Strasbūrā, 2005. gada 14. septembrī

Cienītā kundze!

2003. gada 20. oktobrī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par konkurenci COM/B/1/02.

2003. gada 21. novembrī es pārsūtīju sūdzību Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) direktoram. EPSO nosūtīja savu atzinumu 2003. gada 9. decembrī. Atzinumu sagatavoja Eiropas Komisija. Es nosūtīju Jums atzinumu ar aicinājumu izteikt piezīmes, ja Jūs to vēlaties. No jums piezīmes netika saņemtas.

2004. gada 7. oktobrī es adresēju EPSO ieteikuma projektu un tajā pašā dienā informēju Jūs par savu ieteikuma projektu. 2004. gada 3. novembrī es jums nosūtīju sava ieteikuma projekta tulkojumu.

2004. gada 17. decembrī es Jūs informēju, ka pēc Komisijas pieprasījuma esmu pagarinājis termiņu sīki izstrādāta atzinuma iesniegšanai par manu ieteikuma projektu līdz 2004. gada 31. decembrim.

2005. gada 28. janvārī EPSO man nosūtīja savu atzinumu par manu ieteikuma projektu. Atzinumu izstrādāja kopā ar Eiropas Komisiju. Nosūtīju Jums atzinumu apsvērumu izteikšanai, aicinot Jūs iesniegt apsvērumus līdz 2005. gada 31. martam. Līdz minētajam datumam no Jums netika saņemti nekādi apsvērumi.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzēja piedalījās konkursā COM/B/1/02 līgumu pārvaldības jomā, kuru viņa neizskatīja rakstiski. 2003. gada 8. augustā viņa lūdza Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) nosūtīt viņai izlabotā eksāmena kopiju, novērtējuma lapu un atlases komisijas noteiktos un piemērotos atlases kritērijus. 2003. gada 10. septembrī EPSO nosūtīja sūdzības iesniedzējai pārbaudes darba kopiju bez piezīmēm un novērtējuma lapu. Sūdzības iesniedzējs 2003. gada 15. septembrī nosūtīja EPSO vēl vienu vēstuli. Sūdzības iesniedzēja savā vēstulē atkārtoja savu lūgumu piekļūt pārbaudes dokumentam, norādot, ka viņa vēlas marķētu kopiju. Viņa arī atkārtoja savu lūgumu par atlases komisijas noteiktajiem atlases kritērijiem. 2003. gada 13. oktobrī EPSO atbildēja, ka tas viņai ir nosūtījis visus dokumentus, kuriem tas viņai varēja sniegt piekļuvi. Tā paskaidroja, ka pārbaudes dokumentu anonīmi novērtēja divi vērtētāji, pamatojoties uz atlases kritērijiem, un ka atlases komisija bija noteikusi atzīmi, pamatojoties uz šo vērtētāju paziņojumiem. EPSO arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka saskaņā ar 7. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (1) viņa var brīvi iesniegt pieteikumu dokumentu saņemšanai Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariātā.

Sūdzībā ombudam viņa apgalvoja, ka

1. EPSO viņai nedeva piekļuvi viņas atzīmētajam konkursa COM/B/1/02 eksāmena dokumentam.
2. EPSO viņai nedeva piekļuvi atlases komisijas izmantotajiem atlases kritērijiem.

Sūdzības iesniedzēja pieprasīja piekļuvi viņas atzīmētajam eksāmena dokumentam un konkursa COM/B/1/02 atlases komisijas izmantotajiem atlases kritērijiem.

Pieprasījums

EPSO atzinums

EPSO pievienoja kopiju Komisijas atbildei, kas sniegta saskaņā ar Regulu 1049/2001 (2), atbildot uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu par piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem. EPSO norādīja, ka tas nekādi nevar papildināt šīs atbildes saturu.

