Strasbūrā, 2005. gada 20. decembrī

Godātais P. kungs!

2004. gada 21. jūlijā Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par to, ka Eiropas Komisija, iespējams, nav izpildījusi saistības, ko tā bija uzņēmusies pēc ombuda 2002. gada 19. jūnija ieteikuma projekta attiecībā uz sūdzību 1182/2001/IP.

2004. gada 17. augustā es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam. Komisija 2004. gada 18. oktobrī nosūtīja sava atzinuma tulkojumu itāļu valodā. 2004. gada 20. oktobrī es Jums to pārsūtīju ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2004. gada 27. oktobrī.

2005. gada 17. februārī es adresēju Komisijai ieteikuma projektu un tajā pašā dienā nosūtīju tā kopiju angļu valodā. 2005. gada 3. martā es Jums nosūtīju ieteikuma projekta itāļu valodas tulkojuma kopiju. Komisija 2005. gada 11. maijā nosūtīja sava sīki izstrādātā atzinuma itāļu valodas versiju. 2005. gada 24. maijā es Jums to pārsūtīju, aicinot izteikt savus apsvērumus. Jūsu apsvērumus es saņēmu 2005. gada 6. jūnijā.

Ņemot vērā Komisijas sīki izstrādāto atzinumu un Jūsu apsvērumus, es uzskatīju, ka ir nepieciešams veikt papildu izmeklēšanu. Tādēļ 2005. gada 30. augustā es rakstīju Komisijai, lūdzot papildu informāciju. Komisija 2005. gada 14. oktobrī nosūtīja man savas atbildes itāļu valodas versiju, kuru es pārsūtīju kopā ar aicinājumu sniegt apsvērumus. 2005. gada 3. novembrī Jūs man nosūtījāt savus apsvērumus.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Vispārīga informācija

2001. gada 7. augustā R. kundze, Eiropas Parlamenta ierēdne, iesniedza sūdzību (sūdzība Nr. 1182/2001/IP) Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. Sūdzība attiecās uz veidu, kādā attiecīgā summa tika atskaitīta no to ierēdņu algas, kuru bērni apmeklē Luksemburgas Polivalentās izglītības centru (CPE) (Garderie).

Šajā laikā R. dēls apmeklēja Garderie Luksemburgā, kuru vada Komisija. Pēc viņas domām, visas izmaksas, kas saistītas ar viņas dēla piedalīšanos bērnudārzā, katru mēnesi tika atskaitītas no viņas algas. Savā sūdzībā R. norādīja uz pārskatāmības trūkumu attiecībā uz atskaitīto summu, jo runa ir par naudas sodu, kas pastāvīgi mainās. Viņa apgalvoja, ka atskaitītajai summai vajadzētu būt detalizētākai un ka vecāki būtu jāinformē par jebkādām izmaiņām summā.

Savā atzinumā Komisija pauda nožēlu, ka pašreizējā starpiestāžu maksājumu sistēma neļāva iegūt sīkāku informāciju. Tā arī norādīja, ka jaunā starpiestāžu maksājumu sistēma, kas pašlaik tiek veidota, ļautu izvairīties no šādām neērtībām.

Savā atzinumā Parlaments norādīja, ka tā dienesti uzskata situāciju par neapmierinošu un ka tādēļ tas vairākas reizes ir sazinājies ar attiecīgo Komisijas dienestu, taču bez sekām. Turklāt tā uzsvēra, ka Parlamenta ģenerālsekretārs nesen ir rakstījis Komisijas ģenerālsekretāram, lūdzot rast risinājumu.

Ombuds ņēma vērā to, ka abas attiecīgās iestādes piekrita, ka starpiestāžu maksājumu sistēma nav apmierinoša un ka R. kundze ir tiesīga saņemt pieprasīto informāciju. Viņš arī norādīja, ka Parlamenta ģenerālsekretārs ir rakstījis Komisijas ģenerālsekretāram, lūdzot rast problēmas risinājumu attiecīgo ierēdņu interesēs.

Ombuds secināja, ka tas, ka R. kundzei un visiem pārējiem attiecīgajiem vecākiem netika sniegta detalizēta informācija par summu, kas iekasēta par viņu bērnu apmeklēšanu bērnudārzā, ir uzskatāms par administratīvu kļūmi. Tādēļ 2002. gada 19. jūnijā viņš Komisijai un Parlamentam iesniedza šādu ieteikuma projektu:

"Attiecīgajiem vecākiem ir tiesības saņemt detalizētu informāciju par summu, kas tiek iekasēta par viņu bērnu apmeklējuma maksu bērnudārzā. Tādēļ Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam būtu jārod risinājums, lai regulāri sniegtu šo informāciju.”

