Strasbūrā, 2007. gada 21. jūnijā

Godātais kungs!

2005. gada 6. aprīlī Jūs Eiropas Reģionālo aviosabiedrību asociācijas vārdā iesniedzāt Eiropas ombudam sūdzību pret Eiropas Komisiju. Šī sūdzība attiecās uz informāciju, ko Komisija bija publicējusi, lai informētu ceļotājus par viņu tiesībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 261/2004. Tajā pašā dienā Starptautiskā gaisa pārvadātāju asociācija iesniedza sūdzību par to pašu jautājumu (sūdzība Nr. 1476/2005/(BB)GG).

2005. gada 3. maijā es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam, lūdzot sniegt atzinumu līdz 2005. gada 31. jūlijam. Jūs par to tikaiet attiecīgi informēts tajā pašā dienā.

Jūs 2005. gada 2. augustā nosūtītajā e-pasta vēstulē jautājāt, vai ir saņemts Komisijas atzinums. Komisija 2005. gada 5. augustā mani informēja, ka tās atzinums aizkavēsies. Mans birojs Jūs par to informēja e-pastā, kas Jums tika nosūtīts 2005. gada 8. augustā. Tajā pašā dienā nosūtītajā atbildē Jūs jautājāt, vai ombuds sazināsies ar Komisiju, lai norādītu uz kavēšanos. Tā kā es nebiju atvaļinājumā, mans birojs 2005. gada 10. augustā Jūs informēja, ka pirms turpmāku pasākumu veikšanas būs jāsagaida mana atgriešanās.

Komisija 2005. gada 6. septembrī mani informēja, ka atzinums drīzumā tiks iesniegts. Vēstulē, kas nosūtīta 2005. gada 16. septembrī, es piešķīru Komisijai termiņa pagarinājumu līdz 2005. gada 30. septembrim. Jūs par to tikaiet attiecīgi informēts tajā pašā dienā.

Komisija nosūtīja savu atzinumu 2005. gada 3. oktobrī. Es to pārsūtīju Jums 2005. gada 10. oktobrī ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2005. gada 21. novembrī.

Jūs 2006. gada 6. janvārī nosūtījāt e-pastu, kurā vaicājāt, vai šajā lietā ir notikušas turpmākas izmaiņas.

2006. gada 13. februārī ERA par gaisa transporta politiku atbildīgais direktors Clarke sazinājās ar Palumbo kundzi, kas ir par šo lietu atbildīgā juriste, lai ierosinātu tikšanos. Palumbo kdze ieteica Clarke kgam iesniegt savu ierosinājumu rakstiski. 2006. gada 14. februārī nosūtītajā e-pasta vēstulē Clarke kungs apstiprināja, ka viņš ir gatavs ierasties un tikties ar ombudu, ja tas tiks uzskatīts par lietderīgu.

Uzskatot, ka būtu lietderīgi, ja viens jurists izskatītu gan jūsu lietu, gan paralēlo lietu, ko iesniedza IACA, es 2006. gada 16. februārī šīs divas lietas pārcēlu citam juristam Grill kungam.

Grill kungs 2006. gada 17. februārī Jūs informēja par notikušajām izmaiņām un noskaidroja jautājumu par Jūsu apsvērumu interpretāciju. Grill kungs arī informēja jūs, ka, šķiet, ir iespējams, ka būs jāveic papildu izmeklēšana. 2006. gada 17. februārī nosūtītajā e-pasta vēstulē Jūs apstiprinājāt, ka Jūsu Grill kunga iesniegto apsvērumu interpretācija ir pareiza.

2006. gada 3. martā es rakstīju Komisijai, lai lūgtu papildu informāciju saistībā ar šo lietu. Es pieprasīju, lai šī informācija tiktu iesniegta līdz 2006. gada 30. aprīlim. Jūs par to tikaiet attiecīgi informēts tajā pašā dienā.

Komisija 2006. gada 12. maijā mani informēja, ka diemžēl nav bijis iespējams ievērot šo termiņu, bet ka tā darīs visu iespējamo, lai nosūtītu atbildi nākamo divu nedēļu laikā. Savā 2006. gada 22. maija atbildē es ņēmu vērā šo vēstuli, paužot nožēlu par to, ka Komisija nav savlaicīgi iesniegusi pamatotu lūgumu pagarināt termiņu. Jūs par to tikaiet attiecīgi informēts 2006. gada 1. jūnijā. Tajā pašā dienā Clarke nosūtīja e-pastu, lai uzzinātu par lietas virzību. Mans birojs atbildēja tajā pašā dienā, sniedzot nepieciešamo informāciju.

Jūs 2006. gada 9. jūnijā nosūtījāt e-pastu ar jautājumu, vai Komisijas atbilde ir saņemta. Mans birojs pa tālruni informēja, ka tas tā nav.

Ar 2006. gada 9. jūnija vēstuli Komisija mani informēja, ka ir notikusi turpmāka kavēšanās, bet atbilde tiks nosūtīta pēc iespējas ātrāk.

2006. gada 11. jūlijā es nosūtīju atgādinājumu Komisijai.

2006. gada 17. jūlijā Komisija man nosūtīja atbildi uz manu 2006. gada 3. marta vēstuli. Es to pārsūtīju Jums 2006. gada 19. jūlijā, aicinot izteikt savus apsvērumus.

2006. gada 21. jūlijā Clarke k-gs nosūtīja e-pastu ar jautājumu par lietas virzību. Mans birojs atbildēja 2006. gada 24. jūlijā, sniedzot vajadzīgo informāciju.

2006. gada 17. augustā Clarke k-gs nosūtīja elektroniskā pasta vēstuli, kurā viņš apstiprināja, ka ir gatavs tikties ar ombudu, ja tas tiks uzskatīts par lietderīgu. Mans birojs 2006. gada 4. septembrī pateicās Clarke kungam par viņa piedāvājumu, bet informēja viņu, ka ir maz ticams, ka būs nepieciešama sanāksme.

2006. gada 18. augustā Jūs man nosūtījāt savus apsvērumus par Komisijas 2006. gada 17. jūlija vēstuli.

2006. gada 1. decembrī Jūs nosūtījāt e-pastu, kurā jautājāt, kad sagaidāms ombuda lēmums. Mans birojs 2006. gada 2. decembrī Jūs informēja, ka ir iespējams, ka tuvākajā laikā tiks pieņemts lēmums.

2006. gada 21. decembrī es Komisijai adresēju ieteikuma projektu par šo lietu.

2007. gada 2. janvārī Jūs man iesniedzāt jautājumu par procesuālajiem aspektiem. Uz šo jautājumu Grill atbildēja ar 2007. gada 8. janvāra elektroniskā pasta vēstuli.

Komisija 2007. gada 3. aprīlī nosūtīja sīki izstrādātu atzinumu, un es to pārsūtīju Jums 2007. gada 16. aprīlī, lai saņemtu Jūsu apsvērumus, kurus Jūs nosūtījāt 2007. gada 23. maijā.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Vispārīga informācija

Šo sūdzību iesniedza Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociācija, kas apvieno vairāk nekā 60 aviosabiedrību Eiropā(1). Tas ir cieši saistīts ar Starptautiskās Gaisa pārvadātāju asociācijas (IACA) iesniegto sūdzību Nr. 1476/2005/(BB)GG.

Sūdzība attiecas uz Eiropas Komisijas sagatavoto un publicēto informāciju par ceļotāju tiesībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulu (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91(2). Regula (EK) Nr. 261/2004 stājās spēkā 2005. gada 17. februārī. Eiropas Kopienu Tiesa 2006. gada 10. janvāra spriedumā lietā C-344/04 apstiprināja, ka Regula 261/2004 ir spēkā(3).

Sūdzības iesniedzēja norādītie fakti

Lai informētu pasažierus par viņu jaunajām tiesībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 261/2004, Komisija sagatavoja un publicēja brošūru, plakātu un faktu lapu. Komisija arī sagatavoja īsu video prezentāciju un publicēja paziņojumu presei, lai atzīmētu regulas stāšanos spēkā. Visi šie materiāli bija pieejami arī Komisijas tīmekļa vietnē.

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka brošūrā, plakātā un faktu lapā bija vairāki kļūdaini un maldinoši apgalvojumi par pasažieru tiesībām. Tādēļ 2005. gada 21. janvārī sūdzības iesniedzējs un IACA rakstīja Komisijai, lai lūgtu labot šos apgalvojumus un ierosinātu tikšanos. Savā 2005. gada 4. februāra atbildē Komisija uzsvēra, ka, lai gan tā joprojām ir pārliecināta par brošūras un plakāta satura precizitāti, dažas teksta daļas pa šo laiku ir nedaudz mainītas. Komisija piebilda: "Jūs sapratīsiet, ka, lai plašā mērogā informētu pasažierus par viņu jaunajām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu, mēs nevaram kopēt visu regulu, bet mums ir jābūt selektīviem. Tas ir skaidri norādīts attiecīgajā informatīvajā materiālā".

Sūdzības iesniedzējs un IACA 2005. gada 7. februārī vēlreiz vērsās pie Komisijas. Kopā ar vēstuli sūdzības iesniedzējs un IACA iesniedza sarakstu ar apgalvojumiem, kurus tie uzskatīja par neprecīziem (kopā ar paskaidrojumu par to, kāpēc tie uzskatīja šo viedokli), un lūdza sasaukt steidzamu sanāksmi.

Izteikumi plakātā, pret kuriem iebilda sūdzības iesniedzējs un IACA, bija šādi:(4)

Iekāpšanas atteikums un atcelšana (vispārīgi)

(1) "Ja jums ir atteikta iekāpšana vai jūsu lidojums ir atcelts, aviosabiedrībai, kas apkalpo jūsu lidojumu, jums ir jāpiedāvā finansiāla kompensācija un palīdzība."

Šis sākuma punkts rada pilnīgi nepareizu iespaidu. Kompensācija tiks izmaksāta tikai nelielai daļai atcelto lidojumu.

Tiesības uz kompensāciju nav šādām pasažieru kategorijām:

pasažieriem reisos, kas atcelti ārkārtas apstākļu dēļ;

pasažieriem, kuriem piedāvā alternatīvu transportu dažu stundu laikā pēc atceltā lidojuma; un

pasažieriem, kuriem vismaz 14 dienas iepriekš paziņots par atcelšanu.

Iekāpšanas atteikums

(2)(a) "Šiem [priekšrocībām] jāietver iespēja izvēlēties vai nu biļetes atmaksu (vajadzības gadījumā ar bezmaksas lidojumu atpakaļ uz sākotnējo izlidošanas vietu), vai alternatīvu transportu līdz jūsu galamērķim."

Maršruta maiņa līdz galamērķim notiks ar salīdzināmiem pārvadājumu nosacījumiem. Komisijas plakāts var radīt cerības, ka pasažieris brīvi izvēlēsies savu alternatīvo transportu.

2) b) "Kompensāciju var samazināt uz pusi, ja kavēšanās nepārsniedz attiecīgi 2, 3 vai 4 stundas."

Regulā (EK) Nr. 261/2004 ir noteikts, ka “kavējas ielidošanas brīdī”, nevis izlidošanas brīdī. Attiecīgais paziņojums ir neprecīzs un tādējādi novedīs pie nevajadzīgām diskusijām pie iekāpšanas vārtiem.

(2)(c) "Lidsabiedrībai ir arī jāsniedz jums: iespēja izvēlēties vai nu biļetes cenas atlīdzinājumu (vajadzības gadījumā ar bezmaksas lidojumu atpakaļ uz sākotnējo izlidošanas vietu), vai alternatīvu transportu līdz jūsu galamērķim (...)"

Sk. komentāru par 2. paziņojuma a) punktu.

Anulēšana

(3)(a) "Ja jūsu lidojums tiek atcelts, apkalpojošajai aviosabiedrībai jums ir jāsniedz: iespēja izvēlēties vai nu biļetes cenas atlīdzinājumu (vajadzības gadījumā ar bezmaksas lidojumu atpakaļ uz sākotnējo izlidošanas vietu), vai alternatīvu transportu līdz jūsu galamērķim (...)"

Sk. komentāru par 2. paziņojuma a) punktu.

(3)(b) "Lidsabiedrībai var nākties arī izmaksāt jums kompensāciju tādā pašā apmērā kā iekāpšanas atteikuma gadījumā, ja vien tā nesniedz jums pietiekamu iepriekšēju paziņojumu."

Tikai minot vienu no trim svarīgiem izņēmumiem, lasītājs gandrīz noteikti ticēs, ka nav citu izņēmumu.

Brošūrai ir šāds teksts:

"Lidsabiedrībai var nākties jums izmaksāt kompensāciju tādā pašā apmērā kā iekāpšanas atteikuma gadījumā, ja vien tā nesniedz pietiekamu iepriekšēju paziņojumu un nepiedāvā alternatīvu transportu tuvu sākotnējam laikam."

Šajā tekstā ir acīmredzama kļūda, ņemot vērā to, ka aviosabiedrībai ir jāpiedāvā vai nu iepriekšējs paziņojums, vai alternatīvs pārvadājums tuvu sākotnējam laikam.

Ilga kavēšanās

(4) "Tūlītēja palīdzība (...) aviosabiedrībai ir jums jāsniedz (...)

Jēdziens “tūlītēja” palīdzība neatbilst regulai, jo tas radītu nepamatotas cerības no pasažieru puses. Palīdzību var nesniegt, ja tas vēl vairāk aizkavē lidojumu.

