Strasbūrā, 2007. gada 14. maijā

Godātais X kungs!

2004. gada 18. un 23. septembrī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Parlamentu par Jūsu kandidatūras noraidīšanu Eiropas Parlamenta Informācijas biroja vadītāja amatam kādā no ES dalībvalstīm. 2004. gada 24. septembrī Jūs pa faksu nosūtījāt papildu dokumentus.

2004. gada 12. oktobrī es pārsūtīju sūdzību Parlamenta priekšsēdētājam. Parlaments nosūtīja atzinumu 2005. gada 7. janvārī. Es to nosūtīju Jums kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2005. gada 12. februārī.

Jūs 2005. gada 15. maijā nosūtījāt e-pastu ar jautājumu par situāciju saistībā ar Jūsu sūdzību, uz kuru mans birojs atbildēja 2005. gada 23. maijā. 2005. gada 28. augustā Jūs nosūtījāt vēl vienu e-pasta vēstuli ar jautājumiem par Jūsu sūdzību, uz kuru mans birojs atbildēja 2005. gada 31. augustā.

2005. gada 13. septembrī es nosūtīju Parlamenta priekšsēdētājam lūgumu sniegt papildu informāciju. Par šiem papildu jautājumiem es Jūs informēju tās pašas dienas vēstulē. Parlaments atbildi uz manu pieprasījumu nosūtīja 2005. gada 21. oktobrī. Attiecībā uz Jūsu sūdzību Jūs 2005. gada 26. oktobrī nosūtījāt vēl vienu e-pasta vēstuli. Es pārsūtīju Jums Parlamenta atbildi ar aicinājumu izteikt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2005. gada 10. novembrī.

2006. gada 20. jūnijā es vēlreiz vērsos pie Parlamenta priekšsēdētāja ar lūgumu sniegt papildu informāciju. Par šiem papildu jautājumiem es Jūs informēju tās pašas dienas vēstulē. Parlaments 2006. gada 26. jūlijā nosūtīja atbildi uz manu pieprasījumu, un es pārsūtīju to Jums ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2006. gada 22. oktobrī.

2006. gada 11. decembrī es vēlreiz vērsos pie Parlamenta priekšsēdētāja ar lūgumu sniegt papildu informāciju. Par šiem papildu jautājumiem es Jūs informēju tās pašas dienas vēstulē. Parlaments 2007. gada 8. februārī nosūtīja atbildi uz manu pieprasījumu un 2007. gada 22. februārī – tulkojumu jūsu dzimtajā valodā. Es to nosūtīju Jums kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2007. gada 21. martā.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem. Atvainojos par Jūsu sūdzības izskatīšanai patērēto laiku.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka attiecīgie fakti īsumā ir šādi:

Sūdzības iesniedzējs, žurnālists, 2002. gada 11. novembrī atbildēja uz paziņojumu par vakanci Eiropas Parlamenta Informācijas biroja vadītāja amatam ES dalībvalstī. Ar 2003. gada 7. februāra vēstuli atlases komisija noraidīja viņa kandidatūru, vienlaikus informējot viņu, ka viņš nav viens no sešiem labākajiem kandidātiem, kas tika uzaicināti uz interviju. Ar 2003. gada 19. februāra ierakstītu vēstuli viņš sūdzējās par viņa kandidatūras noraidīšanu un lūdza, lai viņu pieņem darbā šajā amatā. Sūdzības iesniedzējs nesaņēma atbildi uz savu sūdzību.

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju minētās dalībvalsts politiskās partijas Parlamentā bija iesaistītas procedūrā un centās ietekmēt tās iznākumu. Sūdzības iesniedzējam ir aizdomas, ka ir bijusi politiska opozīcija viņa iecelšanai no vienas konkrētas politiskās partijas, proti, nacionālās kristīgo demokrātu frakcijas PPE grupā.

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 18. septembrī iesniedza šo sūdzību Eiropas ombudam, apgalvojot, ka:

(1) Politiskās partijas bija iesaistītas Parlamenta Informācijas biroja vadītāja iecelšanā dalībvalstī, un šāda iesaistīšanās ir pretrunā Civildienesta noteikumiem.

(2) Parlaments neatbildēja uz viņa 2003. gada 19. februārī reģistrēto sūdzību.

Pieprasījums

Parlamenta atzinums

Savā atzinumā Parlaments īsumā izteica šādas piezīmes:

Sūdzības iesniedzējs 2002. gada 11. novembrī atbildēja uz paziņojumu par vakanci Parlamenta Informācijas biroja vadītāja amatam ES dalībvalstī. Pirms paziņojuma par vakanci publicēšanas viņš bija izrādījis interesi par šo amatu, un līdz ar to Parlamenta Konkurences dienests ar 2002. gada 28. oktobra vēstuli viņu informēja par paziņojuma publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī. Parlamenta Konkurences dienests tādā pašā veidā informēja arī pārējos 13 kandidātus, kuri bija līdzīgi pauduši interesi par iepriekš minēto amatu.

Ar 2003. gada 7. februāra vēstuli atlases komisijas priekšsēdētājs informēja sūdzības iesniedzēju, ka pēc kandidātu nopelnu salīdzinošas pārbaudes viņš nav viens no sešiem labākajiem kandidātiem, kurus uzaicināja uz interviju.