Sīki izstrādātajā atzinumā Komisija informēja ombudu, ka ombuda ieteikums ir padziļināti izskatīts. Tā arī norādīja, ka pašlaik tiek izstrādāti tehniskie pasākumi, kas vajadzīgi, lai izveidotu jaunu maksājumu sistēmu, kas vecākiem sniegtu detalizētu informāciju, un ka drīzumā tiks īstenots ombuda ieteikuma projekts.

Parlaments atsaucās uz Komisijas sīki izstrādāto atzinumu. Tā pilnībā atbalstīja Komisijas iniciatīvu un norādīja, ka saskaņā ar tās izpratni attiecīgie uzlabojumi tiks īstenoti līdz 2002. gada beigām.

Ombuds uzskatīja, ka iestāžu aprakstītie pasākumi atbilst viņa ieteikuma projekta prasībām, un tāpēc 2002. gada 25. novembrī viņš slēdza lietu.

Par šo iebildumu

Šajā sūdzībā sūdzības iesniedzējs, cits Parlamenta ierēdnis, apgalvoja, ka Komisija nav izpildījusi saistības, ko tā bija uzņēmusies pēc ombuda 2002. gada 19. jūnija ieteikuma projekta attiecībā uz sūdzību 1182/2001/IP.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpilda savas saistības, regulāri sniedzot sīku informāciju par summu, ko iekasē par to ierēdņu bērnu apmeklējuma maksu, kuri apmeklē bērnudārzu Luksemburgā.

Pieprasījums

Eiropas Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija norādīja, ka sīki izstrādātajā atzinumā par ombuda ieteikuma projektu sūdzībā 1182/2001/IP tā ir norādījusi, ka tehniskā attīstība, kas nepieciešama jaunas starpiestāžu maksājumu sistēmas ("NAP", Nouvelle Application Paye ) darbībai, jau ir sākusies un ka ombuda ieteikums drīzumā tiks īstenots. Šai sistēmai būtu jādod iespēja regulāri sniegt vecākiem detalizētu informāciju par reģistrācijas un ēdināšanas izdevumiem bērnudārzā. Jaunā sistēma stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī. Pateicoties sistēmas tehniskajam uzlabojumam, vecākiem bija kļuvis iespējams zināt, uz kuru mēnesi attiecās no viņu algām atskaitītā summa; tomēr nebija iespējams precizēt atskaitīto summu, lai atspoguļotu dienu skaitu, kad bērni apmeklēja bērnudārzu.

Lai novērstu šo trūkumu, Komisija 2003. gada janvārī izveidoja e-pasta izmēģinājuma sistēmu, ar kuras palīdzību vecāki saņēma sīku informāciju par summu, kas atskaitīta no viņu algām. Tomēr 2003. gada augustā šī sistēma bija jāaptur gan tās sarežģītības, gan finanšu resursu un cilvēkresursu trūkuma dēļ. Tomēr kopš 2004. gada rudens esošā sistēma, saskaņā ar kuru vecākiem bija jāmaksā par katru maltīti, tika aizstāta ar vienkāršāku sistēmu, saskaņā ar kuru vecāki maksāja vienreizēju ikmēneša maksājumu.

Turklāt, lai sniegtu pārredzamāku informāciju, Komisija bija pieņēmusi lēmumu izmantot īpašu programmatūru (Loustic), kas jau tika izmantota tās sociālās infrastruktūras pārvaldībai Briselē. Komisija paredzēja līdz 2004. gada beigām pieņemt darbā specializētu personālu, kas būtu atbildīgs par attiecīgās programmatūras izstrādi. Tomēr, ņemot vērā tehniskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai pielāgotu programmatūru īpašām vajadzībām, šī sistēma varētu nedarboties līdz 2005. gada beigām.

Tikmēr vecākiem bija iespēja sazināties ar Garderie vadības dienestu, lai iegūtu visu informāciju par summu, kas atskaitīta no viņu algas.

