Lieta attiecās uz Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt daļēju vai plašāku piekļuvi diviem dokumentiem, kas saistīti ar projektu, kurš finansēts partnerībā ar UNICEF. Atsakot piekļuvi, Komisija atsaucās uz pieciem izņēmumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos par piekļuvi dokumentiem, proti, nepieciešamību aizsargāt sabiedrības intereses saistībā ar starptautiskajām attiecībām un Savienības vai dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku, kā arī aizsargāt tās lēmumu pieņemšanas procesu, trešās personas komerciālās intereses un fizisko personu, tostarp viņu personas datu, privātumu un integritāti.

Pamatojoties uz strīdīgo dokumentu pārbaudi, ombudu nepārliecināja Komisijas argumenti, ka daļēja vai plašāka publiskošana (nopietni) kaitētu norādīto interešu aizsardzībai. Ombuds iesniedza risinājuma priekšlikumu, lūdzot Komisiju pārskatīt savu nostāju par pieprasījumu, lai piešķirtu pēc iespējas plašāku piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem. Viņa arī atgādināja Komisijai par tās pienākumu pieņemt lēmumus saprātīgā termiņā un pamatot savus lēmumus.

Komisija pieņēma Ombuda priekšlikumu par risinājumu un nodrošināja sūdzības iesniedzējam daļēju un plašāku piekļuvi dokumentiem. Ombude atzinīgi novērtēja Komisijas pozitīvo atbildi uz viņas priekšlikumu par risinājumu, kas atrisināja sūdzību.  

Sūdzības iesniedzējs strādāja par ekspertu pie ārēja ES līgumslēdzēja ES finansētā projektā Tanzānijā, ko vadīja Eiropas Savienības delegācija Tanzānijā un Austrumāfrikas kopienā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka darbuzņēmējs ir pārkāpis Tanzānijas tiesību aktus, nereģistrējoties Tanzānijā, tādējādi liedzot viņam iegūt derīgu darba atļauju. Pēc tam līgumslēdzējs informēja sūdzības iesniedzēju par savu lēmumu izbeigt līgumu, ņemot vērā ES delegācijas paustās bažas par sūdzības iesniedzēja darbu.

Ombuds sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja bažām par to, kā delegācija risināja abus jautājumus. Šajā sakarā ombude atsaucās uz savu konsekventi pausto viedokli, ka gadījumos, kad ES iestādes cenšas aizstāt ekspertus, kas strādā pie ES projektiem, šīs personas pirms aizstāšanas būtu jāuzklausa. Lai gan Komisija apgalvoja, ka tā nelūdza eksperta aizstāšanu, ombuds konstatēja, ka Komisija bija iesaistīta lēmumā par aizstāšanu. Tādējādi ombuds konstatēja, ka Komisija nav nodrošinājusi, ka pirms sūdzības iesniedzēja aizstāšanas tiek ievērotas viņa tiesības tikt uzklausītam, un tas ir uzskatāms par administratīvu kļūmi.  Viņa ierosināja uzlabojumus, kuru mērķis ir novērst šā jautājuma rašanos nākotnē. 

Turklāt ombuds konstatēja, ka, tā kā sūdzības iesniedzēja līgums tika izbeigts, turpmāka izmeklēšana par darba atļaujas jautājumu nebija pamatota. Tomēr viņa ieteica Komisijai veikt uzlabojumus, aicinot to pārbaudīt šo jautājumu, jo tas var ietekmēt citus ekspertus, kas strādā pie ES projekta.