Atlases komisijas pieņemtie kritēriji, kurus pēc analoģijas piemēroja visiem kandidātiem, bija balstīti uz paziņojumā par vakanci aprakstīto detalizēto profilu. Kandidātu izvēle tika veikta, pamatojoties uz viņu nopelnu salīdzinošu analīzi. Lēmums neiekļaut sūdzības iesniedzēja vārdu sešu labāko kandidātu sarakstā un neuzaicināt viņu uz interviju bija saskaņā ar paziņojuma par vakanci noteikumiem.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pirmo apgalvojumu, ka iecelšanas procesā ir iesaistījušās politiskās partijas, Parlaments norādīja, ka ir izveidota neatkarīga atlases komisija, lai atlasītu kandidātus saskaņā ar paziņojuma par vakanci nosacījumiem. Valdē bija četri locekļi ar valstspiederību X un viens loceklis ar valstspiederību Y. Valdē nebija attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgā. Seši kandidāti tika uzaicināti uz interviju, neņemot vērā viņu politisko piederību. Atlases procedūra stingri atbilda paziņojumam par vakanci. Sūdzības iesniedzējs netika uzaicināts uz interviju, jo viņš neatbilda nepieciešamajam nosacījumam, kas bija viens no sešiem labākajiem kandidātiem.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja otro apgalvojumu, ka viņš nav saņēmis atbildi uz 2003. gada 19. februāra vēstuli, Parlaments norādīja, ka tehnisku iemeslu dēļ tas nav nosūtījis atbildi. Parlaments par to atvainojās. Tomēr sūdzības iesniedzējs nevienā brīdī nebija sazinājies ar Parlamentu ne pa tālruni, ne rakstiski, lai saņemtu informāciju par procedūru un turpmākajiem pasākumiem saistībā ar viņa pieteikumu. Pārsteidzoši bija arī tas, ka tikai 2004. gada oktobrī sūdzības iesniedzējs, iesniedzot sūdzību ombudam, pieprasīja, lai viņš saņemtu atbildi uz vēstuli, ko viņš nosūtīja 2003. gada februārī.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka savā atzinumā Parlaments, nesniedzot paskaidrojumus, norādīja, ka viņa profils neatbilst amata profilam. Sūdzības iesniedzējam no dažādām pusēm tika paziņots, ka viņam ir tieši pareizais profils. Ar 2003. gada 19. februāra ierakstītu vēstuli viņš lūdza norādīt viņa pieteikuma noraidīšanas iemeslus, bet nesaņēma nekādu atbildi.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka 2003. gada janvārī Parlamenta telpās Strasbūrā viņam bija saruna ar EP deputātu X kundzi, kura, šķiet, zināja amata kandidātu identitāti. Viņa arī, šķiet, ir redzējusi šo kandidātu pieteikuma vēstules un CV un, šķiet, ir devusi priekšroku vienam vai vairākiem kandidātiem.

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Parlamenta komentāri par to, ka viņš ar to nav sazinājies saistībā ar atbildes nesniegšanu, ir satraucoši un nepiemēroti, jo īpaši tāpēc, ka viņš ierakstītā vēstulē lūdza Parlamentu paskaidrot, kāpēc tas noraidīja viņa pieteikumu. Viņš paskaidroja, ka pēc tam pēc Eiropas Parlamenta deputāta ieteikuma ir iesniedzis sūdzību ombudam.

Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka, ja nav iespējams pārliecinoši pierādīt, kāpēc viņš nav uzaicināts uz interviju, un ja ir pierādīts, ka nav ievērota pareizā procedūra, tad viņš joprojām vēlas tikt izskatīts attiecīgajam amatam, uz kuru viņš bija pieteicies pēc Parlamenta aicinājuma to darīt.

Papildu informācija

Rūpīgi izvērtējot Parlamenta atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana.

Ombuda pirmais papildu informācijas pieprasījums

Pēc lietas rūpīgas izskatīšanas izrādījās, ka sūdzības iesniedzējs, kurš savā 2003. gada 19. februāra ierakstītajā vēstulē bija iesniedzis sūdzību par viņa kandidatūras noraidīšanu Parlamenta Informācijas biroja vadītāja amatam, joprojām nebija saņēmis no Parlamenta detalizētu paskaidrojumu par to, kāpēc viņš nebija viens no sešiem labākajiem kandidātiem, kas tika uzaicināti uz interviju.

Parlamenta 2005. gada 7. janvāra atzinumā šajā sakarā nebija ietverti nekādi papildu precizējumi un, konkrētāk, nebija paskaidrots sūdzības iesniedzējam, kuri paziņojuma par vakanci nosacījumi (aprakstīti tā 5. punktā) viņam bija neizdevušies salīdzinājumā ar sešiem labākajiem kandidātiem.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds 2005. gada 13. septembrī rakstīja Parlamentam, jautājot, vai tas var sniegt sūdzības iesniedzējam paskaidrojumu par to, kāpēc viņš nav viens no sešiem labākajiem kandidātiem, kas uzaicināti uz interviju.

Parlamenta atbilde

Savā atbildē Parlaments norādīja, ka 2005. gada 12. oktobrī ir nosūtījis atbildi sūdzības iesniedzējam, un pievienoja šīs atbildes kopiju, kā arī novērtējuma tabulu. Parlaments norādīja, ka kandidātu nopelnu salīdzinošā pārbaude ir balstīta uz paziņojumā par vakanci ietvertajiem kritērijiem.

Parlaments 2005. gada 12. oktobra vēstulē sūdzības iesniedzējam sniedza šādus paskaidrojumus:

Parlaments nepieprasīja, lai sūdzības iesniedzējs iesniedz savu kandidatūru attiecīgajam amatam. Tāpat kā pārējie 13 kandidāti, kuri bija pauduši interesi par šo amatu, sūdzības iesniedzējs bija saņēmis objektīvu informāciju, pēc kuras viņš nolēma reaģēt uz paziņojumu par vakanci.

Attiecībā uz atlases procedūru Parlaments norādīja, ka atlases komisija strādāja pilnīgi neatkarīgi un salīdzināja 130 kandidātu nopelnus, pamatojoties uz paziņojumā par vakanci minētajiem kritērijiem, proti:

- pabeigta augstākā izglītība vai līdzvērtīga profesionālā pieredze;

- vismaz desmit gadu profesionālā pieredze, kas iegūta pēc diploma iegūšanas, kurš dod tiesības piedalīties šajā konkursā; darba pieredzei jābūt saistītai ar jomām, kas ir līdzīgas sadaļā "Uzdevumi" minētajām;

pamatīgas zināšanas par ES un tās iestāžu, proti, Parlamenta, struktūru un darbību, kā arī par Līgumiem un Kopienas tiesību aktiem;

labas zināšanas par noteikumiem, ko piemēro Kopienas iestādēm, jo īpaši attiecībā uz personālu un finansēm, pieredze administratīvajā vadībā;

ļoti labas organizatoriskās prasmes un spēja veikt uzdevumus komandā;

iniciatīva, izstrādes spējas un sintētiskās un analītiskās spējas;

labas vienas ES oficiālās valodas zināšanas un ļoti labas citas ES oficiālās valodas zināšanas. Ar amata raksturu saistītu iemeslu dēļ ir nepieciešamas labas [dalībvalsts] valodas zināšanas. Tiks ņemtas vērā citu valodu zināšanas.

