Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs ir eksperts aviācijas jomā. Viņš iesniedza Eiropas Komisijai sūdzību par pārkāpumu saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem attiecībā uz to, kā ES dalībvalsts kompetentā iestāde veic trešo valstu pilota apliecību konvertēšanu par ES apliecībām. Ombuds veic atsevišķu izmeklēšanu par to, kā Komisija ir izskatījusi šo sūdzību [1].

2. Turklāt sūdzības iesniedzējs uzzināja, ka Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) piedalījās šā jautājuma izskatīšanā un šajā sakarā apmainījās ar informāciju ar attiecīgo valsts iestādi. Tāpēc 2026. gada martā viņš lūdza publisku piekļuvi EASA dokumentiem šajā sakarā saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem (Regula 1049/2001)[2]. 

3. Savā sākotnējā atbildē 2026. gada maijā EASA izpauda vairākus dokumentus. Tā arī konstatēja, ka sūdzības iesniedzēja pieprasījums attiecas uz pieciem dokumentiem, kuros ietverta “riska mazināšanas pasākumu matrica, kas saistīta ar piecām identificētām personām”, t. i., pilotiem, kuru trešo valstu licences tika konvertētas par ES licencēm, ar dažiem pārkāpumiem konvertēšanas procesā. Tomēr tā atteicās piešķirt piekļuvi šiem dokumentiem pilnībā. To darot, tā atsaucās uz izņēmumu attiecībā uz sabiedrības piekļuves tiesībām saistībā ar personu privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzību [3], proti, attiecīgajiem pilotiem.

4. Sūdzības iesniedzējs lūdza EASA pārskatīt savu nostāju attiecībā uz riska matricu izpaušanu, iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”[4] Jo īpaši viņš apgalvoja, ka jau atklātajos dokumentos nebija ietverti viņa pieprasītie paskaidrojumi par to, kāpēc ES licences, kuras skāra pārveidošanas procesa pārkāpumi, netika atsauktas.

5. 2026. gada jūnijā EASA saglabāja savu nostāju, ka jēgpilna daļēja piekļuve dokumentiem, kas satur riska matricas, nav iespējama, jo skarto pilotu personas datu aizsardzībai nepieciešamās informācijas aizklāšana neatstātu būtisku saturu, ko varētu izpaust. Turklāt EASA uzskata, ka jebkāda šo dokumentu izpaušana, pat rediģētā veidā, radītu risku, ka attiecīgās personas varētu tikt identificētas tieši vai netieši.

6. Neapmierināts ar EASA galīgo lēmumu, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

7. Ombude sāka izmeklēšanu par EASA lēmumu atteikt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, kuros ir riska matricas.

8. Lūgumā sniegt atbildi EASA ombude norādīja, ka sūdzības iesniedzējs ir skaidri norādījis, ka viņš nelūdz piekļuvi pieprasītajos dokumentos ietvertajiem personas datiem, bet tikai “dokumentu juridiskajam, metodiskajam un ar drošību saistītajam saturam, piemēram, izmantotajam juridiskajam pamatam, riska tabulu struktūrai, identificēto risku kategorijām, apsvērto vai pieņemto korektīvo pasākumu veidam un pamatojumam, kāpēc šie pasākumi tika uzskatīti par pietiekamiem”. Attiecīgo dokumentu nerediģētās versijas Komisija jau bija nosūtījusi ombudam saistībā ar iepriekš minēto izmeklēšanu lietā 97/2026/MIK. Pēc šo dokumentu pārbaudes ombude uzskatīja, ka varētu būt iespējama jēgpilna daļēja izpaušana, kas neļautu identificēt attiecīgās personas, bet vienlaikus izpaustu sūdzības iesniedzējam informāciju par piemēroto riska novērtēšanas metodiku.

9. EASA 2026. gada septembra atbildē informēja Ombudu, ka tā ir pieņēmusi Ombuda nostāju un piešķīrusi daļēju piekļuvi pieprasītajām riska matricām, rediģējot tikai personas datus. EASA uzskatīja, ka šādā veidā sūdzības iesniedzējs ir ieguvis piekļuvi informācijai par kritērijiem, ko valsts iestāde ņēmusi vērā riska novērtējumā, kā arī par novērtējuma juridisko pamatu un vispārējo secinājumu, savukārt visi dati, kas attiecas uz atsevišķiem pilotiem, paliek konfidenciāli.

10. Sūdzības iesniedzējs iesniedza ombudam savas piezīmes par EASA atbildi. Viņš atzina, ka viņam daļēji nodotie dokumenti ļauj viņam saprast, uz kāda juridiskā pamata valsts iestāde atturējās atsaukt licences, kuras skāra konvertācijas procesa pārkāpumi, kādi riska kritēriji tika ņemti vērā un kādi secinājumi tika izdarīti. Tomēr sūdzības iesniedzējs uzskata, ka daļēji izpaustie dokumenti joprojām neļāva viņam pilnībā izprast riska novērtējuma pamatā esošo metodiku un pamatojumu. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka neapšauba nepieciešamību rediģēt personas datus, un lūdza ombudu pārbaudīt, vai būtu iespējama turpmāka daļēja piekļuve.

Ombuda novērtējums

11. Saskaņā ar iedibināto judikatūru tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem attiecas tikai uz esošiem dokumentiem, kas ir attiecīgās iestādes rīcībā. Uz Regulu Nr. 1049/2001 nevar atsaukties, lai uzliktu iestādei pienākumu izveidot dokumentu, kas nepastāv [5].

12. Arī informācijas pieprasījumus, ko sabiedrības locekļi adresē ES iestādēm un struktūrām, reglamentē atsevišķi noteikumi, piemēram, tie, kas paredzēti Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksā (22. pants [6]).

13. Ombude saprot, ka šajā gadījumā sūdzības iesniedzēja EASA adresētā pieprasījuma mērķis bija iegūt skaidru un konkrētu informāciju par valsts iestādes izmantoto argumentāciju saistībā ar attiecīgajām pilota licencēm. Tomēr ir arī skaidrs, ka sūdzības iesniedzējs iesniedza pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem saskaņā ar Regulu 1049/2001. Tāpēc EASA, izskatot sūdzības iesniedzēja pieprasījumu, pamatoti piemēroja Regulu 1049/2001. To darot, EASA uzdevums bija identificēt tās rīcībā esošos dokumentus, kas ietilpst sūdzības iesniedzēja norādītajā darbības jomā, un novērtēt, vai un cik lielā mērā var piešķirt publisku piekļuvi šiem dokumentiem.

14. Šķiet, ka sūdzības iesniedzēja pieprasītajos dokumentos, kurus tagad daļēji publiskojusi EASA, kuras autors ir kompetentā valsts iestāde, kas tos pārsūtījusi EASA, nav ietverta sīkāka informācija, ko lūdz sūdzības iesniedzējs. Drīzāk šķiet, ka no citas informācijas, kas sūdzības iesniedzējam tika izpausta ombuda izmeklēšanā lietā 97/2026/MIK attiecībā uz Komisiju, izriet, ka kompetentā valsts iestāde neuzskatīja, ka konversijas procesā konstatētie pārkāpumi ir pietiekami nopietni, lai radītu drošības problēmas, kas pamatotu attiecīgo licenču anulēšanu. Ja sūdzības iesniedzējs lūdz papildu informāciju par valsts iestādes pamatojumu šajā sakarā, viņš varētu apsvērt iespēju uzdot savus jautājumus šai valsts iestādei.

15. Jebkurā gadījumā ombude atzinīgi vērtē to, ka, atbildot uz viņas pieprasījumu sniegt atbildi uz šo sūdzību, EASA proaktīvi pārskatīja savu lēmumu un līdz ar to atklāja sūdzības iesniedzējam pieprasītā dokumenta daļas, kurās norādīti attiecīgā riska novērtējuma kritēriji. Tajā pašā laikā ombude uzskata, ka EASA bija pamatoti uzskatīt, ka atlikušie rediģētie dokumentu elementi ir personas dati. Ņemot vērā to personu ierobežoto skaitu, uz kurām attiecas pieprasītie dokumenti, EASA bija pamatoti uzskatīt, ka jebkāda turpmāka informācijas izpaušana varētu apdraudēt personu privātuma un integritātes aizsardzību. Tāpēc Ombuds slēdz lietu, kā to atrisinājusi EASA.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombude slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

EASA ir atrisinājusi šo lietu.

Sūdzības iesniedzējs un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra tiks informēti par šo lēmumu.

Teresa Anjinho
Eiropas ombude 

Strasbūrā, 2026. gada 26. oktobrī 

[1] Lieta 97/2026/MIK. Sk. https://www.ombudsman.europa.eu/en/opening-summary/en/220256.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, OV L 145/43, https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2001/1049/oj/eng.

[3] Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

[4] Regulas 1049/2001 7. panta 2. punkts.

[5] Tiesas 2017. gada 11. janvāra spriedums lietā C-491/15 P, Rainer Typke / Eiropas Komisija, 31. punkts, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:62015CJ0491.

[6] https://www.ombudsman.europa.eu/en/publication/en/3510