Komisijas atbildē uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu kopumā bija šādas piezīmes:

Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas pieprasījumu pēc viņas marķētā pārbaudes dokumenta Komisija vispirms paskaidroja, ka individuālie vērtētāji neizsaka piezīmes par pašu pārbaudes dokumentu, bet gan par atsevišķām novērtējuma lapām. Atlases komisija pārbauda šīs atsevišķās novērtējuma lapas, lai veiktu novērtējumu. Komisija norādīja, ka EPSO jau ir nosūtījis sūdzības iesniedzējam izvērtētā pārbaudes dokumenta kopiju bez piezīmēm, kā arī galīgo novērtējuma lapu. Attiecībā uz pēdējo Komisija norādīja, ka lapā ir iekļauti elementi, kas tika novērtēti, t. i., zināšanas šajā jomā, rakstīšanas prasmes, spēja attīstīt idejas, analītiskās prasmes un spēja argumentēt. Tā norādīja, ka tas ir pārbaudes dokumenta vispārējs novērtējums, kas ļauj prasītājām saprast saņemtās preču zīmes iemeslus.

Komisija arī paskaidroja, ka vērtētāju aizpildītās atsevišķās novērtējuma lapas ir sagatavošanas dokumenti, kas palīdz atlases komisijai veikt novērtējumu. Tie ietver padomus, kas paredzēti iekšējai lietošanai atlases komisijas apspriedēs. Komisija norādīja, ka to publiskošana tādējādi nopietni kaitētu lēmumu pieņemšanas procesam, piemēram, radot ārēja spiediena risku, kas apdraudētu atlases komisijas darba neatkarību un objektivitāti. Tā atsaucās uz izņēmumu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta ii) apakšpunktā, kurā noteikts, ka „piekļuvi dokumentam, kas satur viedokļu izklāstu iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām attiecīgajā iestādē, atsaka pat pēc lēmuma pieņemšanas, ja iepazīšanās ar šo dokumentu var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādē, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.”

Komisija atsaucās arī uz Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu, kurā noteikts, ka atlases komisijas darbs ir slepens, lai aizsargātu atlases komisijas locekļus pret ārēju iejaukšanos un spiedienu. Komisija atsaucās uz judikatūru šajā jautājumā (3).

Attiecībā uz atlases komisijas piemērotajiem atlases kritērijiem šos kritērijus iepriekš bija noteikusi pati atlases komisija. Komisija atsaucās uz 1996. gada Innamorati lietu (4), kurā Tiesa nosprieda, ka šādi kritēriji ir atlases komisijas apspriežu neatņemama sastāvdaļa un kā tādi ir aizsargāti pret publiskošanu (5). Atsaucoties uz šo lēmumu, Komisija uzskatīja, ka piekļuve atlases kritērijiem ir jāatsaka saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 3. punktu (minēts iepriekš), jo to publiskošana nopietni kaitētu atlases komisijas lēmumu pieņemšanas procesam.

Komisija arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā ir apsvērusi iespēju piešķirt daļēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 6. punktu. Tomēr tā secināja, ka attiecīgajos dokumentos ietvertā informācija nav nodalāma un ka līdz ar to daļēja piekļuve nav iespējama.

Komisija arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkta ii) apakšpunktu ir apsvērusi, vai "sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā" attaisnotu piekļuves piešķiršanu pieprasītajiem dokumentiem. Tomēr Komisija secināja, ka sūdzības iesniedzēja intereses ir individuālas, nevis publiskas, un tāpēc šis noteikums nav piemērojams.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Komisijas atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam, no kura ombuds nesaņēma nekādus apsvērumus.

Ombuda ieteikuma projekts

Ieteikuma projekts

Ombuds 2004. gada 7. oktobrī sagatavoja ieteikuma projektu par sūdzības iesniedzēja otro apgalvojumu. Sūdzības iesniedzēja pirmais apgalvojums ir aplūkots turpmākajā lēmuma daļā.

Ombuds adresēja EPSO šādu ieteikuma projektu:

EPSO būtu jāpārskata atteikums sniegt sūdzības iesniedzējam piekļuvi atlases komisijas noteiktajiem atlases kritērijiem un jānodrošina piekļuve tiem, ja vien nav pamatotu iemeslu, kas liedz tos izpaust saskaņā ar kādu no izņēmumiem Regulā 1049/2001 par Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.

Šā ieteikuma projekta pamatā bija turpmāk izklāstītie apsvērumi.

1. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka EPSO viņai nav devis piekļuvi atlases komisijas izmantotajiem atlases kritērijiem.

2. Atbildē uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu, kas minēts EPSO atzinumā, Komisija paskaidroja, ka šos kritērijus iepriekš ir noteikusi pati atlases komisija. Tā atsaucās uz Tiesas spriedumu Innamorati lietā (6), kurā tika konstatēts, ka šādi kritēriji ir atlases komisijas slepeno apspriežu neatņemama sastāvdaļa un kā tādi ir aizsargāti pret izpaušanu (7). Atsaucoties uz šo lietu, Komisija uzskatīja, ka piekļuve atlases kritērijiem ir jāatsaka saskaņā ar 4. panta 3. punkta ii) apakšpunktu Regulā 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (8).

3. Attiecībā uz Komisijas viedokli, ka tai bija jāatsaka piekļuve, ņemot vērā Innamorati lietu, ombuds uzskatīja par lietderīgu citēt šādus sprieduma punktus:

"29 Vērtēšanas kritēriji, ko atlases komisija pieņēmusi pirms pārbaudījumiem, ir kandidātu attiecīgo nopelnu salīdzinošā novērtējuma neatņemama sastāvdaļa. To mērķis ir pašu kandidātu interesēs nodrošināt zināmu konsekvenci valdes vērtējumos, jo īpaši tad, ja ir liels kandidātu skaits. Tādējādi uz šiem kritērijiem tāpat kā uz atlases komisijas vērtējumiem attiecas sēžu aizklātība.

30 Atlases komisijas veiktie salīdzinošie novērtējumi ir atspoguļoti punktu skaitā, ko tā piešķir kandidātiem. Šīs preču zīmes ir attiecībā uz katru no tām pieņemto vērtējumu izpausme.

31 Ņemot vērā atlases komisijas sēžu aizklātību, dažādos pārbaudījumos iegūto punktu paziņošana ir pietiekams atlases komisijas lēmumu pamatojums." (Izcēlums mans.)

4. No iepriekš minētā bija skaidrs, ka lieta Innamorati attiecās tikai uz pienākumu norādīt pamatojumu individuāliem lēmumiem, kas pieņemti tieši saistībā ar darbā pieņemšanas konkursiem. Tādējādi lēmums Innamorati lietā neattiecās uz jautājumu par piekļuvi dokumentiem. Tāpēc ombuds uzskata, ka lēmumu Innamorati lietā nevar izmantot kā juridisku precedentu, kas iestādēm uzliktu par pienākumu saglabāt atlases kritēriju slepenību saskaņā ar Regulu 1049/2001.

5. Ombuds norādīja, ka nesenie Pirmās instances tiesas lēmumi, šķiet, apstiprina šo konstatējumu. Pyres lietā (9) un Alexandratos un Panagiotou lietā (10) Pirmās instances tiesa konstatēja, ka, lai gan paziņojums par atzīmi, ko kandidāti ieguvuši dažādos pārbaudījumos, ir pietiekams atlases komisijas lēmuma pamatojums, tas nenozīmē, ka kandidātu, kurš to pieprasa, nevar informēt par atlases komisijas atlases kritērijiem.

6. Ombuds arī atzīmēja, ka piekļuves atļaušana atlases kritērijiem, šķiet, atbilst Eiropas Savienības politikai un tiesību aktiem par pārredzamību un publisku piekļuvi dokumentiem, kas ir ievērojami attīstījušies kopš Tiesas lēmuma Innamorati lietā 1996. gadā.

1997. gadā ar Amsterdamas līgumu tika grozīts Līgums par Eiropas Savienību, minētā līguma kopīgo noteikumu 1. pantā iekļaujot šādu principu:

"Šis Līgums iezīmē jaunu posmu ciešākas Eiropas tautu savienības izveidē, kurā lēmumu pieņemšana ir cik vien iespējams atklāta un cik iespējams tuvināta pilsoņiem." (Pasvītrojums pievienots.)

Ar Amsterdamas līgumu Eiropas Kopienu dibināšanas līgumā tika iekļauts 255. pants. Līguma 255. pantā ir noteikts:

"Ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, ievērojot principus un nosacījumus, kas vēl jānosaka [...]".

255. panta 2. punktā ir noteikts, ka "Padome saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru divos gados pēc Amsterdamas Līguma stāšanās spēkā nosaka vispārējus principus un ierobežojumus, kas saistīti ar sabiedrības vai privātām interesēm, kuri reglamentē šīs tiesības piekļūt dokumentiem."

Pamatojoties uz šo noteikumu, Padome un Parlaments 2001. gada 30. maijā pieņēma Regulu 1049/2001 par publisku piekļuvi (11).

Regulas 1049/2001 preambulā ir apstiprināts, ka "atklātība (..) garantē lielāku pārvaldes sistēmas leģitimitāti, efektivitāti un atbildību pilsoņu priekšā demokrātiskā sistēmā" (2. apsvērums, izcēlums pievienots) un ka "principā visiem iestāžu dokumentiem vajadzētu būt publiski pieejamiem" (11. apsvērums). Regulas Nr. 1049/2001 1. panta b) punktā ir skaidri noteikts, ka tās mērķis ir "izstrādāt noteikumus, kas nodrošina pēc iespējas vienkāršāku šo tiesību izmantošanu".

7. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskatīja, ka EPSO un Komisija ir kļūdījušies, uzskatot, ka lēmums Innamorati lietā uzliek tiem pienākumu atteikt piekļuvi atlases kritērijiem saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkta ii) apakšpunktu. Līdz ar to EPSO un Komisija neesot pietiekami pamatojuši piekļuves atteikumu. Tā bija administratīva kļūme.

8. Turklāt ombuds vēlējās piebilst, ka 4. panta 3. punkta ii) apakšpunktā ietvertais izņēmums, šķiet, neattiecas uz tāda veida dokumentiem, kādi ir šajā lietā. Regulas 4. panta 3. punkta ii) apakšpunkts attiecas uz "dokumentiem, kas satur atzinumus" . Ombuds uzskata, ka dokumentu, kas satur atlases kritērijus, nevar uzskatīt par “dokumentu, kas satur atzinumus”.

Ieteikuma projektā ombuds arī norādīja, ka EPSO un Komisija ir nolēmuši atbildēt uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem, pamatojoties uz Regulu 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem (12). Izrādījās, ka sūdzības iesniedzēja ir piekritusi, ka viņas pieprasījums tiek izskatīts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001, kas tādējādi bija ombuda veiktās pārskatīšanas juridiskais pamats. Tomēr ombuds uzskatīja, ka ir svarīgi vērst uzmanību uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta ii) apakšpunktu, kas attiecas uz "ikvienas personas tiesībām piekļūt saviem lietas materiāliem, vienlaikus ievērojot konfidencialitātes un dienesta noslēpuma vai komercnoslēpuma likumīgās intereses". Ombuds uzskata, ka personas, kas ir piedalījušās darbā pieņemšanas konkursos, var pieprasīt piekļuvi saviem pieteikuma dokumentiem, pamatojoties uz šīm tiesībām.

EPSO atzinums

Atzinumā par Ombuda ieteikuma projektu, kas iesniegts kopā ar Eiropas Komisiju, EPSO cita starpā norādīja, ka atlases komisijas noteiktos atlases kritērijus nevar nošķirt no dažādiem norādījumiem, ieteikumiem un atzinumiem, kas tiek sniegti atsevišķiem vērtētājiem. Šķiet, ka tā uzskatīja, ka visi šie dokumenti ir daļa no atlases komisijas sagatavošanas darbiem un tādējādi uz tiem attiecas aizklātība saistībā ar atlases komisijas apspriedēm. EPSO arī norādīja, ka visi dokumenti ir saistīti un ka līdz ar to daļēju piekļuvi nevar piešķirt. Tomēr, lai sūdzības iesniedzēja varētu labāk saprast viņai piešķirtos punktus, EPSO pievienoja dokumentu, kurā bija ietverti dažādi detalizēti precizējumi par pārbaudījumiem un atbildēm, kas vajadzīgas, lai iegūtu nepieciešamo punktu skaitu.

EPSO arī norādīja, ka ir sācis izskatīt iespēju turpmākajos konkursos nodrošināt kandidātiem detalizētāku novērtējuma lapu, lai viņi varētu labāk saprast savu vērtējumu. Šī detalizētā novērtējuma lapa tiks iesniegta kopā ar pārbaudes dokumenta kopiju.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

EPSO sīki izstrādātais atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam, aicinot izteikt apsvērumus. No sūdzības iesniedzēja piezīmes netika saņemtas.

Lēmums

1 Iespējamā piekļuves nesniegšana atlases kritērijiem

1.1 Sūdzības iesniedzējs piedalījās konkursā COM/B/1/02, ko organizēja Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO). Tā kā konkurss nebija sekmīgi nokārtots, viņa lūdza EPSO piešķirt viņai piekļuvi viņas atzīmētajam eksāmena eksāmenam. EPSO nosūtīja sūdzības iesniedzējai pārbaudes darba kopiju bez piezīmēm, kā arī novērtējuma lapu. Sūdzības iesniedzēja vēlreiz rakstīja EPSO, paskaidrojot, ka viņa vēlas atzīmētu eksāmena dokumenta kopiju, kā arī atlases komisijas izmantotos atlases kritērijus. Pēc tam EPSO informēja sūdzības iesniedzēju, ka tas viņai ir nosūtījis visus dokumentus, kuriem tas viņai varēja sniegt piekļuvi. Tā arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņa var iesniegt pieteikumu Eiropas Komisijas ģenerālsekretāram saskaņā ar 7. pantu Regulā 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (13). Sūdzībā ombudam viņa apgalvoja, ka EPSO viņai nav devis piekļuvi viņas atzīmētajam eksāmena dokumentam un atlases komisijas izmantotajiem atlases kritērijiem.

1.2 Savā atzinumā EPSO apgalvoja, ka nevar piešķirt piekļuvi atlases kritērijiem, un atsaucās uz aizklātību, kas saistīta ar atlases komisiju apspriedēm.

1.3 2004. gada 7. oktobrī ombuds sagatavoja ieteikuma projektu, kurā ieteica EPSO pārskatīt savu atteikumu nodrošināt sūdzības iesniedzējam piekļuvi atlases komisijas noteiktajiem atlases kritērijiem.

1.4 EPSO 2005. gada 28. janvārī kopā ar Komisiju iesniedza sīki izstrādātu atzinumu par ombuda ieteikuma projektu. EPSO norādīja, ka atlases komisijas noteiktos atlases kritērijus nevar nošķirt no dažādiem norādījumiem, ieteikumiem un atzinumiem, kas tiek sniegti individuāliem vērtētājiem. Šķiet, ka tā uzskatīja, ka visi šie dokumenti ir daļa no atlases komisijas sagatavošanas darbiem un tādējādi uz tiem attiecas aizklātība saistībā ar atlases komisijas apspriedēm. EPSO arī norādīja, ka visi dokumenti ir saistīti un ka līdz ar to daļēju piekļuvi nevar piešķirt.

Tomēr, lai sūdzības iesniedzēja varētu labāk saprast viņai piešķirtos punktus, EPSO pievienoja dokumentu, kurā bija detalizēti izskaidroti pārbaudījumi un atbildes, kas vajadzīgas, lai iegūtu nepieciešamo punktu skaitu. EPSO arī norādīja, ka ir sācis izskatīt iespēju turpmākajos konkursos nodrošināt kandidātiem detalizētāku novērtējuma lapu, lai viņi varētu labāk saprast savu vērtējumu. Šī detalizētā novērtējuma lapa tiks iesniegta kopā ar pārbaudes dokumenta kopiju.

1.5 Ombuds no sūdzības iesniedzēja nav saņēmis nekādus apsvērumus.

1.6 Ombuds ir rūpīgi izskatījis EPSO sīki izstrādāto atzinumu un norāda uz šādiem aspektiem:

1.7 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja prasību par piekļuvi atlases komisijas izmantotajiem atlases kritērijiem no EPSO viedokļa izriet, ka tas nav juties spējīgs piešķirt piekļuvi šiem kritērijiem. Tomēr ombuds arī norāda, ka EPSO savā sīki izstrādātajā atzinumā par ieteikuma projektu pievienoja dokumentu ar detalizētiem skaidrojumiem par testiem un atbildēm, kas vajadzīgas, lai iegūtu nepieciešamo punktu skaitu, sniedzot atbilstošus piemērus. Ombuds nav saņēmis nekādus sūdzības iesniedzēja apsvērumus par EPSO sīki izstrādāto atzinumu. Tomēr ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzēja savā sarakstē ar EPSO (2003. gada 15. septembra vēstule) skaidri atsaucās uz ombuda 1999. gada 18. oktobra īpašo ziņojumu par slepenību, kas ir daļa no Komisijas darbā pieņemšanas procedūrām .. Šī īpašā ziņojuma pamatā galvenokārt bija bažas par to, ka neizraudzītie kandidāti tiks nostādīti situācijā, kurā viņi varēs labāk saprast, kāpēc viņi nav nokārtojuši attiecīgā darbā pieņemšanas konkursa pārbaudījumus. Kā minēts iepriekš, EPSO šajā lietā ir veicis pasākumus, lai sūdzības iesniedzējai sniegtu detalizētāku informāciju, kas viņai ļautu labāk saprast, kāpēc viņa nav nokārtojusi rakstisko eksāmenu. Tādējādi šķiet, ka EPSO ir sniedzis sūdzības iesniedzējam informāciju, kas ir ievērojami detalizētāka nekā informācija, ko EPSO iepriekš uzskatīja par spējīgu sniegt kandidātiem. Ombuds uzskata, ka EPSO sniegtā detalizētā informācija parasti palīdzētu kandidātam labāk saprast viņam piešķirtos punktus. EPSO attiecīgi ir spēris svarīgu soli, lai sniegtu sūdzības iesniedzējai noderīgu informāciju par viņas eksāmena dokumenta atzīmēšanu. Tādēļ ombuds uzskata, ka nav pamata turpināt izmeklēšanu šajā lietas daļā.

1.8 Ombuds tomēr norāda, ka EPSO sīki izstrādātajā atzinumā ir izvirzīti svarīgi faktu un tiesību jautājumi, kas ir vispārīgāki. Tāpēc ombuds ir nolēmis pēc savas iniciatīvas sākt izmeklēšanu par jautājumu, kas saistīts ar piekļuves piešķiršanu kandidātiem atlases komisiju noteiktajiem atlases kritērijiem. Informācija par ombuda pašiniciatīvas izmeklēšanas rezultātiem tiks publicēta ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).

2 Iespējamā piekļuves nenodrošināšana marķētajam eksāmena dokumentam

2.1 Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka EPSO viņai nav devis piekļuvi viņas atzīmētajam eksāmena dokumentam.

2.2 Savā atzinumā EPSO pievienoja kopiju Komisijas atbildei uz sūdzības iesniedzēja 2003. gada 20. oktobra atkārtoto pieteikumu. EPSO norādīja, ka tas nekādi nav papildinājis šīs 2003. gada 14. novembra atbildes saturu.

Atbildē uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu Komisija paskaidroja, ka individuālie vērtētāji neizsaka piezīmes par pašu pārbaudes dokumentu, bet gan par atsevišķām novērtējuma lapām. Komisija norādīja, ka EPSO jau bija nosūtījis sūdzības iesniedzējam pārbaudes dokumenta kopiju un galīgā novērtējuma lapu, par kuru bija vienojusies atlases komisija.

2.3 Eiropas ombuds 1999. gada 18. oktobrī nosūtīja Eiropas Parlamentam īpašu ziņojumu pēc izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas par slepenību, kas bija daļa no Komisijas darbā pieņemšanas procedūras (14). Īpašajā ziņojumā bija iekļauts oficiāls ieteikums, ka turpmākajos darbā pieņemšanas konkursos Komisijai pēc pieprasījuma būtu jādod kandidātiem piekļuve saviem marķētajiem eksaminācijas dokumentiem. 1999. gada 7. decembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs rakstīja Eiropas ombudam, lai informētu viņu, ka:

"Komisija atzinīgi vērtē ieteikumus, ko jūs sniedzat šajā ziņojumā, un ierosinās vajadzīgos juridiskos un organizatoriskos pasākumus, lai no 2000. gada 1. jūlija kandidātiem pēc viņu pieprasījuma nodrošinātu piekļuvi saviem marķētajiem eksāmena dokumentiem."(15)

2.4 Izskatāmajā lietā sūdzības iesniedzēja lūdza EPSO piešķirt viņai piekļuvi viņas iezīmētajam eksāmena dokumentam. Atbildot uz viņas lūgumu, viņai tika izsniegti rakstveida eksāmena eksāmena eksemplāri un novērtējuma lapa. Atlases komisija uzrakstīja savus komentārus par sūdzības iesniedzēja pārbaudes dokumenta novērtējumu šajā novērtējuma lapā, kuras kopija tika iesniegta ombudam kopā ar šo sūdzību. Kā norādīts ombuda 2004. gada 7. oktobra ieteikuma projektā, ombudam nav zināms neviens noteikums, kas liktu atlases komisijai uz pārbaudes dokumenta rakstīt savus komentārus par kandidāta novērtējumu. Ņemot vērā skaidrās un konsekventās piezīmes novērtējuma lapā, ombuds secina, ka Komisijas atbilde ir pamatota un ka nav pieļautas administratīvas kļūmes saistībā ar attiecīgo apgalvojumu.

Secinājums

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par piekļuves nesniegšanu atlases kritērijiem ombuds ir secinājis, ka nav pamata turpināt izmeklēšanu. Turklāt ombuds ir nolēmis pēc savas iniciatīvas sākt izmeklēšanu par jautājumu, kas saistīts ar piekļuves piešķiršanu kandidātiem atlases komisiju noteiktajiem atlases kritērijiem. Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas apgalvojumu par piekļuves nesniegšanu viņas iezīmētajam pārbaudes dokumentam ombude ir secinājusi, ka nav pieļauta administratīva kļūme, un tāpēc slēdz izmeklēšanu arī attiecībā uz šo lietas aspektu.

Par šo lēmumu tiks informēts arī EPSO direktors.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Oficiālais Vēstnesis L 145, 43. lpp.

(2) Turpat.

(3) Lieta T-53/00 Angioli pret Komisiju [2000] ECR-SC 2003 IA-13; Lieta T-33/00, Martínez Paramo un citi pret Komisiju [2000] ECR-SC 2003 IA-105; Lieta T-72/01, Pyres pret Komisiju [2001] ECR-SC 2003 IA-169.

(4) Spriedums lietā C-254/95 P Innamorati/Parlaments (Recueil 1996, I-3423. lpp.).

(5) Turpat, 29. punkts.

(6) Spriedums lietā C-254/95 P Innamorati/Parlaments (Recueil 1996, I-3423. lpp.).

(7) Turpat, 29. punkts.

(8) Oficiālais Vēstnesis L 145, 43. lpp.

(9) Lieta T-72/01, Pyres pret Komisiju, ECR-SC 2003 IA-00169, 70.–71. punkts.

(10) 2003. gada 17. septembra spriedums lietā T-233/02 Alexandratos un Panagiotou / Padome, 31. punkts (vēl nav publicēts).

(11) Oficiālais Vēstnesis 2001 L 145, 43. lpp.

(12) Oficiālais Vēstnesis L 145, 43. lpp.

(13) Oficiālais Vēstnesis L 145, 43. lpp.

(14) Eiropas Ombuda īpašais ziņojums Eiropas Parlamentam pēc izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas par slepenību, kas ir daļa no Komisijas darbā pieņemšanas procedūras: http://www.ombudsman.europa.eu/special/ en/default.htm.

(15) Skatīt Eiropas ombuda 1999. gada 15. decembra paziņojumu presei Nr. 16/99.