Lai novērtētu kandidātus, atlases komisija balstījās tikai uz datiem, ko kandidāti bija minējuši savos CV, un atlasīja tos kandidātus, kuri bija ieguvuši vislielāko punktu skaitu. Tas atbilda paziņojumam par vakanci, kurā bija norādīts, ka uz interviju tiks uzaicināti tikai seši labākie kandidāti.

Parlaments norādīja, ka sūdzības iesniedzējs nav viens no sešiem labākajiem kandidātiem. Novērtējuma tabula parādīja, ka sūdzības iesniedzējam nav piešķirta ļoti augsta atzīme par viņa zināšanām par Savienību. Kopējais punktu skaits katram no sešiem atlasītajiem kandidātiem svārstījās no 35 līdz 43 punktiem, un sūdzības iesniedzēja kopējais punktu skaits bija par trim punktiem zemāks nekā pēdējā no šiem sešiem kandidātiem.

Visbeidzot, Parlaments paziņoja, ka atlases procedūra ir pabeigta.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs norādīja, pirmkārt, ka atzīmes, ko viņš bija ieguvis par zināšanām par Savienību un par savām rakstības spējām, bija ārkārtīgi zemas, ņemot vērā, ka viņš jau vairāk nekā 20 gadus bija strādājis par žurnālistu un bija uzrakstījis piecas grāmatas, tostarp 2004. gadā publicētu grāmatu par Savienību. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņa zināšanas par ES bija vērtas vairāk nekā 5 no 10 punktiem, kurus būtu bijis iespējams piešķirt. Ja sūdzības iesniedzējs būtu iepriekš informēts par šīm atzīmēm, viņš būtu varējis iebilst un pierādīt, ka attiecībā uz abiem šiem kritērijiem viņam būtu bijis jāiegūst 7 vai 8 punkti, lai viņš būtu ieguvis vairāk nekā 40 punktus.

Otrkārt, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Parlaments nesniedza komentārus par otru viņa sūdzības aspektu, proti, par to, ka Kristīgi demokrātiskā grupa (PPE) Parlamentā ir iesaistījusies procedūrā. Sūdzības iesniedzējs atkārtoja savu viedokli, ka EP deputāte X, šķiet, zina kandidātu pieteikumus un viņu identitāti. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka tas ir klajš Civildienesta noteikumu pārkāpums.

Sūdzības iesniedzējs secināja, ka, lai gan viņa sūdzība attiecās uz procedūru, kas notika 2003. gadā, ES personāla atlasē ļoti liela nozīme bija rūpībai. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņam ir radies iespaids, ka viņam nav dotas taisnīgas iespējas, lai gan, pamatojoties uz viņa spējām un profesionālo pieredzi, viņš ļoti labi būtu varējis veikt amata pienākumus.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 26. oktobra e-pasta vēstulē, kas tika nosūtīta pirms viņa apsvērumiem, atkārtoti pauda pārliecību, ka Parlamenta atbildē nav aplūkota EP deputātes X iespējamā iejaukšanās atlases procedūrā, lai gan Civildienesta noteikumi aizliedz politisku iejaukšanos Parlamenta atlases procedūrās. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņš vēlas, lai ombuds lūgtu Parlamentu sniegt atbildes šajā jautājumā.

Ombudes otrais papildu informācijas pieprasījums

Rūpīgi izskatījusi Parlamenta atbildi uz viņa pieprasījumu pēc papildu informācijas un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Tādēļ ombuds 2006. gada 20. jūnijā rakstīja Parlamentam, lūdzot sniegt papildu informāciju par šādiem trim jautājumiem:

"1. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos un papildu apsvērumos norādīja, ka konkrēts EP deputāts, šķiet, zina amata kandidātu identitāti un ir redzējis kandidātu pieteikuma vēstules un CV, un ka tas būtu klajš Civildienesta noteikumu pārkāpums. Vai Parlaments varētu paskaidrot, kādus pasākumus tas ir veicis, lai garantētu a) kandidātu un viņu pieteikumu anonimitāti (1) un b) atlases procedūras objektivitāti?

2. No Parlamenta 2005. gada 12. oktobra vēstules sūdzības iesniedzējam (trešā rindkopa) izriet, ka uz Parlamenta Informācijas biroja vadītāja amatu bija 130 kandidāti [...]. No sūdzības un Parlamenta atzinuma arī izriet, ka pirms vakances publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī Parlaments informēja 13 potenciālos kandidātus par vakances publicēšanu nākotnē. Vai Parlaments, lūdzu, varētu paskaidrot, uz kāda pamata tas atlasīja šos 13 kandidātus?

3. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka viņš nav saņēmis atbildi uz 2003. gada 19. februāra vēstuli, Parlaments savā atzinumā norādīja, ka "tehnisku iemeslu dēļ" tas nav nosūtījis atbildi. Vai Parlaments, lūdzu, varētu paskaidrot, kādi bija šie „tehniskie iemesli”?”(uzsvars oriģinālvalodā)

Parlamenta atbilde

(1) Attiecībā uz ombuda pirmo jautājumu Parlaments atbildēja, ka atlases procedūra, kurā piedalījās sūdzības iesniedzējs, nebija atklāts konkurss, bet gan Civildienesta noteikumu 29. panta 2. punktā paredzētā procedūra, kurai nepiemēro Civildienesta noteikumu III pielikumā noteiktās procedūras. Parlaments norādīja, ka noteikums par anonimitāti nav iekļauts III pielikumā paredzētajā reglamentā. Tomēr Parlaments pēc iespējas ievēro noteikumu par kandidātu anonimitāti, proti, rakstiskā pārbaudījuma labošanas laikā slēpjot pārbaudījumos iesaistīto kandidātu vārdus.

Tomēr attiecīgajā atlasē nebija iekļauts rakstisks pārbaudījums, bet tā bija balstīta vienīgi uz pieteikumu izskatīšanu un interviju. Atlases komisija, pamatojoties uz pieteikumiem, izvēlējās sešus labākos kandidātus, kurus uzaicināja uz interviju. Ņemot vērā atlases procedūras veidu, kandidātu anonimitātes aizsardzībai, lai slēptu viņu vārdus no testu korektoriem, nebija jēgas.

Tomēr atlases komisija ievēroja sava darba slepenību. Šis pienākums, kas ieviests, lai garantētu padomes neatkarību un objektivitāti, novēršot jebkādu ārēju spiedienu un ietekmi, paredz padomes locekļu pienākumu rīkoties pēc saviem ieskatiem. Nav pierādījumu, ka attiecīgie padomes locekļi būtu paziņojuši informāciju par kandidātiem.

Turklāt padomes sanāksmes notika Luksemburgā, un kandidātu lietas tieši un ekskluzīvi izskatīja atbildīgais dienests, proti, Konkurences nodaļa. Faili netika transportēti, un to kopijas netika paņemtas. Tomēr Parlamentam nevar pārmest, kā to ierosināja sūdzības iesniedzējs, ka EP deputāts ir ieguvis zināšanas par kandidātu identitāti un viņu CV. Katram kandidātam bija iespēja paziņot, kam viņš vēlas, viņa lietas elementus un citu informāciju. Parlaments nevar būt atbildīgs par šādiem paziņojumiem.

Atlases komisijas sastāvs tika noteikts saskaņā ar procedūru, kuras mērķis ir garantēt objektivitāti. Valdē bija četri locekļi ar valstspiederību X un viens loceklis ar valstspiederību Y. Valdē nebija neviena locekļa ar attiecīgās dalībvalsts valstspiederību.

(2) Attiecībā uz ombuda otro jautājumu, kas attiecās uz 13 kandidātiem, kuri pieteicās uz šo amatu pirms paziņojuma par vakanci publicēšanas, un viņu „atlasi”, ko veica Parlaments, Parlaments, pirmkārt, norādīja, ka šos 13 kandidātus Parlaments nav atlasījis. Šīs personas bija izrādījušas interesi par šo amatu pirms paziņojuma par vakanci publicēšanas.

Atlases procedūra, kas tika ievērota, nebija pirmā procedūra, kas tika uzsākta, lai aizpildītu Informācijas biroja vadītāja amatu. Sākotnējais paziņojums par vakanci un paziņojums par pārcelšanu citā amatā tika nosūtīts, bet, ņemot vērā ierobežoto pieteikumu skaitu, iecēlējinstitūcija nolēma palielināt savas izvēles iespējas, uzsākot jaunu atlases procedūru. Tā kā nebija iespējams izveidot rezerves sarakstu, šis konkurss tika atcelts. Tika publicēts grozīts paziņojums par vakanci. Visbeidzot, paziņojums par vakanci tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī.

Attiecīgās trīspadsmit personas acīmredzot zināja par iepriekšējās darbā pieņemšanas procedūras neizdošanos un izrādīja interesi par minēto amatu. Visas šīs personas tika informētas par iespēju pieteikties vakances paziņojumam. Šāda rīcība atbilst parastajai praksei attiecībā uz nepieprasītiem pieteikumiem. Turklāt, ja paziņojums par konkursu vai vakanci jau ir publicēts, attiecīgā Oficiālā Vēstneša kopija tiek nosūtīta ieinteresētajām personām.

(3) Attiecībā uz ombuda trešo jautājumu sūdzības iesniedzēja 2003. gada 19. februāra vēstule palika neatbildēta, jo tā ieradās Konkurences nodaļā laikā, kad biroju pārstrukturēšanas dēļ dienestam īsā laikā bija jāveic vairākas pārcelšanās un vēstule tika pazaudēta. Parlaments 2005. gada 7. janvāra atzinumā jau ir atvainojies par šo trūkumu. Lai gan šis trūkums ir nožēlojams, Parlaments uzsvēra, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu atbildes nesniegšana uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu četru mēnešu laikā ir netiešs noraidošs lēmums, par kuru var iesniegt apelāciju. Tāpēc sūdzības iesniedzēja arguments, ka atbildes nesniegšana ir mainījusi viņa tiesisko stāvokli, nav atbilstīgs.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos norādīja, ka viņa galvenais viedoklis ir tāds, ka Parlamenta dienesti ļauj Eiropas Parlamenta deputātiem ietekmēt viņu darbu. Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka X kundze, EP deputāte no PPE, ir paziņojusi, ka viņa dod priekšroku konkrētiem kandidātiem, kuri, viņasprāt, ir vispiemērotākie.

Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka viņš zināja, ka daži EP deputāti ir centušies tieši sazināties ar ģenerālsekretāru P. Priestley, lai ietekmētu atlases procedūru. Tas izrietēja no e-pasta sarakstes starp Y un Z, Eiropas Parlamenta deputātiem attiecīgi no liberālo un kristīgo demokrātu grupām. Ja P. Priestley vai kāds cits, kas iesaistīts atlases procedūrā, būtu ļāvis sevi ietekmēt šai sarakstei, atlases procedūra būtu spēkā neesoša un pretrunā Civildienesta noteikumiem.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka būtu jāizmeklē, vai dažu EP deputātu darbības ir ietekmējušas procedūru. Ja tas būtu jāpierāda, atlases procedūra būtu jāatzīst par nederīgu.

Ombuda trešais papildu informācijas pieprasījums

Rūpīgi izskatījusi Parlamenta atbildi uz viņa otro papildu informācijas pieprasījumu un sūdzības iesniedzēja papildu apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Tādēļ ombuds 2006. gada 11. decembrī rakstīja Parlamentam, lūdzot sniegt papildu informāciju par šādu jautājumu:

„Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 22. oktobra apsvērumos par Parlamenta atbildi uz manu [Ombuda] pieprasījumu sniegt papildu informāciju norādīja, ka daži Parlamenta deputāti, kas nav nosaukti vārdā, ir centušies tieši sazināties ar Parlamenta ģenerālsekretāru, lai ietekmētu atlases procedūru. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka būtu pieļauta administratīva kļūme, ja Parlamenta administrāciju būtu ietekmējusi šāda pieeja. Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis konkrētus pierādījumus, kas apliecinātu, ka šādas pieejas patiešām tika izmantotas, un, ja tas tā bija, ka šīs pieejas ļauj ietekmēt Parlamenta administrāciju. Jāņem vērā arī tas, ka ombuds nevarētu izskatīt nekādus apgalvojumus, kas vērsti pret Parlamenta deputātiem. Tomēr, ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtie dokumenti varētu radīt nopietnu problēmu attiecībā uz Parlamentu kā tādu, ombuds uzskata, ka Parlamentam būtu jādod iespēja sniegt komentārus. Tāpēc, lūdzu, informējiet mani par to, kā Parlamenta administrācija reaģēja, ja šāda pieeja tika izmantota."

