Sūdzības iesniedzējs strādāja par ekspertu pie ārēja ES līgumslēdzēja ES finansētā projektā Tanzānijā, ko vadīja Eiropas Savienības delegācija Tanzānijā un Austrumāfrikas kopienā. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka darbuzņēmējs ir pārkāpis Tanzānijas tiesību aktus, nereģistrējoties Tanzānijā, tādējādi liedzot viņam iegūt derīgu darba atļauju. Pēc tam līgumslēdzējs informēja sūdzības iesniedzēju par savu lēmumu izbeigt līgumu, ņemot vērā ES delegācijas paustās bažas par sūdzības iesniedzēja darbu.

Ombuds sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja bažām par to, kā delegācija risināja abus jautājumus. Šajā sakarā ombude atsaucās uz savu konsekventi pausto viedokli, ka gadījumos, kad ES iestādes cenšas aizstāt ekspertus, kas strādā pie ES projektiem, šīs personas pirms aizstāšanas būtu jāuzklausa. Lai gan Komisija apgalvoja, ka tā nelūdza eksperta aizstāšanu, ombuds konstatēja, ka Komisija bija iesaistīta lēmumā par aizstāšanu. Tādējādi ombuds konstatēja, ka Komisija nav nodrošinājusi, ka pirms sūdzības iesniedzēja aizstāšanas tiek ievērotas viņa tiesības tikt uzklausītam, un tas ir uzskatāms par administratīvu kļūmi.  Viņa ierosināja uzlabojumus, kuru mērķis ir novērst šā jautājuma rašanos nākotnē. 

Turklāt ombuds konstatēja, ka, tā kā sūdzības iesniedzēja līgums tika izbeigts, turpmāka izmeklēšana par darba atļaujas jautājumu nebija pamatota. Tomēr viņa ieteica Komisijai veikt uzlabojumus, aicinot to pārbaudīt šo jautājumu, jo tas var ietekmēt citus ekspertus, kas strādā pie ES projekta. 

 

ES aģentūrām ir galvenā loma, īstenojot ES politiku un nodrošinot tehniskās, zinātniskās un juridiskās speciālās zināšanas galvenajās nozarēs. Jebkāds uzskats, ka viņu ierēdņi īsteno privātas intereses, kas ir pretrunā viņu pienākumiem, var mazināt sabiedrības uzticēšanos viņu darbam. Eiropas Ombuds ir konsekventi uzsvēris “virpuļdurvju efekta” riskus, kad darbinieki pāriet uz ārējiem amatiem, jo īpaši privātajā sektorā. Pat neliels skaits augsta līmeņa lietu var izraisīt sabiedrības satraukumu un kaitējumu reputācijai, par ko liecina nesenās izmeklēšanas.

Tajā pašā laikā ES administrācijai ir jāpiesaista kvalificēti speciālisti, lai pievērstos tādām prioritātēm kā ilgtspēja, digitalizācija un drošība. Tādi pasākumi kā nogaidīšanas periodi un darba ierobežojumi var ietekmēt karjeras elastību, jo īpaši tādās jomās kā tiesības, finanses vai tehnoloģijas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, šajā izmeklēšanā no sistēmiskā viedokļa tika pārbaudīts, kā ES aģentūras izskata virpuļdurvju efekta lietas. Mērķis bija apzināt labu praksi un iespējamos trūkumus spēkā esošajā politikā un praksē. Šajā nolūkā Ombuds sīki pārskatīja 15 ES aģentūru ieviesto politiku un pārbaudīja 54 lietas par atsevišķām lietām, ko izskatīja deviņas ES aģentūras. Ombuda izmeklēšanas grupa tikās ar piecu ES aģentūru pārstāvjiem, lai noskaidrotu neatrisinātos jautājumus.