Sūdzības iesniedzējam bija iespēja gūt labumu no šīs sistēmas. Tomēr Komisija pauda nožēlu par daudzajiem administratīvajiem pasākumiem, kas sūdzības iesniedzējam bija jāveic, jo nebija efektīvas starpiestāžu sistēmas, un piekrita sūdzības iesniedzēja viedoklim, ka būtu vēlama pārredzamāka sistēma.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos pauda viedokli, ka Komisija būtībā ir atzinusi, ka tā nav izpildījusi saistības, ko tā bija uzņēmusies pēc ombuda ieteikuma projekta sūdzībā 1182/2001/IP.

Viņš arī uzskatīja, ka Komisijas sniegtie pamatojumi, lai izskaidrotu savu rīcību, proti, jaunās sistēmas tehniskā sarežģītība un finanšu resursu un cilvēkresursu trūkums, bija gandrīz smieklīgi, ja tos sniedza iestāde, kurā bija tūkstošiem ierēdņu. Viņš arī uzskatīja, ka tad, ja un kad jaunā sistēma tiktu ieviesta, būtu pagājuši gandrīz seši gadi, kopš tika izvirzīts attiecīgais jautājums. Tādēļ sūdzības iesniedzējs lūdza ombudu pieņemt saistošu lēmumu pret attiecīgo iestādi un vajadzības gadījumā iesaistīt arī citas Kopienas iestādes.

Ieteikuma projekts

Ombuds 2005. gada 17. februārī nosūtīja Komisijai ieteikuma projektu saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 6. punktu. Ieteikuma projekts bija formulēts šādi:

Eiropas Komisijai pēc iespējas ātrāk būtu jānodrošina, ka vecāki regulāri saņem detalizētu informāciju par izdevumiem, kas saistīti ar viņu bērnu apmeklēšanu Luksemburgas polivalentā bērnu aprūpes centrā Garderie/Centre d'études du Centre de l'enfant.

Šā ieteikuma projekta pamatā bija šādi apsvērumi.

(1) Šī sūdzība bija saistīta ar sūdzību 1182/2001/IP, kas iesniegta pret Komisiju un Parlamentu. Šī sūdzība, ko iesniedza Parlamenta ierēdnis, kura bērns apmeklēja bērnudārzu Luksemburgā, attiecās uz veidu, kādā attiecīgā summa tika atskaitīta no to ierēdņu algām, kuru bērni apmeklēja bērnudārzu Luksemburgā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka atskaitītā summa nav pārredzama, jo tā ir vienreizējs maksājums, kas pastāvīgi mainās, kā arī pieprasīja, lai atskaitītā summa būtu detalizētāka un lai vecāki būtu informēti par visām izmaiņām.

Izmeklēšanas rezultātā ombuds 2002. gada 19. jūnijā Komisijai un Parlamentam iesniedza šādu ieteikuma projektu:

"Attiecīgajiem vecākiem ir tiesības saņemt detalizētu informāciju par summu, kas tiek iekasēta par viņu bērnu apmeklējuma maksu bērnudārzā. Tādēļ Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam būtu jārod risinājums, lai regulāri sniegtu šo informāciju.”

Sīki izstrādātajā atzinumā Komisija informēja ombudu, ka ombuda ieteikums ir padziļināti izskatīts. Tā arī norādīja, ka pašlaik tiek izstrādāti tehniskie pasākumi, kas vajadzīgi, lai izveidotu jaunu maksājumu sistēmu, kas vecākiem sniegtu detalizētu informāciju, un ka drīzumā tiks īstenots ombuda ieteikuma projekts. Parlaments atsaucās uz Komisijas sīki izstrādāto atzinumu. Tā pilnībā atbalstīja Komisijas iniciatīvu un norādīja, ka saskaņā ar tās izpratni attiecīgie uzlabojumi tiks īstenoti līdz 2002. gada beigām.

Ombuds uzskatīja, ka iestāžu aprakstītie pasākumi atbilst viņa ieteikuma projekta prasībām, un tāpēc 2002. gada 25. novembrī viņš slēdza lietu.

(2) Šajā sūdzībā sūdzības iesniedzējs, cits Parlamenta ierēdnis, apgalvoja, ka Komisija nav izpildījusi saistības, ko tā bija uzņēmusies pēc ombuda ieteikuma projekta attiecībā uz sūdzību 1182/2001/IP. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpilda savas saistības, regulāri sniedzot sīku informāciju par summu, ko iekasē par to ierēdņu bērnu apmeklējuma maksu, kuri apmeklē bērnudārzu Luksemburgā.