Parlamenta atbilde

Savā atbildē Parlamenta priekšsēdētājs norādīja, ka atlases komisiju un atlases komiteju lēmumi par konkursiem tiek pieņemti neatkarīgi un ka administrācija raugās, lai konkursā un atlases procedūrās nebūtu ārējas ietekmes vai iejaukšanās.

Parlamenta administrācija nekad nav bijusi informēta par mēģinājumiem ietekmēt ģenerālsekretāru attiecīgajā darbā pieņemšanas procedūrā. Parlamenta priekšsēdētājs norādīja, ka viņš var garantēt, ka ģenerālsekretārs neiejauksies atlases komitejas darbā. Viņš arī norādīja, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus, kas pamatotu viņa apgalvojumus, ka procedūra nav objektīva vai objektīva.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos papildu apsvērumos norādīja, ka nav pārsteigts, ka Parlaments noliedza Parlamenta ietekmi atlases procedūrā. Sūdzības iesniedzēja atkārtoja, ka EP deputāte X viņas palīga („voorlichter”) klātbūtnē ir informējusi sūdzības iesniedzēju, ka viņai ir zināmas kandidātu individuālās lietas, ka viņa zina kandidātu identitāti un ka viņa ir radījusi priekšstatu par kandidātu kvalitāti. X kundze iesniedza šo paziņojumu sūdzības iesniedzējam liecinieka klātbūtnē. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka, lai iegūtu pilnīgus pierādījumus, būtu jāuzklausa minētais liecinieks (proti, EP deputāta palīgs).

Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka atlases procedūras laikā daži EP deputāti bija neapmierināti un ka viņš saņēma informāciju no EP deputāta, saskaņā ar kuru viens EP deputāts sazinājās ar ģenerālsekretāru, un pēc tam atlasīto kandidātu loks tika paplašināts. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka šis EP deputāts un Parlamenta ierēdņi par šo jautājumu ir sazinājušies pa e-pastu, tālruni un neoficiāli.

Sūdzības iesniedzējs secināja, ka viņš nezināja, kādus citus pierādījumus viņš varēja sniegt, bet ka procedūra nebija objektīva un objektīva.

Lēmums

Ombuda veiktās izmeklēšanas tvērums

1.1 Sūdzības iesniedzējs, žurnālists, 2002. gada 11. novembrī atbildēja uz paziņojumu par vakanci Parlamenta Informācijas biroja vadītāja amatam ES dalībvalstī. Ar 2003. gada 7. februāra vēstuli atlases komisija noraidīja viņa kandidatūru, informējot viņu, ka viņš nav viens no sešiem labākajiem kandidātiem, kas tika uzaicināti uz interviju. Sūdzības iesniedzējam bija aizdomas, ka pastāv politiska opozīcija viņa iecelšanai no vienas konkrētas politiskās partijas (nacionālā kristīgo demokrātu frakcija PPE grupā). Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā Eiropas Ombudam apgalvoja, ka pretēji Civildienesta noteikumiem politiskās partijas ir bijušas iesaistītas Eiropas Parlamenta Informācijas biroja vadītāja iecelšanā.

1.2 Ombuds norāda, ka savos apsvērumos un papildu apsvērumos sūdzības iesniedzējs ir izteicis dažus apgalvojumus, saskaņā ar kuriem daži EP deputāti ir iejaukušies atlases procedūrā, un ka tas ir pretrunā Civildienesta noteikumiem. Ombuds uzskata, ka nešķiet, ka šie apgalvojumi būtu domāti kā apsūdzības pret šiem EP deputātiem. Ombuds arī norāda, ka jebkurā gadījumā apsūdzības pret atsevišķiem EP deputātiem neietilpst ombuda pilnvarās, jo tās neattiecas uz Kopienas iestādes vai struktūras aktu (Ombuda statūtu 2. panta 1. punkts). Lai gan pats Parlaments nepārprotami ir Kopienas iestāde (sk. EK līguma 7. pantu), atsevišķi Parlamenta deputāti nav Kopienas iestādes vai struktūras EK līguma 195. panta nozīmē.

1.3 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos arī norādīja, ka viņš joprojām vēlas tikt izskatīts attiecīgajam amatam, ja tiktu pierādīts, ka nav ievērota pareizā procedūra. Šajā sakarā ombuds norāda, ka atlases procedūra attiecīgajam amatam tika slēgta pusotru gadu pirms sūdzības iesniedzēja sūdzības iesniegšanas ombudam un ka tādēļ nevar veikt turpmākus pasākumus saistībā ar sūdzības iesniedzēja pieprasījumu.

Par politisko partiju iespējamo iejaukšanos atlases procedūrā

2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pretēji Civildienesta noteikumiem politiskās partijas ir iesaistītas Parlamenta Informācijas biroja vadītāja iecelšanā dalībvalstī.

2.2 Parlaments norādīja, ka pēc kandidātu nopelnu salīdzinošas pārbaudes izrādījās, ka sūdzības iesniedzējs nav viens no sešiem labākajiem kandidātiem, kas tika uzaicināti uz interviju. Atlases komisijas pieņemtie kritēriji, kurus pēc analoģijas piemēroja visiem kandidātiem, bija balstīti uz paziņojumā par vakanci aprakstīto detalizēto profilu. Parlaments arī norādīja, ka ir izveidota neatkarīga padome, lai atlasītu kandidātus saskaņā ar paziņojumā par vakanci paredzētajiem nosacījumiem. Valdē bija četri locekļi ar valstspiederību X un viens loceklis ar valstspiederību Y. Valdē nebija attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgā. Seši kandidāti tika uzaicināti uz interviju, neņemot vērā viņu politisko piederību. Atlases procedūrā tika stingri ievērots paziņojums par vakanci.

2.3 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos par Parlamenta atbildi uz ombuda pirmo papildu informācijas pieprasījumu norādīja, ka Parlaments nav komentējis šo viņa sūdzības aspektu, kurā pausts viedoklis, ka Parlamenta Kristīgo demokrātu spārns (PPE) ir iesaistījies šajā procedūrā.

