Sūdzības priekšvēsture

1. Tehniskā atbalsta instruments (“TAI”) ir ES programma, kas sniedz “īpaši pielāgotas tehniskās zināšanas ES dalībvalstīm reformu izstrādei un īstenošanai” un ir daļa no ES iniciatīvām, kuru mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm novērst Covid-19 pandēmijas sekas. “Atbalsts var izpausties, piemēram, kā stratēģiskas un juridiskas konsultācijas, pētījumi, apmācība un ekspertu vizītes uz vietas.”[1]

2. Sūdzības iesniedzējs, žurnālists, 2023. gada 17. oktobrī pieprasīja publisku piekļuvi Nīderlandes pieteikumam par tehnisko atbalstu saskaņā ar TAI attiecībā uz mākslīgā intelekta uzraudzības sistēmas izveidi minētajā dalībvalstī, kā arī visiem citiem saistītajiem dokumentiem.

3. Komisija 2023. gada 9. novembrī apstiprināja šā pieprasījuma saņemšanu.

4. Komisija 2023. gada 30. novembrī nosūtīja sūdzības iesniedzējam sākotnējo atbildi. Komisija identificēja vienu dokumentu, uz kuru attiecas pieprasījums, proti, Nīderlandes pieteikumu par tehnisko atbalstu, un liedza piekļuvi šim dokumentam kopumā.

5. Sūdzības iesniedzējs 2023. gada 12. decembrī lūdza Komisiju pārskatīt savu sākotnējo atbildi (iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”).

6. Komisija 2024. gada 12. janvārī pagarināja atbildes sniegšanas termiņu līdz 2024. gada 5. februārim. Komisija 2024. gada 2. februārī informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā nevar apņemties noteikt konkrētu datumu galīgā lēmuma pieņemšanai un ka tā viņam atbildēs pēc iespējas ātrāk.

7. Nebūdams apmierināts ar to, kā Komisija izskatīja viņa pieprasījumu, sūdzības iesniedzējs 2024. gada 8. aprīlī vērsās pie Ombuda.

Izmeklēšana

8. Ombuds sāka izmeklēšanu par to, kā Komisija izskatīja sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem.

9. Izmeklēšanas mērķis bija panākt, lai tiktu pieņemts galīgais lēmums par sūdzības iesniedzēja pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem. Tajā pašā laikā Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja sākotnējā posmā identificēto dokumentu, ņemot vērā pastāvīgo kavēšanos. Pēc minētā dokumenta pārskatīšanas ombude 2024. gada 17. jūlijā darīja Komisijai zināmu savu sākotnējo viedokli, proti, ka Komisijai bez turpmākas kavēšanās būtu jāizpauž pieprasītais dokuments.

10. Komisija atbildēja 2024. gada 1. augustā un piešķīra sūdzības iesniedzējam pilnīgu publisku piekļuvi pieprasītajam dokumentam.

11. Sūdzības iesniedzējs informēja ombuda izmeklēšanas grupu, ka ir apmierināts ar piešķirto publisko piekļuvi, bet ļoti neapmierināts ar kavēšanos. Viņš arī kritizēja to, ka Komisija sākotnējā posmā bija izvirzījusi vairākus argumentus, lai nepiešķirtu publisku piekļuvi, kas bez paskaidrojuma izrādījās vairs neatbilstoši nākamajā posmā.

Komisijas sākotnējā atbilde

12. Tā kā attiecīgā dokumenta izcelsme ir Nīderlandē, Komisija savā sākotnējā atbildē atsaucās uz apspriešanos ar kompetentajām valsts iestādēm saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 4. un 5. punktu [2]. Tomēr Komisija nenorādīja, vai Nīderlande ir iebildusi pret attiecīgā dokumenta publiskošanu.

13. Komisija atteicās piešķirt publisku piekļuvi pieprasītajam dokumentam.

14. Pirmkārt, Komisija apgalvoja, ka dokumentā ir iekļauta sensitīva informācija par iekšējām struktūrām un procesiem attiecīgajās Nīderlandes iestādēs dažādos valdības līmeņos un iespējamām turpmākām strukturālām reformām. Šīs informācijas izpaušana apdraudētu “sabiedrības intereses saistībā ar Nīderlandes finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku”[3].

15. Otrkārt, Komisija apgalvoja, ka pieprasītā dokumenta publiskošana “atklātu politikas risinājumus, kas pašlaik tiek apsvērti saistībā ar dokumentiem, kurus Komisija ir sagatavojusi tehniskā atbalsta procesa ietvaros”. Ņemot to vērā, Komisijas lēmumu pieņemšanas process tiktu nopietni apdraudēts. [4]

16. Treškārt, Komisija apgalvoja, ka pieprasītais dokuments attiecas uz “Komisijas notiekošajām darbībām tehniskās informācijas vākšanā un analīzē”, lai Komisija varētu lemt par pieprasījumu. Tādējādi bija nepieciešams aizsargāt “izmeklēšanas” mērķi [5].

Ombuda sākotnējais novērtējums

17. Savos sākotnējos uzskatos ombude uzskatīja, ka šie argumenti nav pārliecinoši, un mudināja Komisiju nekavējoties publiskot pieprasīto dokumentu.

18. Pirmkārt, Komisija neesot izpaudusi, vai Nīderlande piekrīt vai nepiekrīt informācijas izpaušanai un, ja nepiekrīt, kādus konkrētus argumentus tā ir izvirzījusi, lai iebilstu pret informācijas izpaušanu. It īpaši nebija skaidrs, kā pieprasītā dokumenta izpaušana kaitētu Nīderlandes finanšu, monetārajai vai ekonomikas politikai. Komisijas arguments šajā ziņā bija pārāk neskaidrs.