Vēlākas prasības, bagāža, ievainojumi un nāves gadījumi nelaimes gadījumos

(5) Komisijas plakāts attiecas uz Monreālas konvencijas noteikumiem(5), nevis uz Regulu (EK) Nr. 261/2004. Tās tekstā nav iekļautas visas atsauces uz šajā konvencijā minētajiem aviosabiedrību aizsardzības noteikumiem. Būtu jāsaglabā šāda izslēgšanas klauzula: "Saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem aviosabiedrība ir atbildīga par zaudējumiem, kas radušies kavēšanās dēļ, izņemot gadījumus, kad tā pierāda, ka ir darījusi visu iespējamo, lai izvairītos no zaudējumiem, vai to nav bijis iespējams izdarīt. Tas ir atbildīgs arī par bagāžas nozaudēšanu vai bojājumu. Lūdziet informāciju no savas aviosabiedrības vai ceļojumu aģentūras.”

Kompleksās brīvdienas

(6) Formulējums uz plakāta ir maldinošs tādā nozīmē, ka pakalpojuma neizpilde ne vienmēr rada zaudējumus. Atsaucei uz kompleksā pakalpojuma daļu, kas nav lidojums, nevajadzētu būt uz plakāta par pasažieru tiesībām. Tas radīs papildu neskaidrības.

Izņemot 3.b) paziņojumu, Komisijas faktu lapā ir tādi paši apgalvojumi kā tās plakātā.

Savā 2005. gada 23. februāra atbildē Komisija atkārtoja savu viedokli, ka izmaiņas nav vajadzīgas. Atbilde uz sanāksmes pieprasījumu netika sniegta.

Attiecībā uz Komisijas sagatavoto video prezentāciju sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka tajā ir šādi trīs maldinoši apgalvojumi (6):

1. "No 2005. gada pasažieriem nebūtu jāiziet ilgas procedūras, lai aizstāvētu savas tiesības Eiropas lidostās. Tūlītēja un automātiska kompensācija tiks izmaksāta par kavējumiem, atcelšanu un virsrezervēšanu".
2. "Treškārt, aviosabiedrībām ir jāpiedāvā tāda pati kompensācija [kā tā, kas maksājama par virsrezervēšanu] un, ja nepieciešams, jārūpējas par pasažieriem, ja lidojums atcelts pēdējā brīdī."
3. "Ja kavēšanās ir ilgāka par 5 stundām, aviosabiedrībai ir jāatlīdzina arī biļetes cena (...)"

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka 1. apgalvojums ir neprecīzs, jo kompensācija par kavēšanos nekad nav jāmaksā un, ja kompensācija ir maksājama saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 261/2004, tā nav jāizmaksā nekavējoties.

Paziņojumā Nr. 1 un Nr. 2 nav minēts, ka pasažieriem nav tiesību uz kompensāciju šādos trīs gadījumos:

• pasažieri tiek informēti par atcelšanu vismaz 14 dienas iepriekš;
• pasažieri tiek informēti par atcelšanu mazāk nekā 14 dienas pirms lidojuma, bet viņiem tiek piedāvāta maršruta maiņa, kas ļauj viņiem sasniegt galamērķi tuvu sākotnējam plānotajam ielidošanas laikam; vai
• atcelšana ir notikusi "ārkārtēju apstākļu" dēļ.

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka 1. un 2. apgalvojumā nav minēts, ka kompensāciju var samazināt par līdz pat 50 %, un ka 3. apgalvojums ir neprecīzs, jo tas nozīmē, ka pilnīga atmaksa vienmēr ir jāveic pēc 5 stundu ilgas kavēšanās. Tomēr saskaņā ar sūdzības iesniedzēja teikto Regula (EK) Nr. 261/2004 uzliek aviosabiedrībām pienākumu piedāvāt atlīdzinājumu tikai tad, ja pasažieris izvēlas neturpināt ceļojumu, un tad tikai par to ceļojuma daļu, kas nav veikta (ja vien lidojumam vairs nav jēgas saistībā ar pasažiera sākotnējo ceļojuma plānu, un tādā gadījumā ir jāatlīdzina visa summa).

Komisija 2005. gada 16. februārī publicēja paziņojumu presei (IP/05/181: "Gaisa transports: Eiropa stiprina pasažieru tiesības”), kam bija pievienots dokuments, kurā izklāstīti jautājumi un atbildes par šo tematu.

Atbilde uz 10. jautājumu bija šāda:

“Migla vai citi laika apstākļi, piemēram, lietus, vētras, sniegs u. c., tikai retos gadījumos ir ārkārtēji apstākļi. Patiešām, lai varētu izmantot atbrīvojumu "ārkārtas apstākļos", aviosabiedrībai vispirms ir jāpierāda, ka tā ir veikusi visus iespējamos pasākumus, lai izvairītos no problēmām, kas pasažieriem rodas pēc šiem laika apstākļiem. Pašreizējā tehnoloģiju attīstība gandrīz visos gadījumos ļauj lidmašīnai pacelties vai nolaisties vissarežģītākajos laika apstākļos. Ir neticami, ka aviosabiedrības turpina, tāpat kā iepriekš, nepareizi izmantot šo atbrīvojumu, atsaucoties uz to jebkādos apstākļos".

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šis apgalvojums bija neprecīzs šādu iemeslu dēļ: i) gaisa kuģu ražotāji bieži norāda, ka to gaisa kuģi nedrīkst lidot noteiktos laika apstākļos drošības apsvērumu dēļ, un pārvadātāji stingri ievēro šādus ieteikumus; ii) daudzi gaisa kuģi nav sertificēti ekspluatācijai noteiktos sliktos laika apstākļos; iii) ne visi lidojuma apkalpes locekļi ir kvalificēti lidot noteiktos sliktos laika apstākļos; iv) ne visām lidostām ir aprīkojums, kas ļauj gaisa kuģiem izlidot un ierasties noteiktos sliktos laika apstākļos; un v) ļoti sliktas redzamības apstākļos lidostas bieži ierobežo gaisa kuģu kustību drošības apsvērumu dēļ. Šādi ierobežojumi bieži liedz gaisa kuģiem izlidot no lidostas, lai gan tie ir sertificēti ekspluatācijai šādos apstākļos un lidojuma apkalpe ir pietiekami kvalificēta.

Sūdzības iesniedzējs un tā locekļi bija nobažījušies arī par to, ko viņi uzskata par nopietnu apsūdzību, proti, ka aviosabiedrības nepareizi izmanto attaisnojumu par laika apstākļiem "jebkuros apstākļos", apsūdzību, ko viņi uzskatīja par nepamatotu un nepamatotu.

Tādēļ 2005. gada 18. februārī sūdzības iesniedzējs un IACA rakstīja Komisijai par iepriekš minētajiem paziņojumiem paziņojumā presei un tam pievienotajā dokumentā. Komisija pēc tam grozīja attiecīgo tekstu. Grozītajā redakcijā netika iekļauts sākotnējās redakcijas 10. jautājums. Tomēr savā 2005. gada 21. marta atbildē uz 2005. gada 18. februāra vēstuli Komisija norādīja, ka tā nepiekrīt sūdzības iesniedzēja un IACA paustajam viedoklim, ka attiecīgie apgalvojumi ir neprecīzi un ir jāatsauc.

Sūdzība ombudam

Sūdzībā Eiropas Ombudam sūdzības iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu, izvirzīja šādus piecus jautājumus:

1. Atsakoties veikt nepieciešamos grozījumus brošūrā, plakātā un faktu lapā attiecībā uz regulu, lai svītrotu vai grozītu paziņojumus, kas varētu maldināt pasažierus un izraisīt konfrontāciju starp aviosabiedrību personālu un pasažieriem, kā arī nevajadzīgu un dārgu tiesvedību, Komisija ir rīkojusies netaisnīgi un nepamatoti un tādējādi pārkāpj Kodeksa 11. pantu.
2. Nemainot brošūrā, plakātā un faktu lapā iekļautos maldinošos apgalvojumus vai kā citādi pienācīgi nepamatojot to turpmāku parādīšanos, kā arī neatbildot uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu sasaukt sanāksmi, Komisija nav bijusi orientēta uz pakalpojumu sniegšanu, nav bijusi pieejama vai cik vien iespējams noderīga, un tāpēc tā pārkāpj Kodeksa 12. pantu.
3. Komisija ir pieļāvusi turpmākus Kodeksa 12. panta pārkāpumus, nepaskaidrojot, kāpēc tā uzskata, ka sākotnējā paziņojuma presei 10. jautājumā minētie apgalvojumi ir precīzi (lai gan tā acīmredzot tos ir atsaukusi, tādējādi norādot, ka tie nav "pareizi"), mēģinot novirzīties no tās paziņojuma presei leģitīmās kritikas, izvirzot neskaidras un nepamatotas apsūdzības par neidentificētiem pārvadātājiem, neatvainojoties par savām kļūdām un neinformējot sūdzības iesniedzēju par tā tiesībām iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam saskaņā ar Kodeksa 19. pantu.
4. Ņemot vērā to, ka Komisijai nevajadzēja veikt daudz pētījumu, ja tādi vispār bija, lai savlaicīgi atbildētu uz sūdzības iesniedzēja 2005. gada 18. februāra vēstuli, atbildot vienu mēnesi vēlāk, Komisija neatbildēja "saprātīgā termiņā". Tāpēc Komisija ir pārkāpusi arī Kodeksa 17. pantu.
5. Komisijas sagatavotajā video prezentācijā bija ietverti trīs maldinoši apgalvojumi.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ombudam būtu jānosūta Komisijai divi ieteikumi, aicinot iestādi izņemt visus maldinošos apgalvojumus no tās brošūras, plakāta, faktu lapas un video prezentācijas un atvainoties sūdzības iesniedzēja locekļiem par nevajadzīgām izmaksām, kas viņiem radušās, izskatot nepamatotas prasības, ko iesnieguši pasažieri, kurus mulsināja Komisijas publicētie materiāli.

Pieprasījums

Ombuda pieeja

Ombuds 2005. gada 3. maijā pārsūtīja sūdzību Komisijai un lūdza tai sniegt atzinumu. Tomēr neuzmanības dēļ Komisijai un sūdzības iesniedzējam adresētajās vēstulēs tika minēts tikai pirmais, otrais un ceturtais apgalvojums.

Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija izteica šādas piezīmes:

Vispārīga informācija

Regula (EK) Nr. 261/2004 aizstāj agrāku regulu, ar kuru pasažieriem tika piešķirtas tiesības tikai iekāpšanas atteikuma gadījumā. Tas palielina pasažieru tiesības iekāpšanas atteikuma gadījumā un pirmo reizi atzīst pasažieru tiesības (kompensāciju un palīdzību) atcelšanas vai ilgas kavēšanās gadījumā.

Regula (EK) Nr. 261/2004 uzliek aviosabiedrībām pienākumu sniegt pasažieriem informāciju par viņu tiesībām. Lai papildinātu un pastiprinātu šo informāciju, Komisija pati apņēmās informēt pasažierus par viņu tiesībām saskaņā ar nostāju, ko tā pieņēma savā 2005. gada 16. februāra paziņojumā "Pasažieru tiesību stiprināšana Eiropas Savienībā"(7).

Informācijas kampaņa stājās spēkā 2005. gada 16. februārī. Vairāki komisāri, Eiropas Parlamenta deputāti un Komisijas dienestu ierēdņi lidostās bija izplatījuši daļu no šiem informatīvajiem materiāliem.

Eiropas Labas administratīvās prakses kodekss, uz kuru atsaucās sūdzības iesniedzējs, Komisijai nav saistošs. Tomēr Komisijas Reglamenta pielikumā bija iekļauts Labas administratīvās prakses kodekss Eiropas Komisijas darbiniekiem attiecībās ar sabiedrību ("Komisijas kodekss")(8).

Komisijas kampaņa, kuras mērķis bija informēt par aviopasažieru tiesībām, bija piemērs tam, kā tiek izmantoti mūsdienīgi saziņas līdzekļi, kas tika pasniegti visiem saprotamā valodā.

Komisija bija pārliecināta par tās izplatīto materiālu satura precizitāti un apstrīdēja sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka šie materiāli satur maldinošu informāciju. Lai informētu pilsoņus par viņu tiesībām, attiecīgie materiāli viņiem bija jādara pieejami saprotamā veidā. Regulas Nr. 261/2004 sarežģītības dēļ Komisija uzskatīja, ka tai ir jābūt selektīvai. Tas bija skaidri norādīts attiecīgajā informatīvajā materiālā. Konkrēti, katrā no dažādajiem izplatīto materiālu veidiem bija skaidri norādīts, ka tas “sniedz attiecīgo ES tiesību aktu kopsavilkumu”. Tāpēc bija pašsaprotami, ka dažu tiesību vai noteikumu apraksts nebija tik detalizēts kā pašas regulas teksts.

Materiāls bija rūpīgi izstrādāts. Atšķirīgu viedokli par konkrēta apgalvojuma pareizību nekādā gadījumā nevar interpretēt kā tādu, kas nozīmē, ka Komisija ir rīkojusies citādi, nevis "daļēji, taisnīgi un saprātīgi" vai nav bijusi "uz pakalpojumu orientēta, pieejama vai cik vien iespējams noderīga".

Nebija pieļauta kļūda, kas negatīvi ietekmētu sabiedrības vai attiecīgo aviosabiedrību tiesības vai intereses.

