Strasbūrā, 2007. gada 28. septembrī

Godātais J. kungs!

2006. gada 3. februārī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par to, ka Eiropas Komisija, iespējams, nav sniegusi apmierinošas atbildes uz Jūsu 2005. gada 3. oktobra e-pasta vēstulē uzdotajiem jautājumiem. Ar 2006. gada 9. un 20. februāra e-pasta vēstulēm Jūs papildinājāt savu sūdzību ar papildu informāciju.

2006. gada 10. martā es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2006. gada 1. jūnijā. Es Jums to nosūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2006. gada 17. decembrī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā (un tai pievienotajos saistītajos dokumentos) sniedza šādus apsvērumus. Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 3. oktobrī nosūtīja e-pasta vēstuli komisāram Markos Kyprianou, kurā bija iekļauti vairāki konkrēti jautājumi par ģenētiski modificētas (ĢM) pārtikas potenciālajiem ieguvumiem ES patērētājiem. Tā kā netika saņemta atbilde, 2005. gada 3. novembrī sūdzības iesniedzējs iesniedza oficiālu sūdzību komisāram. 2005. gada 10. novembrī Komisija nosūtīja atbildi pēc būtības un 2005. gada 16. decembrī – atbildi pēc būtības. Tā kā sūdzības iesniedzējs nebija apmierināts ar Komisijas atbildi, 2006. gada 21. janvārī viņš nosūtīja komisāram pēdējo pieprasījumu sniegt atbildes uz viņa jautājumiem. Viņš arī norādīja, ka iesniegs sūdzību Eiropas ombudam, ja līdz 2006. gada 30. janvārim nesaņems atbildi. Tā kā šāda atbilde netika saņemta, sūdzības iesniedzējs 2006. gada 3. februārī iesniedza šo sūdzību ombudam.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi apmierinošas atbildes uz šādiem jautājumiem, kas ietverti viņa 2005. gada 3. oktobra e-pasta vēstulē: (1) "Vai jūs, lūdzu, pastāstīsiet mums, kā jūsu nesenās ĢM atļaujas, ievedot ĢM materiālu dzīvnieku barībā un citos pārtikas produktos, dos labumu patērētājiem?"; (2) "Kā tie uzlabos pārtikas nekaitīgumu?"; (3) "Kā tie uzlabos pārtikas kvalitāti, garšu un uzturvērtību?"; (4) "Kā tie uzlabos sabiedrības veselību?"; (5) "Kā viņi noturēs pārtikas cenas uz leju?"; (6) "Kā tie palīdzēs radīt "veselīgu dzīves vidi"?"; (7) "Kā tie uzlabos dzīvnieku labturību?"; (8) "Un kā, jūsuprāt, tiks pastiprinātas patērētāju tiesības, ja Komisija noraidīs visas sabiedriskās domas aptaujas par ĢM jautājumiem?"; un 9) “Kādi pierādījumi ir jūsu rīcībā, lai pamatotu apgalvojumu, ka daži ES patērētāji faktiski vēlas iegādāties un patērēt ĢM pārtiku?”

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka komisāram Kyprianou būtu jāatvainojas un oficiāli jābrīdina par atbilžu nesniegšanu uz viņa jautājumiem. 2006. gada 9. februārī sūdzības iesniedzējs nosūtīja ombudam vēl vienu e-pasta vēstuli, informējot viņu, ka 2006. gada 8. februārī viņš ir saņēmis Komisijas atbildi. Savā e-pasta vēstulē ombudam viņš arī apgalvoja, ka Komisija savā 2006. gada 8. februāra atbildē ir atbildējusi augstprātīgi, un tādēļ pieprasīja, lai komisārs atkāptos no amata.

Ombuds 2006. gada 10. martā uzsāka sūdzības iesniedzēja sūdzības izmeklēšanu un lūdza Komisiju izteikt savu viedokli par šādu apgalvojumu un prasību:

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Eiropas Komisija nav viņam sniegusi apmierinošas atbildes uz jautājumiem par ģenētiski modificētiem („ĢM”) produktiem, kurus viņš izvirzīja savā 2005. gada 3. oktobra e-pasta vēstulē.

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka komisāram Kyprianou vajadzētu atvainoties un izteikt oficiālu rājienu par viņa atteikšanos sniegt atbildes uz sūdzības iesniedzēja jautājumiem.

