Strasbūrā, 2006. gada 1. decembrī

Cienītā P. kundze!

Jūs 2005. gada 16. martā iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam Eiropas skolas Karlsrūē Itāļu valodas nodaļas vecāku asociācijas vārdā. Sūdzība attiecās uz Eiropas skolu valdes lēmumu, ko atbalstīja Eiropas Komisija, pakāpeniski atteikties no Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļas, sākot no 2005./2006. mācību gada.

2005. gada 19. aprīlī es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam.

2005. gada 9. jūnijā T. L. kā Vecāku asociācijas juridiskā pārstāve sazinājās ar maniem dienestiem. Viņa vēlējās uzzināt par turpmākajiem soļiem ombuda izmeklēšanā un to, vai ir iespējams saņemt informāciju par līdzīgām lietām, ja tādas ir bijušas, ar kurām ombuds ir nodarbojies iepriekš. Mani dienesti paskaidroja procedūru, ko ombuds ievēro, izskatot pieņemamas lietas. Tā kā T. L. paziņoja, ka viņa savu otro lūgumu iesniegs rakstiski, mani dienesti tajā laikā to neizskatīja. 2005. gada 27. jūnijā T. L. nosūtīja man 2005. gada 9. jūnija telefonsarunā minēto rakstveida lūgumu. Ar 2005. gada 13. jūlija vēstuli es viņu informēju, ka iepriekš esmu izskatījis līdzīgu lietu (lieta 1155/2004/TN), un nosūtīju viņai sava lēmuma kopiju par šo lietu.

Tajā pašā dienā es pārsūtīju Jums 2005. gada 7. jūlijā saņemtā Komisijas atzinuma tulkojumu itāļu valodā ar aicinājumu sniegt apsvērumus. 2005. gada 24. augustā sūdzības iesniedzēja man nosūtīja savus apsvērumus (1).

Ar 2006. gada 10. jūlija vēstuli es Jūs informēju, ka Jūsu lieta tiek izskatīta un ka pēc iespējas ātrāk informēšu par Jūsu sūdzības izskatīšanas gaitu. Es norādīju, ka tiks pieliktas visas pūles, lai sniegtu šo informāciju ne vēlāk kā līdz 2006. gada 30. septembrim. 2006. gada 29. septembrī es nosūtīju Jums vēstuli, kurā paskaidroju, ka man būs vajadzīgas vēl dažas nedēļas, lai sniegtu Jums attiecīgo informāciju.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Lai izvairītos no pārpratumiem, ir svarīgi atgādināt, ka EK līgums pilnvaro Eiropas ombudu izmeklēt iespējamos administratīvas kļūmes gadījumus tikai Kopienas iestāžu un struktūru darbībā. Eiropas Ombuda statūtos ir īpaši noteikts, ka ombudam nevar iesniegt sūdzību par nevienas citas iestādes vai personas rīcību.

Tāpēc ombuda izmeklēšanas par Jūsu sūdzību ir vērstas uz to, lai pārbaudītu, vai Komisijas darbībā ir pieļautas administratīvas kļūmes.

Es atvainojos par laiku, kas nepieciešams, lai pabeigtu šo izmeklēšanu.

Sūdzību

Sūdzība attiecas uz Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļas pakāpenisku likvidēšanu.

Sūdzības iesniedzējs, kurš sūdzējās Eiropas skolas Karlsrūē itāļu valodas nodaļas vecāku asociācijas nākotnei vārdā, uzskata, ka Eiropas skolu valdes ("valde") 2004. gada 28.–30. aprīļa sanāksmē pieņemtais lēmums pakāpeniski pārtraukt Eiropas skolas Karlsrūē itāļu valodas nodaļas darbību, sākot no 2005./2006. mācību gada, ir uzskatāms par administratīvu kļūmi.

Lai pamatotu savu sūdzību, sūdzības iesniedzēja izteica šādas piezīmes:

1) itāļu valodas nodaļa, kas pastāv kopš 1962. gada, ir vienīgā iespēja piekļūt daudzvalodu izglītībai, kas pieejama bērniem, kuri dzīvo Bādenes-Virtembergas reģionā;

(2) Skolēni, kas apmeklējuši itāļu valodas nodaļu, ir guvuši ļoti labus rezultātus. To labais sniegums bija pierādījums tam, ka nodaļa darbojās labi;

(3) Spriežot pēc Eiropas skolu izveides, slēgšanas vai uzturēšanas kritērijiem, ko valde pieņēma 2000. gada oktobrī, to skolēnu skaits, kuri apmeklēja pamatizglītības un vidējās izglītības ciklu, bija lielāks nekā minimālais skaits, kas paredzēts nodaļas uzturēšanai. Saskaņā ar šiem kritērijiem valodas nodaļa būtu jāslēdz, ja divu gadu laikā visā pamatskolā ir 37 vai mazāk skolēnu un visā vidusskolā ir 42 vai mazāk skolēnu, vai ja nelielais skolēnu skaits, kas definēts kā I kategorijas 2. punkts un II kategorijas 3. punkts, liek apšaubīt šīs valodas nodaļas turpmāko pastāvēšanu. Lēmums slēgt itāļu valodas nodaļu netika pieņemts saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem;