Attiecībā uz brošūru, plakātu un faktu lapu Komisija vienmēr ir rīkojusies, domājot par pakalpojumiem un uzklausot sūdzības iesniedzēja iesniegtās piezīmes. Kā atzīts 2005. gada 4. februāra vēstulē, Komisija bija nedaudz mainījusi materiālus, lai padarītu tos precīzākus, ja, tāpat kā plakāta gadījumā, tas joprojām bija iespējams, ņemot vērā, ka daži dokumenti jau bija iespiesti kampaņai, kas jau bija uzsākta laikā, kad aviosabiedrības bija paudušas savas bažas. Komisija nekavējoties ieviesa tādus pašus skaidrojumus par citiem materiāliem (bukletiem, faktu lapām un informāciju internetā).

Attiecībā uz video prezentāciju , ciktāl tai zināms, sūdzības iesniedzējs nekad nav informējis Komisiju par trim iespējami maldinošajiem apgalvojumiem. Līdz ar to iebildums šajā ziņā varētu tikt uzskatīts par nepieņemamu. Videomateriālā ietverto jauno tiesību skaidrojums aprobežojās ar aptuveni pusotru minūti. Bija acīmredzams, ka tāpēc dažas tiesības nevar tikt prezentētas visā to juridiskajā sarežģītībā. Turklāt šis video netika veidots, lai pasažieriem sniegtu juridisku instrumentu savu tiesību aizstāvēšanai valsts tiesā vai kompetentajās valsts iestādēs, bet gan lai vispārīgi iepazīstinātu ar jauno ES politiku. Video prezentācijā bija iekļauta šāda atruna: "Ne Eiropas Komisija, ne personas, kas rīkojas Komisijas vārdā, nav atbildīgas par šajā videoklipā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Šajā videomateriālā paustos viedokļus Komisija nav pieņēmusi vai jebkādā veidā apstiprinājusi, un tos nevajadzētu izmantot kā Komisijas viedokļu izklāstu."

Attiecībā uz paziņojuma presei "izņēmuma apstākļu klauzulu" sūdzība bija nepieņemama. Attiecīgās frāzes interpretācija, kas, iespējams, konkrētā akta rakstura dēļ nevarēja izraisīt administratīvu kļūmi, bija tiesvedības priekšmets Tiesā lietā C-344/04. Lai neietekmētu Tiesas apspriedes šajā jautājumā un ņemot vērā dažu aviosabiedrību apvienību lūgumu, Komisija nolēma izņemt attiecīgo paziņojumu no savas tīmekļa vietnes, vienlaikus saglabājot savu interpretāciju attiecībā uz minēto klauzulu.

Komisija un tās ierēdņi bija rīkojušies uz pakalpojumiem orientētā, pareizā, pieklājīgā un pieejamā veidā. Plašā sarakste, kurā Komisija bija iesaistījusies, apliecināja gatavību sazināties ar iedzīvotājiem un atbildēt viņiem, kā arī uzklausīt nozares izvirzītos argumentus.

Komisija nekad nav atteikusies rīkot tikšanos ar sūdzības iesniedzēju. Gluži pretēji, komisārs Barrot tikās ar sūdzības iesniedzēja pārstāvjiem, lai gan jautājumi, kas saistīti ar Regulas 261/2004 īstenošanu, netika apspriesti.

Attiecībā uz 2005. gada 18. februāra vēstuli 2005. gada 4. martā tika nosūtīta pagaidu atbilde. Šāda rīcība bija pamatota, jo bija jāapspriežas ar citiem Komisijas dienestiem. Atbilde tika nosūtīta 2005. gada 21. martā, tikai 10 darba dienas vēlāk. Tādējādi ir ievērots Komisijas kodeksa 4. pants.

Savā atzinumā Komisija atsaucās uz turpmāku saraksti starp to un sūdzības iesniedzēju, kuras kopijas tā iesniedza ombudam.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzturēja savu sūdzību un izteica šādas papildu piezīmes:

Bija pārsteidzoši, ka Komisija atteicās atzīt par saistošu kodeksu, ko pieņēmusi ES demokrātiski ievēlētā struktūra, bet tā vietā paļāvās uz savu kodeksu, kas publicēts 2000. gadā.

Komisijas tiesības publicēt informāciju par pasažieru tiesībām netika apstrīdētas. Strīds attiecās uz šīs informācijas saturu. Komisijas 2005. gada 16. februāra paziņojumā, uz kuru Komisija bija atsaukusies, bija uzsvērts, ka jaunu tiesību noteikšana būtu lietderīga tikai tad, ja pasažieri būtu "pareizi" informēti par šīm tiesībām (44. punkts).

Apvienotās Karalistes Gaisa transporta lietotāju padome, kas ir oficiāla neatkarīga struktūra, kura izveidota saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem un pārstāv aviopasažieru intereses, ir paziņojusi, ka divas trešdaļas no sūdzībām, ko tā saņēmusi par tiesībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 261/2004, ir nepamatotas. Sūdzības iesniedzējs bija dzirdējis arī no lielākajām aviokompānijām, ka pasažieri bieži citē Komisijas brošūras sākuma teikumus: "Ja jums ir atteikta iekāpšana vai jūsu lidojums ir atcelts, aviosabiedrībai, kas apkalpo jūsu lidojumu, jums ir jāpiedāvā finansiāla kompensācija un palīdzība. Šīs tiesības attiecas uz jebkuru lidojumu, tostarp čarterreisiem, ar nosacījumu, ka esat laikus reģistrējies. "Šis paziņojums ir maldinājis daudzus pasažierus un izraisījis vēl nepieredzētu sūdzību skaitu aviosabiedrībām, patērētāju organizācijām un, iespējams, pašai Komisijai. Tas parādīja, ka Komisijas apgalvojums, ka nav pieļauta kļūda, kas būtu negatīvi ietekmējusi sabiedrības vai attiecīgo aviosabiedrību tiesības vai intereses, ir spēkā neesošs.

Plakātā veiktās izmaiņas vairākas nedēļas nebija atspoguļotas internetā pieejamajā bukleta versijā.

Ir taisnība, ka Komisijai netika iesniegta neviena sūdzība par video prezentāciju . Tomēr, tā kā nav panākts nekāds progress attiecībā uz drukātajiem materiāliem, šāda pieeja šķita bezjēdzīga.

Attiecībā uz paziņojumu presei Komisijas izvirzītā iebilde par nepieņemamību esot kļūdaina. Attiecīgās frāzes interpretācija nebija tiesvedības Tiesā priekšmets. Komisija 2005. gada 21. marta vēstulē vienkārši noraidīja šajā sakarā izteiktos iebildumus, nesniedzot papildu paskaidrojumus. Tā nebija uz pakalpojumiem orientēta, objektīva un objektīva reakcija.

Sūdzības iesniedzējs visstingrākajā veidā iebilda pret apgalvojumu, ka Komisija nekad nav atteikusies rīkot tikšanos ar to. Sanāksme tika ierosināta vai pieprasīta 2005. gada 21. janvāra, 7. februāra un 23. marta vēstulēs. Neatbildot uz to, Komisija faktiski atteicās tikties ar sūdzības iesniedzēju par šo jautājumu.

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos izteica šādus papildu apgalvojumus pret Komisiju:

- pašā Komisijas atzinumā bija neprecīza vai maldinoša informācija;

- Komisija sūdzības iesniedzēja bažas nav izskatījusi objektīvi un taisnīgi;

- Komisija nebija norādījusi iemeslus, kāpēc tā noraidīja sūdzības iesniedzēja bažas; un

- uz vairākām citām vēstulēm, ko tā nosūtīja Komisijai (kas bija uzskaitītas Komisijas atzinumā), netika atbildēts noteiktajā termiņā.

Papildu informācija

Rūpīgi izvērtējot Komisijas atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana.

Ombuda pieprasījums sniegt papildu atzinumu un papildu informāciju

Tādēļ ombuds 2006. gada 3. martā nosūtīja Komisijai vēstuli, kurā lūdza papildu atzinumu un papildu informāciju.

Šis pieprasījums attiecās uz šādiem jautājumiem:

(1) Sākotnējās sūdzības tvēruma precizējums

Savā uzsākšanas vēstulē Komisijai ombuds lūdza Komisiju sniegt atzinumu par trim no pieciem sūdzības iesniedzēja izvirzītajiem apgalvojumiem, kā arī par tā izvirzītajiem apgalvojumiem.

Patiesībā sūdzības iesniedzējs bija iesniedzis vēl divus apgalvojumus.

Ombuds norādīja, ka, viņaprāt, Komisija ir risinājusi dažus (bet ne visus) jautājumus, kas nebija minēti viņa uzsākšanas vēstulē. Tāpēc, lai būtu iespējams izskatīt visus sūdzības iesniedzēja izvirzītos jautājumus, ombuds paskaidroja, ka šī izmeklēšana attiecās uz visiem pieciem sūdzības iesniedzēja iesniegtajiem apgalvojumiem. Ombuds aicināja Komisiju iesniegt papildu atzinumu par aspektiem, kuriem tā vēl nav pievērsusies.

(2) Jauni apgalvojumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos par Komisijas atzinumu izteica šādus apgalvojumus pret Komisiju:

- pašā Komisijas atzinumā bija neprecīza vai maldinoša informācija;

- Komisija sūdzības iesniedzēja bažas nav izskatījusi objektīvi un taisnīgi;

- Komisija nebija norādījusi iemeslus, kāpēc tā noraidīja sūdzības iesniedzēja bažas; un

- uz vairākām citām vēstulēm, ko tā nosūtīja Komisijai (kas bija uzskaitītas Komisijas atzinumā), netika atbildēts noteiktajā termiņā.

Tādējādi no pirmā acu uzmetiena šķita, ka sūdzības iesniedzējs ir vēlējies izteikt papildu apgalvojumus. Tomēr pēc sīkākas izpētes atklājās, ka visi jautājumi, izņemot vienu, tikai atkārtoja un pastiprināja jau izteiktos apgalvojumus. Izņēmums bija pēdējais, kad apgalvojums par atbildes nesniegšanu attiecīgajā termiņā tika attiecināts arī uz citām vēstulēm. Pārbaudot atzinumā sniegto informāciju (uz kuru atsaucās sūdzības iesniedzējs), tika konstatēts, ka šis jaunais apgalvojums varētu attiekties tikai uz divām citām vēstulēm (2005. gada 23. martā un 6. maijā nosūtītajām vēstulēm).

Telefonsarunā ar ombuda biroju, kas notika 2006. gada 17. februārī, sūdzības iesniedzēja advokāti apstiprināja, ka iepriekš minētā interpretācija ir pareiza.

Tādēļ ombuds lūdza Komisiju sniegt papildu atzinumu par papildu apgalvojumu, ka tas noteiktajā termiņā nav atbildējis uz 2005. gada 23. marta un 6. maija vēstulēm.

(3) Papildu informācijas pieprasījums

Ombuds arī lūdza Komisiju sniegt viņam šādu informāciju:

1. Vai Komisija varētu iesniegt plakāta, brošūras un faktu lapas oriģinālversijas kopiju (vai izdruku) un pārskatītās versijas gan attiecībā uz tiešsaistē pieejamajām versijām, gan šo dokumentu drukātajām versijām? Vai Komisija varētu arī precizēt, kad tika veiktas attiecīgās izmaiņas?
2. Vai Komisija, lūdzu, varētu pievērsties konkrētiem jautājumiem, ko sūdzības iesniedzējs un IACA izvirzīja savas 2005. gada 7. februāra vēstules pielikumā?
3. Ombuds norāda, ka Komisija uzskata sūdzību par nepieņemamu, ciktāl tā attiecas uz Komisijas sagatavoto un izplatīto video prezentāciju, jo sūdzības iesniedzējs iepriekš nebija vērsis tās uzmanību uz šiem jautājumiem. Tomēr būtu jāatgādina, ka Ombuda statūtu 2. panta 4. punktā ir noteikts, ka pirms sūdzības iesniegšanas ir jāizmanto "atbilstoša" iepriekšēja pieeja. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos faktiski apgalvoja, ka sazināšanās ar Komisiju jautājumā par video prezentāciju nebija piemērota, ņemot vērā Komisijas reakciju uz iepriekšējām pieejām attiecībā uz plakātu, bukletu un faktu lapu. Ombuds uzskata, ka šis arguments šķiet saprātīgs. Vai Komisija tādēļ varētu atbildēt uz sūdzības iesniedzēja jautājumiem par video prezentāciju?
4. Attiecībā uz paziņojumu presei Komisija apgalvo, ka šis iebilduma aspekts ir nepieņemams, jo attiecīgais jautājums bija lietas C-304/04 priekšmets. Vai Komisija, lūdzu, varētu precizēt, kāpēc sūdzības iesniedzēja apgalvojums par paziņojumu presei šajā sakarā būtu jāuzskata par nepieņemamu, jo īpaši attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Komisija ir izteikusi "neskaidras un nepamatotas apsūdzības par neidentificētiem pārvadātājiem"?

Komisijas atbilde

Kopā ar atbildi Komisija iesniedza plakāta, bukleta un faktu lapas pārskatīto versiju kopijas. Tā paskaidroja, ka plakāta un bukleta oriģināli tās dienestiem tika piegādāti 2004. gada 22. decembrī un pārskatītās versijas – 2005. gada 2. februārī (plakāts) un 17. martā (buklets).

Komisija izteica šādas papildu piezīmes:

Attiecībā uz plakātu un bukletu atruna attiecās uz dokumentu kopsavilkuma raksturu. Jebkuram juridiskam strīdam būtu jābalstās tikai uz attiecīgajiem juridiskajiem tekstiem.