(3) Savā atzinumā Komisija norādīja, ka sīki izstrādātajā atzinumā par ombuda ieteikuma projektu sūdzībā 1182/2001/IP tā ir norādījusi, ka tehniskie pasākumi, kas nepieciešami jaunas starpiestāžu maksājumu sistēmas darbībai, jau ir sākti un ka ombuda ieteikums drīzumā tiks īstenots. Šai sistēmai būtu jādod iespēja regulāri sniegt vecākiem detalizētu informāciju par reģistrācijas un ēdināšanas izdevumiem bērnudārzā. Jaunā sistēma stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī. Pateicoties sistēmas tehniskajam uzlabojumam, vecākiem bija kļuvis iespējams zināt, uz kuru mēnesi attiecās no viņu algām atskaitītā summa; tomēr nebija iespējams precizēt atskaitīto summu, lai atspoguļotu dienu skaitu, ko bērni pavadījuši bērnudārzā.

Lai novērstu šo trūkumu, Komisija 2003. gada janvārī izveidoja e-pasta izmēģinājuma sistēmu, ar kuras palīdzību vecāki saņēma sīku informāciju par summu, kas atskaitīta no viņu algām. Diemžēl 2003. gada augustā šī sistēma bija jāaptur gan tās sarežģītības, gan finanšu un cilvēkresursu trūkuma dēļ. Tomēr kopš 2004. gada rudens esošā sistēma, saskaņā ar kuru vecākiem bija jāmaksā par katru maltīti, tika aizstāta ar vienkāršāku sistēmu, saskaņā ar kuru vecāki maksāja vienreizēju ikmēneša maksājumu.

Turklāt, lai sniegtu pārredzamāku informāciju, Komisija bija pieņēmusi lēmumu izmantot īpašu programmatūru (Loustic), kas jau tika izmantota tās sociālās infrastruktūras pārvaldībai Briselē. Komisija paredzēja līdz 2004. gada beigām pieņemt darbā specializētu personālu, kas būtu atbildīgs par attiecīgās programmatūras izstrādi. Tomēr, ņemot vērā tehniskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai pielāgotu programmatūru īpašām vajadzībām, šī sistēma varētu nedarboties līdz 2005. gada beigām.

Tikmēr vecākiem bija iespēja sazināties ar Garderie vadības dienestu, lai iegūtu visu informāciju par summu, kas atskaitīta no viņu algas.

(4) Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos pauda viedokli, ka Komisija būtībā ir atzinusi, ka tā nav izpildījusi saistības, ko tā uzņēmās pēc ombuda ieteikuma projekta sūdzībā 1182/2001/IP.

Viņš arī uzskatīja, ka Komisijas sniegtais pamatojums tās rīcības izskaidrošanai, proti, jaunās sistēmas tehniskā sarežģītība un finanšu resursu un cilvēkresursu trūkums, bija gandrīz smieklīgs, ja to sniedza iestāde, kurā bija tūkstošiem ierēdņu. Viņš arī uzskata, ka tad, ja un kad jaunā sistēma tiktu ieviesta, būtu pagājuši gandrīz seši gadi, kopš šis jautājums tika izvirzīts pirmo reizi. Tādēļ sūdzības iesniedzējs lūdza ombudu pieņemt saistošu lēmumu pret attiecīgo iestādi un vajadzības gadījumā iesaistīt arī citas Kopienas iestādes.

(5) Jāatzīmē, ka ombuds nevar dot norādījumus Kopienas iestādēm vai struktūrām un ka viņa lēmumi attiecīgajai iestādei vai struktūrai nav saistoši. Tāpēc Komisijai nebija pienākuma ievērot ombuda ieteikuma projektu, kas izteikts sūdzībā 1182/2001/IP. Tomēr sīki izstrādātajā atzinumā Komisija informēja ombudu, ka viņa ieteikuma projekts drīzumā tiks īstenots.

Ombuds uzskatīja, ka Komisija tādējādi ir apņēmusies īstenot viņa ieteikuma projektu. Ja nav pamatotu iemeslu, šo saistību nepildīšana varētu būt administratīva kļūme.

(6) Šajā lietā ombuds ņēma vērā Komisijas sniegto detalizēto informāciju par pasākumiem, kurus tā bija veikusi un plānoja veikt tuvākajā nākotnē, lai izveidotu efektīvu starpiestāžu sistēmu, kas regulāri sniegtu vecākiem detalizētu informāciju par reģistrācijas un ēdināšanas izdevumiem Garderie. Ombude arī ņēma vērā grūtības, uz kurām šajā sakarā norādīja Komisija.