2.4 Savās turpmākajās 2006. gada 20. jūnija izmeklēšanās ombuds lūdza Parlamentu sniegt papildu informāciju par šādiem diviem jautājumiem:

"1. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos un papildu apsvērumos norādīja, ka konkrēts [...] EP deputāts, šķiet, zina amata kandidātu identitāti un ir redzējis kandidātu pieteikuma vēstules un CV, un ka tas būtu klajš Civildienesta noteikumu pārkāpums. Vai Parlaments varētu paskaidrot, kādus pasākumus tas ir veicis, lai garantētu a) kandidātu un viņu pieteikumu anonimitāti (2) un b) atlases procedūras objektivitāti?”

2.5 Savā atbildē Parlaments norādīja, ka atlases komisija ievēroja sava darba slepenību un ka nebija pierādījumu tam, ka attiecīgie komisijas locekļi būtu snieguši informāciju par kandidātiem. Parlaments arī paskaidroja, ka padomes sanāksmes notika Luksemburgā un ka kandidātu lietas tieši un ekskluzīvi izskatīja atbildīgais dienests, proti, Konkurences nodaļa. Faili netika transportēti, un to kopijas netika paņemtas. Tomēr Parlamentam nevar pārmest, kā to ierosināja sūdzības iesniedzējs, ka EP deputāts ir ieguvis informāciju par kandidātu identitāti un viņu CV, jo katram kandidātam bija iespēja paziņot, kam viņš vēlas, viņa lietas materiālus un citu informāciju.

2.6 Savos apsvērumos par Parlamenta atbildi sūdzības iesniedzējs uzturēja savu sūdzību un norādīja, ka galvenais viņa sūdzības punkts bija tas, ka Parlamenta dienesti ļāva EP deputātiem ietekmēt viņu darbu.

2.7 2006. gada 11. decembra turpmākajās izmeklēšanās ombuds lūdza Parlamentu sniegt papildu informāciju par šādu jautājumu:

„Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 22. oktobra apsvērumos par Parlamenta atbildi uz manu [Ombuda] pieprasījumu sniegt papildu informāciju norādīja, ka daži Parlamenta deputāti, kas nav nosaukti vārdā, ir centušies tieši sazināties ar Parlamenta ģenerālsekretāru, lai ietekmētu atlases procedūru. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka būtu pieļauta administratīva kļūme, ja Parlamenta administrāciju būtu ietekmējusi šāda pieeja. Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis konkrētus pierādījumus, kas apliecinātu, ka šādas pieejas patiešām tika izmantotas, un, ja tas tā bija, ka šīs pieejas ļauj ietekmēt Parlamenta administrāciju. Jāņem vērā arī tas, ka ombuds nevarētu izskatīt nekādus apgalvojumus, kas vērsti pret Parlamenta deputātiem. Tomēr, ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtie dokumenti varētu radīt nopietnu problēmu attiecībā uz Parlamentu kā tādu, ombuds uzskata, ka Parlamentam būtu jādod iespēja sniegt komentārus. Tāpēc, lūdzu, informējiet mani par to, kā Parlamenta administrācija reaģēja, ja šāda pieeja tika izmantota."

2.8 Savā atbildē Parlamenta priekšsēdētājs norādīja, ka atlases komisiju un atlases komiteju lēmumi, kas attiecas uz konkursiem, tiek pieņemti neatkarīgi un ka administrācija raugās, lai konkursi un atlases procedūras netiktu ietekmētas vai ietekmētas no ārpuses. Parlamenta priekšsēdētājs arī norādīja, ka Parlamenta administrācija nekad nav bijusi informēta par mēģinājumiem ietekmēt ģenerālsekretāru attiecīgajā darbā pieņemšanas procedūrā. Turklāt Parlamenta priekšsēdētājs norādīja, ka viņš var garantēt, ka ģenerālsekretārs neiejauksies atlases komitejas darbā. Viņš arī norādīja, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus, kas pamatotu viņa apgalvojumus, ka procedūra nav objektīva vai objektīva.

2.9 Savos apsvērumos par Parlamenta atbildi sūdzības iesniedzējs norādīja, ka nav pārsteigts, ka Parlaments noliedza Parlamenta ietekmi atlases procedūrā. Sūdzības iesniedzēja atkārtoja, ka EP deputāte X viņas palīga klātbūtnē ir viņu informējusi, ka viņai ir zināmas kandidātu individuālās lietas, ka viņa zina kandidātu identitāti un ka viņa ir radījusi priekšstatu par kandidātu kvalitāti. X kundze iesniedza šo paziņojumu sūdzības iesniedzējam liecinieka klātbūtnē. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka atlases procedūras laikā daži EP deputāti bija neapmierināti un ka viņš saņēma informāciju no EP deputāta, saskaņā ar kuru viens EP deputāts sazinājās ar ģenerālsekretāru, un pēc tam atlasīto kandidātu skaits tika palielināts.

2.10 Ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, proti, ka politiskās partijas bija iesaistītas Parlamenta Informācijas biroja vadītāja iecelšanā, var saprast kā tādu, kas liek domāt, ka atlases procedūrā iesaistītie Parlamenta ierēdņi ļāva EP deputātiem ietekmēt sevi. Tāpēc izmeklēšanas būtiskais elements ir tāds, ka ombudam ir jāpārbauda, vai tas tā patiešām ir un vai Parlamenta atlases komisija ir ļāvusi sākt atlases procedūru vai arī to ir ietekmējusi EP deputātu „ārēja” iejaukšanās.

2.11 Attiecībā uz šo jautājumu ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis nekādus konkrētus pierādījumus par to, ka tas tā ir. Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs bija izvirzījis nopietnu apgalvojumu, ombuds tomēr veica rūpīgu izmeklēšanu, kas ietvēra vairākus Parlamentam adresētus pieprasījumus sniegt papildu informāciju. Tomēr šajā izmeklēšanā netika atklāti konkrēti pierādījumi, kas varētu apstiprināt sūdzības iesniedzēja aizdomas.