Plakāta atklāšanas uzraksts un buklets neradīja nepareizu iespaidu. Pirmkārt, īpašie nosacījumi, kas attiecas uz finansiālas kompensācijas izmaksu, tika aplūkoti vēlāk un sīkāk plakātā un bukletā. Otrkārt, uz jautājumu par to, vai kompensācija ir piemērojama tikai nedaudzās lietās, varēja atbildēt, tikai pamatojoties uz faktisko informāciju. Tomēr sūdzības iesniedzējs šādu informāciju nesniedza. Treškārt, uz lidojumu atcelšanu sistemātiski neattiecās Regulas (EK) Nr. 261/2004 5. panta 3. punktā paredzētā “ārkārtas apstākļu” klauzula.

Attiecībā uz iekāpšanas atteikumu nebija saprotams, kā formulējums "var" (norādot tikai iespēju) varētu radīt paļāvību, ka pasažierim ir tiesības brīvi izvēlēties savu alternatīvo pārvadājumu.

Attiecībā uz atcelšanu pa šo laiku tika grozīta arī brošūra. Tas, ka pārskatītā versija bija pieejama nedaudz vēlāk nekā pārskatītā plakāta versija, bija saistīts ar ierobežotajām drukas iekārtām.

Attiecībā uz vārda "nekavējoties" lietojumu saistībā ar palīdzību, kas jāsniedz ilgas kavēšanās gadījumā, šīs palīdzības noteikumi tika sīki izklāstīti rindkopā pēc attiecīgā apakšvirsraksta plakātā un brošūrā. Turklāt Regulas (EK) Nr. 261/2004 6. panta 1. punkta formulējums (“Ja apkalpojošais gaisa pārvadātājs pamatoti sagaida, ka lidojums kavēsies ilgāk par paredzēto izlidošanas laiku [..]”) norādīja, ka ir jārīkojas krietni pirms faktiskās un apstiprinātās kavēšanās, ja attiecīgā aviosabiedrība ir iepriekš brīdinājusi par kavēšanos. Formulējums "sagaidāms" nozīmē, ka aviosabiedrībai būtu jāorganizē un jāsniedz palīdzība uz vietas, tiklīdz tā saņem informāciju, ka lidojums kavēsies vismaz divas stundas, un attiecīgi jāizmitina pasažieri tieši pirms divu stundu kavēšanās.

Tas, ka nav punkta par iespējamu atteikumu sniegt palīdzību gadījumā, ja tās sniegšana vēl vairāk aizkavētu lidojumu veikšanu, izriet no tā, ka Komisijai savā paziņojumā ir jābūt selektīvai, kā norādīts atrunā uz plakāta un bukleta. Jebkurā gadījumā praksē bija maz ticams, ka palīdzības sniegšana pasažieriem vēl vairāk aizkavētu lidojumu.

Pievienot informāciju par Monreālas konvenciju un to klientu tiesībām, kuri ir rezervējuši kompleksās ekskursijas, bija lietderīgi un lietderīgi.

Attiecībā uz video prezentāciju sūdzības iesniedzējs un IACA nekad nav informējuši Komisiju par informāciju, kas, viņuprāt, būtu maldinoša. Videoprezentācijā bija ietverti izvilkumi no intervijām ar personām, un šo personu viedokļi ne vienmēr atspoguļoja Komisijas viedokļus, kā bija skaidri norādīts atrunā. Tāpēc Komisija neplānoja komentēt videoprezentācijas saturu.

Attiecībā uz tekstu, kas tika svītrots no paziņojuma presei, uz jautājumu par to, vai meteoroloģiskie apstākļi ir kvalificējami kā “ārkārtēji apstākļi” Regulas 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē, nevar atbildēt vispārīgi. Katra konkrētā situācija bija jāanalizē katrā gadījumā atsevišķi. Jāpiebilst, ka šajā kontekstā pierādīšanas pienākums gulstas uz aviosabiedrībām. Komisija 2005. gada 10. martā nosūtīja vēstuli visām aviosabiedrību asociācijām, lai atgādinātu tām par to pienākumu nepārkāpt 5. panta 3. punktu. Bija skaidrs, ka, lai gan tiesības uz drošu lidojumu dominē visos apstākļos, jēdzienu "ārkārtēji apstākļi" nevajadzētu izmantot kā ieganstu samazinātai patērētāju aizsardzībai.

Atbildes uz sūdzības iesniedzēja 2005. gada 23. marta vēstuli tika nosūtītas pa faksu 2005. gada 24. martā un tajā pašā dienā saņemtas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorātā (DG TREN). Tas tika reģistrēts Komisijas centrālajā pasta reģistrā 2005. gada 29. martā un piešķirts kompetentajai struktūrvienībai 2005. gada 31. martā. Saskaņā ar Komisijas kodeksu šis bija atsauces datums, kurā ierēdņiem bija jāreaģē 15 darba dienu laikā. Jāatzīmē, ka laikā no 2005. gada 24. līdz 29. martam Komisijas dienesti bija slēgti Lieldienu perioda dēļ. Atbilde tika reģistrēta kā izejošā korespondence 2005. gada 25. aprīlī, tātad 16 darba dienas pēc sūdzības iesniedzēja vēstules saņemšanas Komisijas kompetentajā departamentā. Viena diena, šķiet, nav liela kavēšanās.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja 2005. gada 6. maija vēstuli atbilde uz šo vēstuli tika sniegta 2005. gada 26. maijā, deviņas darba dienas pēc tam, kad tā 2005. gada 12. maijā tika nodota Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta kompetentajai nodaļai.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzturēja savu sūdzību un izteica šādas papildu piezīmes:

Bija skaidri pierādījumi par administratīvām kļūmēm trīs jomās:

• 2005. gada 17. februārī un pēc tam Komisija izplatīja patērētājiem tūkstošiem bukletu, kuros bija būtiska kļūda, par kuru Komisija bija zinājusi vairākas nedēļas,
• Komisija līdz šim savā tīmekļa vietnē ir uzturējusi video prezentāciju, kurā ir būtiskas kļūdas un kuru tā ir atteikusies pārskatīt, un
• Komisija joprojām nevēlējās apspriest šos jautājumus ar sūdzības iesniedzēju, nebija veikusi pietiekamus koriģējošus pasākumus un plānoja 2007. gadā sagatavot tikai pārskatītas versijas.

Sabiedrības uzskats, ka Komisija ir ES runaspersona, noteica rūpības pienākumu, sagatavojot informatīvus materiālus. Komisija nevarēja atteikties no pienākuma publicēt precīzu informāciju, izmantojot atrunu, kurā teikts, ka "juridiskas prasības vai darbības būtu jābalsta tikai uz attiecīgajiem juridiskajiem tekstiem".

Ombudam būtu jālūdz Komisijai nekavējoties rīkoties, lai novērstu turpmāku kaitējumu sūdzības iesniedzēja locekļiem.

Komisija bija atzinusi, ka pēc 2004. gada 22. decembra tā ir grozījusi savu sākotnējo plakātu, un 2005. gada 2. februārī saņēma jaunus plakātus. Šķita saprātīgi pieņemt, ka izmaiņas tika paziņotas printeriem ne vēlāk kā 2005. gada janvāra sākumā. Tomēr Komisija 2005. gada 17. februārī bija veikusi brošūru masveida izplatīšanu vairākās Eiropas lidostās. Visās šajās brošūrās bija tāds pats teksts kā oriģinālajā plakātā, jo jaunās brošūras ar grozīto tekstu Komisijā tika saņemtas tikai 2005. gada 17. martā. Izmaiņas bija acīmredzami novērsušas vienu būtisku kļūdu. Tomēr Komisija nav atbildējusi uz pamatjautājumu par to, kāpēc tā apzināti īstenoja masveida reklāmas kampaņu ar informāciju, par kuru tā tolaik zināja, ka tā ir neprecīza. Nebija pietiekami atsaukties uz atrunām, ja izplatīšanas laikā bija zināms, ka informācija ir neprecīza. Šādi standarti rūpniecībā nebija pieņemami, un tiem nevajadzētu būt pieņemamiem Eiropas iestādēs.

Video prezentācijā, kas ir pieejama Komisijas tīmekļa vietnē, ir iekļauta stāstītāja oficiāla balss, kā arī intervijas ar Komisijas amatpersonām, transporta organizāciju pārstāvjiem un pasažieriem. Saprātīgs videoprezentācijas novērotājs sagaida, ka oficiālais stāstītājs un Komisijas ierēdņi precīzi pārstāvēs regulu, un sagaida, ka atruna tiks piemērota tikai citām intervijām.

Attiecībā uz atbildēm uz saraksti svarīgāki bija citi sūdzības aspekti. Šis aspekts bija iekļauts tikai tādēļ, lai parādītu, ka Komisijai trūkst uz pakalpojumiem orientētas domāšanas. Pārsteidzoši, ka Komisija uzskatīja, ka termiņš atbildes sniegšanai uz vēstuli, kas nosūtīta tieši Komisijas ierēdnim, sākās nevis brīdī, kad ierēdnis saņēma šo vēstuli, bet tikai pēc tam, kad tā tika nosūtīta centrālajam reģistram, reģistrēta un nosūtīta atpakaļ ierēdnim, un šis process acīmredzot ilgst trīs darba dienas. Ombudu aicināja pārbaudīt, vai Komisijas interpretācija ir pieņemams standarts un vai šī politika pati par sevi liecina par to, ka Komisija nav uz pakalpojumiem orientēta.

Ombudes ieteikuma projekts

Ieteikuma projekts

Ombuds 2006. gada 21. decembrī nosūtīja Komisijai šādu ieteikuma projektu:

Komisijai pēc iespējas ātrāk būtu jāizlabo ombuda konstatētie neprecīzie un maldinošie apgalvojumi un jāatvainojas sūdzības iesniedzējam.

Ieteikuma projekta iemeslus var apkopot šādi(9):

Ievadpiezīmes

1.1 Sūdzībā Eiropas ombudam sūdzības iesniedzējs izvirzīja piecus apgalvojumus un vairākas prasības. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos par Komisijas atzinumu paplašināja viena no šiem apgalvojumiem tvērumu.

1.2 Lai gan sūdzības iesniedzējs ir izteicis piecus dažādus apgalvojumus, ombuds uzskatīja, ka visi šie apgalvojumi attiecas uz diviem pamatjautājumiem, proti, 1) dažu Komisijas informatīvajā materiālā sniegto apgalvojumu iespējami neprecīzo un maldinošo raksturu un 2) to, ka Komisija, iespējams, nav izlabojusi šos apgalvojumus. Attiecībā uz otro aspektu sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Komisija nav rīkojusies uz pakalpojumiem orientētā veidā. Savos apsvērumos par Komisijas paļaušanos uz turpmākām izmeklēšanām, kas veiktas šajā lietā, sūdzības iesniedzējs skaidri norādīja, ka tā turpmākais apgalvojums par to, ka Komisija nav atbildējusi uz konkrētām vēstulēm pienācīgā termiņā, ir izteikts, lai ilustrētu to, ko sūdzības iesniedzējs uzskatīja par Komisijas neuzticēšanos pakalpojumiem. Tomēr, ņemot vērā to, ka šis apgalvojums radīja dažus papildu jautājumus, ombuds uzskatīja par lietderīgu izskatīt šo jautājumu atsevišķi.

Par izmeklēšanas apjomu un dažiem procesuāliem jautājumiem

1.3 Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā arī iebilda pret to, ka Komisija nav to informējusi par savām tiesībām iesniegt sūdzību ombudam. Lai gan ombuds bija skaidri aicinājis Komisiju iesniegt atzinumu par šo lietas aspektu, Komisija atturējās to darīt. Ombuds pauda nožēlu, ka Komisija tādējādi nav precizējusi šo jautājumu. Tomēr, ņemot vērā, ka sūdzības iesniedzējs jebkurā gadījumā ir varējis vērsties pie ombuda un ka tas nav atgriezies pie šā jautājuma savos apsvērumos, ombuds uzskatīja, ka nav nepieciešams turpināt izmeklēšanu par šo lietas aspektu.

1.4 Savā atzinumā Komisija pauda šaubas par sūdzības pieņemamību, ciktāl tā attiecas uz 1) video un 2) paziņojumu presei. Komisija ierosināja, ka attiecībā uz video prezentāciju sūdzības iesniedzējs nav iepriekš pienācīgi vērsies pie tās, kā noteikts Ombuda statūtu 2. panta 4. punktā. Tā arī apgalvoja, ka jautājums par paziņojumu presei bija sub judice tiesvedībā lietā C-344/04.

1.5 Ombuda statūtu 2. panta 4. punktā ir noteikts, ka pirms vēršanās pie ombuda ir jāveic atbilstošas iepriekšējas darbības. Ombuds atzīmēja, ka sūdzības iesniedzējs 2005. gada 21. janvārī un 7. februārī vērsās pie Komisijas, lūdzot veikt labojumus plakātā un bukletā. Viņš arī norādīja, ka ar vienu izņēmumu Komisija ir atteikusies apmierināt šos pieprasījumus, neizskatot nevienu no detalizētajām piezīmēm, ko sūdzības iesniedzējs bija sniedzis šajā kontekstā. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos par Komisijas atzinumu faktiski apgalvoja, ka sazināšanās ar Komisiju jautājumā par video prezentāciju nebija piemērota, ņemot vērā Komisijas reakciju uz iepriekšējām pieejām attiecībā uz plakātu, bukletu un faktu lapu. Ombuds uzskatīja, ka šis arguments ir pārliecinošs. Tā kā Komisija jau bija skaidri norādījusi, ka tā nesaskata iemeslu mainīt informatīvo materiālu, ko tā bija publicējusi rakstiski, visticamāk, ka tā tādā pašā veidā reaģēs uz visiem pieprasījumiem mainīt citus šādus materiālus(10). Šādos apstākļos nevarēja gaidīt, ka sūdzības iesniedzējs vērsīsies pie Komisijas saistībā ar video prezentāciju. Tādēļ ombuds noraidīja Komisijas viedokli, ka šī sūdzības daļa nav pieņemama.