(7) Tomēr ombuds norādīja, ka jau ir pagājuši vairāk nekā divi gadi, kopš viņš slēdza sūdzību Nr. 1182/2001/IP, pamatojoties uz saistībām, ko Komisija uzņēmās pēc viņa ieteikuma projekta, un ka vecāki joprojām regulāri nesaņem detalizētu informāciju par izdevumiem, kas saistīti ar viņu bērnu apmeklēšanu bērnudārzā.

Ombuds arī uzskatīja, ka Komisijas minētās grūtības nešķiet nepārvaramas un ka pati Komisija piekrīt sūdzības iesniedzēja viedoklim, ka būtu vēlama pārredzamāka sistēma.

(8) Ombuds atzīmēja, ka Komisija nav apgalvojusi, ka tā nav izpildījusi savas saistības citu Kopienas iestāžu vai struktūru darbības vai bezdarbības dēļ. Tādēļ viņš neuzskatīja par nepieciešamu šajā izmeklēšanā iesaistīt citas Kopienas iestādes, kā to savos apsvērumos bija ierosinājis sūdzības iesniedzējs.

Komisijas sīki izstrādātais atzinums

Sīki izstrādātajā atzinumā Komisija uzsvēra, ka tā ir ņēmusi vērā ombuda ieteikuma projektu un atzinusi, ka sūdzības iesniedzēja prasība attiecas uz labu pārvaldību.

Komisija arī norādīja, ka tā jau ir sākusi ieviest attiecīgos pasākumus jaunās sistēmas īstenošanai Luksemburgā. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju šī sistēma sāks darboties pēc tam, kad 2005. gada septembrī atsāks Garderie darbību. Tikmēr vecākiem bija iespēja pieprasīt detalizētu informāciju par izdevumiem, kas saistīti ar viņu bērnu piedalīšanos bērnudārzā, tieši no tā sekretariāta.

Komisija arī pauda nožēlu par sūdzības iesniedzējam radītajām neērtībām.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Savos apsvērumos par Komisijas sīki izstrādāto atzinumu sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisijas atbilde pēc būtības ir līdzīga atbildei, ko iestāde jau sniegusi ombuda izmeklēšanas ietvaros saistībā ar sūdzību 1182/2001/IP. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka vienīgā papildu informācija, ko sniedza Komisija, bija tās ieviestās sistēmas nosaukums.

Sūdzības iesniedzējs arī uzsvēra, ka, lai gan Komisija apsolīja, ka šāda sistēma drīz sāks darboties, būtu pagājuši gandrīz seši gadi, jo jautājums tika izvirzīts pirmo reizi, pirms tika iegūta ticama informācija. Viņš arī norādīja, ka pēc sūdzības (1182/2001/IP), ko R. kundze iesniedza ombudam 2003. gada janvārī, Komisija sāka nosūtīt attiecīgajiem vecākiem sīku informāciju par summu, kas atskaitīta no viņu algas par viņu bērnu piedalīšanos bērnudārzā. Tomēr pēc dažiem mēnešiem (2003. gada jūnijā) šī sistēma tika apturēta tādu iemeslu dēļ, kurus, pēc sūdzības iesniedzēja domām, Komisija nebija atklājusi. Atbilstošas informātikas sistēmas trūkums, šķiet, bija Komisijas attaisnojums, lai vēl vairāk aizkavētu jaunās sistēmas īstenošanu.

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs lūdza ombudu veikt stingrāku un saistošāku darbību pret Komisiju, proti, veicot izmeklēšanu par Komisijas veiktajiem atskaitījumiem no attiecīgo ierēdņu algas kopš 2001. gada.

Papildu informācija

Rūpīgi apsvēris Komisijas sīki izstrādāto atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, ombuds uzskatīja, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana.

Tādēļ 2005. gada 30. augustā viņš rakstīja Komisijai un lūdza iestādi informēt viņu par progresu, kas panākts attiecībā uz jauno atbilstošo sistēmu, un par to, vai tā sāks darboties pēc Garderie darbības atsākšanas (2005. gada septembrī), kā paziņots tās sīki izstrādātajā atzinumā.