Gandrīz visas ES aģentūras, kas iesniedza dokumentus Ombudam, norādīja, ka tās ir pieņēmušas Eiropas Komisijas pieeju juridisko pienākumu īstenošanai attiecībā uz darbiniekiem, kuri pāriet uz privātā sektora pienākumiem, vai nu aizejot no darba, vai bezalgas atvaļinājuma laikā. Tomēr ombude konstatēja, ka dažām ES aģentūrām ir detalizētāki un visaptverošāki norādījumi par šo juridisko pienākumu īstenošanu nekā citām. Ombuda konstatētās atšķirības attiecas uz to, kā aģentūras rīkojas ar novēlotiem vai nepilnīgiem paziņojumiem par pēcpakalpojumu darbībām, kā aģentūras novērtē šādus paziņojumus, noteikto riska mazināšanas pasākumu raksturu, lēmumu par paziņotajām pēcpakalpojumu darbībām pārredzamību un to, kā tiek uzraudzīti no tiem izrietošie pienākumi, kā arī to, kā aģentūras apmāca darbiniekus par viņu ētikas pienākumiem.

Turklāt ombuds konstatēja, ka noteikumi un politika, kas reglamentē darbības pēc pilnvaru termiņa beigām personām, kuras nav darbinieki, t. i., aģentūru valžu vai uzraudzības padomju locekļiem, ievērojami atšķiras. Lielāko daļu aģentūru valdes locekļu ieceļ valstu iestādes, un viņi pārstāv savas attiecīgās dalībvalstis, kas nozīmē, ka uz viņiem joprojām attiecas valstu ētikas noteikumi, kuri dažādās dalībvalstīs atšķiras. Lai novērstu iespējamos interešu konfliktus un kaitējumu reputācijai, ko rada virpuļdurvju efekts, tikai dažas no šajā izmeklēšanā pārbaudītajām ES aģentūru pārvaldības struktūrām ir pieņēmušas politiku, kas reglamentē (bijušo) valdes locekļu darbības pēc pilnvaru termiņa beigām.

Lai palīdzētu ES aģentūrām vēl vairāk stiprināt savus noteikumus par virpuļdurvju efektu, ombude izklāstīja vairākas labas prakses pamatnostādnes:

• Spēcīga integritātes sistēma sākas ar novēršanu: ir būtiski nodrošināt darbiniekiem un valdes locekļiem skaidrus norādījumus, regulāru apmācību un pastāvīgas izpratnes veicināšanas iniciatīvas, lai nodrošinātu pilnīgu izpratni par ētikas pienākumiem.
• To pastiprina stingras standarta darbības procedūras “virpuļdurvju efekta” situāciju risināšanai, kas nodrošina skaidru, pakāpenisku pieeju paziņojumiem, novērtējumiem un atbilstībai.
• Pārredzami kritēriji pēcdienesta vai pēcpilnvarojuma pienākumu ierobežošanai ir jānosaka jau iepriekš, lai indivīdi pirms pievienošanās būtu pilnībā informēti par ierobežojumiem.
• Ja tiek ziņots par pāreju uz privāto sektoru, aģentūrām būtu jārīkojas ātri, veicot rūpīgus riska novērtējumus, apzinot iespējamos interešu konfliktus un veicot tūlītējus piesardzības pasākumus, piemēram, atceļot piekļuves tiesības vai vajadzības gadījumā pārdalot pienākumus.
• Lēmumu pieņemšanai vajadzētu būt taisnīgai, pārredzamai un labi dokumentētai, ļaujot personām komentēt ierosinātos ierobežojumus, vienlaikus nodrošinot, ka riski tiek efektīvi pārvaldīti, izmantojot samērīgus pasākumus, piemēram, nogaidīšanas periodus, lobēšanas aizliegumus vai vajadzības gadījumā tiešus aizliegumus.
• Savlaicīgi pamatotos lēmumos skaidri jānorāda pārsūdzības tiesības.
• Papildus rūpīgai lēmumu pieņemšanai pārskatatbildība ir atkarīga no stingras izpildes. Tas ietver atļauto darbību kopsavilkumu publicēšanu, aktīvu uzraudzību attiecībā uz noteikto nosacījumu ievērošanu un konfidencialitātes pienākumu ievērošanu.
• Ja ir aizdomas par pārkāpumiem, aģentūrām ir nekavējoties jāreaģē, konstatējot faktus un veicot disciplinārus pasākumus nopietnos gadījumos, lai saglabātu uzticēšanos un aizsargātu institucionālo integritāti.

Ombuds secina, ka ES aģentūras var daudz mācīties cita no citas prakses. Ombude plāno piemērot šīs labas prakses pamatnostādnes lietām, uz kurām nākotnē varētu tikt vērsta viņas uzmanība.