1.6. Ombuda statūtu 1. panta 3. punktā ir noteikts, ka ombuds nedrīkst iejaukties lietās, ko izskata tiesa. Statūtu 2. panta 7. punktā ir paredzēti gadījumi, kad ombudam ir jāizbeidz izmeklēšana sakarā ar tiesvedību par izvirzītajiem faktiem. Tomēr ombuds nevarēja saprast, kāpēc šiem noteikumiem vajadzētu būt svarīgiem šajā lietā, ņemot vērā to, ka ne Tiesā celtā prasība, ne Tiesas spriedums, šķiet, neattiecas uz attiecīgo paziņojumu presei vai jautājumu, uz kuru attiecās sūdzības iesniedzēja kritizētais fragments. Tādēļ ombuds 2006. gada 3. marta vēstulē lūdza Komisiju paskaidrot, kāpēc šis sūdzības aspekts tomēr būtu jāuzskata par nepieņemamu. Ombuds norādīja, ka Komisija savā atbildē nav pievērsusies šim jautājumam. Šajos apstākļos ombuds uzskatīja, ka nekas neliecina par to, ka šis sūdzības aspekts būtu jāuzskata par nepieņemamu.

1.7 Attiecībā uz šā jautājuma būtību ombuds atzīmēja, ka sūdzības iesniedzējs būtībā iebilda pret šādu Komisijas paziņojumu presei: “Pašreizējā tehnoloģiju attīstība gandrīz visos gadījumos ļauj lidmašīnai pacelties vai nolaisties vissarežģītākajos laika apstākļos. Ir neticami, ka aviosabiedrības turpina, tāpat kā iepriekš, nepareizi izmantot šo atbrīvojumu, atsaucoties uz to jebkādos apstākļos."

1.8 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šā apgalvojuma pirmais teikums ir neprecīzs vairāku iemeslu dēļ. Ombuds uzskatīja, ka Komisijas paziņojums un sūdzības iesniedzēja pieņemtā nostāja var nebūt nesavienojama. Jebkurā gadījumā ombuds norādīja, ka 2005. gada 23. marta vēstulē, kas adresēta Komisijai, sūdzības iesniedzējs pateicās Komisijai par veiktajiem pasākumiem un norādīja, ka ir "priecājies", ka attiecīgais paziņojums ir izņemts no paziņojuma presei. Ir taisnība, ka Komisijas 2005. gada 21. marta vēstulē bija arī norādīts, ka Komisija nepiekrīt sūdzības iesniedzēja argumentiem par attiecīgo teikumu. Tomēr sākotnēji šķita, ka sūdzības iesniedzējs 2005. gada 25. aprīļa vēstulē, t. i., vairāk nekā divas nedēļas pēc sūdzības iesniegšanas ombudam, ir lūdzis paskaidrojumus par Komisijas šādas nostājas iemesliem.

1.9 Attiecībā uz otro teikumu ombuds piekrita sūdzības iesniedzēja vērtējumam, ka tajā ietverta nopietna apsūdzība, proti, ka aviosabiedrības nepareizi izmanto attaisnojumu laika apstākļiem, lai mēģinātu izvairīties no atbildības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 261/2004. Tomēr bija jāņem vērā, ka Komisija bija izņēmusi strīdīgo paziņojumu no sava paziņojuma presei pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs pret to bija iebildis. No ombudam iesniegtajiem pierādījumiem izriet, ka iepriekš minētajā 2005. gada 23. marta vēstulē sūdzības iesniedzējs ir paudis viedokli, ka Komisijas 2005. gada 10. marta vēstulē ir pausti „vispārīgi apgalvojumi par nozares aviosabiedrību sliktiem darbības rezultātiem pasažieru apkalpošanā lidojumu atcelšanas gadījumā”. Tomēr ombuds atzīmēja, ka Komisijas 2005. gada 10. marta vēstule, šķiet, nav minēta ne sūdzībā, ne sūdzības iesniedzēja apsvērumos.

1.10 Ņemot vērā šos apsvērumus, ombuds uzskatīja, ka šajā lēmumā nav nepieciešams izskatīt lietas aspektu, kas attiecas uz Komisijas paziņojumu presei. Tomēr sūdzības iesniedzējs varēja brīvi iesniegt jaunu sūdzību ombudam par šo jautājumu.

Eiropas labas administratīvās prakses kodekss

1.11 Savā atzinumā Komisija norādīja, ka Eiropas labas administratīvās prakses kodekss, uz kuru atsaucās sūdzības iesniedzējs, tai nav saistošs, bet ka lietu var izvērtēt, pamatojoties uz Eiropas Komisijas darbinieku labas administratīvās prakses kodeksu viņu attiecībās ar sabiedrību ("Komisijas kodekss"), kas ir Komisijas Reglamenta pielikums(11). Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos pauda pārsteigumu par to, ka Komisija atteicās saukt pie atbildības par ES demokrātiski ievēlētās struktūras pieņemto kodeksu, bet tā vietā paļāvās uz savu 2000. gadā publicēto kodeksu.

1.12 Jāatzīmē, ka 2001. gada 6. septembrī pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments aicināja ombudu piemērot Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu(12), pārbaudot, vai pastāv administratīva kļūme, lai īstenotu tiesības uz labu pārvaldību, kas noteiktas ES Pamattiesību hartas41. pantā (13). Tāpēc ombuda pieejas pamatā bija noteikumi, kas izklāstīti Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksā, tomēr attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā Komisijas kodeksu.

1.13 Izskatāmā lieta cita starpā attiecās uz jautājumu, vai Komisija ir izpildījusi savu pienākumu rīkoties kā uz pakalpojumiem orientētai administrācijai. Šajā sakarā ombuds uzskatīja par pienākumu ņemt vērā, ka Komisija sniedza atzinumu par sūdzību vairāk nekā divus mēnešus pēc noteiktā datuma. Tās atbilde uz turpmākajām izmeklēšanām tika iesniegta vairāk nekā divarpus mēnešus pēc ombuda noteiktā datuma. Turklāt šajā atbildē netika aplūkoti daži jautājumi, ko ombuds bija uzdevis Komisijai. Lai gan šie fakti acīmredzami neietekmēja šīs lietas novērtējumu, ombuds vēlējās norādīt, ka Komisija būtu varējusi piešķirt lielāku ticamību savam apgalvojumam par administrāciju, kas orientēta uz pakalpojumu sniegšanu, ja tā būtu ātrāk izskatījusi šo lietu.

Ombuda pieeja apgalvojumam, ka Komisija ir sniegusi neprecīzus un maldinošus paziņojumus

1.14 Ombude uzskatīja, ka laba administratīvā prakse ir ES iestādēm un struktūrām rūpēties par to, lai to sniegtie paziņojumi būtu precīzi un nebūtu maldinoši, un nekavējoties izlabot iespējamās kļūdas. Tāpēc nepareiza vai maldinoša paziņojuma sniegšana tīši vai nolaidības dēļ ir administratīva kļūme. Turklāt atteikums labot neprecīzu vai maldinošu paziņojumu arī ir administratīva kļūme, pat ja sākotnējā kļūda nebija ne apzināta, ne nolaidīga. Ombuds piekrita, ka Komisijai bija taisnība, norādot, ka vienkāršas domstarpības par konkrētā paziņojuma pareizību nav pierādījums par administratīvu kļūmi. Tomēr ombuds uzskatīja, ka viņam izmeklēšanas laikā ir jāpiemēro objektīva pārbaude par to, vai Kopienas iestādes vai struktūras paziņojumi ir neprecīzi vai maldinoši. Tāpēc šajā kontekstā termins "maldinošs" (kam Komisija ir piemērojusi izņēmumu) ir jāsaprot objektīvi, t. i., kā tāds, kas nozīmē, ka personas, kurām tas ir adresēts, var neprecīzi interpretēt noteiktu paziņojumu.

1.15 Šajā lietā sākotnējā sūdzībā, šķiet, netika apgalvots, ka Komisija būtu vēlējusies maldināt vai ka tā būtu rīkojusies nolaidīgi, sagatavojot atbilstošo informatīvo materiālu sākotnējos projektus. Tāpēc ombuda izmeklēšanā galvenā uzmanība tika pievērsta to apgalvojumu objektīvai precizitātei vai neprecizitātei, pret kuriem sūdzības iesniedzējs iebilst.

2 Iespējami neprecīzi un maldinoši apgalvojumi informatīvajos materiālos

2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka plakātā, bukletā, faktu lapā un video prezentācijā, ko Komisija sagatavoja, lai informētu pasažierus par viņu tiesībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 261/2004, bija neprecīzi un maldinoši apgalvojumi. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisija tādējādi nav rīkojusies taisnīgi un saprātīgi, kā noteikts Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 11. pantā. Attiecīgie iebildumi tika sīki izklāstīti Komisijai 2005. gada 7. februārī adresētās vēstules pielikumā un pašā sūdzībā.

Vispārīgi jautājumi

2.2 Vispirms jāuzsver, ka ombuds pilnībā piekrita Komisijas argumentam, ka pasažieriem jābūt informētiem par viņu tiesībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 261/2004 un ka tādēļ Komisijai būtu jāuzsāk pašai sava informācijas kampaņa. Tāpēc ombuda izmeklēšana neattiecās uz Komisijas lēmumu sniegt informāciju par jaunajām tiesībām (kas neapšaubāmi ievērojami nostiprina aviopasažieru stāvokli), bet gan uz sniegtās informācijas saturu.

2.3 Regulā (EK) Nr. 261/2004 bija ietverts sīki izstrādāts noteikumu kopums attiecībā uz aviopasažieru tiesībām. Tādēļ ombuds uzskatīja, ka ir acīmredzams, ka Komisijas iesniegtie informatīvie materiāli nevar būt un tiem nav jābūt pilnīgiem, ar nosacījumu, ka sniegtā informācija ir precīza un nevar tikt maldināta. Pasažieri, kuri vēlējās iegūt sīkāku informāciju, protams, varēja iepazīties ar pašu Regulas Nr. 261/2004 tekstu vai lūgt padomu kompetentajām iestādēm.

2.4 Turklāt ombuds piekrita, ka, lai informācija būtu noderīga, tā jāsniedz saprotamā valodā. Faktiski šajā jomā diez vai varētu pārvērtēt vajadzību sniegt skaidru un saprotamu informāciju. Pasažieri, kurus skar kāda no problēmām, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 261/2004, parasti (un saprotami) vēlēsies saņemt pēc iespējas ātrāku un skaidrāku informāciju par savām tiesībām. Lai informatīvais materiāls būtu lietderīgs, tam jābūt pēc iespējas kodolīgākam un saprotamākam.

2.5 Ombuds arī uzskatīja, ka leģitīmā vēlme sniegt noderīgu informāciju lieliski izskaidro faktu, ka Komisijas sagatavotajos attiecīgajos materiālos bija iekļauta arī informācija par iespēju iesniegt turpmākas prasības par zaudējumu atlīdzību, par kuriem aviosabiedrība varētu būt atbildīga saskaņā ar Monreālas konvenciju (t.i., par zaudējumiem, ko izraisījusi kavēšanās, bagāžas iznīcināšana, bojājums, nozaudēšana vai aizkavēšanās, kā arī ievainojumi vai nāve). Ombuds uzskata, ka arī informācija, ko Komisija bija publicējusi šajā sakarā, nebija maldinoša.

2.6 Tāds pats apsvērums tika piemērots attiecībā uz informāciju par to personu tiesībām, kuras ir rezervējušas kompleksos ceļojumus. Ombuds nevarēja saprast, kā attiecīgos paziņojumus plakātā un brošūrā varētu uzskatīt par neprecīziem vai maldinošiem.

2.7 Savā atzinumā un atbildē uz ombuda turpmākajām izmeklēšanām Komisija īpaši uzsvēra faktu, ka tās publicētajā informācijā ir iekļautas "atrunas". Ombuds norādīja, ka gan plakātā, gan bukletā ir uzsvērts, ka tajos ir sniegts tikai kopsavilkums par attiecīgajiem ES tiesību aktiem, un pēc tam tie ir turpinājušies šādi: "Jebkurai juridiskai prasībai vai darbībai, ko veic strīda gadījumā, būtu jābalstās tikai uz attiecīgajiem juridiskajiem tekstiem."

2.8 Ombuds uzskatīja, ka šī informācija ir gan noderīga, gan atbilstoša, jo tā dod norādījumu personai, kura vēlas īstenot savas tiesības formālākā veidā, detalizēti pārbaudīt attiecīgos noteikumus. Tomēr tas, ka Komisija šajā kontekstā bija izmantojusi frāzi "atruna", varētu nozīmēt arī to, ka Komisija vēlējās ierosināt, ka jebkādu neprecīzu vai maldinošu apgalvojumu esībai tās informatīvajos materiālos nebūtu nozīmes, jo "atrunas" skaidri norādīja, ka Komisija atsakās no jebkādas atbildības par sniegtās informācijas precizitāti. Ja tas patiešām būtu Komisijas viedoklis, ombuds to nevarētu pieņemt. Pirmkārt, jāatzīmē, ka "atrunas" teksts neattiecas uz iespējamām neprecizitātēm sniegtajā informācijā. Otrkārt, tā kā informācijas kampaņas atzītais mērķis bija sniegt noderīgu informāciju aviopasažieriem, neprecīzu vai maldinošu paziņojumu sniegšana šajos materiālos būtu pretrunā pašam informācijas mērķim. Treškārt un galvenokārt, Komisija pati ir uzsvērusi nepieciešamību sniegt informāciju pieejamā un saprotamā veidā. Ja rindkopas, uz kurām Komisija atsaucās kā uz "atrunām", būtu domātas, lai izskaidrotu, ka Komisijas sniegtā informācija ne vienmēr ir precīza, Komisija acīmredzami nebūtu to padarījusi tik skaidru un saprotamu, cik tas bija nepieciešams.

2.9 Atruna par video prezentāciju bija jāizskata atsevišķi (skat. tālāk 2.20. punktu).

Par plakātā ietverto informāciju

2.10 Attiecībā uz plakātu sūdzības iesniedzējs norādīja, ka šādi apgalvojumi ir neprecīzi vai maldinoši(14).

(1) "Ja jums ir atteikta iekāpšana vai jūsu lidojums ir atcelts, aviosabiedrībai, kas apkalpo jūsu lidojumu, jums ir jāpiedāvā finansiāla kompensācija un palīdzība."

(2)(a) "Šiem [priekšrocībām] jāietver iespēja izvēlēties vai nu biļetes atmaksu (vajadzības gadījumā ar bezmaksas lidojumu atpakaļ uz sākotnējo izlidošanas vietu), vai alternatīvu transportu līdz jūsu galamērķim."

2) b) "Kompensāciju var samazināt uz pusi, ja kavēšanās nepārsniedz attiecīgi 2, 3 vai 4 stundas."

(2)(c) "Lidsabiedrībai ir arī jāsniedz jums: iespēja izvēlēties vai nu biļetes cenas atlīdzinājumu (vajadzības gadījumā ar bezmaksas lidojumu atpakaļ uz sākotnējo izlidošanas vietu), vai alternatīvu transportu līdz jūsu galamērķim (...)"

(3)(a) "Ja jūsu lidojums tiek atcelts, apkalpojošajai aviosabiedrībai jums ir jāsniedz: iespēja izvēlēties vai nu biļetes cenas atlīdzinājumu (vajadzības gadījumā ar bezmaksas lidojumu atpakaļ uz sākotnējo izlidošanas vietu), vai alternatīvu transportu līdz jūsu galamērķim (...)"

(3)(b) "Lidsabiedrībai var nākties arī izmaksāt jums kompensāciju tādā pašā apmērā kā iekāpšanas atteikuma gadījumā, ja vien tā nesniedz jums pietiekamu iepriekšēju paziņojumu."

(4) "Tūlītēja palīdzība (...) aviosabiedrībai ir jums jāsniedz (...).

2.11 Attiecībā uz apgalvojumu (1) ombuds uzskatīja, ka attiecīgais apgalvojums liek domāt, ka kompensācija ir jāizmaksā ("jāmaksā") visos gadījumos, kad lidojums tiek atcelts. Kā pareizi norādīja sūdzības iesniedzējs, šis apgalvojums bija neprecīzs, jo Regulā (EK) Nr. 261/2004 ir paredzētas tiesības uz kompensāciju tikai tad, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Turklāt ombuds uzskatīja, ka attiecīgā paziņojuma formulējums varētu maldināt pasažierus. Taisnība, ka plakāta (un bukleta) tekstā bija vēl viens punkts, kurā bija daudz niansētāka informācija, proti, 3. punkta b) apakšpunkts. Ņemot vērā šā apgalvojuma formulējumu ("var"), ombudam bija vēl grūtāk saprast, kāpēc ievadpaziņojumā tika izmantota obligātā valoda ("obligāti"). Turklāt plakāts (un buklets) bija paredzēts ātrai informācijas sniegšanai. Varētu viegli iedomāties, ka aviopasažieris, kurš uzzina, ka viņa lidojums ir atcelts, un kurš sāk lasīt Komisijas iesniegto tekstu, būs apmierināts ar ievadpaziņojuma lasīšanu un nekavējoties vērsīsies pie aviosabiedrības personāla, lai pieprasītu kompensāciju. Ombude turklāt norādīja, ka sūdzības iesniedzējs ir sniedzis informāciju, kas liecina, ka attiecīgais apgalvojums patiešām varētu būt maldinājis ievērojamu skaitu aviopasažieru.

2.12 Attiecībā uz 3. punkta b) apakšpunktu jau tika norādīts, ka tas nav tik kategorisks kā 1. punkts. Tomēr sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, atsaucoties tikai uz vienu no trim svarīgiem izņēmumiem, lasītājs gandrīz noteikti uzskatītu, ka citu izņēmumu nav. Ombuds rūpīgi izskatīja minēto paziņojumu. Taisnība, ka vārda "var" lietojums nozīmēja, ka kompensācija nebūtu jāmaksā visos gadījumos, kad lidojums tika atcelts, un ka tādējādi pastāvēja izņēmumi. Tomēr tekstā tika minēts tikai viens no šiem izņēmumiem. Tādēļ ombuds uzskatīja, ka pasažieris, kas lasa šo tekstu, būtu spiests uzskatīt, ka tas ir vienīgais šāds izņēmums un ka viņam būtu tiesības uz kompensāciju ar nosacījumu, ka par to nav paziņots pietiekami savlaicīgi. Šo secinājumu nostiprināja apsvērums, ka būtu bijis ļoti vienkārši novērst risku, ka pasažieri, lasot tekstu, varētu kļūdīties, pievienojot dažus vārdus.

2.13 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secināja, ka paziņojumi (1) un (3)(b) ir neprecīzi un maldinoši. Attiecībā uz pārējiem apgalvojumiem ombuds uzskatīja, ka tie nešķiet nosodāmi.

Attiecībā uz brošūru

2.14 Tā kā bukleta teksts atbilda plakāta tekstam, tika piemēroti tie paši secinājumi, kas minēti 2.10.-2.13. punktā.

2.15 Vienīgā atšķirība attiecās uz 3. punkta b) apakšpunktu. Šī paziņojuma teksts brošūrā sākotnēji bija šāds:

"Lidsabiedrībai var nākties jums izmaksāt kompensāciju tādā pašā apmērā kā iekāpšanas atteikuma gadījumā, ja vien tā nesniedz pietiekamu iepriekšēju paziņojumu un nepiedāvā alternatīvu transportu tuvu sākotnējam laikam."

Sūdzības iesniedzējs pareizi norādīja, ka šajā tekstā ir acīmredzama kļūda, ņemot vērā to, ka aviosabiedrībai bija jāpiedāvā vai nu iepriekšējs paziņojums, vai alternatīvi pārvadājumi tuvu sākotnējam laikam.

2.17 Tādēļ ombuds secināja, ka šā paziņojuma sākotnējais formulējums brošūrā ir neprecīzs. Viņš norādīja, ka pēc tam formulējums tika mainīts un tagad atbilst plakāta formulējumam. Tomēr, kā paskaidrots iepriekš (sk. 2.12. punktu), arī šis jaunais formulējums bija neprecīzs un maldinošs.

Attiecībā uz video prezentāciju

2.18 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijas sagatavotajā video prezentācijā bija šādi trīs maldinoši apgalvojumi:

1. "No 2005. gada pasažieriem nebūtu jāiziet ilgas procedūras, lai aizstāvētu savas tiesības Eiropas lidostās. Tūlītēja un automātiska kompensācija tiks izmaksāta par kavējumiem, atcelšanu un virsrezervēšanu".
2. "Treškārt, aviosabiedrībām ir jāpiedāvā tāda pati kompensācija [kā tā, kas maksājama par virsrezervēšanu] un, ja nepieciešams, jārūpējas par pasažieriem, ja lidojums atcelts pēdējā brīdī."
3. Ja kavēšanās ir ilgāka par 5 stundām, aviosabiedrībai ir jāatlīdzina arī biļetes cena (...)".

2.19 Kā norādīts iepriekš, Komisija savā atzinumā uzskatīja, ka sūdzība šajā ziņā ir nepieņemama. Atbildot uz ombuda turpmākajām izmeklēšanām, kurās tam tika lūgts pievērsties šim lietas aspektam, Komisija apgalvoja, ka video prezentācijā bija ietverti izvilkumi no intervijām ar personām un ka šo personu viedokļi, kā bija skaidri norādīts atrunā, ne vienmēr atspoguļoja Komisijas viedokļus. Komisija piebilda, ka līdz ar to tai nav nodoma komentēt videoieraksta saturu.

2.20 Ombuds uzskatīja, ka nav nepieciešams izskatīt jautājumu par to, vai veids, kādā Komisija ir atbildējusi uz viņa papildu izmeklēšanu šajā jautājumā, ir atbilstošs. Ombuds uzskata, ka Komisijas pieņemtā nostāja katrā ziņā nebija pārliecinoša. Ombuds bija noskatījies attiecīgo video, kas ir pieejams Komisijas tīmekļa vietnē. Pamatojoties uz šo pārbaudi, ombuds uzskatīja, ka saprātīga persona, kas skatās šo video prezentāciju, pieņemtu, ka atruna attiecas tikai uz intervētajām personām, kas nav Komisijas ierēdņi, nevis uz paša stāstītāja paziņojumiem. Šādos apstākļos bija jāpārbauda, vai apgalvojumi, pret kuriem iebilst sūdzības iesniedzējs, patiešām bija neprecīzi vai maldinoši.

2.21 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka (1) apgalvojums ir neprecīzs, jo kompensācija par kavēšanos nekad nebija jāmaksā un, ja kompensācija bija maksājama saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 261/2004, tā nebija jāizmaksā nekavējoties. Ombuds norādīja, ka sūdzības iesniedzēja sniegtā Regulas (EK) Nr. 261/2004 interpretācija ir pilnīgi pareiza. Tāpēc attiecīgais apgalvojums Komisijas video prezentācijā bija neprecīzs un maldinošs.

2.22 Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka 1) un 2) apgalvojums ir neprecīzs, jo tajos nav minēts, ka pasažieriem nav tiesību uz kompensāciju trīs gadījumos, proti, i) ja pasažieriem tiek paziņots par atcelšanu vismaz 14 dienas iepriekš; ii) ja pasažieri tiek informēti par atcelšanu mazāk nekā 14 dienas pirms lidojuma, bet viņiem tiek piedāvāta maršruta maiņa, kas ļauj viņiem sasniegt galamērķi tuvu sākotnējam plānotajam ielidošanas laikam; un iii) ja atcelšanu izraisījuši "ārkārtēji apstākļi". Ņemot vērā to, ka attiecīgie apgalvojumi patiešām rada iespaidu, ka kompensācija ir jāmaksā ikreiz, kad lidojums tiek atcelts, ombuds uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja iebildums ir pamatots. Lai gan nevarēja gaidīt, ka Komisija sīki izskaidros attiecīgos noteikumus savā video prezentācijā, viegli būtu bijis iespējams precizēt attiecīgos apgalvojumus un tādējādi novērst pārpratumus, ko teksts, visticamāk, radīs, piemēram, pievienojot vārdus "ja vien nav piemērojami daži izņēmumi".

2.23 Attiecībā uz paziņojumu (3) ombuds tomēr uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja iebildumi nav pamatoti.

Secinājums

2.24 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskatīja, ka plakātā, bukletā un video ir neprecīzi vai maldinoši šādi apgalvojumi:

• paziņojums Nr. 1 un 3.b) plakātā un bukleta pašreizējā redakcijā;
• paziņojums 3. punkta b) apakšpunktā brošūras sākotnējā redakcijā; un
• un 2. paziņojums videoprezentācijā.

2.25 Tas, ka Komisija nav izlabojusi šos neprecīzos vai maldinošos apgalvojumus, ir uzskatāms par administratīvu kļūmi.

3 Apgalvotā taisnīgas un saprātīgas rīcības, kā arī uz pakalpojumu sniegšanu vērstas domāšanas, pieejamības un izpalīdzības neesamība

3.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, atsakoties veikt nepieciešamos grozījumus brošūrā, plakātā un faktu lapā, lai svītrotu vai grozītu apgalvojumus, kas varētu maldināt pasažierus un izraisīt konfrontāciju starp aviosabiedrību personālu un pasažieriem, kā arī nevajadzīgu un dārgu tiesvedību, Komisija ir rīkojusies netaisnīgi un nepamatoti, tādējādi pārkāpjot Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 11. pantu. Turklāt tas apgalvoja, ka, nemainot neprecīzos vai maldinošos paziņojumus brošūrā, plakātā un faktu lapā vai kā citādi pienācīgi nepamatojot to turpmāku parādīšanos, kā arī neatbildot uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu sasaukt sanāksmi, Komisija nav bijusi orientēta uz pakalpojumiem, pieejama vai pēc iespējas noderīga un tādējādi ir pārkāpusi Kodeksa 12. pantu.

