto judikatūru konkursa atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz konkursa ietvaros paredzēto pārbaudījumu detalizētu saturu. Tiesa var pārbaudīt pārbaudījuma norises kārtību tikai tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un to, ka viņu izvēle ir bijusi objektīva. Tāpat Tiesai nav jāpārbauda pārbaudījuma detalizētais saturs, izņemot gadījumus, kad šis saturs nav ierobežots paziņojumā par konkursu noteiktajās robežās vai neatbilst pārbaudījumu vai konkursa mērķiem."

(4) Spriedums lietā T-132/89 Gallone/Komisija (Recueil 1990, II-549. lpp.). Lietas 27. punktā ir noteikts: "Iecēlējinstitūcijai ir plaša rīcības brīvība, lemjot par aizpildāmajiem amatiem nepieciešamajiem spēju kritērijiem un, ņemot vērā šos kritērijus un dienesta intereses, nosakot konkursa organizēšanas noteikumus un nosacījumus. Atlases komisijai ir ievērojama rīcības brīvība attiecībā uz konkursa ietvaros paredzēto pārbaudījumu kārtību un detalizētu saturu."

(5) Lieta T-371/03 Le Voci/Padome, Krājums-CDL, I-A-209. un II-957. lpp. Lietas 123. punktā ir noteikts: " slepenība tika ieviesta, lai garantētu atlases komisiju neatkarību un to darba objektivitāti, aizsargājot tās no jebkādas ārējas iejaukšanās un spiediena neatkarīgi no tā, vai to izdara pati Kopienas administrācija vai attiecīgie kandidāti, vai trešās personas."

(6) Lieta T-294/03 Gibault/Komisija, Krājums-CDL, I-A-141. un II-635. lpp. Minētās lietas 41. punktā ir noteikts: "Atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība, vērtējot konkursa pārbaudījumu rezultātus, un tās vērtējumu pamatotību Kopienas tiesa var pārbaudīt tikai nepārprotamos gadījumos, kad ir pārkāpti noteikumi, kas reglamentē tās darbu (...), kad ir pieļauta acīmredzama kļūda vai nepareizi izmantotas pilnvaras, vai kad tā ir acīmredzami pārsniegusi savas rīcības brīvības robežas. "

Spriedums lietā T-146/99 Teixeira Neves/Tiesa (Recueil FP, I-A-159. un II-731. lpp.). Lietas 41. punktā ir noteikts: "atlases komisijas vērtējumi konkursā (..) ir vērtīgi vērtējumi par kandidāta sniegumu pārbaudījumā un ietilpst atlases komisijas plašajā rīcības brīvībā. Kopienu tiesas kompetencē nav pārbaudīt šos lēmumus, ja vien acīmredzami nav pārkāpti noteikumi, kas reglamentē atlases komisiju darbu. Vērtējot kandidātu profesionālās zināšanas, spējas un motivāciju, atlases komisijai ir pienākums saskaņā ar konkursa paziņojuma prasībām savu lēmumu balstīt vienīgi un autonomi uz kandidātu sniegumu."

(7) Skatīt spriedumu lietā 228/86 Goossens u.c./Komisija (Recueil 1988, 1819. lpp., 14. punkts).

(8) Lieta T-5/04 Scano/Komisija, Krājums-CDL, I-A-205. un II-931. lpp. 45. punktā ir noteikts: "S’agissant plus particulièrement du principe d’égalité de traitement, il revêt une importance très grande dans le cadre des procédures de concours, et il appartient au jury de veiller à ce que les épreuves présent sensiblement le même degré de difficulté pour tous les candidats."

(9) Saskaņā ar 79. punktu "Tomēr jāpatur prātā, ka pārkāpums konkursa pārbaudījumu norises laikā neietekmē pārbaudījumu likumību, ja vien tam nav materiāltiesisks raksturs un tas nevar izkropļot pārbaudījumu rezultātus. Ja šāds pārkāpums ir noticis, atbildētājai iestādei ir jāpierāda, ka pārkāpums nav ietekmējis pārbaužu rezultātus."

(10) Ombuds saprot, ka sūdzības iesniedzējs atsaucas uz to, ka, lai gan ombuda 2006. gada 26. septembra vēstulē EPSO bija norādīts, ka sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka "EPSO ir sniedzis nepatiesas ziņas, ka sūdzības iesniedzējs neapgalvo un nepierāda, ka iepriekšējo pārbaudījumu viņš ir ieguvis tikai pēc rakstiskā pārbaudījuma nokārtošanas", EPSO atbildē bija norādīts, ka sūdzības iesniedzējs jo īpaši apgalvo, ka "EPSO ir sniedzis nepatiesas ziņas, norādot, ka sūdzības iesniedzējs nav ne apgalvojis, ne pierādījis, ka iepriekšējo pārbaudījumu viņš ir ieguvis tikai pēc piedalīšanās rakstiskajos pārbaudījumos". (Ombudes izcēlums).

(11) Skatīt Lēmumu 2312/2004/MHZ, kurā noteikts, ka: "EPSO rīkoto konkursu kandidāti sazinās ar EPSO. Turklāt, ja ombudam ir iesniegtas sūdzības, uz tām atbild EPSO.

(12) Skatīt spriedumu lietā T-173/99 Elkaïm un Mazuel pret Komisiju (Recueil FP, I-A-101. un II-433. lpp., 87. punkts); Lieta T-5/04 Scano/Komisija, Krājums-CDL, I-A-205. un II-931. lpp.; Spriedums lietā T-165/03 Vonier/Komisija, 2004, Krājums-CDL, I-A-343. un II-1575. lpp.

(13) Spriedums lietā T-5/04 Scano/Komisija (Krājums-CDL, I-A-205. un II-931. lpp.). 45. punktā ir noteikts: "S’agissant plus particulièrement du principe d’égalité de traitement, il revêt une importance très grande dans le cadre des procédures de concours, et il appartient au jury de veiller à ce que les épreuves présent sensiblement le même degré de difficulté pour tous les candidats."

(14) Atklātā konkursa EPSO/A/16/04 attiecīgajā jautājumā aprakstīto lietotāju rīcībā ir viens tehnisks rīks, kas atšķiras no atklātā konkursa EUR/A/127 attiecīgajā jautājumā aprakstītajiem rīkiem.

(15) "Migrācijas stratēģijas plānu" var definēt kā virkni pasākumu, kas ļauj organizācijai pāriet uz jaunāku aparatūru un programmatūru, lai neatpaliktu no mainīgajām tehnoloģijām. Tajā tiek risināti tādi jautājumi kā lietotāja saskarnes saderība, datubāzes saderība, pārejas atbalsts, sistēmas saskarnes saderība un apmācība.

(16) Šo paziņojumu EPSO sniedza savā atbildē uz sūdzību, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniedza sūdzības iesniedzējs. Atzinumā ombudam EPSO šādus komentārus nesniedza.

(17) Skatīt iepriekš 10. zemsvītras piezīmi.

(18) Pirmās instances tiesas 2003. gada 11. janvāra spriedums lietā T-53/00 Angioli/Komisija (Recueil FP, I-A-13. un II-73. lpp., 91.-94. punkts).