19. Otrkārt, pēc pieprasītā dokumenta pārbaudes ombuds konstatēja, ka ir grūti saprast, kā tā izpaušana atklātu kādus konkrētus politikas risinājumus, ko Komisija tajā laikā apsvēra. Drīzāk izrādījās, ka pieprasītajā dokumentā ir ietverts vispārējs Nīderlandes norādītās problēmas apraksts, proti, problēmas, ko rada mākslīgais intelekts, un pieprasītie atbalsta pasākumi. Ņemot vērā šīs informācijas vispārīgo raksturu, nebija skaidrs, kuru Komisijas lēmumu pieņemšanas procesu nopietni apdraudētu dokumenta publiskošana. Jebkurā gadījumā Komisija sākotnējā lēmuma pieņemšanas laikā jau bija publiski paziņojusi, ka atbalsts tiks piešķirts [6].

20. Treškārt, ombuds uzskatīja, ka nav skaidrs, kādā veidā pieprasītais dokuments attiecas uz “izmeklēšanu”, jo īpaši tāpēc, ka šķiet, ka atbalsts jau ir piešķirts Nīderlandei. Jebkurā gadījumā bija grūti saprast, kā tehniskās informācijas vākšanu un analīzi lēmumu pieņemšanas procesā varētu uzskatīt par “izmeklēšanu” attiecīgā tiesību aktos noteiktā publiskas piekļuves izņēmuma izpratnē.

21. Komisija 2024. gada 1. augustā piešķīra publisku piekļuvi pieprasītajam dokumentam.

Ombuda galīgais novērtējums

22. Saskaņā ar Regulu 1049/2001 lēmums par pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem principā būtu jāpieņem 15 darbdienu laikā pēc pieprasījuma reģistrēšanas. 15 darba dienu termiņu var pagarināt par papildu darba dienām tikai izņēmuma gadījumos. ES iestādēm un struktūrām būtu jādara viss iespējamais, lai šajos termiņos izskatītu pieprasījumus par publisku piekļuvi.

23. Komisijai bija vajadzīgi deviņi mēneši no brīža, kad sūdzības iesniedzējs iesniedza sākotnējo pieprasījumu atkārtotajam lēmumam par publiskas piekļuves piešķiršanu. Dokumenti un informācija, ko pieprasa pieprasījuma iesniedzēji, var zaudēt nozīmi attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju, ja notiek kavēšanās.

24. Šis gadījums ir vēl viens piemērs būtiskajai un sistēmiskajai kavēšanās, ar ko Komisija saskaras, izskatot atkārtotus pieteikumus, un ko ombuds uzskatīja par administratīvu kļūmi.[7] Pēc ombuda īpašā ziņojuma Eiropas Parlamentam par šo jautājumu Eiropas Parlaments mudināja Komisiju novērst sistemātisko un būtisko kavēšanos, izskatot pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem [8].

25. Kā izklāstīts iepriekš, ombuds neuzskatīja, ka Komisijas sākotnējā posmā izvirzītie argumenti ir pārliecinoši. Viņa uzskata, ka šajā konkrētajā gadījumā Komisija būtu varējusi nekavējoties izpaust pieprasīto dokumentu jau sākotnējā posmā. Galīgajā lēmumā Komisija atsauca visus izņēmumus attiecībā uz publisku piekļuvi, uz kuriem tā bija atsaukusies iepriekš, lai gan nebija acīmredzams, ka būtiskie apstākļi būtu mainījušies. Viņa cer, ka Komisija mācīsies no šādiem gadījumiem, lai nodrošinātu uzlabojumus nākotnē.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādiem secinājumiem:

Pēc Ombuda sākotnējā novērtējuma Komisija nodrošināja sūdzības iesniedzējam pilnīgu publisku piekļuvi pieprasītajam dokumentam.

Tomēr ombude pauž nožēlu par kavēšanos, kas Komisijai radās, atbildot uz sūdzības iesniedzēja pieprasījumu. Viņa uzstāj, ka Regulā 1049/2001 likumdevēja noteikto termiņu neievērošana nevar būt laba pārvaldība. Viņa vēlreiz mudina Komisiju prioritārā kārtā uzlabot publiskās piekļuves pieprasījumu izskatīšanu un atsaucas uz ieteikumu viņas stratēģiskajā izmeklēšanā OI/2/2022/OAM.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2024. gada 16. septembrī

[1] https://commission.europa.eu/funding-tenders/find-funding/eu-funding-programmes/technical-support-instrument/technical-support-instrument-tsi_en.

[2] Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem:

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex:32001R1049.

[3] 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem

piekļuve Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, OV L 145/43.

[4] Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkts.

[5] Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums.

[6] Sk. https://reform-support.ec.europa.eu/what-we-do/public-administration-and-governance/supervising-ai-competent-authorities_en#:~:text=Supervising%20Artificial%20Intelligence%20by%20Competent,Act%20and%20other%20relevant%20legislation; sk. arī 2023. gada 5. oktobra paziņojumu presei https://commission.europa.eu/news/commission-supports-netherlands-setting-national-artificial-intelligence-supervision-system-through-2023-10-05_en.

[7] Ieteikums par laiku, kas Eiropas Komisijai vajadzīgs, lai izskatītu pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem

(stratēģiskā izmeklēšana OI/2/2022/OAM) https://www.ombudsman.europa.eu/en/recommendation/en/167661.

[8] Sk. https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2024-0172_EN.html.