2.12. Ombuds arī norāda, ka Parlaments ir skaidri norādījis, ka personas, kas nebija atlases komisijas locekļi, neiejaucās un ka atlases komisija ir ievērojusi tās darba slepenību. Konkrētāk, attiecībā uz iespējamo pieeju Parlamenta ģenerālsekretāram ombuds norāda, ka savā atbildē uz konkrētu Parlamentam uzdotu jautājumu par šo jautājumu Parlamenta priekšsēdētājs ir paziņojis, ka Parlaments nekad nav bijis informēts par jebkādiem mēģinājumiem ietekmēt ģenerālsekretāru un ka ģenerālsekretārs nav iejaucies atlases komisijas darbā. Turklāt ombuds uzskata, ka Parlamenta arguments, ka to nevar saukt pie atbildības par to, ka kandidāti paši varētu būt paziņojuši savu pieteikumu elementus citām personām, ir pamatots.

Ir taisnība, ka sūdzības iesniedzējs ir apgalvojis, ka daži EP deputāti vai EP deputātu palīgi varētu apstiprināt viņa apgalvotos faktus. Šajā sakarā un jo īpaši attiecībā uz sūdzības iesniedzēja īpašo atsauci uz nepieciešamību uzklausīt X kundzes palīgu kā liecinieku, ombuds vēlas norādīt, ka viņa statūtu 3. panta 2. punktā ombudam ir paredzēta iespēja uzklausīt liecinieku liecības tikai attiecībā uz Eiropas Kopienu ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem. Ne EP deputāti, ne viņu palīgi neietilpst nevienā no šīm kategorijām. Tādēļ ombudam nav pilnvaru uzklausīt šādas personas kā lieciniekus.

2.14 Ombuds uzskata, ka tas, ka viņa statūtu 3. panta 2. punktā viņam ir atļauts tikai uzklausīt Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku liecības, obligāti neizslēdz iespēju brīvprātīgi lūgt citām personām sniegt informāciju, ko viņš varētu uzskatīt par nepieciešamu sūdzības izskatīšanai. Tomēr šajā gadījumā ombuds uzskata, ka tas nebūtu piemēroti, ņemot vērā to, ka Parlaments ir skaidri norādījis, ka iejaukšanās nav notikusi un ka šādi Kopienas iestādes paziņojumi būtu jāuztic, ja vien nav konkrētu norāžu, ka tie nav pareizi, kas šajā gadījumā tā nav. Turklāt jānorāda, ka sūdzības iesniedzējam pašam bija iespēja lūgt attiecīgajām personām sniegt ombudam jebkādu noderīgu informāciju vai nu tieši, vai ar viņa starpniecību. Tomēr, kā minēts iepriekš, sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis nekādus taustāmus pierādījumus, kas pamatotu viņa apgalvojumu.

2.15 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka viņam no dažādiem avotiem tika paziņots, ka viņam ir tieši pareizais amata profils, ombuds uzskata, ka tas ir arguments, kas atspoguļo sūdzības iesniedzēja personīgo viedokli par viņa kandidatūru, un ka atlases procedūras pamatā bija kandidātu nopelnu salīdzinoša analīze.

2.16 Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, ombuds uzskata, ka nav konstatēts, ka atlases procedūra Parlamenta Informācijas biroja vadītāja amatam būtu bijusi atklāta vai ka to būtu ietekmējusi "ārēja" iejaukšanās. Tāpēc attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pirmo apgalvojumu administratīvas kļūmes nav konstatētas.

2.17 Tomēr sūdzības iesniedzējs var brīvi atjaunot savu sūdzību par šo jautājumu ar nosacījumu, ka viņš iesniedz konkrētus pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu.

3 Iespējamā atbildes nesniegšana

3.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Parlaments nav atbildējis uz viņa 2003. gada 19. februārī reģistrēto sūdzību.

3.2 Savā atzinumā Parlaments norādīja, ka "tehnisku" iemeslu dēļ tas nav nosūtījis atbildi, bet atvainojās par to. Parlaments arī norādīja, ka sūdzības iesniedzējs nevienā brīdī nav sazinājies ar Parlamentu ne pa tālruni, ne rakstiski, lai saņemtu informāciju par procedūru un turpmākajiem pasākumiem saistībā ar viņa pieteikumu. Pārsteidzoši bija arī tas, ka tikai 2004. gada oktobrī sūdzības iesniedzējs, iesniedzot sūdzību ombudam, pieprasīja, lai viņš saņemtu atbildi uz vēstuli, ko viņš bija nosūtījis 2003. gada februārī.

3.3 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos atkārtoja savu viedokli, ka viņš joprojām nav saņēmis atbildi uz 2003. gada 19. februāra ierakstīto vēstuli. Sūdzības iesniedzējs arī izskatīja Parlamenta komentārus par to, ka viņš ar to nav sazinājies par atbildes nesniegšanu, kas ir satraucoša un neatbilstoša, jo īpaši tāpēc, ka viņš bija nosūtījis ierakstītu vēstuli.

3.4 Papildatzinumā pēc ombuda vēstules par turpmāku izmeklēšanu Parlaments norādīja, ka 2005. gada 12. oktobrī ir nosūtījis atbildi sūdzības iesniedzējam, un pievienoja šīs atbildes kopiju kopā ar novērtējuma tabulu.

3.5 Savās turpmākajās 2006. gada 20. jūnija izmeklēšanās ombuds lūdza Parlamentu sniegt vairāk informācijas par tehniskajiem iemesliem, kas liedza Parlamentam nosūtīt atbildi uz sūdzības iesniedzēja 2003. gada 19. februāra vēstuli.

3.6 Savā atbildē Parlaments norādīja, ka sūdzības iesniedzēja 2003. gada 19. februāra vēstule palika neatbildēta, jo tā tika saņemta Konkurences nodaļā laikā, kad biroju pārstrukturēšanas dēļ dienestam īsā laikā bija jāveic vairākas izmaiņas, kā arī tāpēc, ka vēstule tika pazaudēta. Parlaments 2005. gada 7. janvāra atzinumā jau ir atvainojies par šo trūkumu. Lai gan šis trūkums bija nožēlojams, Parlaments uzsvēra, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu atbildes nesniegšana uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu četru mēnešu laikā ir netiešs noraidošs lēmums, par kuru var iesniegt apelāciju.