(4) Padome nav ņēmusi vērā sociālo ietekmi, ko radītu skolas nodaļas slēgšana, un negatīvās pedagoģiskās sekas skolēniem, kuri jau apmeklēja Eiropas skolu. Tas būtu pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. panta 2. punktam, saskaņā ar kuru “visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts iestādes vai privātas iestādes, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses”;

(5) Pamatojoties uz informāciju, ko Komisija nosūtīja Eiropas Parlamentam (4), Karlsrūes Eiropas skola no visām Eiropas skolām bija tā, kas saņēma viszemāko finansiālo atbalstu no Eiropas Savienības (35,23 % salīdzinājumā ar 67,04 % Alikantes Eiropas skolai), un tai bija vislabākais finansiālais stāvoklis. Lēmumā slēgt itāļu valodas nodaļu netika ņemts vērā Parlamenta 2002. gada 17. decembra rezolūcijā Padomei izteiktais aicinājums atcelt pašreizējo skolēnu iedalījumu trijās kategorijās, ņemot vērā tā diskriminējošo raksturu, un pārskatīt valodu nodaļu slēgšanas kritērijus, ņemot vērā esošās alternatīvas tiem skolēniem, kuriem jāpamet skola.

Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka i) lēmums slēgt Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļu ir administratīva kļūme un ka ii) skolas valde nav atbildējusi uz vēstuli, ko nosūtījusi Vecāku asociācija itāļu valodas nodaļas nākotnei Karlsrūes Eiropas skolā.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka valdes lēmums būtu jāatceļ.

Pieprasījums

Ombuda pieeja

Savā 2005. gada 19. aprīļa vēstulē, uzsākot šo izmeklēšanu, ombuds norādīja, ka, sākot savu darbību, viņš ir izskatījis lielu skaitu sūdzību par Eiropas skolu darbību un ka viņš ir konsekventi uzskatījis, ka Eiropas skolas nav Kopienas iestāde vai struktūra un tādējādi neietilpst viņa pilnvarās saskaņā ar EK līguma 195. pantu. Tomēr ombuds uzskatīja, ka Komisijai ir zināma atbildība par Eiropas skolu darbību, jo tā ir pārstāvēta Eiropas skolu valdē un lielā mērā piedalās to finansēšanā. Ombuds arī uzskatīja, ka Komisijai ir vispārējs pienākums veicināt labu pārvaldību Eiropas skolās (5).

Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds noraidīja apgalvojumu par valdi, pamatojoties uz Eiropas ombuda statūtu 2. panta 1. punktu, jo tas neattiecās uz Kopienas iestāžu vai struktūru darbību. Tādēļ viņš savu izmeklēšanu attiecināja tikai uz Komisiju.

Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija uzsvēra, ka saskaņā ar 1. pantu Konvencijā, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus (6) ("Konvencija"), skolu mērķis ir "kopīgi izglītot Eiropas Kopienu darbinieku bērnus (...). Papildus bērniem, uz kuriem attiecas 28. pantā [I kategorijas skolēni] un 29. pantā [II kategorijas skolēni] paredzētie nolīgumi, citi bērni var apmeklēt skolas Padomes noteiktajās robežās [III kategorijas skolēni](7)".

Valde, kas ir starpvaldību struktūra, kura atbild par lēmumiem attiecībā uz Eiropas skolām, bija pieņēmusi vairākus lēmumus par III kategorijas skolēnu maksimālo skaitu. Padome 1992. gada oktobrī nolēma, ka III kategorijas skolēnu skaits, kas uzņemti attiecīgajā klasē, nedrīkst pārsniegt 20 % no kopējā bērnu skaita šajā klasē. Tomēr attiecīgā statistika par skolēnu skaitu Eiropas skolās liecina, ka šis lēmums daudzus gadus nav ievērots.

Valde 2000. gadā apstiprināja Ziņojumu par kritērijiem Eiropas skolu izveidei, slēgšanai vai uzturēšanai (8) (tā sauktais "Gaignage ziņojums"). Pamatojoties uz ziņojumu, lai izveidotu Eiropas skolu, I kategorijas skolēnu skaitam jābūt vismaz 70 % no kopējā to skolēnu skaita, kas uzņemti pilsētās, kurās ir liela Kopienas iestāžu un struktūru koncentrācija (Briselē un Luksemburgā), un 50 % pārējos gadījumos.

Arī šajā gadījumā saskaņā ar Gaignage ziņojumu valodas sadaļas slēgšanu var paredzēt, ja divus gadus pēc kārtas pamatskolas ciklā trūkst 37 skolēnu un vidusskolas ciklā – 42 skolēnu vai ja nelielais I un II kategorijas skolēnu skaits liek apšaubīt šīs valodas sadaļas turpmāku pastāvēšanu. 2004. gada janvārī, kad tika izteikts priekšlikums slēgt Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļu, kopējais I un II kategorijas skolēnu skaits bija četri, un viņi visi bija vidusskolā.

2005. gada februārī valde pārtrauca diskusijas par tās lēmumu pakāpeniski slēgt septiņas valodu nodaļas četrās Eiropas skolās, tostarp Eiropas skolas itāļu valodas nodaļu Karlsrūē, un apstiprināja pārejas pasākumus to pakāpeniskai izbeigšanai. Valde nolēma, ka bērnudārza un sākumskolas skolēni turpinās izglītoties savā valodas nodaļā līdz pamatskolas piektajam gadam un ka pēc tam otrā cikla laikā viņi tiks pārcelti uz citu valodas nodaļu. Tomēr valde izņēmuma kārtā nolēma atļaut šiem bērniem vidējās izglītības cikla laikā mācīt itāļu valodu, lai nodrošinātu nepārtrauktu apmācību dzimtajā valodā. Skolēni, kuri jau bija vidusskolas ciklā, varēs pabeigt septīto gadu savā pašreizējā valodu nodaļā un kārtot Eiropas vispārējās vidējās izglītības diplomu savā pašreizējā valodu nodaļā.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka lēmums slēgt Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļu ir administratīva kļūme, Komisija uzskatīja, ka attiecīgajā pieņemtajā lēmumā ir pilnībā ievēroti labas pārvaldības un pareizas finanšu pārvaldības principi. Faktiski valde to pieņēma ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu, ko veido pati Komisija, kā noteikts Konvencijas 9. pantā, saskaņā ar kuru Komisijai un valstij, kurā atrodas skola, ir jābalso par attiecīgo lēmumu. Komisija arī norādīja, ka pirms priekšlikuma par pakāpenisku atteikšanos no itāļu valodas nodaļas iesniegšanas skolas situācija tika uzraudzīta saskaņā ar Gaignage ziņojuma noteikumiem. Pēc tam priekšlikums tika apspriests vairākās valdes sanāksmēs, un Itālijas iestādēm, kā arī Vācijas un Nīderlandes iestādēm (uz kurām attiecās lēmums slēgt to attiecīgās valodu nodaļas citās Eiropas skolās) tika dota iespēja pašām finansēt attiecīgo valodu nodaļu izmaksas. Apstiprināšanas gadījumā tām būtu bijis attiecīgi jāinformē valde, un tām būtu bijis jāuzņemas rakstiskas saistības līdz 2004. gada decembra beigām. Viņi to nedarīja.

Komisija arī norādīja, ka izmaksas par itāļu, vācu un holandiešu valodas nodaļu darbību Eiropas skolās Karlsrūē, Molā, Bergenā un Kalemā, kas bija 6,5 miljoni EUR gadā kopumā tikai 17 I kategorijas skolēniem visās septiņās valodu nodaļās, bija pārmērīgas. Komisijai ir pienākums censties veicināt labu pārvaldību un pareizu finanšu pārvaldību Eiropas skolās. Tās lūgums valdei piemērot Gaignage ziņojumā noteiktos kritērijus bija pamatots ar nepieciešamību piemērot labas pārvaldības un pareizas finanšu pārvaldības principus. Pieņemot lēmumu slēgt septiņu valodu nodaļas četrās mazajās Eiropas skolās, ikgadējā subsīdija Eiropas skolām no Kopienas budžeta samazinātos par aptuveni EUR 3 miljoniem.

Komisija arī norādīja, ka šajās sanāksmēs piedalījās dalībvalstu pārstāvji, kā arī vecāku, mācībspēku, direktoru un inspektoru pārstāvji un viņiem bija iespēja paust savu viedokli. Visas attiecīgās procedūras tika veiktas pārredzamā veidā un saskaņā ar Valdes un Konvencijas izstrādātajiem noteikumiem. Noslēgumā Komisija noraidīja visus apgalvojumus, ka Eiropas skolas Karlsrūē itāļu valodas nodaļas slēgšana bija Eiropas skolas , administratīvas kļūmes un sliktas pārvaldības gadījums, jo tā bija ievērojusi konvencijas noteikumus un piemērojusi valdes pieņemtos kritērijus. Valdes lēmums bija galīgs, un par to nebija atbildīga Komisija, kas bija tikai viens no 29 šīs valdes locekļiem.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos pauda viedokli, ka ES paplašināšanās laikā Eiropas skolu reorganizācija, t. i., septiņu nodaļu slēgšana, tostarp Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļa, bija negodīga, jo īpaši ņemot vērā to, ka, kā atzina pati Komisija, tā nebija ievērojusi Gaignage ziņojuma kritērijus. Pat pieņemot Gaignage ziņojuma kritēriju piemērošanu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka lēmums slēgt itāļu valodas nodaļu bija diskriminējošs, jo neviena no Karlsrūes Eiropas skolas nodaļām neatbilda šiem kritērijiem.

Attiecībā uz attiecīgā lēmuma procesuālajiem aspektiem sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka, pieņemot šādu svarīgu lēmumu, būtu taisnīgi ņemt vērā visu 41 gadu ilgo Eiropas skolas pastāvēšanas periodu, piedāvātās izglītības kvalitāti un iegūtos pozitīvos rezultātus, nevis ierobežot attiecīgo izmeklēšanu līdz īsajam divu gadu periodam pirms lēmuma slēgt attiecīgo valodu nodaļu. Turklāt vecāku pārstāvjiem, mācībspēkiem, direktoriem un inspektoriem bija iespēja paust savu viedokli, kā to norādīja Komisija, bet visas šīs apspriešanās vienmēr notika, ņemot vērā itāļu valodas nodaļas konkrētu slēgšanu.

Itāļu valodas nodaļas slēgšanu Komisija pamatoja ar I kategorijas skolēnu nelielo skaitu. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Komisijas atsauce uz šo kritēriju parāda, kā lēmums slēgt itāļu valodu bija diskriminējošs, jo citas nodaļas dažādās Eiropas skolās (ne tikai Karlsrūes Eiropas skolā) neievēroja Gaignage ziņojumā noteiktos kritērijus.

Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka, pieņemot lēmumu slēgt Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļu, valde nav ņēmusi vērā Eiropas skolu ģenerālsekretāra 2005. gada ziņojuma saturu, kurā viņš attiecībā uz II un III kategorijas skolēniem rakstīja, ka “šo skolēnu klātbūtne ir ļāvusi izveidot pedagoģiski dzīvotspējīgas klases, kuras bez tām būtu pārāk mazas labai mācīšanai. II un III kategorijas skolēnu klātbūtne arī palīdz nodrošināt, ka skolas savās apkaimēs nav pedagoģiski geto. Valde nebija ņēmusi vērā arī Parlamenta 2002. gada 17. februāra rezolūciju (9) par Eiropas skolu turpmāko finansēšanu, kurā iestāde pauda viedokli, ka valdei būtu jāatceļ skolēnu iedalījums trīs kategorijās, jo tas ir diskriminējošs.

Sūdzības iesniedzējs arī uzskatīja, ka valde kļūdījās, uzskatot četras Eiropas skolas Karlsrūē, Molā, Bergenā un Kalemā par unikālu vienību, neņemot vērā to atšķirības un īpatnības. Jo īpaši Eiropas skolai Karlsrūē bija labs finansiālais stāvoklis, un Komisijas finansiālais ieguldījums tajā bija pakāpeniski samazinājies. Tas, ka septiņu Eiropas skolu nodaļu slēgšana ļautu ietaupīt EUR 2,2 miljonus (nevis EUR 3 miljonus, kā norādījusi Komisija), nedrīkstētu apdraudēt daudzu bērnu izglītību.

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs nepiekrita Komisijas viedoklim, ka vidusskolas cikla skolēnus negatīvi neietekmēs viņu nodaļas slēgšana, jo izrādījās, ka jau noteikts skaits mācībspēku, kuri bija lūguši pārcelties no savas darba vietas, nav aizstāti, tādējādi radot negatīvas sekas skolēniem. Sūdzības iesniedzēja arī pauda bažas par bērnu tiesībām, kas, viņasprāt, nav pienācīgi ņemtas vērā attiecīgajā lēmumā slēgt vairākas Eiropas skolu nodaļas, tostarp Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļu.

Lēmums

Ievadpiezīmes

1.1 Sūdzībā ombudam sūdzības iesniedzēja, kas sūdzējās Eiropas skolas Karlsrūē itāļu valodas nodaļas vecāku asociācijas vārdā, apgalvoja, ka Eiropas skolu valdes ("Valde") 2004. gada 28.-30. aprīļa sanāksmē pieņemtais lēmums pakāpeniski pārtraukt Eiropas skolas Karlsrūē itāļu valodas nodaļas darbību, sākot no 2005./2006. mācību gada, ir uzskatāms par administratīvu kļūmi un ka valde nav atbildējusi uz sūdzības iesniedzējas nosūtīto vēstuli.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka attiecīgais Valdes lēmums būtu jāatceļ.

1.2 Savās 2005. gada 19. aprīļa vēstulēs, ar kurām tika uzsākta šī izmeklēšana un kuras tika adresētas Komisijai un sūdzības iesniedzējam, ombuds norādīja, ka, sākot savu darbību, viņš ir izskatījis lielu skaitu sūdzību par Eiropas skolu darbību un ka viņš ir konsekventi uzskatījis, ka Eiropas skolas nav Kopienas iestāde vai struktūra un tādēļ neietilpst viņa pilnvarās saskaņā ar EK līguma 195. pantu. Tomēr ombuds uzskatīja, ka Komisijai ir zināma atbildība par Eiropas skolu darbību, jo tā ir pārstāvēta Eiropas skolu valdē un lielā mērā piedalās to finansēšanā. Ombuds arī uzskatīja, ka Komisijai ir vispārējs pienākums veicināt labu pārvaldību Eiropas skolās (10).

1.3 Tādēļ ombuds noraidīja sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par valdi, pamatojoties uz Eiropas ombuda statūtu 2. panta 1. punktu, un prasību atcelt valdes lēmumu. Tāpēc šī izmeklēšana ir vērsta uz to, lai pārbaudītu, vai Komisijas darbībā ir pieļautas administratīvas kļūmes, un šis lēmums attiecas tikai uz Komisijas darbību.

2 Par lēmumu slēgt Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļu

2.1 Padome 2004. gada 28.-30. aprīļa sanāksmē pieņēma lēmumu pakāpeniski atteikties no Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļas, sākot no 2005./2006. mācību gada. Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka šis lēmums ir administratīva kļūme.

2.2 Savā atzinumā Komisija uzsvēra, ka saskaņā ar Konvencijas, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus (11) ("Konvencija"), 1. pantu to mērķis ir "kopīgi izglītot Eiropas Kopienu darbinieku bērnus (...). Papildus bērniem, uz kuriem attiecas 28. pantā [I kategorijas skolēni] un 29. pantā [II kategorijas skolēni] paredzētie nolīgumi, citi bērni var apmeklēt skolas valdes noteiktajās robežās [III kategorijas skolēni]". Padome 1992. gada oktobrī nolēma, ka III kategorijas skolēnu skaits, kas uzņemti attiecīgajā klasē, nedrīkst pārsniegt 20 % no kopējā bērnu skaita šajā klasē.

Pamatojoties uz ziņojumu par kritērijiem Eiropas skolu izveidei, slēgšanai vai uzturēšanai (12) (tā sauktais "Gaignage ziņojums"), valodas sadaļas slēgšanu" var paredzēt, ja tajā divus gadus pēc kārtas trūkst 37 skolēnu pamatskolas ciklā un 42 skolēnu vidusskolas ciklā vai ja nelielais I un II kategorijas skolēnu skaits liek apšaubīt šīs valodas sadaļas turpmāku pastāvēšanu". Kad tika izteikts priekšlikums slēgt Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļu, kopējais I un II kategorijas skolēnu skaits bija četri, un viņi visi bija vidusskolas ciklā.

2005. gada februārī valde pārtrauca diskusijas par tās lēmumu pakāpeniski slēgt septiņas valodu nodaļas četrās Eiropas skolās, tostarp Karlsrūes skolas itāļu valodas nodaļu, un apstiprināja pārejas pasākumus to pakāpeniskai izbeigšanai. Valde nolēma, ka bērnudārza un sākumskolas skolēni turpinās izglītoties savā valodas nodaļā līdz pamatskolas piektajam gadam un ka pēc tam otrā cikla laikā viņi tiks pārcelti uz citu valodas nodaļu. Tomēr valde izņēmuma kārtā nolēma atļaut šiem bērniem vidējās izglītības cikla laikā mācīt itāļu valodu, lai nodrošinātu nepārtrauktu apmācību dzimtajā valodā. Skolēni, kuri jau bija vidusskolas ciklā, varēs pabeigt septīto gadu savā pašreizējā valodu nodaļā un kārtot Eiropas vispārējās vidējās izglītības diplomu savā pašreizējā valodu nodaļā.

Komisija uzskatīja, ka lēmums slēgt Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļu tika pieņemts, pilnībā ievērojot labas pārvaldības un pareizas finanšu pārvaldības principus. Pirms priekšlikuma iesniegšanas par pakāpenisku atteikšanos no itāļu valodas nodaļas, skolas stāvoklis tika uzraudzīts saskaņā ar Gaignage ziņojuma noteikumiem. Pēc tam priekšlikums tika apspriests vairākās valdes sanāksmēs, un Itālijas iestādēm tika dota iespēja pašām finansēt attiecīgās valodas nodaļas izmaksas. Tās neizteica interesi par šo priekšlikumu paredzētajā termiņā, proti, līdz 2004. gada 31. decembrim.

Komisija arī norādīja, ka izmaksas par itāļu, vācu un nīderlandiešu valodas nodaļu darbību Eiropas skolās Karlsrūē, Molā, Bergenā un Kalemā, kas bija 6,5 miljoni EUR gadā kopumā tikai 17 I kategorijas skolēniem visās septiņās valodu nodaļās, bija pārmērīgas. Pieņemot lēmumu slēgt septiņu valodu nodaļas četrās mazajās Eiropas skolās, ikgadējā subsīdija Eiropas skolām no Kopienas budžeta samazinātos par aptuveni EUR 3 miljoniem.

2.3 Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos būtībā atkārtoja savu apgalvojumu, ka valdes lēmums slēgt Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļu bija administratīvas kļūmes piemērs.

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka , ES paplašināšanās laikā, reorganizējot Eiropas skolas, t. i., slēdzot septiņas nodaļas, tostarp Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļu, bija netaisnīgs, jo īpaši ņemot vērā to, ka, kā atzina pati Komisija, tā nebija ievērojusi Gaignage ziņojuma kritērijus. Pat pieņemot Gaignage ziņojuma kritēriju piemērošanu, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka lēmums slēgt itāļu valodas nodaļu bija diskriminējošs, jo neviena no Karlsrūes Eiropas skolas nodaļām neatbilda šiem kritērijiem.

Attiecībā uz minētā lēmuma procesuālo aspektu sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka, pieņemot šādu svarīgu lēmumu, būtu taisnīgi ņemt vērā 41 Eiropas skolas pastāvēšanas gadu, piedāvātās izglītības kvalitāti un iegūtos pozitīvos rezultātus, nevis ierobežot attiecīgo izmeklēšanu līdz īsam divu gadu laikposmam pirms lēmuma slēgt attiecīgo valodu nodaļu.

Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka, pieņemot lēmumu slēgt Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļu, valde nav ņēmusi vērā Eiropas skolu ģenerālsekretāra 2005. gada ziņojuma saturu, kurā viņš rakstīja, ka “šo [II un III kategorijas] skolēnu klātbūtne ir ļāvusi izveidot pedagoģiski dzīvotspējīgas klases, kuras bez tām būtu pārāk mazas labai mācīšanai. II un III kategorijas skolēnu klātbūtne arī palīdz nodrošināt, ka skolas savās apkaimēs nedrīkst būt pedagoģiski geto. Sūdzības iesniedzējs arī uzskatīja, ka valde nav ņēmusi vērā arī Parlamenta 2002. gada 17. februāra rezolūciju (13) par Eiropas skolu turpmāko finansēšanu, kurā Parlaments pauda viedokli, ka valdei būtu jāatceļ skolēnu iedalījums trīs kategorijās, jo tas ir diskriminējoši.

Sūdzības iesniedzējs arī uzsvēra, ka Eiropas skolai Karlsrūē ir labs finansiālais stāvoklis un ka Komisijas finansiālais ieguldījums tajā ir pakāpeniski samazinājies. Tas, ka septiņu Eiropas skolu nodaļu slēgšana ļautu ietaupīt EUR 2,2 miljonus (nevis EUR 3 miljonus, kā norādījusi Komisija), nedrīkstētu apdraudēt daudzu bērnu izglītību.

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs nepiekrita Komisijas viedoklim, ka vidusskolas cikla skolēnus negatīvi neietekmēs viņu nodaļas slēgšana, jo izrādījās, ka jau noteikts skaits mācībspēku, kuri bija lūguši pārcelties no savas darba vietas, nav aizstāti un ka tas ir radījis negatīvas sekas skolēniem. Sūdzības iesniedzēja arī pauda bažas par bērnu tiesībām, kas, viņasprāt, netika pienācīgi ņemtas vērā, pieņemot lēmumu slēgt vairākas Eiropas skolu nodaļas, tostarp Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļu.

2.4 Eiropas skolu izveides, slēgšanas vai uzturēšanas kritēriji ir noteikti dokumentā, ko 2000. gada 24. un 25. oktobra sanāksmē apstiprināja Eiropas skolu valde, tā sauktajā Gaignage ziņojumā. Saskaņā ar ziņojuma 3. punktu valodas nodaļas slēgšanu “var paredzēt, ja divus gadus pēc kārtas pamatskolas ciklā trūkst 37 skolēnu un vidusskolas ciklā – 42 skolēnu vai ja I un II kategorijas skolēnu nelielais skaits liek apšaubīt šīs valodas nodaļas turpmāku pastāvēšanu”.

Sava atzinuma pielikumā Komisija nosūtīja ombudam 2003. gada 19. decembra priekšlikuma kopiju, ko Eiropas Komisijas Personāla un administrācijas ģenerāldirektors R. iesniedza Eiropas skolas valdei. Priekšlikums attiecās uz Gaignage ziņojuma kritēriju piemērošanu vairākām valodu nodaļām Kalemas, Molas, Bergenas un Karlsrūes skolās. Attiecīgo kritēriju piemērošanas rezultātā Komisija ierosināja slēgt Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļu. Lai pamatotu savu nostāju, Komisija paskaidroja, ka itāļu valodas nodaļā sākumskolas klasē bija 50 skolēni (salīdzinājumā ar 74 skolēniem iepriekšējā gadā) un vidusskolas klasē bija 107 skolēni (salīdzinājumā ar 111 skolēniem iepriekšējā gadā). Ombuds norāda, ka kopējais bērnu skaits, kuri apmeklēja primāros un sekundāros ciklus, katrā ciklā, šķiet, ievērojami pārsniedza attiecīgi 37 un 42 bērnu skaitu, kas bija nepieciešams valodas nodaļas uzturēšanai. Tomēr viņš norāda, ka Gaignage ziņojuma 3. punktā ir paredzēts otrs kritērijs, saskaņā ar kuru valodas nodaļas slēgšanu var paredzēt, ja nelielais I un II kategorijas skolēnu skaits liek apšaubīt šīs valodas nodaļas turpmāku pastāvēšanu.

Attiecībā uz minēto sadaļu ombuds norāda, ka Komisija uzsvēra, ka 100 % no visiem sākumskolas cikla skolēniem bija III kategorijas skolēni un 98 % no vidusskolas cikla skolēniem bija III kategorijas skolēni. Šādos apstākļos ombuds uzskata, ka nav nepamatoti pieņemt, ka nelielais I un II kategorijas skolēnu skaits varētu likt apšaubīt attiecīgās valodas nodaļas pastāvēšanu. Tādēļ ombuds uzskata, ka Komisijas priekšlikums un tam sekojošais lēmums atbilst valdes pieņemtajiem kritērijiem.

2.5 Turklāt ombuds norāda, ka Komisija savu priekšlikumu balstīja ne tikai uz pašiem kritērijiem, bet arī uz izmaksām, kas saistītas ar attiecīgās nodaļas uzturēšanu. Kā norādījusi pati iestāde, Komisijai ir pienākums censties veicināt Kopienas līdzekļu labu pārvaldību un pareizu finanšu pārvaldību. Komisija uzskatīja, ka tās finansiālais ieguldījums tādas valodas nodaļas uzturēšanai, kurā sākumskolas ciklā nav neviena I vai II kategorijas skolēna un otrajā ciklā ir tikai 2 % (proti, četri) I un II kategorijas skolēnu, vairs nav pamatots. Ņemot vērā šos datus, ombuds uzskata, ka iestādes pieeja šķiet pamatota.

2.6 Ombuds norāda, ka gan sūdzībā, gan apsvērumos sūdzības iesniedzēja ir iesniegusi vairākus citus argumentus, lai pamatotu savu viedokli.

2.7 Viņa uzskata, ka Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļa ir vienīgā iespēja bērniem, kas dzīvo Bādenes-Virtembergas reģionā, iegūt daudzvalodu izglītību; skolēni, kas apmeklējuši šo nodaļu, ir guvuši ļoti labus rezultātus; un ka pirms lēmuma pieņemšanas par itāļu valodas nodaļas slēgšanu būtu bijis taisnīgi ņemt vērā visu 41 gadu ilgo Eiropas skolas pastāvēšanas periodu, piedāvātās izglītības kvalitāti un gūtos pozitīvos rezultātus, nevis īso divu gadu periodu pirms lēmuma par valodas nodaļas slēgšanu.

Šajā sakarā ombuds norāda, ka kritēriji, kas jāņem vērā, apsverot nodaļas slēgšanu, ir tie, kas noteikti Gaignage ziņojumā. Saskaņā ar šiem kritērijiem vērā ņemamais laikposms faktiski ir divi gadi pirms lēmuma slēgt valodu nodaļu. Ombude arī uzskata, ka sūdzības iesniedzēja nav pierādījusi, kāpēc viņas iesniegtie argumenti būtu likuši saglabāt Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļu.

2.8 Sūdzības iesniedzēja arī pauda bažas par bērnu tiesībām, kas, viņasprāt, nav pienācīgi ņemtas vērā attiecīgajā lēmumā slēgt vairākas Eiropas skolu nodaļas, tostarp Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļu. Viņa arī uzskatīja, ka valde nav ņēmusi vērā sociālo ietekmi, ko radītu attiecīgās nodaļas slēgšana, un negatīvās pedagoģiskās sekas skolēniem, kuri jau apmeklē Eiropas skolu. Nobeigumā viņa norādīja, ka tas būtu pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. panta 2. punktam, kurā noteikts, ka “visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts iestādes vai privātas iestādes, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses”.

Ombuds uzskata, ka ir lietderīgi uzsvērt, ka šajā izmeklēšanā būtisks ir tikai lēmums par Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļu, nevis lēmums par citām nodaļām.

Ombuds atzīmē, ka savā lēmumā par Eiropas skolas itāļu valodas nodaļas slēgšanu Karlsrūē, pamatojoties uz Komisijas 2003. gada 19. decembra priekšlikumu, valde pieņēma pārejas pasākumus. Skolēni bērnudārzā un sākumskolas ciklā turpinātu izglītoties savā valodas nodaļā līdz pamatskolas piektajam gadam un pēc tam tiktu pārcelti uz citu valodas nodaļu otrajam ciklam. Tomēr valde izņēmuma kārtā nolēma atļaut šiem bērniem vidējās izglītības cikla laikā mācīt itāļu valodu, lai nodrošinātu nepārtrauktu apmācību dzimtajā valodā. Skolēni, kuri jau bija vidusskolas ciklā, varēs pabeigt septīto gadu savā pašreizējā valodu nodaļā un kārtot Eiropas vispārējās vidējās izglītības diplomu savā pašreizējā valodu nodaļā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka šie pasākumi, kas lielā mērā bija balstīti uz Komisijas 2003. gada 19. decembra priekšlikumu, šķiet, atbilst Gaignage ziņojuma 3. punkta prasībām, saskaņā ar kurām " skolas vai valodas nodaļas slēgšana tiks papildināta ar pasākumiem, kas paredzēti, lai: garantēt, ka skolēni spēj turpināt studijas attiecīgajā ciklā (t. i., pamatizglītībā vai katrā vidējās izglītības līmenī)”.

2.9 Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka Eiropas skolai Karlsrūē ir labs finansiālais stāvoklis un ka Komisijas finansiālais ieguldījums tajā ir pakāpeniski samazinājies. Viņa piebilda, ka nedrīkst pieļaut, ka, slēdzot noteiktu skaitu Eiropas skolu vai to daļu, tiktu ietaupīti līdzekļi, tādējādi apdraudot daudzu bērnu izglītību. Ombuds norāda, ka Komisija savā atzinumā nav sniegusi īpašus komentārus par šo jautājumu. Tomēr viņš uzskata, kā jau norādīts iepriekš 2.5. punktā, ka Komisijas apsvērums, ka tās finansiālais ieguldījums tādas valodas nodaļas uzturēšanai, kurā sākumskolas ciklā nebija neviena I vai II kategorijas skolēna un otrajā ciklā bija tikai 2 % (proti, četri) I un II kategorijas skolnieki, vairs nevarēja būt pamatots, šķiet pamatots. Turklāt šķiet, ka Komisija ir aicinājusi to dalībvalstu iestādes, uz kurām attiecas attiecīgās valodu nodaļas slēgšana, pašām finansēt attiecīgo valodu nodaļu izmaksas. Komisija nevar būt atbildīga par to, ka šis uzaicinājums netika pieņemts.

2.10 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka, pieņemot lēmumu slēgt Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļu, valde neņēma vērā Eiropas skolu ģenerālsekretāra 2005. gada ziņojuma saturu un Parlamenta 2002. gada 17. februāra rezolūciju (14) par Eiropas skolu turpmāko finansēšanu, kurā Parlaments pauda viedokli, ka valdei būtu jāatceļ skolēnu iedalījums trīs kategorijās, jo tas bija diskriminējošs, ombuds norāda, ka valdes lēmums slēgt Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļu tika pieņemts 2004. gadā. Tāpēc loģiski nebija iespējams ņemt vērā Eiropas skolu ģenerālsekretāra ziņojumu par 2005. gadu.

Attiecībā uz Parlamenta 2002. gada februāra rezolūciju Komisijai vajadzēja būt informētai par Parlamenta pieņemto nostāju. Tomēr ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, kāpēc šī rezolūcija nozīmēja, ka būtu bijis jāizvairās no Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļas slēgšanas, un kāpēc Komisijas rīcība šajā kontekstā būtu jāuzskata par administratīvu kļūmi. Turklāt ir skaidrs, ka Parlaments var brīvi veikt jebkādas darbības, ko tas uzskata par piemērotām šajā sakarā.

2.11 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvas kļūmes saistībā ar Karlsrūes Eiropas skolas itāļu valodas nodaļas pakāpenisku likvidēšanu no 2005./2006. mācību gada.

2.12 Ombuds arī norāda, ka savos apsvērumos sūdzības iesniedzēja pauda viedokli, ka lēmums slēgt itāļu valodas nodaļu bija diskriminējošs, jo neviena no Karlsrūes Eiropas skolas nodaļām neatbilda Gaignage ziņojuma kritērijiem. Šķiet, ka tas ir jauns apgalvojums, kas nebija skaidri izvirzīts sākotnējā sūdzībā. Ņemot vērā to, ka šī izmeklēšana attiecās tikai uz lēmumu par itāļu valodas nodaļu, ombuds uzskata, ka ir lietderīgāk to izskatīt saistībā ar jaunu sūdzību, ja sūdzības iesniedzējs nolemj to iesniegt. Tāpēc saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 2. panta 4. punktu sūdzības iesniedzējs var brīvi iesniegt jaunu sūdzību par šo punktu pēc tam, kad ir atbilstoši iepriekšēji administratīvi vērsies pie Komisijas.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Apsvērumus parakstīja nevis sūdzības iesniedzējs, bet gan A. Solaro, Eiropas skolas Karlsrūē Itāļu valodas nodaļas Vecāku asociācijas nākotnei biedrs.

(2) Apzīmējums "I kategorija" attiecas uz bērniem, kuri ir nodarbināti Kopienas iestādēs un organizācijās, kas uzskaitītas XIX nodaļā Eiropas skolu Padomes 1995. gada septembra lēmumu apkopojumā, un kuri ir tieši un nepārtraukti nodarbināti vismaz vienu gadu. Šiem skolēniem jābūt uzņemtiem Eiropas skolās, un viņi ir atbrīvoti no mācību maksas.

(3) Apzīmējums "II kategorija" attiecas uz skolēniem, uz kuriem attiecas individuāls nolīgums vai lēmumi, no kuriem katrs paredz īpašas tiesības un pienākumus attiecīgajiem skolēniem.

(4) COM(2004) 519 galīgā redakcija, “Apspriešanās par Eiropas skolu sistēmas attīstības iespējām”, Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam.

(5) Sk. ombuda lēmumu lietā 845/2002/IJH un viņa lēmumu par patstāvīgo izmeklēšanu OI/5/2003/IJH, kas pieejams ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).

(6) OV 1994, L 212, 3.–14. lpp.

(7) Apzīmējums "III kategorija" attiecas uz skolēniem, kas nepieder pie I un II kategorijas; šie skolēni tiek uzņemti Eiropas skolā, ciktāl vietas ir pieejamas prioritārā secībā. Par šiem skolēniem būs jāmaksā parastā skolas maksa, ko nosaka valde.

(8) Apstiprinājusi Valde 2000. gada 24. un 25. oktobra sanāksmē.

(9) OV 2004, C 31E, 91. lpp.

(10) Sk. ombuda lēmumu lietā 845/2002/IJH un viņa lēmumu patstāvīgajā izmeklēšanā OI/5/2003/IJH, kas pieejams ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).

(11) Parakstīts 1957. gadā un pārskatīts 1994. gadā, OV L 212, 3. lpp.

(12) Apstiprinājusi Valde 2000. gada 24. un 25. oktobra sanāksmē.

(13) OV 2004, C 31E, 91. lpp.

(14) OV 2004, C 31E, 91. lpp.