Komisijas atbilde

Atbildē uz ombuda pieprasījumu pēc papildu informācijas Komisija atsaucās uz saviem iepriekšējiem atzinumiem par sūdzību un ombuda ieteikuma projektu.

Tā arī uzsvēra, ka jaunā programmatūra ir jāpielāgo saskaņā ar personāla un attiecīgo dienestu prasībām. Kā paziņots sīki izstrādātajā atzinumā par ieteikuma projektu, programmatūras darbībai nepieciešamie tehniskie pasākumi jau ir sākti un tās saskarne ir gatava. Testu datubāze tika izveidota 2005. gada 26. septembrī, un no 2005. gada 10. oktobra tā tiks nodota Luksemburgas Garderie. Pēc izmēģinājuma posma beigām datubāzē tiks iekļautas atsauces uz 1150 bērniem, kuri apmeklē bērnudārzu. Darbības fāzes pabeigšana bija paredzēta 2005. gada beigās.

Komisija pauda nožēlu, ka, neraugoties uz visu tās rīcībā esošo līdzekļu izmantošanu, nav bijis iespējams nodrošināt jaunās sistēmas darbību no 2005. gada septembra. Tomēr, ņemot vērā jau paveikto darbu, Komisija bija pārliecināta, ka tiks ievērots 2005. gada beigu termiņš un ka visi attiecīgie vecāki saņems optimālu un pārredzamāku informāciju, kā to apgalvo sūdzības iesniedzējs.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Savos apsvērumos par Komisijas atbildi uz ombuda lūgumu sniegt papildu informāciju sūdzības iesniedzējs atsaucās uz saviem 2005. gada jūnija apsvērumiem par Komisijas sīki izstrādāto atzinumu par ieteikuma projektu. Viņš uzsver, ka viņam nav citu komentāru, izņemot to, ka faktiskā situācija joprojām atbilst labiem nodomiem. Viņš arī pauda vēlmi, lai jaunā sistēma patiešām sāktu darboties 2006. gada janvārī un lai viņam nebūtu pienākuma iesniegt jaunu sūdzību ombudam.

Lēmums

Ievadpiezīmes

1.1 Ombuds atzīmē, ka sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos par Komisijas sīki izstrādāto atzinumu ir norādījis, ka Komisija nav atklājusi iemeslus, kuru dēļ tā 2003. gada jūnijā bija apturējusi sistēmu, lai attiecīgajiem vecākiem nosūtītu sīku informāciju par summām, kas atskaitītas no viņu algām par bērnu piedalīšanos bērnudārzā.

1.2 Ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja apsvērumi par Komisijas sīki izstrādāto atzinumu nav jauns apgalvojums. Tomēr, ja sūdzības iesniedzējs vēlas, lai ombuds izskata šo jautājumu, viņš var brīvi iesniegt jaunu sūdzību par šo lietas aspektu pēc tam, kad ir atbilstoši iepriekš vērsies Komisijā.

1.3 Ombuds arī norāda, ka sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos par Komisijas sīki izstrādāto atzinumu ir lūdzis viņu veikt stingrāku un saistošāku darbību pret Komisiju, proti, veikt izmeklēšanu par Komisijas veiktajiem atskaitījumiem no attiecīgo ierēdņu algas kopš 2001. gada, jo, viņaprāt, šāda izmeklēšana varētu likt Komisijai īsā laikā ieviest attiecīgo sistēmu.

Šajā sakarā un kā jau norādīts ieteikuma projektā, jāatzīmē, ka ombuds nevar dot norādījumus Kopienas iestādēm vai struktūrām. Ombuds atzīmē, ka sūdzības iesniedzēja ierosinājuma veikt izmeklēšanu par Komisijas veiktajiem atskaitījumiem no attiecīgo ierēdņu algām kopš 2001. gada mērķis bija, kā norādījis pats sūdzības iesniedzējs, piespiest Komisiju īstenot ombuda ieteikuma projektu. Tomēr, kā paskaidrots turpmāk (2.7. punktā), ombuds ir pārliecināts, ka Komisija īstenos viņa ieteikuma projektu. Tādēļ ombuds neuzskata, ka būtu nepieciešama turpmāka rīcība.