3.2 Ombuds atzīmēja, ka Komisijai adresētajā 2005. gada 7. februāra vēstulē sūdzības iesniedzējs un IACA ir pieprasījuši "steidzamu tikšanos" ar Komisiju. Komisijas 2005. gada 23. februāra atbildē šis lūgums netika izskatīts. Protams, nevar izslēgt, ka Komisijai varēja būt likumīgi iemesli nepiekrist sanāksmei ar sūdzības iesniedzēju tajā laikā. Tomēr Komisijas 2005. gada 23. februāra vēstulē nebija sniegts nekāds paskaidrojums par to, kāpēc sanāksme netika uzskatīta par nepieciešamu vai piemērotu, bet vienkārši ignorēja šo lūgumu. Šajos apstākļos ombuds uzskatīja, ka, nereaģējot uz sūdzības iesniedzēja steidzamo lūgumu sasaukt sanāksmi, Komisija nav bijusi tik uz pakalpojumiem orientēta un pieklājīga, kā tai vajadzēja būt.

3.3. Ombuds arī secināja, ka, nelabojot vai neatsaucot neprecīzos vai maldinošos paziņojumus, uz kuriem sūdzības iesniedzējs bija vērsis Komisijas uzmanību, Komisija arī nav rīkojusies saprātīgi un taisnīgi un nav pierādījusi, ka tā ir tikpat uz pakalpojumiem orientēta, pieejama un noderīga, kā tas būtu bijis nepieciešams attiecīgajos apstākļos. Tā bija administratīva kļūme.

4 Apgalvotā atbildes nesniegšana uz vēstulēm atbilstošā termiņā

4.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija noteiktajā termiņā nav atbildējusi uz 2005. gada 18. februāra, 2005. gada 23. marta un 2005. gada 6. maija vēstulēm. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisija tādējādi pārkāpj arī Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 17. pantu.

4.2 Komisija uzskatīja, ka tā ir izpildījusi attiecīgos pienākumus, kas noteikti Komisijas Kodeksa 4. pantā.

4.3 Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 17. pantā noteikts, ka uz sabiedrības locekļu vēstulēm atbild "saprātīgā termiņā, nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no to saņemšanas dienas".

4.4 Komisijas kodeksa 4. pantā cita starpā ir noteikts:

"Atbildi uz Komisijai adresētu vēstuli nosūta 15 darba dienu laikā no dienas, kad Komisijas atbildīgais dienests saņēmis vēstuli. (...) Ja atbildi nevar nosūtīt 15 darba dienu laikā, (...) atbildīgajam darbiniekam būtu jānosūta pagaidu atbilde, norādot datumu, līdz kuram adresāts var sagaidīt atbildes nosūtīšanu (...)".

4.5 Jāatzīmē, ka, lai gan Eiropas labas administratīvās prakses kodeksā ir minēts tikai datums, līdz kuram atbilde ir jānosūta vēlākais (t.i., divi mēneši no vēstules saņemšanas dienas), Komisijas kodeksā nav noteikts absolūts termiņš, un tādējādi tas ļautu nosūtīt atbildi pat pēc diviem mēnešiem ar nosacījumu, ka pilsonim ir nosūtīta aizturēšanas vēstule. Tomēr Komisijas kodekss ir konkrētāks nekā Eiropas Labas administratīvās prakses kodekss, jo tajā ir paredzēts, ka šāda pavadvēstule vai pati atbilde, ja pavadvēstule nav vajadzīga, ir jānosūta 15 darba dienu laikā.

4.6 Ombuds uzskatīja, ka, nepastāvot īpašiem apstākļiem, kuru dēļ vēstule būtu jāizskata steidzami, 15 darba dienu termiņš ir "saprātīgs termiņš" Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 17. panta nozīmē. Tāpēc, nepastāvot īpašiem apstākļiem, administratīva kļūme nepastāvētu, ja 1) atbilde tiek nosūtīta 15 darba dienu laikā vai 2) tikai pagaidu atbilde tiek nosūtīta 15 darba dienu laikā, bet pati atbilde tiek sniegta saprātīgā termiņā. No otras puses, ombuds uzskatīja, ka ir lietderīgi konstatēt administratīvas kļūmes gadījumos, kad Komisija nav ievērojusi pati savu kodeksu.

4.7 Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds secināja, ka 2005. gada 18. februāra un 23. marta vēstulēs nav pieļautas administratīvas kļūmes.

4.8 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja 2005. gada 23. marta vēstuli ombuds norādīja, ka Komisija ir uzskatījusi, ka šajā gadījumā tā ir rīkojusies saskaņā ar sava kodeksa 4. pantu. Tomēr Komisija pati tajā pašā paziņojumā bija atzinusi, ka saskaņā ar tās pašas aprēķiniem tās atbilde bija novēlota vienu dienu. Lai gan šī kavēšanās būtu ierobežota, tomēr administratīva kļūme bija notikusi, pat ja šajā gadījumā Komisija pieņēma savu pieeju termiņu aprēķināšanai. Ombuds uzskatīja, ka uz pakalpojumu sniegšanu orientēta un pieklājīga administrācija šādos apstākļos būtu atvainojusies, nevis centusies noniecināt notikušo bezdarbību.

4.9 Tomēr ombuds uzskatīja, ka šis jautājums nav jāizskata sīkāk, jo viņš nevar pieņemt pieeju, kas ir pamatā Komisijas aprēķiniem šajā lietā. Komisija apgalvoja, ka 15 darba dienu termiņš atbildes sniegšanai sākas brīdī, kad kompetentai struktūrvienībai tiek piešķirta vēstule pēc tam, kad tā ir reģistrēta Komisijas centrālajā pasta reģistrā. Tomēr Komisijas kodeksa 4. pantā nav šāda noteikuma, bet tikai noteikts, ka termiņš sākas "no dienas, kad atbildīgais Komisijas dienests ir saņēmis vēstuli". Tā kā Komisija atzina, ka tās Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāts ir atbildīgais dienests un ka attiecīgā vēstule tajā tika saņemta 2005. gada 24. martā, 15 darba dienu termiņš sākās no šīs dienas. Pat ja pieņemtu, ka vērā ņemamais datums ir tikai 2005. gada 29. marts (t. i., pirmā darba diena pēc Lieldienu brīvdienām), Komisijas atbilde būtu nosūtīta vismaz 3 darba dienas pēc Komisijas kodeksā noteiktā 15 darba dienu termiņa beigām.

4.10 Šajos apstākļos ombuds uzskatīja, ka Komisijas nespēja pieņemamā termiņā atbildēt uz sūdzības iesniedzēja 2005. gada 23. marta vēstuli ir administratīva kļūme.

5 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem

5.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ombudam būtu jānosūta Komisijai divi ieteikumi, aicinot iestādi izņemt visus maldinošos apgalvojumus no tās brošūras, plakāta, faktu lapas un video prezentācijas un atvainoties sūdzības iesniedzēja locekļiem par nevajadzīgām izmaksām, kas viņiem radušās, izskatot nepamatotas prasības, ko iesnieguši pasažieri, kurus mulsināja Komisijas publicētie materiāli.

Savos apsvērumos par Komisijas atbildi uz turpmākajām izmeklēšanām sūdzības iesniedzējs piebilda, ka ombudam būtu jālūdz Komisijai nekavējoties rīkoties, lai novērstu turpmāku kaitējumu tās locekļiem.

5.2 Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, ombuds uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja prasība Komisijai veikt koriģējošus pasākumus ir pamatota, ciktāl tā attiecas uz 2.24. punktā minētajiem paziņojumiem plakātā, bukletā un video prezentācijā.

5.3 Sūdzības iesniedzējs ir sniedzis vairākus pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka Komisijas sniegtā neprecīzā un maldinošā informācija ir maldinājusi pasažierus. Lai gan sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija šajā kontekstā nebija ļoti precīza, ombuds uzskatīja, ka ir ļoti iespējams, ka attiecīgo paziņojumu neprecīzais un maldinošais formulējums patiešām ir izraisījis ievērojamu skaitu strīdu starp pasažieriem un aviokompānijām, no kuriem būtu bijis viegli izvairīties, ja Komisija būtu sniegusi precīzu informāciju. Šādos apstākļos ombuds uzskatīja, ka uz pakalpojumiem orientētai, pieklājīgai un pieejamai administrācijai patiešām būtu jāatvainojas.

Komisijas sīki izstrādātais atzinums

Sīki izstrādātajā atzinumā Komisija informēja ombudu, ka tā ir ņēmusi vērā viņa ieteikuma projektu un ka attiecīgā brošūra, plakāts, faktu lapa un videoprezentācija jau ir izņemta no tās tīmekļa vietnes. Komisija norādīja, ka tiks iesniegta aizstājoša informācija. Tā piebilda, ka jau pirms ieteikuma projekta tā ir sākusi pārskatīt informatīvo materiālu, lai atjauninātu tā saturu un ņemtu vērā jaunos Kopienas tiesību aktus šajā jomā. Komisija norādīja, ka jaunais informatīvais materiāls ir nosūtīts attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sūdzības iesniedzējam, lai saņemtu piezīmes.

Attiecībā uz saraksti Komisija uzsvēra, ka tā nekad nav atteikusies rakstveidā atbildēt uz visu attiecīgo aviosabiedrību apvienību vēstulēm. Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs ļoti īsā laikā pirms un pēc 2005. gada 17. februāra bija nosūtījis Komisijai septiņas atsevišķas vēstules, uz kurām visas tika atbildētas Komisijas kodeksā noteiktajā termiņā, izņemot vienu vēstuli, kurai bija ļoti īsa kavēšanās.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos izteica šādas piezīmes:

Komisijas veiktie pasākumi tika vērtēti atzinīgi. Tomēr Komisija nebija veikusi visus vajadzīgos pasākumus, un ombudu lūdza ieteikt turpmākus konkrētus pasākumus galīgajā ziņojumā Eiropas Parlamentam.

Visas neprecīzās un maldinošās publikācijas Komisijas tīmekļa vietnē bija pieejamas tikai pēc 2007. gada 10. janvāra. Pēc ombuda 2007. gada 10. janvāra paziņojuma presei publicēšanas par viņa ieteikuma projektu visas šīs publikācijas tika izņemtas no Komisijas tīmekļa vietnes. Sūdzības iesniedzējs atzinīgi novērtēja šo novēloto rīcību.

Tomēr sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Komisija nav informējusi lidostas, kas izvietoja plakātu, ka tajā ir neprecīza un maldinoša informācija. Izrādījās, ka šis plakāts joprojām ir izstādīts daudzās ES lidostās.

Komisija 2005. gada sākumā nosūtīja šos plakātus lidostām, lūdzot tos izstādīt. Lidostas tos ir izrādījušas tikai Komisijas pieprasījuma dēļ. Ņemot vērā ombuda ieteikuma projektu, Komisijai vajadzēja informēt lidostas, ka plakāti ir nepareizi un ka tie ir jāatsauc.

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka tas ir īpašs jautājums, uz kuru netieši attiecas ieteikuma projekts. Tādēļ tā lūdza ombudu sniegt īpašu ieteikumu, lai Komisija uzdotu lidostām atsaukt savus plakātus. Komisijai šāds norādījums būtu jāizdod pēc iespējas ātrāk, un būtu jānosaka termiņš, līdz kuram Komisijai šāds norādījums jāizdod.

Sūdzības iesniedzējs atzinīgi novērtēja Komisijas iniciatīvu pirms jaunās informācijas projekta publicēšanas to darīt zināmu aviosabiedrību apvienībām un lūgt tām sniegt atsauksmes. Komisijas projektā bija daudz kļūdu un maldinošu noklusējumu. Lielākā daļa aviosabiedrību apvienību, tostarp sūdzības iesniedzējs, sadarbojās un iesniedza Komisijai kopīgas piezīmes. Komisija bija pieņēmusi visas sūdzības iesniedzēja pieprasītās izmaiņas.

Sūdzības iesniedzējs bija vīlies, ka Komisijai vajadzēja sagatavot tik sliktu oriģināltekstu. Ņemot vērā acīmredzamās grūtības, ar kādām Komisija saskārās, izstrādājot īsus, bet precīzus tekstus, sūdzības iesniedzējs lūdza ombudu panākt, lai Komisija apņemtos apspriesties ar aviosabiedrību asociācijām un rīkoties, ņemot vērā to ieguldījumu, pirms mainīt jauno plakātu vai sagatavot jebkādu jaunu materiālu. Šāda rīcība varētu novērst to, ka nākotnē šis jautājums atkal tiek apspriests ar ombudu.

Komisija neatvainojās sūdzības iesniedzējam un savā sīki izstrādātajā atzinumā neatsaucās uz šo ieteikuma projekta daļu. Ombudu lūdza turpināt šā jautājuma izskatīšanu.

Lēmums

1 Sūdzības iesniedzēja lieta

1.1 Šo sūdzību iesniedza Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociācija (European Regions Airline Association), kas apvieno vairāk nekā 60 aviosabiedrību Eiropā. Tas ir cieši saistīts ar Starptautiskās Gaisa pārvadātāju asociācijas (IACA) iesniegto sūdzību Nr. 1476/2005/(BB)GG. Abas sūdzības attiecas uz Eiropas Komisijas sagatavoto un publicēto informāciju par ceļotāju tiesībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91(15). Šī regula stājās spēkā 2005. gada 17. februārī.

1.2 Lai informētu pasažierus par viņu jaunajām tiesībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 261/2004, Komisija sagatavoja un publicēja brošūru, plakātu un faktu lapu. Komisija arī sagatavoja īsu video prezentāciju un publicēja paziņojumu presei, lai atzīmētu regulas stāšanos spēkā. Visi šie materiāli bija pieejami arī Komisijas tīmekļa vietnē.

