Strasbūrā, 2005. gada 14. novembrī

Godātais X kungs!

2005. gada 6. aprīlī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju par Jūsu tehniskās palīdzības līguma izbeigšanu.

2005. gada 29. aprīlī es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam.

2005. gada 26. aprīlī Jūs nosūtījāt e-pastu par Jūsu lietu, un mans birojs Jums atbildēja 2005. gada 27. aprīlī. Jūs 2005. gada 20. maijā nosūtījāt vēl vienu e-pasta vēstuli ar jautājumiem par ombuda procedūru, uz kuru mans birojs atbildēja ar 2005. gada 23. maija e-pasta vēstuli. Mans birojs 2005. gada 26. jūlijā un 2005. gada 7. septembrī pa e-pastu informēja Jūs par situāciju attiecībā uz Komisijas atzinuma saņemšanu.

Komisija nosūtīja savu atzinumu 2005. gada 5. septembrī. Es to pārsūtīju Jums 2005. gada 21. septembrī ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2005. gada 27. septembrī. 2005. gada 4. oktobrī Jums bija telefona saruna ar manu biroju par Jūsu 2005. gada 27. septembra vēstuli.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgie fakti ir šādi:

Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 17. martā noslēdza tehniskās palīdzības līgumu ar Komisijas delegāciju trešā valstī "Y" ("delegācija") par "S" programmas koordinēšanu šajā valstī.

Delegācijas vadītājs 2004. gada 20. decembra vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņš plāno izbeigt sūdzības iesniedzēja līgumu pārstrukturēšanas iemeslu dēļ. Ar 2004. gada 30. decembra vēstuli līgums faktiski tika izbeigts (1). Tika apturēta visu nesamaksāto rēķinu apmaksa.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 8. marta vēstulē lūdza mierizlīgumu strīdā, pieprasot samaksāt viņa 2004. gada novembra un decembra rēķinus, kā arī samaksu par pakalpojumiem, kas netika sniegti līguma izbeigšanas dēļ (t. i., maksu par 13 mēnešiem un 21 dienu EUR 137 135,37 apmērā).

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 6. aprīlī iesniedza šo sūdzību ombudam. Viņš apgalvoja, ka viņa līguma izbeigšana ir nepamatota, un pieprasīja samaksāt viņa 2004. gada novembra rēķinus (EUR 10 000 un “YYY”(2) 14 929 627) un 2004. gada decembra rēķinus (EUR 7 424,51 un YYY 14 578 850), kā arī samaksu par nesniegtajiem pakalpojumiem (EUR 137 135,37, kas atbilst 13 mēnešiem un 21 dienai).

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija īsumā izteica šādas piezīmes:

Lietas faktiskie apstākļi

Valsts Y Republika, no vienas puses, un sūdzības iesniedzējs, no otras puses, 2003. gada 17. martā noslēdza tehniskās palīdzības līgumu, saskaņā ar kuru sūdzības iesniedzējs darbotos kā "S" programmu koordinators valstī Y". Līgumu finansēja no 8. Eiropas Attīstības fonda (turpmāk "8. EAF"), uz kuru attiecas savstarpējo saistību sistēma par 1996.–1999. gada "S" pārvietojumu izmantošanu (turpmāk "KOM "S" 1996.–1999. gads"), ko 2003. gada 24. janvārī noslēdza Komisija un valsts Y valdība.

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un izpildi attiecīgi reglamentē Lomes IV konvencija, kurā grozījumi izdarīti ar 1995. gada 4. novembrī Maurīcijā parakstīto nolīgumu (turpmāk "grozītā Lomes IV konvencija"(3)), COM "S" 1996-1999, EAF finansēto būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu vispārīgie noteikumi (4) (turpmāk "vispārīgie noteikumi") un vispārējie darba uzdevumi, ko piemēro EAF finansētajiem pakalpojumu līgumiem (5).