3.7 Labas pārvaldības principi paredz, ka ES iestādēm un struktūrām saprātīgā termiņā jāatbild uz iedzīvotāju sūdzībām (3). Šajā gadījumā ombuds atzīmē, ka uz sūdzības iesniedzēja 2003. gada 19. februāra ierakstīto vēstuli atbilde tika sniegta tikai 2005. gada 12. oktobrī (4), tas ir, vairāk nekā divarpus gadus pēc tam, kad Parlaments to saņēma. Savā atzinumā Parlaments norādīja, ka sūdzības iesniedzēja vēstule ir pazaudēta. Ņemot vērā, ka minētā vēstule tika nosūtīta ierakstītā vēstulē, ir grūti saprast, kā tas būtu varējis notikt. Tomēr jebkurā gadījumā jāatzīmē, ka Parlamenta uzmanība tika vērsta uz atbildes nesniegšanu jau 2004. gada 12. oktobrī, kad ombuds uzsāka šo izmeklēšanu un kad Parlamentam tika skaidri lūgts sniegt komentārus par apgalvojumu par atbildes nesniegšanu. Tomēr Parlamenta atbilde uz šo vēstuli tika nosūtīta tikai 2005. gada 12. oktobrī, t. i., veselu gadu vēlāk. Tas acīmredzami pārsniedz to, ko lietas apstākļos var uzskatīt par saprātīgu laikposmu. Tādējādi tas, ka Parlaments nav atbildējis uz minēto vēstuli pienācīgā termiņā, ir uzskatāms par administratīvu kļūmi.

3.8 Ombuds norāda, ka savā atzinumā Parlaments ir atvainojies par (sākotnējo) atbildes nesniegšanu. Tomēr šai atvainošanās vēstulei nebija pievienota atbilde uz pašu vēstuli, lai gan Parlaments šajā posmā būtu varējis viegli atbildēt uz šo vēstuli. Ombuds turklāt atzīmē, ka savā atzinumā Parlaments pauda pārsteigumu par to, ka sūdzības iesniedzējs tikai 2004. gada oktobrī pieprasīja, lai viņš saņemtu atbildi uz savu 2003. gada februāra vēstuli. Ombuds uzskata, ka šo argumentu ir grūti saprast. Pilsoņiem nepārprotami ir tiesības sagaidīt, ka Kopienas iestādes un struktūras atbild uz viņu vēstulēm saprātīgā termiņā. Ja šāda atbilde netiek nosūtīta, viņiem ir tiesības vērsties pie ombuda ar noteikumu, ka šī sūdzība ir iesniegta divu gadu laikā no dienas, kad sūdzības iesniedzējam kļuva zināmi attiecīgie fakti. Šajā gadījumā ir skaidrs, ka šis nosacījums ir izpildīts.

3.9 Ombuds arī norāda, ka, atbildot uz viņa 2006. gada 20. jūnija lūgumu sniegt papildu informāciju, Parlaments apgalvoja, ka atbildes nesniegšana uz sūdzības iesniedzēja 2003. gada 19. februāra vēstuli četru mēnešu laikā, lai arī nožēlojama, ir netiešs noraidošs lēmums saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu, par kuru varēja iesniegt apelāciju. Ombuds pieņem, ka Parlaments šajā kontekstā atsaucas uz iespēju iesniegt iekšēju pārsūdzību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu. Tomēr ir jāņem vērā, ka sūdzības iesniedzējs nav Eiropas Kopienu darbinieks, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi. Parlaments nav arī norādījis citus iemeslus, kas tam būtu ļāvuši uzskatīt, ka sūdzības iesniedzēja 2003. gada 19. februāra vēstuli varētu izskatīt saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. pantu.

3.10 Visbeidzot, ombuds norāda, ka savā atzinumā Parlaments norādīja, ka sūdzības iesniedzējs nevienā brīdī nav sazinājies ar Parlamentu ne pa tālruni, ne rakstiski, lai saņemtu informāciju par procedūru un turpmākajiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar viņa pieteikumu. Tā kā sūdzības iesniedzējs šajā sakarā bija nosūtījis ierakstītu vēstuli, ombuds uzskata, ka Parlamentam bija jāatbild uz šo vēstuli. Tādējādi ir skaidrs, ka pirms sūdzības iesniegšanas ombudam sūdzības iesniedzējam nebija vēlreiz jāsazinās ar Parlamentu.

3.11 Ņemot vērā šos apstākļus, ombuds uzskata, ka, neskatoties uz Parlamenta atvainošanos savā atzinumā, šajā gadījumā ir jāizsaka kritiska piezīme.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanu par sūdzības otro daļu, ir jāizsaka šāda kritiska piezīme:

Labas pārvaldības principi paredz, ka ES iestādēm un struktūrām ir jāatbild uz pilsoņu sūdzībām saprātīgā termiņā (5). Šajā gadījumā atbilde uz sūdzības iesniedzēja 2003. gada 19. februāra ierakstīto vēstuli tika sniegta tikai 2005. gada 12. oktobrī, proti, vairāk nekā divarpus gadus vēlāk un gadu pēc tam, kad ombuds bija vērsis Parlamenta uzmanību uz atbildes nesniegšanu. Tas acīmredzami pārsniedz to, ko lietas apstākļos var uzskatīt par saprātīgu laikposmu. Tādējādi tas, ka Parlaments nav atbildējis uz minēto vēstuli pienācīgā termiņā, ir uzskatāms par administratīvu kļūmi.

Ņemot vērā, ka šis lietas aspekts attiecas uz procesuālu aspektu un ka Parlaments galu galā nosūtīja atbildi uz 2003. gada 19. februāra vēstuli, nav lietderīgi panākt mierizlīgumu šajā jautājumā. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Parlamenta priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Attiecīgā “anonimitāte” acīmredzami attiecas uz anonimitāti attiecībā uz personām, kas nav atlases komisijas locekļi.

(2) Attiecīgā “anonimitāte” acīmredzami attiecas uz anonimitāti attiecībā uz personām, kas nav atlases komisijas locekļi.

(3) Skatīt Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 17. panta 1. punktu.

(4) Lai gan Parlamenta ģenerāldirektora 2005. gada 12. oktobra vēstulē nav atsauces uz sūdzības iesniedzēja 2003. gada 19. februāra vēstuli, bet tikai uz sūdzības iesniedzēja 2005. gada 12. februāra vēstuli ombudam (kurā ietverti viņa apsvērumi), šķiet, ka 2005. gada 12. oktobra vēstule ir jāuzskata par Parlamenta atbildi uz sūdzības iesniedzēja 2003. gada 19. februāra vēstuli.

(5) Skatīt Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 17. panta 1. punktu.