1.3 Sūdzības iesniedzējs un IACA uzskatīja, ka šajā informatīvajā materiālā ir neprecīzi un maldinoši apgalvojumi. Tādēļ tās aicināja Komisiju svītrot vai labot šos apgalvojumus. Tomēr Komisija uzskatīja, ka tās publicētā informācija ir pareiza. Izņemot vienu konkrētu paziņojumu, kas tika mainīts plakātā (un pēc tam arī brošūrā), Komisija atteicās veikt jebkādas būtiskas izmaiņas.

1.4 Sūdzībā Eiropas ombudam sūdzības iesniedzējs izteica dažādus apgalvojumus un pretenzijas. Ombuds uzskatīja, ka visi šie apgalvojumi attiecas uz diviem pamatjautājumiem, proti, 1) dažu Komisijas informatīvajā materiālā sniegto apgalvojumu iespējami neprecīzo un maldinošo raksturu un 2) to, ka Komisija, iespējams, nav izlabojusi šos apgalvojumus. Sūdzības iesniedzējs skaidri norādīja, ka tā turpmākais apgalvojums (3), ka Komisija nav atbildējusi uz konkrētām vēstulēm pienācīgā termiņā, ir izteikts, lai ilustrētu to, ko sūdzības iesniedzējs uzskatīja par to, ka Komisija nav domājusi par pakalpojumiem attiecībā uz attiecīgo paziņojumu atsaukšanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka šis apgalvojums radīja dažus papildu jautājumus, ombuds uzskatīja par lietderīgu izskatīt šo jautājumu atsevišķi.

1.5 Sūdzība tika nosūtīta Komisijai atzinuma sniegšanai. Sūdzības iesniedzējs iesniedza apsvērumus par šo atzinumu. Pēc tam ombuds uzskatīja par nepieciešamu lūgt Komisijai papildu informāciju par šo lietu. Sūdzības iesniedzējs izteica apsvērumus par Komisijas atbildi.

1.6 Pamatojoties uz savāktajiem pierādījumiem, ombuds secināja, ka Komisija ir pieļāvusi administratīvu kļūmi šādos aspektos:

(1) Plakātā, bukletā un video bija neprecīzi vai maldinoši šādi apgalvojumi:

• paziņojums Nr. 1 un 3.b) plakātā un bukleta pašreizējā redakcijā;
• paziņojums 3. punkta b) apakšpunktā brošūras sākotnējā redakcijā; un
• un 2. paziņojums videoprezentācijā.

(2) Tas, ka Komisija neizlaboja šos neprecīzos vai maldinošos apgalvojumus, bija administratīva kļūme.

(3) Nereaģējot uz 2005. gada 7. februārī iesniegto steidzamo lūgumu sasaukt sanāksmi, Komisija nebija tik uz pakalpojumu sniegšanu orientēta un pieklājīga, kā tai vajadzēja būt.

(4) Neizlabojot vai neatsaucot neprecīzos vai maldinošos paziņojumus, uz kuriem sūdzības iesniedzējs bija vērsis Komisijas uzmanību, Komisija nerīkojās saprātīgi un taisnīgi un nepierādīja, ka tā ir tikpat uz pakalpojumiem orientēta, pieejama un noderīga, kā tas būtu bijis nepieciešams attiecīgajos apstākļos.

(5) Komisija saprātīgā termiņā neatbildēja uz sūdzības iesniedzēja 2005. gada 23. marta vēstuli.

(6) Komisija nav atvainojusies par pieļauto administratīvo kļūmi.

1.7 Tādēļ 2006. gada 21. decembrī ombuds nosūtīja Komisijai šādu ieteikuma projektu:

Komisijai pēc iespējas ātrāk būtu jāizlabo ombuda konstatētie neprecīzie un maldinošie apgalvojumi un jāatvainojas sūdzības iesniedzējam.

1.8 Sīki izstrādātajā atzinumā Komisija informēja ombudu, ka tā ir ņēmusi vērā ombuda ieteikuma projektu un ka attiecīgā brošūra, plakāts, faktu lapa un video prezentācija jau ir izņemta no tās tīmekļa vietnes. Komisija norādīja, ka tiks sagatavota aizstājoša informācija un ka jaunais informatīvais materiāls ir nosūtīts attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sūdzības iesniedzējam, lai saņemtu piezīmes.

1.9 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos atzinīgi novērtēja Komisijas veiktos pasākumus un piebilda, ka Komisija ir pieņēmusi visas piezīmes, ko tā bija izteikusi par jauno informatīvo materiālu. Tomēr sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka vēl ir jārisina trīs jautājumi: (1) Plakāta vecā versija joprojām bija redzama daudzās ES lidostās. Ombudu lūdza sniegt īpašu ieteikumu, lai Komisija uzdotu lidostām izņemt šos plakātus. (2) Komisijas jaunā informatīvā materiāla projektā bija daudz kļūdu un maldinošu noklusējumu. Tādēļ ombudam būtu jācenšas panākt, lai Komisija apņemtos apspriesties ar aviosabiedrību asociācijām un rīkoties saskaņā ar to ieguldījumu pirms jaunā plakāta maiņas vai jebkādu jaunu materiālu sagatavošanas. (3) Komisija nav atvainojusies sūdzības iesniedzējam un savā sīki izstrādātajā atzinumā nav atsaukusies uz šo ieteikuma projekta daļu. Ombudu lūdza turpināt šā jautājuma izskatīšanu.

1.10 Attiecībā uz pirmo no šiem komentāriem ombuds atgādina, ka viņa ieteikuma projektā Komisija tika aicināta labot neprecīzos un maldinošos apgalvojumus, kurus viņš bija norādījis informatīvajos materiālos. Ņemot vērā, ka šķiet, ka Komisija nosūtīja plakāta veco versiju ES lidostām un lūdza tās izvietot šos plakātus savās telpās, ombuds uzskata, ka, lai viņa ieteikuma projekts būtu lietderīgs, tas patiešām jāsaprot kā tāds, kas ietver nepieciešamību informēt šīs lidostas, ka plakāta vecā versija ir aizstāta ar jaunu versiju un ka attēlojums šajās lidostās būtu attiecīgi jāmaina. Tomēr ombuds paļaujas uz to, ka Komisija veiks nepieciešamos pasākumus šajā virzienā, tiklīdz ar šo lēmumu tiks pievērsta tās uzmanība šim jautājumam. Ombuds aicina Komisiju ziņot viņam par šo jautājumu līdz 2007. gada 31. jūlijam, lai ombuds varētu izlemt, vai, pretēji viņa pašreizējām cerībām, šajā sakarā ir jāveic turpmāki pasākumi.

1.12. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja otro komentāru ombuds uzskata, ka attiecīgie paziņojumi faktiski ir jauns apgalvojums. Lai gan ombuds apzinās, ka šis apgalvojums izriet no sūdzības iesniedzēja pieredzes ar Komisiju šajā lietā, viņš norāda, ka pirms šā apgalvojuma, šķiet, nav notikusi nekāda konkrēta iepriekšēja vēršanās Komisijā. Jebkurā gadījumā ombuds uzskata, ka šajā izmeklēšanas beigu posmā nebūtu lietderīgi paplašināt viņa pārbaudi, attiecinot to arī uz šo turpmāko apgalvojumu. Sūdzības iesniedzējs var brīvi iesniegt jaunu sūdzību par šo jautājumu pēc tam, kad ir atbilstoši iepriekš vērsies pie Komisijas.

1.13 Attiecībā uz trešo jautājumu, ko izvirzīja sūdzības iesniedzējs, jāatzīmē, ka ombuda ieteikuma projekts ietvēra divus aspektus, t.i., i) ka Komisijai būtu jālabo ombuda konstatētie neprecīzie un maldinošie apgalvojumi un ii) ka Komisijai būtu jāatvainojas sūdzības iesniedzējam. Ņemot vērā, ka ieteikuma projekts bija formulēts skaidri un precīzi, tas, ka Komisija neizskatīja otro tajā ietverto aspektu, ir jāsaprot kā šīs ieteikuma projekta daļas netiešs noraidījums.

1.14 Ombuds pauž nožēlu par Komisijas nostāju šajā jautājumā. Tādējādi attiecīgais jautājums joprojām ir jārisina ombudam.

1.15 Ja rodas kļūda, kas negatīvi ietekmē sabiedrības locekļa tiesības vai intereses, laba pārvaldība ir atvainoties par šo kļūdu(16). Attiecībā uz šo lietu ombuds uzskata, ka ir ļoti iespējams, ka attiecīgo paziņojumu neprecīzais un maldinošais formulējums ir izraisījis ievērojamu skaitu strīdu starp pasažieriem un aviosabiedrībām, no kuriem būtu bijis viegli izvairīties, ja Komisija būtu sniegusi precīzu informāciju. Šajos apstākļos ombuds uzskatīja, ka uz pakalpojumiem orientētai, pieklājīgai un pieejamai administrācijai patiešām būtu vajadzējis atvainoties. Tas, ka Komisija to nav izdarījusi, ir uzskatāms par administratīvu kļūmi.

Secinājums

2.1 Pamatojoties uz ombuda veikto izmeklēšanu par šo sūdzību, ir nepieciešams izteikt šādu kritisku piezīmi:

Ja rodas kļūda, kas negatīvi ietekmē sabiedrības locekļa tiesības vai intereses, laba pārvaldība ir atvainoties par šo kļūdu(17). Attiecībā uz šo lietu ombuds uzskatīja, ka ir ļoti iespējams, ka attiecīgo paziņojumu neprecīzais un maldinošais formulējums ir izraisījis ievērojamu skaitu strīdu starp pasažieriem un aviosabiedrībām, no kuriem būtu bijis viegli izvairīties, ja Komisija būtu sniegusi precīzu informāciju. Šajos apstākļos ombuds uzskatīja, ka uz pakalpojumiem orientētai, pieklājīgai un pieejamai administrācijai patiešām būtu vajadzējis atvainoties. Tas, ka Komisija to nav izdarījusi, ir uzskatāms par administratīvu kļūmi.

2.2 Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 7. punktā ir noteikts, ka pēc ieteikuma projekta sagatavošanas un sīki izstrādāta attiecīgās iestādes vai struktūras atzinuma saņemšanas ombuds nosūta ziņojumu Eiropas Parlamentam un attiecīgajai iestādei vai struktūrai.

2.3 Savā 1998. gada ziņojumā ombuds norādīja, ka viņa iespēja iesniegt Eiropas Parlamentam īpašu ziņojumu ir nenovērtējama viņa darba vērtība. Viņš piebilda, ka tādēļ īpašos ziņojumus nevajadzētu iesniegt pārāk bieži, bet tikai saistībā ar svarīgiem jautājumiem, kuros Parlaments varēja rīkoties, lai palīdzētu ombudam(18). 1998. gada ziņojums tika iesniegts Eiropas Parlamentam, kas to apstiprināja.

2.4 Ombuds uzskata, ka šajā gadījumā nebūtu lietderīgi sagatavot īpašu ziņojumu Parlamentam. Lai gan Komisijas atteikums atvainoties sūdzības iesniedzējam ir nožēlojams, būtu jāņem vērā arī tas, ka Komisija ir atbildējusi uz ombuda ieteikuma projektu attiecībā uz lietas būtību, labojot ombuda konstatētos neprecīzos un maldinošos apgalvojumus.

2.5 Tādēļ ombuds nosūtīs Komisijai šā lēmuma kopiju un 2007. gada ziņojumā, ko iesniegs Eiropas Parlamentam, iekļaus īsu kopsavilkumu. Tādējādi ombuds slēdz lietu.

2.6 Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Sūdzību ombudam pārsūtīja advokātu birojs, kas atrodas Londonā. Ombuds sākotnēji pieņēma, ka sūdzību iesniedza šis advokātu birojs. Tomēr ombudam iesniegtajā vēstulē ir skaidri norādīts, ka Eiropas Reģionālo aviokompāniju asociācija ir uzskatāma par sūdzības iesniedzēju.

(2) OV L 46, 1. lpp.

(3) Lieta C-344/04, IATA un ELFAA pret Transporta departamentu, 2006, Krājums, I-403. lpp.

(4) Komisijas paziņojumi ir izklāstīti kursīvā. Sūdzības iesniedzēja un IACA izvirzītie argumenti ir izklāstīti parastā rakstā.

(5) Konvencija par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju (turpmāk tekstā – “Monreālas konvencija”) tika apstiprināta ar Eiropas Savienības Padomes 2001. gada 5. aprīļa lēmumu (OV L 194, 38. lpp.).

(6) Ombudam iesniegtajai sūdzībai tika pievienots videoprezentācijas noraksts.

(7) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, COM(2005) 46 galīgā redakcija.

(8) Skat. Komisijas Reglamenta pielikumu (OV 2000, L 308, 26. lpp.).

(9) Ieteikuma projekta pilns teksts ir pieejams Ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).

(10) Komisijas nostāja šajā izmeklēšanā apstiprina, ka sūdzības iesniedzēja pieņēmums bija pareizs.

(11) Skat. Komisijas Reglamenta pielikumu (OV 2000, L 308, 26. lpp.).

(12) Pieejams ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).

(13) OV 2000, C 364, 1. lpp.

(14) Šajā sarakstā nav iekļauti paziņojumi, kas jau ir apspriesti iepriekš.

(15) OV L 46, 1. lpp.

(16) Sal. ar Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 12. panta 2. punktu.

(17) Sal. ar Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 12. panta 2. punktu.

(18) 1998. gada pārskats, 27.-28. lpp.