Komisijas finanšu kontroles saistības attiecībā uz 8. EAF ir noteiktas 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, ko piemēro sadarbībai attīstības finansēšanā saskaņā ar Lomes IV konvenciju (6) (turpmāk "8. EAF Finanšu regula").

Pamatojoties uz grozītās Lomes IV konvencijas 302. un 312. pantu, valsts Y ekonomikas, finanšu un budžeta ministrs kā EAF valsts kredītrīkotājs (turpmāk "NAO") deleģēja Komisijai pilnvaras savā vārdā apspriest, noslēgt un pārvaldīt līgumu ar sūdzības iesniedzēju.

Līguma izpildes termiņš bija 36 mēneši pēc tā parakstīšanas, tādējādi tas beidzās 2006. gada 17. maijā.

"S" programma attiecās uz to lauksaimniecības produktu eksporta ieņēmumu stabilizāciju, uz kuriem attiecas grozītās Lomes IV konvencijas 186.–212. pants. Sūdzības iesniedzējs bija iesaistīts kā "S" atbalsta vienības koordinators.

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 20. decembra vēstulē nosūtīja delegācijai sarakstu ar "S" atbalsta grupā esošo lietu stāvokli. Saskaņā ar minēto datumu šis saraksts jau bija sastādīts 2004. gada 17. decembrī. 2004. gada 21. decembrī sūdzības iesniedzējs nodeva delegācijai viņa rīcībā nodoto automašīnu un mobilo tālruni (tika sagatavots nodošanas ziņojums). Pēc tam sūdzības iesniedzējs devās uz Eiropu.

2004. gada 30. decembrī delegācija nosūtīja vēstuli sūdzības iesniedzējam, norādot, ka, pamatojoties uz saņemto informāciju, viņš ir atteicies no amata un galīgi atstājis valsti un ka, ja tas tā būtu, delegācijai būtu jāizbeidz līgums un jāaptur visi maksājumi.

Sūdzības iesniedzēja advokāts 2005. gada 13. janvāra vēstulē nosūtīja vēstuli delegācijai, norādot, ka sūdzības iesniedzējs lūdz strīda mierizlīgumu. Šī prasība tika atkārtota 2005. gada 27. janvāra vēstulē. Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 8. marta vēstulē lūdza samaksāt savus 2004. gada novembra un decembra rēķinus, kā arī rēķinus par pakalpojumiem, kas nav sniegti. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam lēsa, ka viņa kopējā prasība ir 158 890,88 EUR:

• EUR 10 000 – rēķins, 2004. gada novembris
• YYY 14 929 627 – 2004. gada novembra rēķins (t. i., 2191 EUR)
• EUR 7 424,51 – rēķins, 2004. gada decembris
• YYY 14 578 850 – 2004. gada decembra rēķins (t. i., EUR 2140)
• 137 135,37 EUR – nesniegtie pakalpojumi.

Sūdzības iesniedzēja advokāts 2005. gada 3. jūnija vēstulē rakstīja, ka viņa klients var piekrist pieprasīt samazinātu summu un pieņemt rēķinus un izmaksas par laikposmu no 2004. gada novembra līdz decembrim ar nosacījumu, ka viņam netiks pieprasīts atlīdzināt zaudējumus.

Ar 2005. gada 13. jūnija vēstuli delegācija informēja sūdzības iesniedzēju par viņa līguma izbeigšanu līguma neizpildes dēļ, pamatojoties uz vispārējo statūtu 41. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Minētajā vēstulē delegācija informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņam vēl maksājamā summa ir EUR 17 421,51 un YYY 5 901 695 (t. i., EUR 2387), bet šo summu izmaksa joprojām ir apturēta, gaidot no viņa iekasējamo zaudējumu galīgo novērtējumu.