Tomēr ombuds informēja sūdzības iesniedzēju, ka nav pietiekama pamata sākt izmeklēšanu par viņa turpmāko apgalvojumu un prasību, kas izklāstīta viņa 2006. gada 9. februāra e-pasta vēstulē, jo sūdzības iesniedzējs nav precizējis, kādā veidā viņš uzskata, ka Komisijas 2006. gada 8. februāra atbildes saturs ir augstprātīgs.

Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 27. aprīļa e-pasta vēstulē lūdza ombudu pārskatīt savu lēmumu neturpināt izskatīt viņa apgalvojumu, ka Komisija 2006. gada 8. februāra atbildē ir sniegusi augstprātīgu atbildi, un viņa apgalvojumu, ka komisāram Kyprianou tādēļ būtu jāatkāpjas no amata.

Ombuds 2006. gada 17. jūlija atbildē paskaidroja sūdzības iesniedzējam, ka, ņemot vērā papildu paskaidrojumus, ko Komisija sniedza 2006. gada 1. jūnija atzinumā par šo sūdzību, viņš uzskata, ka ir lietderīgi sagaidīt sūdzības iesniedzēja apsvērumus par Komisijas atzinumu, pirms pieņemt lēmumu par to, vai paplašināt izmeklēšanu attiecībā uz jautājumiem, kas minēti viņa 2006. gada 27. aprīļa e-pasta vēstulē.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija vispirms atgādināja lietas priekšvēsturi, paskaidrojot, ka 2005. gada 3. oktobrī sūdzības iesniedzējs nosūtīja e-pasta vēstuli komisāram Kyprianou, kurā bija iekļauti vairāki jautājumi saistībā ar neseno atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētiem organismiem ("ĢMO"). Sūdzības iesniedzējam 2005. gada 10. novembrī tika nosūtīta pagaidu atbilde, kurai 2005. gada 16. decembrī sekoja atbilde pēc būtības. Tikmēr 2005. gada 3. novembrī sūdzības iesniedzējs iesniedza oficiālu sūdzību komisāram par kavēšanos atbildes nosūtīšanā. Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 21. janvāra e-pasta vēstulē komisāram norādīja, ka nav apmierināts ar Komisijas atbildēm uz viņa jautājumiem un ka gadījumā, ja līdz 2006. gada 30. janvārim netiks saņemta atbilstoša atbilde, viņš iesniegs oficiālu sūdzību ombudam. Komisija 2006. gada 8. februārī sniedza atbildi uz sūdzības iesniedzēja 2006. gada 21. janvāra e-pastu. Tomēr sūdzības iesniedzējs pa to laiku bija iesniedzis sūdzību ombudam. Līdzīgā kārtā 2006. gada 9. februāra e-pasta vēstulē ombudam sūdzības iesniedzējs norādīja, ka uzskata Komisijas atbildi par neatbilstošu un augstprātīgu.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja būtību Komisija vispirms uzsvēra, ka tā uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi izskaidrot iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām tās darbību dažādos aspektus. Šajā sakarā tās dažādie dienesti katru dienu risina ievērojamu skaitu jautājumu, kas dažkārt skar sarežģītus un savstarpēji saistītus jautājumus. Risinot šādus jautājumus, Komisija cenšas būt pēc iespējas savlaicīgāka un izsmeļošāka.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja jautājumiem, kas ietverti viņa 2005. gada 3. oktobra e-pasta vēstulē, Komisija uzskatīja, ka tie ir saistīti ar ģenētiski modificētas (ĢM) pārtikas un barības laišanas tirgū atļaujas procedūras vispārējo kontekstu. Šajā sakarā Komisija 2005. gada 16. decembra visaptverošajā atbildē sniedza visu vajadzīgo informāciju par politisko situāciju, ES tiesisko regulējumu šajā nozarē, kā arī pašreizējās Komisijas politikas pamatojumu attiecībā uz ĢM produktiem. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tā ir sniegusi visu informāciju, kas izskaidro tās rīcību. Turklāt tā sūdzības iesniedzējam bija skaidri paskaidrojusi, ka Komisija savās darbībās, kas saistītas ar ĢMO atļaušanu, tikai piemēro ES tiesību aktus, kurus nesen apstiprināja Eiropas Parlaments un Padome.

Lai ilustrētu šos apsvērumus, Komisija sniedza sīku pārskatu par jautājumiem, uz kuriem sūdzības iesniedzējs vēlējās saņemt atbildi, kā arī par savām atbildēm uz šiem jautājumiem, kas sniegtas sākotnējā 2005. gada 16. decembra atbildē.

jautājums (“Vai jūs, lūdzu, pastāstīsiet mums, kā jūsu nesenās atļaujas ģenētiski modificētu materiālu ievešanai dzīvnieku barībā un citos pārtikas produktos dos labumu patērētājiem?”) bija saistīts ar patērētāju ieguvumiem kopumā. Tas bija plašs jautājums, kas varētu būt saistīts ar pārtikas/barības kvalitāti, kā arī citiem faktoriem, piemēram, patērētāju ekonomiskajām interesēm.

jautājums (“Kā tie uzlabos pārtikas nekaitīgumu?”); 3 ("Kā tie uzlabos pārtikas kvalitāti, garšu un uzturvērtību?"); 4 (“Kā tie uzlabos sabiedrības veselību?”); un 7. punkts (“Kā tie uzlabos dzīvnieku labturību?”) bija saistīti ar iespējamu pārtikas nekaitīguma vai dzīvnieku labturības uzlabošanu pēc ĢMO atļaušanas. Kā izriet no 2005. gada 16. decembrī sniegtās atbildes, tajā laikā netika apsvērta iespēja ĢMO atļaujas piešķiršanas kritērijos iekļaut iespējamu pārtikas nekaitīguma uzlabošanu. Tas tika aplūkots, piemēram, šādā replikai pievienotā dokumenta izvilkumā:

"Komisijai, kā to prasa Kopienas tiesību akti, būtu arī jāapstiprina: pastāvīgu lēmumu projektu iesniegšanu regulatīvajām komitejām par jaunu ĢMO produktu laišanu tirgū, katru gadījumu izskatot atsevišķi, ja, pamatojoties uz zinātnisku novērtējumu, nepastāv risks cilvēku veselībai un videi [...].

jautājums (“Kā tās samazinās pārtikas cenas?”) attiecās uz ĢM pārtikas atļauju ietekmi uz pārtikas cenu. Tā kā tas bija dažādu un no tirgus atkarīgu faktoru rezultāts, bija grūti atbildēt uz šo jautājumu pat hipotēzē par ĢM pārtikas ražošanas izmaksu samazināšanos.

jautājums (“Un kā, jūsuprāt, tiks pastiprinātas patērētāju tiesības, ja Komisija noraidīs visas sabiedriskās domas aptaujas par ĢM jautājumiem?”) bija saistīts ar patērētāju tiesībām izvēlēties starp ĢM un ģenētiski nemodificētiem produktiem, un tas tika īpaši aplūkots šajā Komisijas atbildes daļā:

"Šajā regulā ir noteiktas procedūras un prasības, lai atļautu laist tirgū šāda veida ražojumu. Vēlos uzsvērt, ka tas neuzliek par pienākumu tirgū laižamajiem produktiem un a fortiori patērētājam tos iegādāties [ sic]. Šajā sakarā regulā ir paredzēti arī marķēšanas noteikumi, lai informētu patērētājus par produktu ĢM izcelsmi un tādējādi nodrošinātu viņiem tiesības izvēlēties starp ĢM produktiem un produktiem, kas nav ĢM produkti. Ņemot vērā, piemēram, neseno Greenpeace ziņojumu ("Nav tirgus ar ĢM marķētai pārtikai Eiropā", 2005. gada janvāris), esmu pārliecināts, ka pašreizējie ĢM pārtikas marķēšanas noteikumi efektīvi ļauj patērētājiem, kuri nevēlas iegādāties šāda veida produktus, to darīt. "

Jautājums Nr. 9 (“Kādi pierādījumi ir jūsu rīcībā, lai pamatotu apgalvojumu, ka daži ES patērētāji faktiski vēlas iegādāties un patērēt ĢM pārtiku?”) tika aplūkots arī Komisijas visaptverošajā atbildē.

Komisija slēdza savu atzinumu, paziņojot, ka 2005. gada 16. decembra vēstulē tā ir sniegusi apmierinošu atbildi uz sūdzības iesniedzēja 2005. gada 3. oktobra e-pasta vēstuli un sniegusi viņam visu vajadzīgo informāciju par ĢMO atļaušanu. Tādēļ tā uzskatīja, ka nebūtu ne vajadzīgs, ne lietderīgi izteikt rājienu komisāram Kyprianou. Tāpēc Komisija lūdza ombudu izbeigt lietu.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzturēja savu sūdzību un īsumā iesniedza šādus apsvērumus. Vispirms viņš atgādināja, ka 2005. gada 10. novembrī saņēma pagaidu atbildi uz viņa 2005. gada 3. oktobra vēstuli un pēc tam 2005. gada 16. decembrī – atbildi pēc būtības. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Komisijas atbilde pēc būtības ir "tipiska civildienesta vēstule" , kurā nav aplūkots neviens no viņa uzdotajiem jautājumiem. Tādēļ 2006. gada 21. janvāra vēstulē viņš bija sūdzējies Komisijai par šo trūkumu, atkārtojot savus jautājumus "gadījumā, ja komisārs vai viņa darbinieki tos nebūtu sapratuši [] pirmo reizi" . Pēc tam 2006. gada 8. februārī viņš saņēma atbildi no Komisijas, kas tomēr atkal neatbildēja uz viņa jautājumiem, savukārt iestāde apgalvoja, ka visas atbildes bija ietvertas tās iepriekšējos paziņojumos.

Sūdzības iesniedzējs konstatēja, ka tas ir pilnīgi neapmierinošs stāvoklis, un tāpēc viņš vēlējās uzturēt savu sūdzību. Viņš arī apgalvoja, ka viņa jautājumi ir konkrēti un vienkārši un ir adresēti komisāram Kyprianou, pamatojoties uz to, ka komisāri ir jāsauc pie atbildības par politiku, ko viņi cenšas veicināt. Tādēļ komisāram vajadzēja atbildēt tieši uz saviem jautājumiem, nevis "atkāpties no civildienesta ierēdņiem un sagatavot paziņojumus" , kuros tika risināti tikai plaši politikas jautājumi.

Sūdzības iesniedzējs atkārtoti pieprasīja izteikt nopietnu rājienu komisāram Kyprianou par to, ka viņš neatbildēja uz viņa jautājumiem.

Lēmums

1 Par Komisijas iespējamo nespēju sniegt apmierinošas atbildes uz jautājumiem, kas ietverti sūdzības iesniedzēja 2005. gada 3. oktobra e-pasta vēstulē

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pietiekamas atbildes uz jautājumiem, kas ietverti viņa 2005. gada 3. oktobra e-pasta vēstulē, jo tie tika atkārtoti un papildināti viņa 2006. gada 21. janvāra e-pasta vēstulē. Šie jautājumi bija šādi: (1) "Vai jūs, lūdzu, pastāstīsiet mums, kā jūsu nesenās ĢM atļaujas, ievedot ĢM materiālu dzīvnieku barībā un citos pārtikas produktos, dos labumu patērētājiem?"; (2) "Kā tie uzlabos pārtikas nekaitīgumu?"; (3) "Kā tie uzlabos pārtikas kvalitāti, garšu un uzturvērtību?"; (4) "Kā tie uzlabos sabiedrības veselību?"; (5) "Kā viņi noturēs pārtikas cenas uz leju?"; (6) "Kā tie palīdzēs radīt "veselīgu dzīves vidi"?"; (7) "Kā tie uzlabos dzīvnieku labturību?"; (8) "Un kā, jūsuprāt, tiks pastiprinātas patērētāju tiesības, ja Komisija noraidīs visas sabiedriskās domas aptaujas par ĢM jautājumiem?"; un 9) “Kādi pierādījumi ir jūsu rīcībā, lai pamatotu apgalvojumu, ka daži ES patērētāji faktiski vēlas iegādāties un patērēt ĢM pārtiku?” Šiem jautājumiem bija pievienoti vairāki komentāri, kuros bija pausti sūdzības iesniedzēja iebildumi pret trim konkrētām ĢMO atļaujām.

1.2 Savā atzinumā Komisija norādīja, ka visi sūdzības iesniedzēja jautājumi attiecas uz ģenētiski modificētas (ĢM) pārtikas un barības laišanas tirgū atļaujas piešķiršanas procedūras vispārējo kontekstu. Komisija 2005. gada 16. decembra visaptverošajā atbildē sniedza sūdzības iesniedzējam visu nepieciešamo informāciju par politisko situāciju, ES tiesisko regulējumu, kā arī tās politiku attiecībā uz ĢMO. Tajā pašā 2005. gada 16. decembra atbildē Komisija skaidri paskaidroja sūdzības iesniedzējam, ka savās prasībās par attiecīgo jautājumu tā tikai piemēro atbilstošos Savienības tiesību aktus attiecībā uz ĢMO atļaušanu, ko nesen bija apstiprinājis Eiropas Parlaments un Padome. Savā atzinumā Komisija arī izteica konkrētākas piezīmes par to, kā tā savā 2005. gada 16. decembra atbildē ir atbildējusi uz katru no sūdzības iesniedzēja deviņiem jautājumiem.

1.3 Savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs uzturēja savu sūdzību un apgalvoja, ka viņa jautājumi ir konkrēti un vienkārši, un tika uzdoti komisāram Markos Kyprianou, pamatojoties uz to, ka komisāri ir jāsauc pie atbildības par politiku, ko viņi cenšas veicināt. Tādēļ komisāram vajadzēja atbildēt tieši uz saviem jautājumiem, nevis "atkāpties no civildienesta ierēdņiem un sagatavot paziņojumus" , kuros tika risināti tikai plaši politikas jautājumi.

1.4 Ombuds vispirms atzīmē, ka labas pārvaldības principi, kas atspoguļoti Komisijas Labas administratīvās prakses kodeksa (1) 4. punktā, prasa, lai Komisija pienācīgi risinātu sūdzības iesniedzēja 2005. gada 3. oktobra e-pasta vēstulē ietvertos jautājumus.

1.5 Otrkārt, ombuds atzīmē, ka 2005. gada 16. decembrī sūdzības iesniedzējs no Komisijas saņēma šādu atbildi uz viņa 2005. gada 3. oktobra e-pasta vēstuli:

"Kā jūs noteikti zināt, pēdējos gados ES ir vispusīgi pārskatījusi savu tiesisko regulējumu attiecībā uz ĢMO, lai nodrošinātu augstu veselības un vides aizsardzības līmeni un garantētu patērētāju izvēles tiesības. Atļauju laist tirgū ģenētiski modificētu pārtiku un barību ES reglamentē Regula (EK) Nr. 1829/2003. Šī regula nosaka procedūras un prasības, lai atļautu laist tirgū šāda veida ražojumu. Vēlos uzsvērt, ka tas nenozīmē, ka ĢM produkti ir jālaiž tirgū [] vai ka patērētāji tos iegādājas. Šajā sakarā regulā ir paredzēti arī marķēšanas noteikumi, lai informētu patērētājus par produktu ĢM izcelsmi un tādējādi nodrošinātu viņiem tiesības izvēlēties starp ĢM produktiem un produktiem, kas nav ĢM produkti. Ņemot vērā, piemēram, neseno Greenpeace ziņojumu ("Nav tirgus ar ĢM marķētai pārtikai Eiropā", 2005. gada janvāris), esmu pārliecināts, ka pašreizējie ĢM pārtikas marķēšanas noteikumi efektīvi ļauj patērētājiem, kuri nevēlas iegādāties šāda veida produktus, izdarīt šādu izvēli. Regula (EK) Nr. 1829/2003 (un tādējādi visi šie aspekti) ir pieņemta salīdzinoši nesen (2003. gada septembrī) pēc tam, kad Komisija, Padome un Eiropas Parlaments bija plaši apspriedušies ar visām iesaistītajām ieinteresētajām personām. Abas šīs iestādes vienojās pilnvarot Komisiju turpināt ĢMO atļaušanu saskaņā ar regulatīvo procedūru. Atļaujot ĢMO, Komisija tikai īsteno šo uz vidi un patērētājiem vērsto tiesisko regulējumu. Šie pašreizējie biotehnoloģijas ieguvumi farmācijas nozarē nav pakļauti nekādām domstarpībām. Tādā pašā veidā biotehnoloģija var arī dot labumu pārtikas vai barības ražošanai vai uzlabot šo produktu galīgo kvalitāti. Ņemot to vērā, ir taisnība, ka ĢMO atļaušana joprojām ir strīdīgs jautājums. Šis jautājums tika apspriests politikas debatēs, ko pagājušā gada 22. martā rīkoja visa Eiropas Komisija. Es atsaucos uz pielikumā pievienoto dokumentu "Paziņojums Komisijai politikas debatēm par ģenētiski modificētiem organismiem", kas tika sagatavots šajā sakarā. Esmu pārliecināts, ka šis dokuments sniegs jums visu nepieciešamo informāciju par politisko situāciju, ES tiesību aktiem attiecībā uz ĢMO laišanu tirgū, kā arī pašreizējās Komisijas politikas pamatojumu attiecībā uz ĢMO."

Komisija savai atbildei pievienoja paziņojumu Komisijai par ievirzi attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem ("paziņojums"). Šajā septiņu lappušu garajā dokumentā jo īpaši bija iekļauta informācija par politisko kontekstu attiecībā uz ĢMO, ES tiesību aktiem par ĢMO laišanu tirgū, gaidāmajām apstiprināšanas procedūrām un pasākumiem, ko paredzēts veikt attiecībā uz piemērojamajiem ES tiesību aktiem. Šī darbība cita starpā ietvēra:

"turpmāku lēmumu projektu iesniegšanu regulatīvajām komitejām par jaunu ĢMO produktu laišanu tirgū, katru gadījumu izskatot atsevišķi, ja, pamatojoties uz zinātnisku novērtējumu, nepastāv risks cilvēku veselībai un videi."

Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 21. janvāra e-pasta vēstulē Komisijai norādīja, ka saņemtā atbilde neatbild uz viņa jautājumiem. Viņš tos atkārtoja un lūdza atbildi dažu dienu laikā. Ar 2006. gada 8. februāra vēstuli Komisija atbildēja, ka visi šie jautājumi ir saistīti ar ĢM pārtikas un barības tirgū laišanas atļaujas procedūras vispārējo kontekstu. Tajā pašā vēstulē Komisija arī paskaidroja, ka tās 2005. gada 16. decembra vēstulē ir sniegta visa vajadzīgā informācija par politisko kontekstu, ES tiesību aktiem attiecībā uz ĢMO laišanu tirgū, kā arī Komisijas politikas iemesliem tajā laikā attiecībā uz ĢMO.

1.6 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzēja e-pasta vēstulēs, kurās bija iekļauti viņa jautājumi, bija iekļauti arī i) iebildumi pret dažām ĢMO atļaujām un ii) vismaz lielā mērā bija skarti ieguvumi, ko šīs atļaujas sniedz patērētājiem, pārtikas nekaitīgums, kvalitāte, pārtikas garša un uzturvērtība, sabiedrības veselība un dzīvnieku labturība. Komisija 2005. gada 16. decembrī atbildēja diezgan vispārīgi, atsaucoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (2) (Regula 1829/2003), kurā noteiktas atļauju piešķiršanas procedūras un prasības un marķēšanas noteikumi, kā arī uz paziņojumu. Tā cita starpā norādīja, ka tās ĢMO atļaujas tika izsniegtas saskaņā ar Regulu 1829/2003, ko Padome un Parlaments pieņēma pēc plašas apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām. Tomēr Komisijas atbilde (tostarp tai pievienotais paziņojums) pietiekami konkrēti un adekvāti nerisināja sūdzības iesniedzēja 1.–7. jautājumu, kas attiecās uz trim konkrētām ĢMO atļaujām un to ietekmi konkrētās jomās. Komisija drīzāk sniedza vispārīgu informāciju par ĢMO atļaujām (noteikumiem un procedūrām), nepaskaidrojot, kāpēc tā nesniedza sūdzības iesniedzēja pieprasīto informāciju (3). Tādējādi šķiet, ka Komisija nav izpildījusi 1.4. punktā minēto prasību attiecībā uz 1.–7. jautājumu.

1.7 Pēc tam ombudam ir jāpārbauda, vai iepriekš minētais trūkums ir novērsts saistībā ar šo izmeklēšanu.

Par pirmo jautājumu

Savā atzinumā Komisija norādīja, ka 1. jautājums ir saistīts ar patērētāju ieguvumiem kopumā un ka tas ir plašs jautājums, kas var būt saistīts ar pārtikas un barības kvalitāti, kā arī citiem faktoriem, piemēram, patērētāju ekonomiskajām interesēm. Ombuds uzskata, ka prima facie šajā Komisijas atzinuma daļā, kurā norādīts uz 1. jautājuma plašumu, šis jautājums ir pienācīgi risināts. Viņš arī norāda, ka savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs nav konkrēti apstrīdējis šīs atbildes atbilstību.

Par otro, trešo, ceturto, sesto un septīto jautājumu

Savā atzinumā Komisija norādīja, ka 2., 3., 4. un 7. jautājums bija saistīts ar iespējamu pārtikas nekaitīguma vai dzīvnieku labturības uzlabošanu pēc ĢMO atļaušanas un ka iespējamā pārtikas nekaitīguma uzlabošana netika ņemta vērā, piešķirot atļaujas ĢMO. Šīs piezīmes skaidri norāda, ka Komisija nevarēja sniegt informāciju, kas pieprasīta iepriekš minētajos jautājumos, kā arī 6. jautājumā, kas attiecās uz līdzīgiem jautājumiem, jo šāda informācija netika ņemta vērā ĢMO atļaušanai. Ombuds uzskata, ka prima facie šajā Komisijas atzinuma daļā ir pienācīgi risināti iepriekš minētie jautājumi. Viņš arī norāda, ka savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs nav konkrēti apstrīdējis šīs atbildes atbilstību.

Par piekto jautājumu

Savā atzinumā Komisija norādīja, ka i) 5. jautājums attiecās uz ĢM pārtikas atļauju ietekmi uz pārtikas cenu un ii) tā kā tas bija dažādu un no tirgus atkarīgu faktoru rezultāts, bija grūti atbildēt uz šo jautājumu pat par hipotēzi par ĢM pārtikas ražošanas izmaksu samazināšanos. Ombuds uzskata, ka prima facie šajā Komisijas atzinuma daļā ir pienācīgi risināts iepriekš minētais jautājums. Viņš arī norāda, ka savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs nav konkrēti apstrīdējis šīs atbildes atbilstību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secina, ka 1.6. punktā konstatētā administratīvā kļūme, šķiet, ir novērsta viņa pašreizējās izmeklēšanas kontekstā. Ombuds secina, ka tādējādi nav pamatoti turpināt šā jautājuma izskatīšanu.

1.8 Attiecībā uz 8. un 9. jautājumu Komisija savā atzinumā atgādināja šādu sūdzības iesniedzējam sniegtās atbildes daļu:

"8. jautājums attiecas uz "visas sabiedriskās domas par ĢM jautājumiem kavalieru atlaišanu". Atbildē ir īpaši aplūkotas patērētāju tiesības izvēlēties starp ĢM produktiem un produktiem, kas nav ĢM produkti: "Šī regula nosaka procedūras un prasības, lai atļautu laist tirgū šāda veida ražojumu. Vēlos uzsvērt, ka tas neuzliek pienākumu tirgū laižamajiem produktiem un a fortiori patērētājam tos iegādāties [sic]. Šajā sakarā regulā ir paredzēti arī marķēšanas noteikumi, lai informētu patērētājus par produktu ĢM izcelsmi un tādējādi nodrošinātu viņiem tiesības izvēlēties starp ĢM produktiem un produktiem, kas nav ĢM produkti. Ņemot vērā, piemēram, neseno Greenpeace ziņojumu ("Eiropā nav tirgus ar ĢM marķējumu marķētai pārtikai", 2005. gada janvāris), es esmu pārliecināts, ka pašreizējie ĢM pārtikas marķēšanas noteikumi efektīvi ļauj patērētājiem, kuri nevēlas iegādāties šāda veida produktus [nē], to darīt." Attiecībā uz 9. jautājumu un [ sic] iespējamo pierādījumu pieprasījumu, ka patērētāji vēlas iegādāties ĢM produktus, šie aspekti ir aplūkoti arī visaptverošajā atbildē."

Ombuds uzskata, ka vismaz prima facie šajā Komisijas atbildes daļā ir pienācīgi risināti iepriekš minētie jautājumi. Viņš arī norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav konkrēti apstrīdējis šīs atbildes atbilstību. Tādējādi ombuds secina, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums attiecībā uz 8. un 9. jautājumu nav pamatots. Tādējādi ombuds nekonstatē atbilstošu Komisijas pieļautu administratīvu kļūmi.

1.9 Visbeidzot, attiecībā uz sūdzības iesniedzēja 2006. gada 27. aprīļa e-pasta vēstuli, kurā viņš lūdza ombudam pārskatīt savu lēmumu neturpināt izskatīt viņa apgalvojumu, ka Komisija ir augstprātīgi atbildējusi savā 2006. gada 8. februāra atbildē, un viņa prasību, ka komisāram Kyprianou tādēļ būtu jāatkāpjas no amata, ombuds vēlas norādīt sekojošo. Ombuds 2006. gada 17. jūlija atbildē sūdzības iesniedzējam norādīja, ka Komisija savā atzinumā par šo sūdzību sniedza papildu paskaidrojumus attiecībā uz 2006. gada 8. februāra e-pasta vēstules saturu un ka tādēļ viņš uzskatīja par lietderīgu sagaidīt sūdzības iesniedzēja apsvērumus, pirms atkārtoti izskatīt iepriekš minēto sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un prasību.

Ombuds arī atzīmē, ka savā 2006. gada 8. februāra atbildē Komisija rakstīja: "Paldies par Jūsu 2006. gada 21. janvāra e-pastu. Komisārs Kyprianou lūdza mani atbildēt viņa vārdā. Šajā e-pastā Jūs uzskaitāt jautājumus, kas tika uzdoti Jūsu iepriekšējās e-pasta vēstulēs (2005. gada 3. oktobris un 3. novembris) un kas visi ir saistīti ar vispārējo kontekstu atļaujas piešķiršanai laist tirgū ģenētiski modificētu pārtiku un barību. Atbilde, kas Jums tika nosūtīta 2005. gada 16. decembrī, sniedz visu nepieciešamo informāciju par politisko situāciju, ES tiesību aktiem attiecībā uz ĢMO laišanu tirgū, kā arī pašreizējās Komisijas politikas pamatojumu attiecībā uz ĢMO." Šajā sakarā jāatgādina, ka ombuds 2006. gada 10. marta vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņš uzskata, ka nav pietiekama pamata sākt izmeklēšanu par iepriekš minēto apgalvojumu un apgalvojumu, jo "sūdzības iesniedzējs nav paskaidrojis, kādā veidā viņš uzskata Komisijas 2006. gada 8. februāra atbildes saturu par augstprātīgu." Ombuds konstatē, ka, neraugoties uz to, ka sūdzības iesniedzēja uzmanība tika īpaši vērsta uz to, ka viņam būtu jāprecizē, kādā veidā viņš uzskata Komisijas atbildi par augstprātīgu, viņš, šķiet, to nav darījis. Turklāt ombuds norāda, ka iepriekš minētās vēstules saturs nešķiet augstprātīgs.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka nebūtu pamatoti paplašināt izmeklēšanu attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par Komisijas 2006. gada 8. februāra atbildes augstprātīgo toni un attiecīgi paplašināt izmeklēšanu attiecībā uz attiecīgo prasību par atbildīgā komisāra atkāpšanos no amata.

Par prasību, lai komisārs Kyprianou atvainojas un tiek oficiāli nosodīts

2.1 Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā apgalvoja, ka komisāram Kyprianou būtu jāatvainojas un oficiāli jābrīdina par viņa atteikšanos sniegt atbildes uz sūdzības iesniedzēja jautājumiem.

2.2 Ņemot vērā viņa konstatējumus 1.7. un 1.8. punktā, ombuds uzskata, ka nav pamata turpināt izmeklēšanu attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

Secinājums

Iepriekš 1.6. punktā konstatētā administratīvā kļūme, šķiet, ir novērsta šīs izmeklēšanas kontekstā. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Pielikums Komisijas 2000. gada 17. oktobra Lēmumam, ar ko groza tās Reglamentu (OV L 267, 63. lpp.).

(2) OV L 268, 1. lpp.

(3) Savā atzinumā Komisija apgalvoja, ka no tās atbildes skaidri izriet, ka tajā laikā netika apsvērta iespēja uzlabot pārtikas nekaitīgumu saistībā ar atļauju piešķiršanu ĢMO. Lai pamatotu šo argumentu, Komisija atsaucās uz šādu paziņojuma daļu:

"Komisijai, kā to prasa Kopienas tiesību akti, būtu arī jāapstiprina: pastāvīgi iesniegt lēmumu projektus par jaunu ĢMO produktu laišanu tirgū, katru gadījumu izskatot atsevišķi, regulatīvajām komitejām, ja, pamatojoties uz zinātnisku novērtējumu, nepastāv risks cilvēku veselībai un videi (...)".

Šajā sakarā ombuds norāda, ka, viņaprāt, Komisija nav konkrēti atsaukusies uz septiņu lappušu paziņojuma iepriekšējo daļu, ko tā pievienoja savai atbildei. Tādējādi ombuds uzskata, ka iepriekš minēto Komisijas atbildi nevar pamatoti uzskatīt par skaidru norādi sūdzības iesniedzējam, ka tā nevarēja sniegt attiecīgo pieprasīto informāciju, pamatojoties uz to, ka šāda informācija netika izskatīta saistībā ar atļauju piešķiršanu ĢMO.