Ieteikuma projekta rezultāts

2.1 Sūdzības iesniedzējs, Parlamenta ierēdnis, savā sūdzībā apgalvoja, ka Komisija nav izpildījusi saistības, ko tā bija uzņēmusies pēc ombuda 2002. gada 19. jūnija ieteikuma projekta lietā 1182/2001/IP. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpilda savas saistības, regulāri sniedzot detalizētu informāciju par summu, ko iekasē par to ierēdņu bērnu apmeklējuma maksu, kuri apmeklē bērnudārzu Luksemburgā.

Izmeklēšanas rezultātā ombuds 2005. gada 17. februārī nosūtīja Komisijai šādu ieteikuma projektu:

Eiropas Komisijai pēc iespējas ātrāk būtu jānodrošina, ka vecāki regulāri saņem detalizētu informāciju par izdevumiem, kas saistīti ar viņu bērnu apmeklēšanu bērnudārzā Luksemburgā.

2.2 Komisija sīki izstrādātajā atzinumā uzsvēra, ka tā ir ņēmusi vērā ombuda ieteikuma projektu, atzinusi, ka sūdzības iesniedzēja prasība attiecas uz labu pārvaldību, un paudusi nožēlu par sūdzības iesniedzējam radītajām neērtībām.

Attiecībā uz ieteikuma projekta īstenošanu Komisija paskaidroja, ka tā jau ir sākusi ieviest attiecīgos pasākumus jaunās “Loustic” sistēmas īstenošanai Luksemburgā. Komisija uzskata, ka šī sistēma sāks darboties 2005. gada septembrī.

2.3 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos pauda viedokli, ka Komisija būtībā ir atzinusi, ka tā nav izpildījusi saistības, ko tā bija uzņēmusies pēc ombuda ieteikuma projekta sūdzībā 1182/2001/IP.

2.4 Ņemot vērā informāciju, ko Komisija sniedza sīki izstrādātajā atzinumā, ombuds 2005. gada 30. augustā rakstīja Komisijai un lūdza iestādi informēt viņu par progresu, kas panākts attiecībā uz jauno sistēmu, un par to, vai tā sāks darboties pēc Garderie darbības atsākšanas (2005. gada septembrī), kā paziņots sīki izstrādātajā atzinumā.

2.5 Savā atbildē Komisija informēja ombudu, ka 2005. gada 26. septembrī ir izveidota testu datubāze un ka no 2005. gada 10. oktobra tā tiks pārsūtīta uz Garderie Luksemburgā. Pēc izmēģinājuma posma beigām datubāzē tiks iekļautas atsauces uz 1150 bērniem, kuri apmeklē bērnudārzu. Darbības fāzes pabeigšana bija paredzēta 2005. gada beigās.

Komisija pauda nožēlu, ka, neraugoties uz visu tās rīcībā esošo līdzekļu izmantošanu, nav bijis iespējams nodrošināt jaunās sistēmas darbību no 2005. gada septembra. Tomēr, ņemot vērā jau paveikto darbu, tā bija pārliecināta, ka tiks ievērots 2005. gada beigu termiņš un ka visi attiecīgie vecāki saņems optimālu un pārredzamu informāciju, kā to pieprasījis sūdzības iesniedzējs.

2.6 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzsvēra, ka viņam nav citu piezīmju, izņemot to, ka faktiskā situācija joprojām atbilst labiem nodomiem. Viņš arī pauda vēlmi, lai jaunā sistēma patiešām darbotos 2006. gada janvārī un lai viņam nebūtu pienākuma iesniegt jaunu sūdzību ombudam.

2.7 Ombuds ņem vērā sūdzības iesniedzēja apsvērumus. Tomēr, pamatojoties uz informāciju, ko Komisija viņam iesniedza 2005. gada 14. oktobra atbildē, ombuds paļaujas, ka šoreiz tiks ievērots jaunais termiņš, ko Komisija norādīja 2005. gada beigās jaunās sistēmas ieviešanai.

2.8 Ombuds uzskata, ka Komisijas sīki izstrādātajā atzinumā un atbildē uz viņa 2005. gada 30. augusta vēstuli sniegtais apraksts par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu viņa ieteikuma projektu, ir apmierinošs. Tāpēc viņš izbeidz lietu.

2.9 Tomēr ombuds ļoti atzinīgi vērtētu to, ja Komisija ne vēlāk kā līdz 2006. gada 30. jūnijam varētu iesniegt ombudam ziņojumu par jaunās sistēmas darbību. Pamatojoties uz šo ziņojumu, ombuds pēc tam apsvērs, vai būtu nepieciešama izmeklēšana pēc savas iniciatīvas.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS