Sūdzības priekšvēsture

1. ES Padome un Eiropas Parlaments 2022. gada 25. martā panāca provizorisku politisku vienošanos [1] par Komisijas tiesību akta priekšlikumu par Digitālo tirgu aktu [2] (DTA). Tajā pašā dienā sūdzības iesniedzējs, žurnālists, lūdza Komisijai publisku piekļuvi [3] sagatavošanas dokumentiem, kas saistīti ar trialoga sarunām par Digitālo tirgu aktu.

2. Komisija 2022. gada maijā nosūtīja sākotnējo atbildi. Tā konstatēja, ka 19 dokumenti ietilpst sūdzības iesniedzēja pieprasījuma darbības jomā. Tā piešķīra i) pilnīgu piekļuvi pieciem dokumentiem; ii) plaša daļēja piekļuve septiņiem dokumentiem, rediģējot tikai personas datus [4]; un iii) daļēja piekļuve atlikušajiem septiņiem dokumentiem, personas datu un sensitīvas komercinformācijas rediģēšana [5].

3. Nebūdams apmierināts ar piešķirto piekļuvi, sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju pārskatīt savu nostāju (iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”).

4. 2024. gada septembrī, vairāk nekā divus gadus vēlāk, Komisija atbildēja uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu. Tā identificēja divus papildu dokumentus un piešķīra papildu publisku piekļuvi. Tā pilnībā atklāja septiņus dokumentus un piešķīra plašu daļēju piekļuvi pārējiem 14 dokumentiem. Atsakot pilnīgu piekļuvi 14 dokumentiem, Komisija atsaucās uz izņēmumiem saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem (Regula 1049/2001), apgalvojot, ka dokumentu izpaušana kaitētu personas datu aizsardzībai. Attiecībā uz vienu no 14 dokumentiem – trialoga informatīvo piezīmi – Komisija arī atsaucās uz izņēmumu, kas saistīts ar tās lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību [6].

5. Nebūdams apmierināts ar to, kā Komisija izskatīja viņa pieprasījumu par publisku piekļuvi, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

6. Ombuds sāka izmeklēšanu par Komisijas atteikumu piešķirt pilnīgu publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem.

7. Izmeklēšanas gaitā ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja 14 strīdīgo dokumentu nerediģētās versijas. Komisija arī sniedza papildu konfidenciālus paskaidrojumus par dažiem rediģējumiem informatīvajā paziņojumā.

8. Tā kā sūdzības iesniedzējs neapstrīdēja personas datu rediģēšanu, ombuds nevērtēja, vai šī rediģēšana bija pamatota.

Ombudam iesniegtie argumenti

Sūdzības iesniedzējs

9. Atkārtotajā pieteikumā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir nepareizi piemērojusi izņēmumu attiecībā uz tās lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību. Jebkurā gadījumā viņš uzskatīja, ka publiskošana ir saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm, jo i) temats ir sabiedrības interesēs; ii) Komisijas lomu trialoga procesā; un iii) publiskās piekļuves pieprasījuma atbilstība.

Komisijas vārdā –

10. Attiecībā uz trialoga informatīvo paziņojumu Komisija apgalvoja, ka pilnīgu izpaušanu kavēja ne tikai nepieciešamība aizsargāt personas datus, bet arī nepieciešamība aizsargāt tās lēmumu pieņemšanas procesu.

11. Komisija norādīja, ka tā pašlaik uzrauga, vai noteiktie vārtziņi pilda savus pienākumus saskaņā ar Digitālo tirgu aktu. Pašlaik notiek vairākas regulatīvas diskusijas ar vārtziņiem par to ieviestajiem atbilstības nodrošināšanas pasākumiem. Komisija arī norādīja, ka tā ir sākusi vairākas oficiālas neatbilstības izmeklēšanas, jo pastāv bažas, ka dažu vārtziņu ieviestie pasākumi faktiski neatbilst to pienākumiem saskaņā ar DTA. Komisija norādīja, ka daži vārtziņi ir pārsūdzējuši arī Komisijas pieņemto lēmumu par statusa noteikšanu [7].

12. Komisija norādīja, ka trialoga informatīvā piezīme tika izstrādāta kā daļa no iekšējās sagatavošanās trialoga sarunām, lai panāktu politisku vienošanos par Digitālo tirgu aktu. Tā norādīja, ka rediģētas ir tikai dažas daļas. Šīs rediģētās daļas ietver Komisijas iekšējo nostāju un stratēģijas, kas paredzētas iekšējai izmantošanai, gatavojoties faktiskajām sarunām ar likumdevējiem, lai veicinātu un aizsargātu ES vispārējās intereses.

13. Komisija uzskatīja, ka, lai gan likumdošanas lēmumu pieņemšana ir pabeigta, tās sarunu nostājas publiskošana par dažiem sensitīviem jautājumiem varētu negatīvi ietekmēt tās lēmumu pieņemšanu attiecībā uz notiekošo Digitālo tirgu akta izpildi. Komisija apgalvoja, ka informācijas izpaušana varētu ietekmēt lēmumus, ko tā pieņem vai pieņems notiekošajā regulatīvajā dialogā ar vārtziņiem. Komisija apgalvoja, ka tās nostāju trialoga sarunās varētu ļaunprātīgi izmantot, lai apstrīdētu tās izpildes darbības un lēmumus. Tas jo īpaši attiecas uz tām informatīvā paziņojuma daļām, kurās izklāstīta Komisijas nostāja un viedokļi par dažu Digitālo tirgu akta noteikumu, tostarp vārtziņu pienākumu, darbības jomu un saturu. Komisija piebilda, ka tā pašlaik uzrauga vārtziņu atbilstību un iesaistās regulatīvajā dialogā, vienlaikus apsverot un/vai veicot izpildes procedūras.

14. Komisija arī norādīja, ka citas informatīvā paziņojuma daļas attiecas uz konkrētu platformas pamatpakalpojumu (CPS) darbības jomas interpretāciju. Šo informāciju varētu ļaunprātīgi izmantot, lai apstrīdētu Komisijas pieeju noteiktu PPP noteikšanai. Turklāt dažās dokumenta daļās ir ietverti apsvērumi par paziņošanas robežvērtību pielāgošanas ietekmi un par to, kuri uzņēmumi varētu sasniegt šādas robežvērtības. Šo informāciju varētu ļaunprātīgi izmantot, lai apgalvotu, ka Komisijas pieeja attiecībā uz kvantitatīvajām robežvērtībām vārtziņu noteikšanai bija neobjektīva neatkarīgi no tā, ka robežvērtības tika sīki analizētas ietekmes novērtējumā.

15. Komisija arī norādīja, ka tai ir jānovērtē Digitālo tirgu akta īstenošana un jāziņo par to Parlamentam, ES Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Tā uzskatīja, ka daži rediģējumi ir vajadzīgi, lai saglabātu lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz šo gaidāmo izvērtēšanu un ziņošanu.

Ombuda novērtējums

16. ES pilsoņiem ir uz Līgumu balstītas tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē.[8] Tāpēc visi ES lēmumi ir jāpieņem pēc iespējas atklāti un pēc iespējas tuvāk pilsoņiem.[9] Tas ir īpaši svarīgi, kad ES iestādes darbojas kā likumdevējas.[10] Likumdošanas pārredzamības princips ir nostiprināts ES Līgumos [11] un atspoguļots ES tiesību aktos par publisku piekļuvi dokumentiem, kuros noteikts, ka leģislatīviem dokumentiem jābūt tieši pieejamiem sabiedrībai, ja vien to publiskošana nekaitē vienai vai vairākām skaidri aizsargātām sabiedrības vai privātām interesēm.[12] Savlaicīga piekļuve visai informācijai, kas ir ES likumdošanas darbības pamatā, ir priekšnoteikums, lai ES pilsoņi varētu efektīvi īstenot savas tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē [13].

17. Šajā izmeklēšanā aplūkotais dokuments, proti, informatīvais paziņojums, tika sagatavots Komisijas pārstāvjiem trialoga sarunās starp Komisiju, ES Padomi un Eiropas Parlamentu. Tajā ir iekļauta Komisijas nostāja un “līnijas, kas jāieņem”, kā arī iespējamās kompromisa nostājas atkarībā no Parlamenta un Padomes elastības iespējām. Tādējādi informatīvais paziņojums ir leģislatīvs dokuments, kuram ir jāpiemēro visaugstākie pārredzamības standarti.

18. Ombuds iepriekš ir atzinis [14], ka iestādes sarunu stratēģijas publiskošana trialogos, kad sarunas vēl turpinās, varētu nopietni apdraudēt šīs iestādes sarunu nostāju un līdz ar to notiekošo lēmumu pieņemšanas procesu. Tomēr viņa arī uzskatīja, ka pēc tam, kad trialogā būs panākti pagaidu kompromisi, principā būtu jāpublisko ar šiem pagaidu kompromisiem saistīto dokumentu attiecīgās daļas. Tādējādi sabiedrība var ex post pārbaudīt iestādes sarunu stratēģiju, lai pieprasītu iestādei atskaitīties par tās darbībām sarunu laikā.

19. Ombuda veiktā informatīvā paziņojuma pārbaude apstiprināja, ka Komisija ir atklājusi savu sarunu stratēģiju, tostarp savas “ievirzes” un iespējamās kompromisa nostājas, attiecībā uz dažiem DTA aspektiem, kas tika apspriesti trialoga sarunās, vienlaikus aizklājot punktus, kas saistīti ar citiem.

20. Konkrētāk, Komisija neatklāja savu nostāju sarunās par sensitīviem jautājumiem, kas varētu negatīvi ietekmēt tās lēmumu pieņemšanu attiecībā uz DTA izpildi. Ņemot vērā detalizēto pamatojumu, ko Komisija sniedza savā apstiprinošajā lēmumā, un papildu konfidenciālos skaidrojumus, ar kuriem tā dalījās izmeklēšanas laikā, ombuds uzskata, ka šie aizklājumi nav nepamatoti.

21. Tomēr ombude uzskata, ka būtu jāpiešķir turpmāka piekļuve informatīvajai piezīmei, jo īpaši tām sadaļām, kas ir atspoguļotas abu likumdevēju pieņemtajā tekstā. Piemēram, Komisija varētu apsvērt plašākas piekļuves piešķiršanu 13., 14., 50. un 51. lpp. Nav viegli saprotams, kā attiecīgo daļu atklāšana varētu apdraudēt Komisijas pašreizējo vai turpmāko lēmumu pieņemšanas procesu. Šajā sakarā ombuds nāks klajā ar attiecīgu ierosinājumu.

22. Attiecībā uz to, kā Komisija izskata šo pieprasījumu, ombude ir ļoti nobažījusies par ievērojamo kavēšanos, kas Komisijai radās, izskatot sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par publisku piekļuvi.

23. Komisija ne tikai pārkāpa Regulā (EK) Nr. 1049/2001 noteiktos obligātos termiņus sabiedrības piekļuves pieprasījuma izskatīšanai, bet arī neizpildīja savu pienākumu nodrošināt, ka ES pilsoņi iegūst publisku piekļuvi leģislatīviem dokumentiem “laikus, brīdī, kas viņiem ļauj efektīvi darīt zināmu savu viedokli” ^[15].

24. Kā ombuds jau ir norādījis, izskatot pieprasījumus par publisku piekļuvi leģislatīviem dokumentiem, ES iestādēm ir jāievēro tiesību aktos noteiktie termiņi, to pienākums “nekavējoties” izskatīt pieprasījumus un pienākums “laikus” nodrošināt publisku piekļuvi, lai pieteikumu iesniedzēji varētu piedalīties likumdošanas procesā ^[16].

25. Komisija šajā gadījumā ne tuvu neizpildīja savus pienākumus, un tas ir vēl viens piemērs būtiskajai un sistēmiskajai kavēšanās, ar ko Komisija saskaras, izskatot atkārtotus pieteikumus, un ko ombuds uzskatīja par administratīvu kļūmi ^[17].

26. Ņemot vērā to, cik svarīga ir savlaicīga piekļuve leģislatīviem dokumentiem, Ombuds pašlaik no sistēmiskā viedokļa pārbauda, kā Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija izskata pieprasījumus par publisku piekļuvi leģislatīviem dokumentiem, tostarp to, cik daudz laika tie aizņem. Ņemot to vērā, turpmāka izmeklēšana šajā lietā nav pamatota.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Ierosinājums uzlabojumiem

Komisijai būtu jāapsver iespēja piešķirt papildu piekļuvi tām informatīvās piezīmes iedaļām, kas ir atspoguļotas abu likumdevēju pieņemtajā tekstā.

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2024. gada 4. novembrī

[1] Plašāka informācija pieejama šādā tīmekļa vietnē: https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2022/03/25/council-and-european-parliament-reach-agreement-on-the-digital-markets-act/

[2] Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=COM%3A2020%3A825%3AFIN

[3] Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=celex%3A32001R1049

[4] Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

[5] Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmais ievilkums.

[6] Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkta otrā daļa.

[7] Plašāka informācija pieejama šādā tīmekļa vietnē: https://digital-markets-act.ec.europa.eu/latest-news_en

[8] Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. pants; pieejams tīmekļa vietnē: https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:2bf140bf-a3f8-4ab2-b506-fd71826e6da6.0023.02/DOC_1&format=PDF   

[9] LES 1. pants un 10. panta 3. punkts.

[10] Regulas 1049/2001 6. apsvērums.

[11] Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. panta 2. punkts; pieejams tīmekļa vietnē: https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:12012E/TXT:en:PDF 

[12] Regulas 1049/2001 12. panta 2. punkts.

[13] Vispārējās tiesas 2023. gada 25. janvāra spriedums De Capitani/Padome, T-163/21, 75. punkts; pieejams vietnē https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=269684&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=2063811

[14] Sk. 360/2021/TE; pieejams tīmekļa vietnē: https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/147846

[15] Spriedums lietā C-57/16 P Client Earth / Komisija, 84. punkts.

[16] Lēmums par to, kā Eiropas Parlaments izskatīja pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi četru sleju dokumentam saistībā ar trialoga sarunām par Digitālo tirgu akta pieņemšanu (lieta 253/2023/MIK), 25. punkts, https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/172851.

[17] Ieteikums par laiku, kas Eiropas Komisijai vajadzīgs, lai izskatītu pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem

(stratēģiskā izmeklēšana OI/2/2022/OAM) https://www.ombudsman.europa.eu/en/recommendation/en/167661.