Atzinums par sūdzību

Valsts kredītrīkotājs 2004. gada pēdējā semestrī pamanīja nopietnas problēmas "S" programmu pārvaldībā, kuru koordinators bija sūdzības iesniedzējs, un informēja delegāciju. Piemēram, 2004. gada 2. un 5. augusta vēstulēs Y valsts iestādes lūdza sūdzības iesniedzējam sniegt paskaidrojumus par nepamatotiem avansa pieprasījumiem YYY 1 056 978.431 (t. i., 155 141 EUR) apmērā, kas iesniegti saskaņā ar Īpašo protokolu (SP) 07/2001. Turklāt 2004. gada 29. novembra vēstulē par SP 05/2003 NAO lūdza Delegācijas piekrišanu YYY 736 794 746 (t. i., EUR 108 145) ārkārtas atkārtotai kreditēšanai, lai samaksātu "Centre Technique Horticole de T." ("CTHT").

Saistībā ar SP 05/2003 CTHT ieviestais atkārtotas kreditēšanas pieprasījums parastajā termiņā palika apturēts uz mēnešiem "S" atbalsta vienībā, pirms tas ar ievērojamu kavēšanos nonāca pie valsts kredītrīkotāja. Šajā gaidīšanas periodā CTHT bija pienākums izmantot atlikušo avansa summu, kas atstāja CTHT bez līdzekļiem. Šā iemesla dēļ tika pieprasīts izņēmuma kārtā veikt atkārtotu kreditēšanu.

Sūdzības iesniedzēja 2004. gada 6. oktobrī nosūtītais darbības ziņojums Nr. 2/2004 par laikposmu no 2004. gada marta līdz augustam arī parādīja grūtības, ar kurām saskārās "S" atbalsta vienība. Minētajā ziņojumā sūdzības iesniedzējs pats ierosināja, ka atbalsta vienība "atteiksies no projektu ikdienas pārvaldības" un ka viņa loma būtu jāpārorientē.

Šajā sakarā 2004. gada 1. decembrī delegācija nosūtīja vēstuli valsts kredītrīkotājam, norādot, ka, pamatojoties uz "S" atbalsta vienības darbības ziņojumu un programmas vispārējo progresu, tai bija jāsecina, ka sūdzības iesniedzējs nepilda uzdevumus, kas viņam bija uzticēti saskaņā ar viņa līgumu, un ka ir paredzēta "S" programmas pārvaldības pārstrukturēšana ar īsāku sūdzības iesniedzēja līguma izbeigšanas datumu.

Tika sagatavots līguma papildinājuma projekts. Tajā bija paredzēts saīsināt līguma darbības laiku no 2006. gada 17. maija līdz 2005. gada 31. janvārim.

2004. gada 20. decembra priekšlikums

Ar 2004. gada 20. decembra vēstuli delegācija nosūtīja sūdzības iesniedzējam papildinājuma projektu, aicinot viņu to parakstīt. Tūlīt pēc 2004. gada 20. decembra vēstules nosūtīšanas sūdzības iesniedzējs atteicās no sava amata. Tomēr, tā kā sūdzības iesniedzējs neparaksta ierosināto papildinājumu, sākotnējais līgums palika spēkā kopumā. Sūdzības iesniedzējs, atstājot valsti, ir nopietni pārkāpis savas līgumsaistības.

Pamatojoties uz Vispārīgo darba uzdevumu 41. panta 2. punkta b) apakšpunktu, līgumu var izbeigt, paziņojot par to septiņas dienas iepriekš, ja tehniskais asistents nesniedz pakalpojumus saskaņā ar līgumu vai turpina nepildīt līgumu 14 dienas pēc tam, kad viņam tika paziņots par maksājumu apturēšanu, pamatojoties uz 35. panta 11. punktu.

Vispārīgo statūtu 41. panta 3. punktā ir noteikts, ka līguma izbeigšana neskar citas būvdarbu pasūtītāja, kuram ir tiesības pašam sniegt pakalpojumus, tiesības vai kompetences. Saskaņā ar vispārējo statūtu 41. panta 7. punktu būvdarbu pasūtītājam ir tiesības saņemt no darbuzņēmēja atlīdzību par ciestajiem zaudējumiem.

2004. gada 30. decembra paziņojums par līgumsaistību neizpildi

2004. gada 30. decembrī delegācija nosūtīja sūdzības iesniedzējam vēstuli, konfrontējot viņu ar informāciju, ka viņš, šķiet, ir galīgi aizgājis no amata. Šī vēstule bija paziņojums Vispārīgo darba uzdevumu 41. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, piedāvājot sūdzības iesniedzējam iespēju ievērot līgumsaistības.

Līguma izbeigšana un maksājamo summu noteikšana (2005. gada 13. jūnijs)

Ar 2005. gada 13. jūnija vēstuli delegācija paziņoja sūdzības iesniedzējam par viņa līguma izbeigšanu, pamatojoties uz vispārējo statūtu 41. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Tajā pašā vēstulē delegācija informēja sūdzības iesniedzēju, ka summa, kas jāmaksā par rēķiniem un atmaksājamām izmaksām par 2004. gada novembri un decembri, ir EUR 17 421,51 un YYY 5 901 695. Tomēr vēstulē bija norādīts, ka šo summu izmaksa tika apturēta, gaidot galīgo novērtējumu par zaudējumiem, ko darbu vadītājs varētu pieprasīt, jo amats tika pamests bez iepriekšēja brīdinājuma un netika pārvaldīti dažādie projekti, par kuriem bija atbildīgs sūdzības iesniedzējs.

Ar 2005. gada 3. jūnija vēstuli VK lūdza delegāciju no EAF budžeta finansēt revīziju par sūdzības iesniedzēja vadīto projektu finanšu pareizību līdz viņa aiziešanai. Šīs revīzijas secinājumiem būtu jāļauj Y valsts iestādēm noteikt iespējamo zaudējumu summu, kas jāatgūst no sūdzības iesniedzēja. Revīzijas izmaksas varētu tikt iekasētas arī no viņa. Ja zaudējumu summa būs mazāka par apturēto summu, starpību izmaksās sūdzības iesniedzējam. Pretējā gadījumā summa būs jāatgūst no sūdzības iesniedzēja.

Sūdzības iesniedzēja 2004. gada 29. novembra kandidatūra attiecībā uz valsti Z

Uzņēmums T. valstī Z izpilda tehniskās palīdzības līgumu, ko arī finansē no 8. EAF. Šī līguma ietvaros ar 2004. gada 29. novembra vēstuli, kas adresēta Komisijas delegācijai valstī Z., T. piedāvāja sūdzības iesniedzējam aizstāt vienu no saviem ekspertiem. Saskaņā ar vēstuli "sūdzības iesniedzējs faktiski izbeidz līdzīgu misiju delegācijā valstī Y", lai "viņš būtu pieejams no 2005. gada 2. janvāra". Sūdzības iesniedzējs „būtu uzņēmies saistības, lai būtu pieejams tikai līdz 2004. gada 15. decembrim” jaunajam amatam valstī Z.

No 2005. gada 2. janvāra sūdzības iesniedzējs jau strādā valstī Z saskaņā ar šo līgumu, un ir paredzēts, ka viņš paliks šajā amatā līdz ar T. noslēgtā līguma beigām (t. i., līdz 2006. gada 28. martam). Tādējādi pirms 2004. gada 20. decembra vēstules nosūtīšanas sūdzības iesniedzējs paziņoja, ka viņš ir pieejams citam amatam, norādot, ka viņa komandējums Y valstī beidzas. Viņa kandidatūra uz amatu Z valstī, ko T. nosūtīja jau 2004. gada 29. novembrī, nav saderīga ar viņa līguma izpildes laikposmu Y valstī, kas ilga līdz 2006. gada 17. maijam.

Lūgums rast mierizlīgumu

Sūdzības iesniedzējs lūdza strīda mierizlīgumu. Delegācija 2005. gada 22. marta vēstulē aicināja valsts kredītrīkotāju paust nostāju par sūdzības iesniedzēja lūgumu rast mierizlīgumu. Pēdējie var lemt par iespējamo mierizlīgumu tikai pēc tam, kad ir informēti revīzijas rezultāti.

Secinājums

Komisija uzskata, ka 2004. gada novembra un decembra rēķinu apmaksas apturēšana tika veikta saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro līgumiem, kurus finansē no 8. EAF. Šī apturēšana bija nepieciešama, lai būvdarbu pasūtītājs varētu noteikt iespējamo zaudējumu atlīdzību. Komisija ir rīkojusies saskaņā ar noteikumiem, un administratīva kļūme nav notikusi.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņa līguma izpildes laikā viņam netika ziņots par nopietniem pārkāpumiem. Pēkšņais lēmums izbeigt viņa līgumu tika pieņemts bez apspriešanas un neuzklausot viņa apsvērumus.

Sūdzības iesniedzējs tomēr norādīja, ka, lai izbeigtu lietu, viņš atsauc savu sūdzību un ka viņš būtu gatavs pieņemt Komisijas argumentus pēc “attestation de service” saņemšanas.

Sūdzības iesniedzējs arī piekrita, ka no viņa rēķiniem par 2004. gada novembri un decembri (EUR 17 421,51 un GGGG 5 901 695) var atskaitīt jebkādus zaudējumus, kas jānosaka revīzijā, par jebkādām nepilnībām to pārskatu pārvaldībā, par kuriem viņš bija atbildīgs līdz aizbraukšanai.

Telefonsarunā ar ombuda biroju 2005. gada 4. oktobrī sūdzības iesniedzējs apstiprināja, ka viņš vēlas atteikties no savas sūdzības un ka viņš ir gatavs samazināt savus rēķinus par 2004. gada novembri un decembri, lai segtu viņam radušos zaudējumus. Viņš arī norādīja, ka gaida revīzijas rezultātus. Sūdzības iesniedzējs arī paskaidroja, ka ar “attestation de service” viņš nozīmēja sertifikāta izsniegšanu par laikposmu, kurā viņš strādāja projektā.

Lēmums

1 Par apgalvoto nepamatoto tehniskās palīdzības līguma izbeigšanu

1.1 Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka viņa līguma izbeigšana nav pamatota. Viņš arī pieprasīja samaksāt savus 2004. gada novembra rēķinus (EUR 10 000 un YYY 14 929 627) un 2004. gada decembra rēķinus (EUR 7424,51 un YYY 14 578 850), kā arī samaksu par nesniegtajiem pakalpojumiem (EUR 137 135,37, kas atbilst 13 mēnešiem un 21 dienai).

1.2 Savā atzinumā Komisija detalizēti aprakstīja lietas faktiskos apstākļus. Komisija norādīja, ka attiecīgais strīds izriet no līguma, kas 2003. gada 17. martā noslēgts starp valsts Y Republiku un sūdzības iesniedzēju. Komisijai bija pilnvaras pārvaldīt sūdzības iesniedzēja līgumu valsts Y valdības vārdā un uzdevumā. Valsts kredītrīkotājs 2004. gada pēdējā pusgadā informēja Komisiju par nopietnām problēmām S programmas pārvaldībā, kuras koordinators bija sūdzības iesniedzējs. Komisija norādīja, ka šīs problēmas parādījās arī sūdzības iesniedzēja nosūtītajā darbības ziņojumā Nr. 2/2004. Pamatojoties uz šo informāciju, delegācija informēja valsts kredītrīkotāju, ka sūdzības iesniedzējs nav izpildījis savus uzdevumus un ka ir paredzēta "S" programmas pārvaldības pārstrukturēšana, kas paredzētu īsāku sūdzības iesniedzēja līguma beigu termiņu. Ar 2004. gada 20. decembra vēstuli delegācija aicināja sūdzības iesniedzēju parakstīt līguma papildinājumu. Komisija paziņoja, ka sūdzības iesniedzējs ir atteicies no amata un atstājis valsti Y. Delegācija 2004. gada 30. decembra vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju par iespēju izbeigt līgumu un apturēt nesamaksātos maksājumus. Visbeidzot, tas tika izdarīts ar delegācijas 2005. gada 13. jūnija vēstuli. Minētajā vēstulē delegācija arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka rēķinu un atlīdzināmo izmaksu apmaksa par 2004. gada novembri un decembri tiks apturēta, gaidot galīgo novērtējumu par zaudējumiem, ko darbu pasūtītājs varētu pieprasīt no sūdzības iesniedzēja sakarā ar to, ka darbu pasūtītājs ir atteicies no sava amata un ir radušies programmas pārvaldības trūkumi. Komisija norādīja, ka šie zaudējumi tiks noteikti NAO pasūtītā revīzijā. Tā piebilda, ka valsts kredītrīkotāja ziņā ir pieņemt nostāju par sūdzības iesniedzēja lūgumu rast mierizlīgumu. Komisija secināja, ka sūdzības iesniedzēja 2004. gada novembra un decembra rēķinu apmaksas apturēšana tika veikta saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem un ka nav pieļautas administratīvas kļūmes.

1.3 Savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs norādīja, ka, lai izbeigtu lietu, viņš atsauca savu sūdzību un bija gatavs pieņemt Komisijas argumentus pēc "attestation de service" saņemšanas. Sūdzības iesniedzējs arī piekrita, ka no viņa rēķiniem par 2004. gada novembri un decembri (EUR 17 421,51 un GGGG 5 901 695) var atskaitīt jebkādus zaudējumus, kas jānosaka revīzijā, par jebkādām nepilnībām to pārskatu pārvaldībā, par kuriem viņš bija atbildīgs līdz aizbraukšanai.

1.4 Telefonsarunā ar ombuda biroju 2005. gada 4. oktobrī sūdzības iesniedzējs apstiprināja, ka viņš vēlas atsaukt savu sūdzību, un precizēja, ka ar "attestation de service" viņš nozīmē izziņas izsniegšanu par laikposmu, kurā viņš strādāja projektā. Attiecībā uz atestāciju de service sūdzības iesniedzējs tika informēts, ka ombudam nav pilnvaru izsniegt šādu apliecību un ka viņam būtu jāvēršas tieši pie sava darba devēja. Minētajā sarunā sūdzības iesniedzējs tika informēts arī par to, ka tas, ka viņš šajā posmā atsauc savu sūdzību un uzskata, ka revīzijas rezultāti vēl nav zināmi, neietekmē viņa tiesības nākotnē iesniegt jaunu sūdzību ombudam.

1.5 Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs atsauc savu sūdzību. Tāpēc izmeklēšana tiek izbeigta.

1.6 Attiecībā uz "attestation de service" izsniegšanu ombuds norāda, ka viņam nav pilnvaru izsniegt šādu sertifikātu. Sūdzības iesniedzējam jāadresē pieprasījums tieši savam darba devējam, proti, delegācijas vadītājam, kuram bija valsts Y finanšu un ekonomikas ministra pilnvaras noslēgt un pārvaldīt līgumu, pamatojoties uz grozītās Lomes IV konvencijas 302. un 312. pantu, un ar kuru sūdzības iesniedzējs 2003. gada 17. martā noslēdza tehniskās palīdzības līgumu.

Secinājums

No informācijas, ko sūdzības iesniedzējs sniedzis ombudam, izriet, ka viņš vēlas atteikties no sūdzības. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Delegācijas 2004. gada 30. decembra vēstulē, kas pievienota sūdzībai, norādīts, ka līgums tika izbeigts, jo sūdzības iesniedzējs bija atteicies no „S” programmas koordinatora amata valstī Y un galīgi atstājis šo valsti, neinformējot delegāciju.

2) attiecīgās valsts valūta.

(3) OV 1998, L 156.

(4) OV 1990, L 382.

(5) OV 1990, L 382.

(6) OV 1998, L 191.